Kāpēc Komisija ierosina Drošas savienojamības iniciatīvu?
Mūsu ekonomikas funkcionēšana un mūsu drošība arvien vairāk ir atkarīgas no drošas un noturīgas savienojamības. Digitālā hipersavienojamība un tehnoloģiskā pārveide veicina nepieredzēti strauji augošu pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kas atkarīgi no perifērajām tehnoloģijām. Arī pieprasījums pēc satelītsakaru pakalpojumiem ir lielāks nekā jebkad agrāk, savukārt jaunie tehnoloģiskie sasniegumi izvirza jaunas prasības mūsu sakaru sistēmu drošībai un ir izraisījuši zema latentuma risinājumu rašanos. Šis tehnoloģiskais progress rosinājis dažādu valsts atbalstītu vai subsidētu megakonstelāciju veidošanu trešās valstīs, to vidū ASV, Ķīnā un Krievijā. Vienlaikus ģeopolitiskais konteksts, kiberdraudi un hibrīddraudi raisa lielākas bažas par drošību un noturību.
Tādējādi pastāv neatbilstība starp strauji mainīgajām valdības dienestu vajadzībām un Eiropas Savienībā gan valstu, gan Eiropas līmenī pieejamajiem risinājumiem drošu, uzticamu un daudzveidīgu satelītsakaru pakalpojumu jomā, jo īpaši tādiem, ko ļauj nodrošināt tehnoloģiskie sasniegumi, kuri gūti vidēji augstajā un zemajā Zemes orbītā.
Lai garantētu neierobežotu piekļuvi, izvairoties no atkarības no trešām valstīm un stiprinot mūsu vērtības ķēžu noturību, šie ar drošību saistītie risinājumi būtu jāīsteno Eiropas līmenī.
Megakonstelāciju skaita krasais pieaugums vienlaikus ir izraisījis pieejamo frekvenču, uz kurām var pieteikties, un orbitālo nišu trūkumu. Ja ES laikus nerīkosies, būs apdraudēta arī ES nozares spēja konkurēt galveno tehnoloģiju jomā un galvenajos tirgos.
Iniciatīva smelsies Eiropas kosmosa rūpniecības nozares zinātību gan no vispāratzītiem nozares dalībniekiem, gan no “New Space” ekosistēmas. Tādējādi globālā satelītsavienojamība tagad ir kļuvusi par ES un tās dalībvalstu drošībai, drošumam un noturībai stratēģiski svarīgu aktīvu.
Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?
Šā priekšlikuma mērķis ir kosmosā izveidot drošu un autonomu savienojamības sistēmu, kas nodrošinātu garantētus un noturīgus satelītsakarus, jo īpaši nolūkā:
- nodrošināt, ka valdības dienestu vajadzībām visā pasaulē ilgtermiņā pieejami uzticami, droši un izmaksefektīvi satelītsakaru pakalpojumi, kas atbalsta kritiskās infrastruktūras aizsardzību, novērošanu, ārējo darbību un krīžu pārvarēšanu, tādējādi uzlabojot dalībvalstu noturību;
- dot iespēju visā Eiropā izmantot ātrdarbīgu platjoslu komerciālām vajadzībām, likvidējot nestrādes zonas un nodrošinot kohēziju dalībvalstu teritorijās, un nodrošināt savienojamību stratēģiski nozīmīgos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Āfrikā un Arktikā.
Iniciatīvas mērķi jo sevišķi ir šādi:
- izstrādāt, izveidot un ekspluatēt vismodernāko multiorbitālo savienojamības sistēmu kosmosā, kura tiktu pastāvīgi pielāgota valdības satelītsakaru pieprasījuma attīstībai, ņemot vērā dalībvalstu esošos un turpmākos aktīvus;
- papildināt Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu kopumu un integrēt GOVSATCOM zemes segmenta infrastruktūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/696 67. pantā;
- uzlabot kibernoturību pret kiberdraudiem un elektromagnētiskajiem apdraudējumiem, kā arī uzlabot operatīvo kiberdrošību un integrēt Eiropas kvantisko sakaru kosmisko infrastruktūru (EuroQCI), lai nodrošinātu kriptogrāfisko atslēgu pārraides drošību;
- uzlabot Savienības telesakaru infrastruktūras noturību;
- uzlabot un paplašināt citu Savienības kosmosa programmas komponentu spējas un pakalpojumus;
- stimulēt inovatīvu un revolucionāru tehnoloģiju attīstību un izmantot “New Space” ekosistēmu; un
- radīt labvēlīgu vidi ātrdarbīgas platjoslas turpmākai attīstībai un netraucētai savienojamībai visā Eiropā.
Svarīgs aspekts ir iniciatīvas papildināmība ar esošo Zemes savienojamības infrastruktūru, kas pievieno vietējās sakaru līnijas un nodrošina augstu dublēšanas pakāpi.
Kāds ir sistēmas praktiskais lietojums?
