Skip to main content
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā logo
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei16 septembris 2021

Jautājumi un atbildes: ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā

Jūras un okeāni

Padome 2021. gada 19. aprīlī pieņēma secinājumus par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā un apstiprināja tos 2021. gada 19. aprīlī[1]. Sekojot Padomes secinājumiem, 2021. gada 16. septembrī Komisija un Augstais pārstāvis nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par ES stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Kādēļ nepieciešama ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā?

Indijas un Klusā okeāna reģions kļūst stratēģiski arvien nozīmīgāks Eiropas Savienībai. Reģiona pieaugošā ekonomiskā, demogrāfiskā un politiskā ietekme padara to par svarīgu dalībnieku starptautiskās kārtības veidošanā un globālo problēmu risināšanā.

ES un Indijas un Klusā okeāna reģions ir savstarpēji cieši saistīti. ES jau ir lielākais ieguldītājs, vadošais attīstības sadarbības partneris un viens no lielākajiem tirdzniecības partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā. Indijas un Klusā okeāna reģions un Eiropa ir iesaistīti vairāk nekā 70 % no pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības, kā arī vairāk nekā 60 % no ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmām.

Tomēr pašreizējā dinamika Indijas un Klusā okeāna reģionā ir izraisījusi intensīvu ģeopolitisko konkurenci, kura pastiprina spriedzi tirdzniecības un piegādes ķēdēs, kā arī tehnoloģiju, politikas un drošības jomā.

Tādēļ ES ir nolēmusi pastiprināt stratēģisko iesaisti Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Kādi ir ES stratēģijas Indijas un Klusā okeāna reģionā galvenie elementi?

Eiropas Savienības mērķis pastiprinātā iesaistē Indijas un Klusā okeāna reģionā ir saglabāt brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu visiem, balstoties uz stiprām un noturīgām partnerībām. Galvenais vēstījums ir tāds, ka ES padziļinās sadarbību ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai reaģētu uz jaunajām norisēm, kas ietekmē reģiona stabilitāti. ES pieejas mērķis ir veicināt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī atvērtu un taisnīgu vidi tirdzniecībai un ieguldījumiem, risināt klimata pārmaiņu problēmu un atbalstīt savienojamību ar ES.

Šajā sakarā kopīgajā paziņojumā ir uzsvērtas ES rīcības septiņas prioritārās jomas:

  • ilgtspējīga un iekļaujoša labklājība;
  • zaļā pārkārtošanās;
  • okeānu pārvaldība;
  • digitālā pārvaldība un partnerība;
  • savienojamība;
  • drošība un aizsardzība;
  • cilvēku drošība.

ES stratēģija Indijas un Klusā okeāna reģionam ir aicinājums mūsu partneriem reģionā kopīgi risināt kopīgas problēmas, ievērot starptautiskās tiesības un aizstāvēt pašu izvirzītās vērtības un principus.

Kādas darbības ES veiks drošības un aizsardzības jomā?

ES veicinās atvērtu un uz noteikumiem balstītu reģiona drošības arhitektūru, tai skaitā drošas jūras sakaru līnijas, spēju veidošanu un pastiprinātu ES dalībvalstu jūras spēku klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā. Turklāt ES centīsies ar Indijas un Klusā okeāna partneriem rīkot vairāk kopīgu, tai skaitā daudzpusēju, mācību un kuģu ienākšanu ostās, lai apkarotu pirātismu un aizsargātu kuģošanas brīvību reģionā.

ES pastiprinās dialogus ar partneriem par drošību un aizsardzību, tai skaitā terorisma apkarošanu un kiberdrošību. ES arī atbalstīs Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru spējas nodrošināt jūras satiksmes drošību. ES arī stiprinās partneru spēju veidošanu kibernoziedzības apkarošanai.

Vai ES stratēģija Indijas un Klusā okeāna reģionā ir vērsta pret Ķīnu?

ES pieeja reģionam ir sadarbība, nevis konfrontācija. Mūsu atjaunotā apņemšanās attiecībā uz šo reģionu ir iekļaujoša attiecībā uz visiem partneriem, kas vēlas sadarboties ar ES. Mēs pielāgosim šo sadarbību konkrētām jomām, kurās partneriem ir kopīgi principi, vērtības vai abpusēja ieinteresētība.

