Jautājumi un atbildes par desmit Covid-19 terapijas līdzekļu kandidātu sarakstu

Vakcinācija ir mūsu galvenais instruments aizsardzībai pret infekciju, smagām slimībām un hospitalizāciju un galu galā — pandēmijas izbeigšanai. Tomēr inficētajiem izšķirīgi ir droši un efektīvi Covid-19 terapijas līdzekļi. Turklāt joprojām ir apdraudēti cilvēki, kurus nevar vakcinēt, kuri vēl nav vakcinēti, un mazākā mērā daži no tiem, kuri ir vakcinēti, bet kuriem ir nepietiekama imūnreakcija.

Terapijas līdzekļu pieejamība slimajiem pacientiem pašlaik ir ierobežota, jo līdz šim ES līmenī ir reģistrētas tikai vienas zāles — remdesivīrs. Eiropas Komisija 2021. gada 6. maijā uzsāka ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģiju, kas pievēršas terapijas līdzekļu pētniecībai, izstrādei, atļauju piešķiršanai, ražošanai un ieviešanai. Lai virzītu darbu, būtiska nozīme ir pārskatam par daudzsološiem terapijas līdzekļiem.

Kas sastāda 10 daudzsološo terapijas līdzekļu sarakstu?

Komisija lūdza Eiropas SARS-CoV-2 variantu ekspertu grupu un jo īpaši tās Covid-19 terapijas līdzekļu apakšgrupu izveidot plašāku portfeli ar daudzsološiem, gan atļautiem, gan izstrādes stadijā esošiem terapijas līdzekļiem, kas varētu tikt iekļauti ES turpmākajā terapijas līdzekļu arsenālā cīņai pret Covid-19.

Apakšgrupai uzdeva noteikt produktu kategorijas, kas atbilstu portfeļa darbības jomai, un noteikt objektīvus un zinātniski pamatotus kritērijus zāļu atlasei. Dalībvalstis apstiprināja kritērijus Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejā*. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, apakšgrupa pārbaudīja globālos Covid-19 terapijas līdzekļu izstrādes kanālus, vairāk nekā 80 klīniskās izstrādes pēdējā posmā esošus kandidātus un identificēja daudzsološu zāļu kandidātu kategorijas.

Grupa Eiropas Komisijai ir arī sniegusi ieteikumus par terapijas līdzekļu izstrādi un ieviešanu.

Kādi ir kritēriji pirmo desmit terapijas līdzekļu atlasei?

Eksperti ir noteikuši objektīvus un zinātniski pamatotus kritērijus daudzsološu Covid-19 terapijas līdzekļu atlasei.

• Pārliecinoša zinātniskā pieeja un izmantotā tehnoloģija (farmakoloģiskais pamatojums): pieejamie pierādījumi par zāļu iespējamo lomu.
• Izstrādes posms: zāļu izstrādes progress.
• Klīniskās(-o) pārbaudes(-žu) attiecīgo klīnisko rezultātu pieejamība.
• Nav konstatētas (jaunas) būtiskas drošuma problēmas, kas liktu apšaubīt zāļu piemērotību ierosinātajā indikācijā.
• Neapmierināta klīniskā vajadzība un/vai terapeitiskā pievienotā vērtība.
• Efektivitāte pret jauniem SARS-CoV-2 variantiem (attiecas tikai uz dažām zāļu kategorijām).
• Zāļu piemērotība konkrētajai veselības aprūpes situācijai: saistībā ar ievadīšanas ceļu, ārstēšanas režīmu, sastāvu utt.
• Nodoms agrīnā posmā sadarboties ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), lai saņemtu zinātniskas konsultācijas (lai pieteiktos ES tirdzniecības atļaujas saņemšanai).
• Terapijas līdzekļu kandidāti, kas jau ir regulatīvajā procesā: potenciālās Covid-19 zāles pašlaik izvērtē EMA, vai arī notiek slīdošā izskatīšana.
• Zāļu iespējamā kopējā ietekme uz Covid-19 ārstēšanu.
• Panākumu varbūtība, lai panāktu vēlamo ietekmi un saņemtu atļauju Eiropas tirgū.
• Laiks, kas vajadzīgs līdz ienākšanai Eiropas tirgū.
• Daudzveidīga pieeja portfelim: vēl bez katra terapijas līdzekļa kandidāta individuālās vērtības portfelim kopumā jāaptver viss Covid-19 spektrs un visu jauno vai pārprofilēto Covid-19 zāļu kategoriju klāsts.

