Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Papildu informācija2021. gada 16. jūlijs

Jautājumi un atbildes: Eiropas zaļais kurss – jauna ES meža stratēģija 2030. gadam

Press conference by Janusz Wojciechowski and Virginijus Sinkevičius, European Commissioners, on the EU Forest Strategy

Kāda ir jaunā ES meža stratēģija laikposmam pēc 2020. gada?

Meži ir būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Tie darbojas kā oglekļa piesaistītāji un samazina klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, atdzesējot pilsētas, aizsargājot mūs no lieliem plūdiem un mazinot sausuma ietekmi.

Meži ir vērtīgas ekosistēmas, kur sastopama lielākā daļa bioloģiskās daudzveidības Eiropā, un to ekosistēmas pakalpojumi ir arī mūsu veselības un labsajūtas avots – tiem ir liela nozīme ūdensrežīma regulēšanā, nodrošinātībā ar pārtiku, zālēm un materiāliem, katastrofu riska mazināšanā un kontrolē, augsnes stabilizēšanā, erozijas kontrolē, kā arī gaisa un ūdens attīrīšanā. Meži ir vieta, kur var atjaunoties, atpūsties un mācīties, kā arī gūt iztikas līdzekļus.

Jaunā ES meža stratēģija 2030. gadam ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām, kuras pamatā ir ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam un kura pievēršas dažādajām meža funkcijām. Tā palīdz sasniegt 2030. gadam noteikto ES mērķrādītāju, proti siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 %, un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā arī pildīt ES apņemšanos kāpināt piesaistījumus dabiskos piesaistītājos saskaņā ar Klimata aktu.

Stratēģijā ir izklāstīts redzējums un konkrētas darbības mežu kvantitātes un kvalitātes palielināšanai ES un to aizsardzības, atjaunošanas un noturības stiprināšanai. Tās mērķis ir pielāgot Eiropas mežus jauniem apstākļiem, ekstremāliem laikapstākļiem un lielajai nenoteiktībai, ko rada klimata pārmaiņas. Tas ir priekšnoteikums tam, lai meži varētu saglabāt savas sociālekonomiskās funkcijas, nodrošināt dinamiskus lauku apvidus un gādāt par lauku iedzīvotāju labbūtību.

Bioloģiskajai daudzveidībai vislabvēlīgākā un klimatam visdraudzīgākā meža apsaimniekošanas prakse tiks veicināta ciešā saiknē un sinerģijā ar atbalstu spēcīgai un ilgtspējīgai meža bioekonomikai. Uz koksnes resursiem balstītās rūpniecības nozares veido 20 % no ražošanas uzņēmumiem visā ES, nodrošinot 3,6 miljonus darbvietu un gadā radot apgrozījumu 640 miljardu eiro apmērā. Stratēģijā aicināts optimāli izmantot koksni pēc kaskādes principa un tajā par prioritāti izvirzīti koksnes produkti, kas var aizstāt no fosilajiem resursiem iegūtus materiālus, īpašu uzmanību pievēršot ilgmūžīgiem koksnes produktiem. Turklāt tās mērķis ir veicināt meža nekoksnes ekonomiku, arī ekotūrismu.

Stratēģijā ir atkārtoti uzsvērta nepieciešamība un apņemšanās stingri aizsargāt pēdējos atlikušos pirmatnējos un senos mežus ES. Lai gan tas attiecas tikai uz nelielu daļu ES mežu, tādējādi tiks nodrošināts, ka galvenās bioloģiskās daudzveidības krātuves un nozīmīgi oglekļa krājumi tiek labi saglabāti nākamajām paaudzēm. Turklāt stratēģijā ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir uzlabot meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas koncepciju attiecībā uz klimata un bioloģiskās daudzveidības aspektiem, tā veicina klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai vislabvēlīgākās meža apsaimniekošanas prakses un paredz, ka gaidāmajā ES dabas atjaunošanas tiesību aktā tiks noteikti saistoši dabas atjaunošanas mērķrādītāji attiecībā uz mežiem, kā paziņots ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam.