ES arī turpinās daudzpusīgo sadarbību ar Ķīnu[2], divpusēji iesaistoties kopīgu problēmu risinājumu meklēšanā, sadarbojoties kopīgu interešu jautājumos un mudinot Ķīnu sniegt savu pienesumu mierīgā un plaukstošā Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Vai cilvēktiesības būs daļa no ES stratēģijas Indijas un Klusā okeāna reģionā?

ES joprojām konsekventi aizstāvēs cilvēktiesības un demokrātiju un turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos rīkus: politiskos un cilvēktiesību dialogus un konsultācijas, tirdzniecības preferences un cilvēktiesību apsvērumu kā prioritāšu izvirzīšanu visās ES politikas jomās un programmās.

ES turpinās izmantot ierobežojošo pasākumu (sankciju) režīmu pret personām, vienībām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem visā pasaulē, ir tajos iesaistītas vai ir saistītas ar tiem.

Vai ES veiks kādas konkrētas darbības savas stratēģijas Indijas un Klusā okeāna reģionā īstenošanai?

ES stratēģijas īstenošana ietvers vairākas darbības, jo īpaši turpmāk minētās.

  • Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) ar Malaiziju un Taizemi noslēgšana; sarunu par PSN sākšana ar Maldīviju un gaidāmā ES partnerattiecību nolīguma ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) pilnīga īstenošana..
  • Sadarbība ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, lai veidotu noturīgākas un ilgtspējīgākas globālās vērtību ķēdes, diversificējot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības un izstrādājot tehnoloģiskus standartus un noteikumus, kuri saskan ar mūsu vērtībām un principiem.
  • ES tirdzniecības sarunu ar Austrāliju, Indonēziju un Jaunzēlandi pabeigšana; tirdzniecības sarunu atsākšana un sarunu par ieguldījumiem sākšana ar Indiju; ekonomisko partnerattiecību nolīguma ar Austrumāfrikas Kopienu pabeigšana; izvērtējums par tirdzniecības sarunu iespējamu atsākšanu ar Malaiziju, Filipīnām un Taizemi un, iespējams, sarunas par starpreģionu tirdzniecības nolīgumu ar ASEAN.
  • Zaļo alianšu un partnerību noslēgšana ar ieinteresētiem un ambicioziem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem cīņā pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju.
  • Okeānu pārvaldības stiprināšana reģionā, arī palielinot ES atbalstu Indijas un Klusā okeāna reģiona zvejniecības pārvaldības un kontroles sistēmām, apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un īstenojot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus.
  • Digitālo partnerību tīkla paplašināšana ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, kā arī jaunu digitālās partnerības nolīgumu iespējamības izpēte.
  • Sadarbības stiprināšana pētniecības un inovācijas jomā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros; izpēte attiecībā uz iespēju piesaistīt šai programmai atbilstīgus Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus ar līdzīgiem uzskatiem, piemēram, Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi un Singapūru.
  • Savienojamības partnerību ar Japānu un Indiju īstenošanas pastiprināšana; atbalsts partneriem atbilstošas normatīvās vides izveidē un nepieciešamā finansējuma mobilizācijas veicināšana, lai uz vietas uzlabotu savienojamību starp Eiropu un Indijas un Klusā okeāna reģionu.
  • Izpēte attiecībā uz veidiem, kā nodrošināt ES dalībvalstu jūras spēku pastiprinātu izvietošanu, lai palīdzētu aizsargāt jūras sakaru līnijas un kuģošanas brīvību Indijas un Klusā okeāna reģionā, vienlaikus palielinot Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru spēju nodrošināt jūras drošību.
  • Atbalsta veselības aprūpes sistēmām un gatavībai pandēmijai pastiprināšana vismazāk attīstītajās valstīs Indijas un Klusā okeāna reģionā, veicinot sadarbībā balstītus pētījumus par infekcijas slimībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

Plašāka informācija

Kopīgais paziņojums par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā

Faktu lapa par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā

Priekšsēdētājas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā

 

[1] https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7914-2021-INIT/lv/pdf

[2] Kopīgs paziņojums “ES un Ķīna – stratēģiska perspektīva”, 2019. gada 12. marts

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
16 septembris 2021