Ekspertu grupa galveno uzmanību pievērsa dažādu terapijas līdzekļu zinātniskajai/medicīniskajai vērtībai. Tāpēc rūpniecība, ražošanas apjomi, cenas un piekļuves nosacījumi šajā laikā netika ņemti vērā. Tomēr šie aspekti tiks ņemti vērā, kad Eiropas Komisija izmantos savus atbalsta instrumentus, kas aprakstīti ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģijā.

Kritēriji nav identiski tiem, kas tika izmantoti, lai izveidotu pirmo piecu daudzsološo terapijas līdzekļu sarakstu, kas bija balstīts uz vienu kritēriju, proti, vai kandidāts ir Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) regulatīvā apstiprināšanas procesa beigu posmā (notiek slīdošā izskatīšana vai iesniegts tirdzniecības atļaujas pieteikums). EMA slīdošās izskatīšanas procedūra ietver zāles ar daudzsološiem klīnisko pētījumu sākotnējiem rezultātiem.

Kāda veida terapijas līdzekļi tiek atlasīti?

Atlasot 10 visdaudzsološākos kandidātus, eksperti pievērsās tām zāļu kategorijām, kurām ir vislielākā iespējamā ietekme uz pandēmiju: zāles, kas novērš vīrusa iedarbībai pakļauto cilvēku inficēšanos, samazinot hospitalizācijas nepieciešamību un novēršot, ka hospitalizēto pacientu stāvoklis kļūst kritisks vai tie mirst.

Pēc skrīninga saskaņā ar šīm prasībām izdalīja trīs veidu zāles: pretvīrusu monoklonālās antivielas, orāli lietojamie pretvīrusu līdzekļi un imūnmodulatori. Joprojām trūkst kvalitatīvu pierādījumu par citiem ārstēšanas veidiem, kā arī pierādījumu par Covid-19 ārstēšanai paredzēto zāļu efektivitāti un drošumu.

Pretvīrusu monoklonālās antivielas imitē dabīgās antivielas, ko imūnsistēma rada pret koronavīrusu. Tās ir ļoti dabīgas un līdz ar to drošas zāles. Antivielas saglabājas asinsritē kādu laiku, ne tikai izārstējot inficēto pacientu, bet arī nodrošinot aizsardzību pret infekciju. Tās ir visefektīvākās infekcijas agrīnos posmos un tiek ievadītas injekcijas veidā. Monoklonālās antivielas var izstrādāt salīdzinoši ātri, un vairāki kandidāti jau ir izstrādes beigu posmā. Atlasītie daudzsološākie līderi ir šādi:       

• Ronapreve, divu monoklonālo antivielu — kasirivimaba un imdevimaba — kombinācija (Regeneron Pharmaceuticals un Roche);
• Xevudy, sotrovimabs (Vir Biotechnology un GSK);
• Evusheld, divu monoklonālu antivielu — tiksagevimaba un cilgavimaba — kombinācija (AstraZeneca).

Orāli lietojamie pretvīrusu līdzekļi ir mazas molekulas, kas bloķē vīrusa aktivitāti un replikāciju. Tie jāievada pēc iespējas ātrāk pēc inficēšanās, pirms vīruss izraisa bojājumus audos un orgānos. Šīs zāles ir dažu dienu ārstēšanas kurss ar iekšķīgi lietojamām tabletēm, kas ir vienkārši ievadāmas. Orāli lietojamie pretvīrusu līdzekļi ir izturīgāki pret variantiem un darbojas arī vakcinētiem pacientiem. Atlasītie līderi ir šādi:

• Molnupiravir (Ridgeback bioterapeitics un MSD, kas ASV un Kanādā pazīstams kā Merck);
• PF-07321332 (Pfizer);
• AT-527 (Atea Pharmaceuticals un Roche).

Imūnmodulatori ir zāles, kas var regulēt imūnsistēmu pārmērīgo reakciju, kura ir iemesls, kāpēc pacientus nākas hospitalizēt. Šī zāļu klase nodrošina simptomātisku ārstēšanu tiem, kuri nonākuši smagajā stadijā, neraugoties uz vakcināciju un pretvīrusu terapiju. Ir veikti tādu vairāku imūnmodulatoru testi, kas apstiprināti citām indikācijām, piemēram, autoimūnām slimībām vai citiem hiperiekaisuma sindromiem. Līderi ir:   

• Actemra, tocilizumabs (Roche);
• Kineret, anakinra (Swedish Orphan Biovitrum);
• Olumiant, baricitinibs (Eli Lilly);
• Lenzilumab (Humanigen).

Kādu labumu produkts gūst no iekļaušanas terapijas līdzekļu sarakstā?

Portfelim nav piesaistīti nekādi konkrēti finanšu instrumenti. Tomēr visi attiecīgie terapijas līdzekļu kandidāti var gūt labumu no regulatīvās elastības, EMA zinātniskā atbalsta vai partneru piemeklēšanas pasākumiem saskaņā ar ES terapijas līdzekļu stratēģiju, kā arī Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) vadītām darbībām saistībā ar terapijas līdzekļiem.

Turklāt Eiropas Komisija kopā ar izstrādātājiem un dalībvalstīm izpētīs, vai iespējams noslēgt kopīgā iepirkuma nolīgumu (KIN). Attiecībā uz diviem sarakstā iekļautajiem produktiem (Ronapreve (Regeneron pharmaceuticals) un Xevudy, sotrovimabs (GlaxoSmithKline) – pretvīrusu monoklonālajām antivielām) jau ir noslēgts KIN, un pašlaik norit sarunas par dažiem citiem produktiem.

Vai Komisija pievērsīsies tikai desmit sarakstā iekļautajiem terapijas līdzekļiem? Kā būs ar citiem terapijas līdzekļu kandidātiem?

Nē, Komisija nekoncentrējas tikai uz 10 kandidātiem. Desmit kandidātu saraksts ir plašāka terapijas līdzekļu klāsta līderi, kurus Komisija uzrauga ar ekspertu palīdzību. Minētais plašākais portfelis joprojām ir aktīvs un dinamisks - kandidātus tam var gan pievienot, gan izņemt no tā, pamatojoties uz jauniem klīniskiem datiem un zinātniskiem pierādījumiem.

Komisija regulāri aktualizēs šo sarakstu.

Kāpēc šajā desmit līdzekļu sarakstā neparādās visi tie terapijas līdzekļi, kas bija iekļauti sākotnējā pieciniekā?

2021. gada jūnijā pieci terapijas līdzekļi tika atlasīti, pamatojoties uz vienu kritēriju: regulatīvajā apstiprināšanas procesā sasniegtais progress vai, citiem vārdiem sakot, iespēja visīsākajā laikā saņemt ES zāļu tirdzniecības atļauju. Taču desmit terapijas līdzekļu sarakstam eksperti izstrādāja sarežģītāku, daudzfaktoru kritēriju kopumu. Kritērijos tika ņemti vērā ne tikai terapijas līdzekļu kandidātu individuālās zinātniskās un medicīniskās labās īpašības, bet arī mērķis izveidot līdzsvarotu portfeli, kurā būtu līdzekļu kandidāti, kas aptvertu pēc iespējas vairāk produktu kategoriju un mērķgrupu. 

Trīs no sākotnējā piecu terapijas līdzekļu saraksta – Ronapreve, casirivimabs/imdevimabs, Olumiant, barisitinibs un Xevudy, sotrovimabs – arī ir iekļauti desmit terapijas līdzekļu sarakstā.

Sākotnējā piecinieka sarakstā jau bija četras pretvīrusu monoklonālās antivielas, kas ir jaunu Covid-19 terapijas līdzekļu klase, kuru var izstrādāt ātrāk, un līdz ar to daudzi no terapijas līdzekļiem atrodas vēlīnā izstrādes posmā. Pēc rūpīgas apsvēršanas eksperti kā visdaudzsološākos atlasīja trīs šādus produktus, ņemot vērā tādus faktorus kā efektivitāte pret variantiem, aizsardzības ilgums vai ievadīšanas ceļš.

Ņemot vērā, ka zāļu izstrādes process nav pilnībā un līdz galam paredzams raksturu, terapijas līdzekļu portfelis paliks dzīvs un dinamisks, un jauni klīniskie dati un zinātniskie pierādījumi var likt veikt izmaiņas šajā portfelī.

Kad sarakstā iekļautie terapijas līdzekļi tiks reģistrēti?

Slīdošā izskatīšana ir viens no regulatīvajiem instrumentiem, ko EMA izmanto, lai paātrinātu daudzsološu zāļu vai vakcīnu novērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijā. Saskaņā ar slīdošo izskatīšanu Eiropas Zāļu aģentūra sāk izvērtēt daudzsološu zāļu datus tiklīdz tie kļūst pieejami, pirms iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujai.

No desmit terapijas līdzekļu saraksta visas trīs pretvīrusu monoklonālās antivielas izgājušas slīdošo izskatīšanu, un attiecībā uz Ronapreve (casirivimabs/imdevimabs) izstrādātājs jau ir iesniedzis tirdzniecības atļaujas pieteikumu.

Neviens no orālas ievadīšanas pretvīrusu līdzekļiem vēl neatrodas slīdošajā izskatīšanā, tomēr izstrādātājs nesen ir paziņojis pozitīvus klīniskos datus par molnupiravīru, un paredzams, ka drīzumā sāksies tā novērtēšana.

No desmit sarakstā iekļautajiem līdzekļiem tirdzniecības atļaujas pieteikums jau ir iesniegts par trim imūnmodulatoriem: Kineret (anakinra), Olumiant (baricitinibs), RoActerma (tocilizumabs). Šie terapijas līdzekļi nav jaunizstrādātas zāles, tās jau ir pieejamas tirgū citai indikācijai. Šā iemesla dēļ tām nevar piemērot slīdošo izskatīšanu, bet ir paātrināta to EMA pieteikumu izskatīšana.

EMA novērtēs zāļu atbilstību parastajiem efektivitātes, drošuma un kvalitātes standartiem. Tirdzniecības atļauja tiks piešķirta, ja, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, saistībā ar zāļu lietošanu tiks noteikta pozitīva ieguvumu un riska attiecība. Tie terapijas līdzekļi, par kuriem jau iesniegti tirdzniecības atļaujas pieteikumi, teorētiski atļauju varētu saņemt līdz gada beigām, ja galīgie testēšanas dati apliecinās to drošumu, kvalitāti un iedarbīgumu.

Kas tiek darīts kopīgā iepirkuma jomā?

Eiropas Komisija palīdz nodrošināt, ka Covid-19 terapijas līdzekļi tiek iepirkti un piegādāti dalībvalstīm, tiklīdz tie reģistrēti ES vai valstu līmenī. Paturot prātā šo mērķi, mēs jau esam noslēguši četrus kopīgā iepirkuma nolīgumus par Covid-19 terapijas līdzekļu iegādi un līdz gada beigām varētu sākt vēl kādu:

• 500 000 remdesivīra ārstēšanas kursu, kas patlaban ir vienīgās zāles, kas ar konkrētiem nosacījumiem ES reģistrētas, lai ārstētu Covid-19 pacientus, kuriem nepieciešama skābekļa piegāde. Visas 36 līdzdalīgās valstis varēja nepastarpināti iesniegt pasūtījumus. Komisija arī iegādājās un izplatīja devas par kopējo summu 70 miljoni EUR no Ārkārtas atbalsta instrumenta.
• 55 000 Ronapreve monoklonālo antivielu (kasirivimabs/imdevimabs) medikamentu. Iepirkumā piedalījās 22 valstis. Pašlaik notiek iegādes, pamatojoties uz valsts ārkārtas lietošanas atļaujām.
• 220 000 monoklonālo antivielu Xevudy (sotrovimabs) medikamentu. Iepirkumā piedalījās 16 valstis.
• 220 000 monoklonālo antivielu bamlanivimaba un etesevimaba kombinācijas medikamentu ar 18 līdzdalīgajām valstīm.

Valstis var iegādāties iepriekš minētās monoklonālās antivielas, pamatojoties uz valsts ārkārtas lietošanas atļaujām.

Turklāt ir noslēgts kopīgā iepirkuma nolīgums par 8,4 miljoniem deksametazona kivetēm – intensīvās terapijas ārstniecības metodi, ko EMA apstiprinājusi, lai ārstētu hospitalizētus pieaugušos un pusaudžus ar Covid-19, kuri saņem elpošanas atbalstu.

Ko dara “inovācijas veicinātājs”?

Komisija arī izveidos Covid-19 “terapijas līdzekļu inovācijas veicinātāju”, ar kura palīdzību notiekošos Covid-19 terapijas līdzekļu projektus būtu iespējams inventarizēt un gūt par tiem skaidru pārskatu, kas dod iespēju visdaudzsološākos no tiem veiksmīgāk atbalstīt no preklīnisko pētījumu stadijas līdz pat tirdzniecības atļaujas piešķiršanai. Šī platforma apvienos visus attiecīgos dalībniekus, to vidū EMA, nacionālās iestādes un privāto sektoru, lai apzinātu daudzsološus pētniecības projektus un tehnoloģijas, to izstrādes posmus un sniegtu norādes par to, kur vislabāk koncentrēt ieguldījumus, lai paātrinātu inovāciju.

Cieši sadarbojoties ar Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) terapijas līdzekļu kartēšanas sagatavošanas darbību, tā balstīsies uz līdzšinējiem ieguldījumiem terapijas līdzekļu izstrādē un šādas izstrādes iniciatīvām. Pamatojoties uz šo pārskatu, tā atbalstīs jaunu un pārprofilētu terapijas līdzekļu izstrādi un, mobilizējot piemērotus finanšu instrumentus (to vidū programmas “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un “ES — veselībai”), palīdzēs daudzsološiem kandidātiem virzīties uz nākamajiem izstrādes posmiem. Tāpēc tā nodrošinās visu Covid-19 terapijas līdzekļu pētniecības projektu koordināciju, dodot iespēju stimulēt inovāciju un veicināt terapijas līdzekļu izstrādi.

Kur vērsties Covid-19 terapijas līdzekļu izstrādātājiem?

Covid-19 terapijas līdzekļu portfeli pārvaldīs HERA, kuru pašlaik veido un kura pilnībā darboties spējīga kļūs 2022. gada sākumā. Tuvākajās nedēļās sāks darboties HERA tīmekļa vietne, kurā būs kontaktinformācija un praktiski norādījumi ieinteresētajiem uzņēmumiem. Eiropas Zāļu aģentūra sniedz norādījumus arī uzņēmumiem, kuri vēlas saņemt zinātniskas konsultācijas par savu produktu izstrādi.

* https://ec.europa.eu/health/documents/pharmaceutical-committee_en