Stratēģijā ir paredzēts arī izstrādāt maksājumu shēmas mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem par ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, saglabājot daļu meža neskartu. Tā aicina dalībvalstis cita starpā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) izveidot ekosistēmu pakalpojumu maksājumu shēmas, kas segtu mežu īpašnieku un apsaimniekotāju izmaksas un zaudētos ienākumus. Turklāt tā aicina dalībvalstis paātrināt oglekļsaistīgas lauksaimniecības prakses ieviešanu, piemēram, izmantojot KLP agromežsaimniecības ekoshēmas vai lauku attīstības intervences. Īpaša oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīva, par kuru paziņots stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ar kuru Komisija nāks klajā 2021. gada beigās, vēl vairāk veicinās jaunu zaļās uzņēmējdarbības modeli, kas, pamatojoties uz ieguvumiem klimata jomā, atbalstīs zemes apsaimniekotāju, arī meža apsaimniekotāju un īpašnieku īstenotu klimatam un videi labvēlīgu praksi. Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un mežsaimniecības nozarē ieinteresētajām personām tiks izstrādāti norādījumi par dabai tuvāku mežsaimniecības praksi un tās ieviešana tiks veicināta, izmantojot brīvprātīgu sertifikācijas shēmu.

Turklāt tiek piedāvāts veicinošu pasākumu kopums, sākot no pētniecības un apmācības līdz praktiskiem norādījumiem un konsultēšanas pakalpojumiem. Šie veicinošie pasākumi radīs labus apstākļus ES mežu stāvokļa uzlabošanai. Bez tam atjauninātā meža pārvaldības struktūra būs iekļaujošāka un dalībvalstīm, mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, rūpniecības nozarei, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskajai sabiedrībai dos iespēju apspriest mežu nākotni ES un palīdzēt saglabāt šos vērtīgos resursus nākamajām paaudzēm.

Stratēģiju papildina ceļvedis par to, kā, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, līdz 2030. gadam ES iestādīt vēl vismaz 3 miljardus koku.

Lai gūtu visaptverošu un salīdzināmu priekšstatu par meža stāvokli, attīstību un paredzamām nākotnes norisēm Eiropas Savienībā, Meža stratēģijā ir paziņots par tiesību akta priekšlikumu par meža novērošanu, ziņošanu un datu vākšanu ES. Saskaņota ES datu vākšanas sistēma kopā ar dalībvalstu līmenī veiktu stratēģisko plānošanu ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu, ka meži var pildīt savas dažādās funkcijas klimata, bioloģiskās daudzveidības un ekonomikas jomā, par ko panākta vienošanās ES līmenī.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka Komisija pastiprina izpildes pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis piemēro ES tiesību aktus par meža aizsardzību un kokmateriālu tirdzniecību.

Kāds ir ES mežu stāvoklis?

Pašlaik 43,5 % ES zemes – gandrīz 182 miljoni hektāru – ir meži un citas kokaugiem klātas zemes. Lai gan joprojām ir jānovērš daudzas datu nepilnības, ir skaidrs, ka Eiropas meži ir pakļauti arvien lielākam spiedienam – daļēji dabisko procesu dēļ, bet arī tādēļ, ka cilvēku darbība un ietekme kļūst arvien intensīvāka, to vidū palielinās pieprasījums pēc biomasas, klimata pārmaiņas, gaisa un ūdens piesārņojums, pilsētu izplešanās, ainavu sadrumstalotība, kā arī dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums. Pateicoties dabiskajiem procesiem, apmežošanai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un aktīvai atjaunošanai, pēdējās desmitgadēs meža platība ir palielinājusies, taču vienlaikus ir paātrinājies koku seguma zudums un mežu saglabāšanās stāvoklis ir slikts – tas attiecas arī uz 27 % ES aizsargājamās meža platības, kurai vajadzētu būt visveselīgākajai.

Klimata pārmaiņas ir īpaši nopietns riska faktors, kas apdraud Eiropas un pasaules mežus. Globālās sasilšanas ietekme ir bijusi pietiekami spēcīga, lai izraisītu izmaiņas mežu dzīvotnēs, un pēdējos gados lielas meža platības ES ir skāruši vēl nepieredzēti mizgraužu masveida uzlidojumi, liels sausums un jauni savvaļas ugunsgrēku veidi. Paredzams, ka šī situācija pasliktināsies un palielināsies risks attiecībā uz citu būtiski svarīgu meža ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu.

Tāpēc negatīvās tendences ir steidzami jāmaina un jāpieņem jauna un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgāka meža apsaimniekošanas, apmežošanas un atjaunošanas prakse, kas stiprina meža noturību un pielāgo mežus klimata pārmaiņām. Turklāt jāgādā par to, lai apgāde ar koksni notiktu sinerģijā ar Eiropas un pasaules mežu aizsardzības uzlabošanu. Nevajadzētu izmantot koksni ar augstu ekoloģisko vērtību, un bioekonomikai, kurā izmanto koksni, būtu jāsaglabā ilgtspējība un tai jābūt saderīgai ar ES noteiktajiem 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

Vai stratēģija samazinās mežizstrādi ES?

Stratēģijas mērķis ir gādāt par to, lai nākamajās desmitgadēs ES meži augtu, būtu veselīgi un noturīgi. Stratēģija tiecas nodrošināt, lai koksne tiktu izmantota optimāli saskaņā ar kaskādes principu, mežizstrāde joprojām būtu ilgtspējības robežās un tiktu ievērotas Eiropas Klimata aktā noteiktās prasības un 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāji, par ko vienojušās visas ES dalībvalstis. Ir skaidrs, ka, raugoties no ES 2030. un 2050. gadam noteikto klimata mērķrādītāju perspektīvas, koksne nav neierobežots resurss, un dalībvalstīm tas jāņem vērā. Kā norādīts nesen veiktajos zinātniskajos pētījumos, ir maz ticams, ka iespējamie papildu ieguvumi no iegūtajiem koksnes produktiem un materiālu aizstāšanas līdz 2050. gadam kompensēs mežu neto piesaistītāja samazinājumu, kas saistīts ar lielāku mežizstrādi. Dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība šim riskam, par ko tās ir atbildīgas saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem. 

Kā Komisija gādās par to, ka tiek iestādīti vēl vismaz 3 miljardi koku?

Papildu koku stādīšana un audzēšana jāveic, pilnībā ievērojot bioloģisko daudzveidību veicinošus ekoloģiskos principus un ņemot vērā nākotnes klimatiskos apstākļus. Tas nozīmē, ka mežos, agromežsaimniecības zonās un pilsētu teritorijās jāizvēlas pareizie koki un tie jāiestāda pareizā vietā un pareizam nolūkam. Apņemšanās iestādīt 3 miljardus koku tiks īstenota saskaņā ar ilgtermiņa plānošanas un monitoringa shēmu, kas nodrošinās to, ka koki tiek ne vien iestādīti, bet tie laika gaitā mainīgā klimata apstākļos arī augs un zels. Komisijas uzdevums būs veicināt, motivēt, uzskaitīt un uzraudzīt, kā noris šīs apņemšanās īstenošana.

Tas lielā mērā būs atkarīgs no vietēja līmeņa iniciatīvām. Šajā iniciatīvā tiek aicināti piedalīties iedzīvotāji, apvienības, uzņēmumi un publiskās struktūras, piemēram, pilsētas un reģioni. Sadarbojoties ar citām attiecīgajām iniciatīvām, piemēram, Klimata paktu vai Klimatizglītības koalīciju, Komisija popularizēs šo apņemšanos un iesaistīs iedzīvotājus un skolas. Ceļvedī par 3 miljardiem koku ir precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kokus var uzskatīt par papildu kokiem.

Finansējums sējeņu iegādei, darbaspēka izmaksām par stādīšanas, zemes sagatavošanas un apkopšanas darbiem kā līdzfinansējums būs pieejams no dažiem ES finansēšanas mehānismiem, piemēram, no programmas “LIFE”, Kohēzijas politikas fondiem un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Liela nozīme būs arī privātā sektora finansējumam. Programma “Apvārsnis Eiropa” šo iniciatīvu atbalstīs, uzlabojot zinātnes atziņas par meža atjaunošanu, apmežošanu un atkārtotu apmežošanu.

Eiropas iedzīvotājiem būs iespēja sekot līdzi norisēm un koku stādīšanai tīmekļvietnē, izmantojot Komisijas un Eiropas Vides aģentūras izstrādāto tiešsaistes interaktīvo karti ar integrētu koku skaitītāju. 

Kā stratēģija atbalstīs mežsaimniekus un mežu īpašniekus?

Privāto mežu īpašnieki un to apsaimniekotāji, jo īpaši mazās saimniecībās, bieži vien iztikas līdzekļu ziņā ir tieši atkarīgi no mežiem. Citi labumi, sevišķi ekosistēmu pakalpojumu sniegšana, tiek atalgoti reti vai netiek atalgoti vispār. Tas tā nevar palikt. Tiek lēsts, ka visu iegūto nekoksnes produktu vērtība Eiropā sasniedz 19,5 miljardus eiro gadā, un tai ir ievērojams potenciāls palielināties.

Mežu īpašniekiem un to apsaimniekotājiem ir vajadzīgi virzītājspēki un finansiāli stimuli, kas dotu viņiem iespēju sniegt arī ekosistēmu pakalpojumus, izmantojot meža aizsardzību un atjaunošanu, un ļautu palielināt meža noturību, pieņemot klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai vislabvēlīgākās meža apsaimniekošanas prakses. Tas ir īpaši svarīgi tajās Eiropas daļās, kuras klimata pārmaiņas skārušas agrāk un smagāk nekā tika prognozēts un kurās lauku apvidos piedzīvots ienākumu un iztikas līdzekļu zudums un pat zaudētas cilvēku dzīvības meža katastrofu dēļ.

Jaunā kopējā lauksaimniecības politika (2023.–2027. gadam) piedāvā lielāku elastību ar mežu saistītu intervenču īstenošanā atkarībā no valstu vajadzībām un īpatnībām un samazina birokrātiju, vienlaikus sasaistot un nodrošinot sinerģisku pieeju starp Eiropas zaļo kursu, dalībvalstu meža rīcībpolitikām un ES vides un klimata tiesību aktiem. Ieteikumos par KLP stratēģiskajiem plāniem 2023.–2027. gada periodam dalībvalstis ir aicinātas pienācīgi ņemt vērā meža jautājumu. Turklāt Meža stratēģija aicina dalībvalstis cita starpā saskaņā ar KLP izveidot ekosistēmu pakalpojumu maksājumu shēmas mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem un, izmantojot KLP un citus publiskos instrumentus, paātrināt oglekļsaistīgas lauksaimniecības prakses ieviešanu.

Stratēģija arī paredz mūžizglītību un konsultēšanu, kas ļaus atbalstīt mežsaimnieku centienus panākt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pielāgot to klimata pārmaiņām. Lai saskaņotu pieprasījumu pēc darbvietām un to piedāvājumu, Komisija ierosina apzināt nepieciešamās ar mežu saistītās prasmes un ieviest attiecīgas mācību programmas.

Visbeidzot, Komisija kopā ar dalībvalstīm stiprinās mežsaimniecības lomu Eiropas inovācijas partnerībā lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai (EIP-AGRI). Tās mērķis būs paātrināt inovāciju ieviešanu, veicināt zināšanu apmaiņu, sadarbību, izglītību, apmācību un konsultēšanu meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakses atbalstam un atraisīt meža sociālekonomisko un vides potenciālu lauku apvidos.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības misija “Augsnes veselība un pārtika” būs jaudīgs instruments, kas atbalstīs stabilu un vietai pielāgotu meža un augsnes atjaunošanu.

Kāda ir bioekonomikas nozīme ES meža stratēģijā?

Ilgtspējīgiem neapstrādātiem kokmateriāliem un nekoksnes materiāliem un produktiem ES pārejā uz ilgtspējīgu klimatneitrālu ekonomiku ir būtiska nozīme. ES meža stratēģijas mērķis ir būtiski veicināt visu meža ilgtspējīgo bioekonomiku tā, lai tā darbotos, stingri ievērojot ES vērienīgos mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Attiecībā uz koksni ES jākoncentrējas uz inovatīviem produktiem un pāreju no koksnes izmantošanas īsu laiku uz tās ilgmūžīgumu. Jo produkts ir ilgmūžīgāks, jo vairāk tiek mazinātas klimata pārmaiņas, jo ilgtspējīgā veidā ražoti ilgmūžīgi koksnes produkti var palielināt oglekļa piesaisti, izmantojot to iemiesoto oglekli.

Īpaši būvniecības nozare sniedz lielākas iespējas izmantot vairāk koksnes un aizvietot tās daļas, kas iegūtas ar fosilo kurināmo, lai mūsu izveidotā vide kļūtu par oglekļa piesaistītāju, jo oglekli uzkrājošā koksne tiks saglabāta un izmantota atkārtoti. Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva sniegs atbalstu inovatīviem koka būvju projektiem. Turklāt Komisija izstrādās laikposmam līdz 2050. gadam paredzētu ceļvedi, kā visā ēku dzīves ciklā samazināt oglekļa emisijas, un metodiku koksnes būvizstrādājumu un citu būvmateriālu radīto klimata ieguvumu kvantitatīvai noteikšanai.

Nozīme ir arī īsmūžīgiem koksnes izstrādājumiem, jo īpaši tad, ja tie aizstāj izstrādājumus, kuru ražošanā izmantots fosilais kurināmais. Tomēr šādu īsmūžīgu izstrādājumu un enerģijas ražošanā būtu jāizmanto tādi koksnes veidi, kas nav derīgi ilgmūžīgiem materiāliem un produktiem, un sekundārā koksnes biomasa, piemēram, kokzāģētavas blakusprodukti, atliekas un pārstrādāti materiāli.

Saskaņā ar jauno ES aprites ekonomikas rīcības plānu par prioritāti būtu jānosaka nevis koksnes ieguves palielināšana no mežiem, bet gan visu koksnes izstrādājumu labāka izmantošana, atkalizmantošana un reciklēšana. Lielāks produktu apritīgums dod iespēju visus koksnes izstrādājumus ilgāk saglabāt ekonomikā un tos paredzēt dažādiem izmantošanas veidiem.

Līdzās bioekonomikai, kurā izmanto koksni, stratēģijā ir uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt bioekonomiku, kurā izmanto nekoksnes produktus, to vidū atpūtu un ekotūrismu, lai nodrošinātu ieņēmumu daudzveidību lauku apvidos un papildu ieguvumus klimata un bioloģiskās daudzveidības ziņā.

Tā kā mežiem būs arvien lielāka daudzfunkcionālā nozīme pārejā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu nākotni, būs vajadzīgs plašāks prasmju kopums. Būs vajadzīgi eksperti, kuri ir apguvuši uzlabotu meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi un apmežošanu, kā arī arhitekti, inženieri, dizaineri, pārtikas eksperti, datu speciālisti, ķīmiķi un ekotūrisma veicinātāji. Tiks izveidoti atbalsta rīki nepieciešamo jauno prasmju apguvei.

Kā stratēģija rosina uzlabot meža monitoringu un informāciju par mežiem ES?

Kopumā ir vajadzīgi plašāki, labāki un salīdzināmi dati par Eiropas mežiem un to apsaimniekošanas veidu, Patlaban vēl nav izstrādātas visaptverošas ziņošanas prasības un nav plānošanas, kas koordinētā veidā risinātu meža jautājumus un sniegtu visaptverošu priekšstatu par meža daudzfunkcionalitāti ES, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, meža ekoloģiskajiem apstākļiem, meža postījumu novēršanu un kontroli un pieprasījumu pēc meža biomasas un tās piedāvājumu dažādiem sociālekonomiskajiem mērķiem.

Tādējādi rodas situācija, kad, no vienas puses, dalībvalstis, tostarp pieņemot Eiropas Klimata aktu, ir vienojušās, ka ES pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku lielā mērā paļaujas uz mežiem un uz meža resursiem balstītu bioekonomiku. No otras puses, ir vairāki sadrumstaloti monitoringa un ziņošanas mehānismi, bet nav stratēģiska satvara, kas tos apvienotu un ļautu visaptveroši un kopīgi ar dalībvalstīm pierādīt, ka ES ir uz pareizā ceļa un ka meži var faktiski pildīt daudzveidīgās prasības un uzdevumus.

Lai novērstu šīs nepilnības un trūkumus, Komisija ierosinās izveidot ES Meža novērošanas, ziņošanas un datu vākšanas tiesisko satvaru, kas ļaus vispusīgi salīdzināt ES mežu un meža resursu vispārējo stāvokli, attīstību, pārvaldību un izmantošanu. Satvarā tiks izmantotas tālizpētes tehnoloģijas un ģeotelpiskie dati, kuri integrēti ar uz zemes veiktu monitoringu, kas uzlabos monitoringa precizitāti, un tas ietvers arī mežiem paredzētus stratēģiskos plānus, kurus, pamatojoties uz kopēju vispārēju struktūru un elementiem, izstrādās dalībvalstu kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā reģionālās iestādes.

Patlaban Eiropas Meža informācijas sistēma (FISE) ir vienots kontaktpunkts, kas vāc datus un informāciju ar mežu saistīto rīcībpolitiku atbalstam Eiropā, un tā jau tagad palīdz veikt Eiropas mežu montoringu, pamatojoties uz ES un EEZ dalībvalstu sniegtiem datiem un informāciju. Jaunais ES Meža monitoringa satvars vēl vairāk stiprinās FISE, un tā pamatā būs FISE infrastruktūra. 

Kā stratēģija nodrošina subsidiaritātes principa ievērošanu?

Meža jautājumā ES kompetence ir skaidri nodalīta no dalībvalstu kompetences. Eiropas Savienībai ir ar dalībvalstīm kopīga kompetence dažādās jomās, kura attiecas uz mežiem, arī klimata, vides un lauksaimniecības jautājumos, un kuru Savienība ir īstenojusi, ievērojot subsidiaritātes principu. ES Tiesa vēl 1999. gadā apstiprināja, ka uz meža aizsardzību attiecas ES vides juridiskais pamats. Komisija ir īstenojusi šo ar mežiem un mežsaimniecību saistīto kompetenci vairākkārt, piemēram, Dzīvotņu direktīvāKokmateriālu regulāRegulā par zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību klimata politikā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā.

Komisija, īstenojot šo kompetenci, cieši sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un visām ieinteresētajām personām un pilnībā ievēro subsidiaritātes principu.

Kā notika ieinteresēto personu iesaiste šīs stratēģijas izstrādē?

Stratēģijas sagatavošanas laikā notika vairākkārtējas apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Tika apspriests ceļvedis, un Eiropas Komisijas tīmekļvietnē visās oficiālajās ES valodās tika veikta atklāta sabiedriskā apspriešana, kuras laikā tika saņemts vairāk nekā 19 000 atbilžu. Mērķorientētas apspriešanās notika arī ar ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par mežsaimniecību, meža resursu rūpniecību un uzņēmumiem, NVO, akadēmiskajām aprindām un starptautiskajām organizācijām. Tika ņemts vērā arī pašreizējās ES meža stratēģijas un citu ar mežiem (piemēram, bioloģisko daudzveidību, lauku attīstību) saistīto rīcībpolitiku izvērtējums. Tika analizēts arī pārējo ES iestāžu relevantais ieguldījums, tostarp attiecīgie Padomes secinājumi (piemēram, par ES meža stratēģijas pārskatīšanu un par jauno Biodaudzveidības stratēģiju) un nesen pieņemtās Eiropas Parlamenta rezolūcijas par mežiem.

Apspriešanās rezultāti ir apkopoti stratēģijai pievienotajā dienestu darba dokumentā.

Ko Komisija dara, lai novērstu atmežošanu ārvalstīs?

Komisija pilnībā atzīst, ka mežu jautājums ir globāla problēma. Lai gan šī stratēģija ir vērsta uz ES, Komisija saglabā ciešu apņēmību īstenot 2019. gada paziņojumu par pasaules mežu aizsardzību un atjaunošanu. Lai īstenotu savu apņemšanos, patlaban Komisija strādā pie jauna tiesību akta, kas palīdzēs novērst ES notiekošo atmežošanu un mežu degradāciju un kura priekšlikums jāpieņem vēl šogad. Tā mērķis ir nepieļaut, ka ES tirgū tiek pārdoti produkti un preces, kas izraisa atmežošanu.

Sīkāka informācija:

Paziņojums presei

ES meža stratēģija 2030. gadam

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 16. jūlijs