Šī iniciatīva piedāvās piekļuvi mobilajiem un fiksētajiem platjoslas satelītsakariem, satelītmaģistrāles B2B pakalpojumiem, satelītpiekļuvi transporta vajadzībām, tīklus, kas pastiprināti ar satelītsakariem un platjoslas satelītsakariem, un mākoņpakalpojumus. Tā var atbalstīt perifērdatošanu, lietu internetu, autonomo braukšanu, e-veselību, vieddarbu un viedizglītību, savienojamību lidojumā un jūrā un viedu lauksaimniecību.
Plašāks izmantojums iespējams trīs galvenajos virzienos: i) novērošana, ii) krīžu pārvarēšana, iii) galveno infrastruktūru savienošana un aizsardzība. Lūk, daži piemēri:
i) robežu, jūras un attālu rajonu novērošana, tālvadības gaisa kuģu sistēmas, Arktikas pārklājums, kosmosa novērošana un militāro lidojumu papildināšana;
ii) civilā aizsardzība, KĀDP/KDAP un valstu lidojumu programmas, humānā palīdzība, tālmedicīna un meklēšana un glābšana ārkārtas situācijās jūrā;
iii) droši iestāžu sakari, piemēram, vēstniecību, Eiropola u. c. vajadzībām, gaisa, autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldība, viedtīklu vadība un kontrole enerģētikas, finanšu, veselības aprūpes u. c. jomās, Galileo uzlabojumi un Copernicus datu retranslācija.
Kas jauns salīdzinājumā ar esošajām sistēmām?
Valdību, iedzīvotāju un ES iestāžu atkarība no savienojamības kļūst arvien lielāka. Augošās un mainīgās vajadzības prasa risinājumus, ko raksturo augstāka drošība, zems latentums un lielāks joslas platums, tāpēc, izmantojot inovatīvu tehnoloģiju, tai skaitā no “New Space” ekosistēmas, ir jāgarantē piekļuve noturīgiem risinājumiem. Tādējādi iecerētā sistēma būs tehnoloģiju noteicēja.
Viena no galvenajām atšķirībām būs tāda, ka drošības pamatā būs kvantu kriptogrāfija, kam izmantos EuroQCI, un kiberdrošība tiks uzlabota, integrējot drošību infrastruktūrā.
Vēl viena būtiska atšķirība, piemēram, attiecībā uz GOVSATCOM, ir multiorbitālo risinājumu piedāvāto spēju izmantošana, jo īpaši jaunie LEO satelīti, kas var gan i) apmierināt zema latentuma kvalitatīvās vajadzības, gan ii) nodrošināt vispārēju pārklājumu.
Kāds ir iniciatīvas grafiks?
Programmas izveidē tiks izmantota pakāpeniska pieeja, tiecoties nodrošināt kvalitāti. Sākotnējā izstrāde un izvietošana varētu sākties 2023. gadā, sākotnējo pakalpojumu sniegšana un kvantu kriptogrāfijas testēšana orbītā — 2025. gadā, un 2028. gadā izvietošana varētu tikt pabeigta, integrējot kvantu kriptogrāfiju un ļaujot nodrošināt visu pakalpojumu klāstu.
Kāda ir ietekme uz budžetu?
Aplēstās kopējās izmaksas ir 6 miljardi eiro. Savienības ieguldījums programmā no 2022. līdz 2027. gadam ir 2,4 miljardi eiro pašreizējās cenās.
Finansējumu nodrošinās dažādi publiskā sektora avoti (ES budžets, dalībvalstu un EKA iemaksas) un privātā sektora investīcijas.
ES finansējums tiks izstrādāts tā, lai netraucētu īstenot esošos ES Kosmosa regulas kosmosa komponentus, jo īpaši Galileo un Copernicus.
Kā iniciatīva tiks īstenota? Kādas ir īstenošanas iespējas?
Vēlamais risinājums ir publiskā un privātā sektora partnerība (PPP), jo privātā sektora tieša iesaiste, no vienas puses, ļauj sniegt drošus, noturīgus un inovatīvus pakalpojumus, kas nepieciešami valdības dienestu vajadzībām, un, no otras puses, rada vidi, kas ir labvēlīga ātrdarbīgas platjoslas un netraucētas savienojamības turpmākai attīstībai visā Eiropā, likvidējot sakaru nestrādes zonas un nodrošinot kohēziju dalībvalstu teritorijās, kā arī savienojamību stratēģiski nozīmīgos ģeogrāfiskajos apgabalos, t. i., Āfrikā un Arktikā.
Izmantojot iepirkuma konkursu, Komisija var noslēgt koncesijas līgumu, kura mērķis būs rast vajadzīgo risinājumu un aizsargāt Savienības un dalībvalstu intereses. Nozares iesaiste ar PPP starpniecību ļauj privātā sektora partnerim ar savām investīcijām pievienot programmas infrastruktūrai papildu spējas.
Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ka satelītsakaru komercpakalpojumu tirgus jau ir labi attīstīts. Tāpēc Komisija PPP satvarā īpašu vērību veltīs tam, lai neizstumtu komercieguldījumus un lai līguma noteikumi atspoguļotu riska pakāpi, ko uzņemas privātais sektors. Publiskā sektora loma tiks pienācīgi atspoguļota turpmākajā pārvaldībā, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras drošībai un stingrai izmaksu, grafika un izpildes kontrolei.
Komisija būs programmas pārvaldītāja koncesijas izveides un uzraudzības jomā. ES Kosmosa programmas aģentūrai tiks uzticēta pakalpojumu sniegšana valdības dienestu vajadzībām, savukārt Eiropas Kosmosa aģentūrai tiks uzticēta izstrādes un apstiprināšanas darbību uzraudzība.
Kādas ir publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) priekšrocības?
Galvenās priekšrocības ir šādas:
- izmaksu optimizācija, t. i., sistēmas iegāde ar zemākām izmaksām, jo Savienība dala projektēšanas, izstrādes un izvēršanas riskus ar privāto operatoru;
- konkurence veicina inovatīvus risinājumus koncesijas procesā, jo īpaši ar “New Space” rūpnieciskās ekosistēmas iesaisti, un uzlabo ES nozares konkurētspēju. Lai nodrošinātu valdības dienestiem sniedzamo pakalpojumu drošību un pieejamību, sistēmas infrastruktūras daļa, kas saistīta ar drošību, piederēs Savienībai;
- koncesionārs(-i) izmanto sistēmu arī komercpakalpojumiem, tādējādi radot papildu ieguvumus lejupējai nozarei; valdības infrastruktūras un komerciālās infrastruktūras kopīgo komponentu izstrādes un izvēršanas izmaksu dalīšana, kā arī darbības izmaksu dalīšana, ļauj kopīgot veiktspēju lielā apmērā.
Eiropas iedzīvotāji gūtu labumu arī no piedāvāto pakalpojumu veidu, daudzveidības un kvalitātes uzlabojumiem.
Kā tiks iesaistīti uzņēmumi, tostarp MVU un mikrouzņēmumi?
Kosmosa nozare, tai skaitā “New Space”, veicinās inovāciju augšupējo kosmosa tehnoloģiju, nesējraķešu un lejupējo lietojumu jomā, tādējādi ļaujot uzlabot uzņēmumu globālo konkurētspēju.
“New Space” nozare programmas izstrādes un izvēršanas laikā varēs iesaistīties ar tehnoloģisko inovāciju, un ekspluatācijas laikā būs iespējams sniegt pakalpojumus, izmantojot koncesijas līgumu.
Iepirkumam būtu arī jānodrošina efektīva un pārredzama konkurence, jāstiprina ES autonomija tehnoloģiju ziņā un jānodrošina atbilstība prasībām, kas saistītas ar drošību, pakalpojumu nepārtrauktību un uzticamību.
Ļoti svarīga ir arī digitālās nozares iesaiste. Šādas sistēmas ekspluatācija ļaus telesakaru operatoriem izmantot priekšrocības, ko dod lielāka jauda un uzticami un droši pakalpojumi. Turklāt komerciālā dimensija ļaus mazumtirdzniecības pakalpojumiem sasniegt vairāk privāto lietotāju visā ES.
Visi pārējie uzņēmumi gūs labumu no drošas un uzticamas savienojamības, kas ļaus tiem sniegt jaunus pakalpojumus, kuri ir labāk aizsargāti pret kiberdraudiem un pakalpojumu traucējumiem.
Vai iniciatīvā var piedalīties trešo valstu personas?
Atbilstīgi mērķim nodrošināt drošus valdības satelītsakaru pakalpojumus paredzētā ES drošas savienojamības sistēma kosmosā būs stratēģisks aktīvs ar ģeopolitisku nozīmi. Tās mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no trešo valstu risinājumiem.
Valdības dienestu vajadzībām jāgarantē neierobežota piekļuve drošiem savienojamības pakalpojumiem. Tāpēc jebkāda kritiska atkarība no trešo valstu satelītsakaru infrastruktūras kaitētu Savienības darbību vienotumam, noturībai un ilgtspējai.
Trešās valstis vai starptautiskas organizācijas var piedalīties programmā, noslēgušas starptautisku nolīgumu (LESD 218. pants). Sīki izstrādāti noteikumi reglamentē šādu dalību atkarībā no saiknes, ko šīs trešās valstis ir izveidojušas ar Savienību.
Trešām valstīm un starptautiskām organizācijām principā var būt piekļuve Savienības drošas savienojamības pakalpojumiem, ja tās noslēdz starptautisku nolīgumu (LESD 218. pants) un ievēro klasificētas informācijas aizsardzību, kas noteikta Savienības Kosmosa regulā (43. pants).
Sīkāka informācija
Paziņojums presei par Kosmosa tiesību aktu kopumu
Faktu lapa par drošu savienojamību
Jautājumi un atbildes par kosmosa satiksmes pārvaldību
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 15. februāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā