Jautājumi un atbildes par jauno Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets”

1. Kāpēc ierosināt jaunu Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (BIK+)?

Kopš pirmās Eiropas stratēģijas “Bērniem labāks internets” pieņemšanas 2012. gadā ir krasi mainījušās gan digitālās tehnoloģijas, gan tas, kā bērni tās izmanto. Modernas ierīces ļauj bērniem viegli mijiedarboties, kontaktēties un apmainīties ar informāciju ar citiem, un tas bieži vien notiek bez vecāku uzraudzības. Vairums bērnu savus viedtālruņus izmanto katru dienu un gandrīz divreiz vairāk nekā 2012. gadā, turklāt dara to no daudz jaunāka vecuma (2020. gada pētījums par ES bērnu klātbūtni tiešsaistē (EU Kids online 2020)).

Digitālās tehnoloģijas piedāvā bērniem vēl nebijušas iespējas izglītoties, izklaidēties, socializētiesun aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē tiešsaistē, taču tās pavada arī riski, ko rada dezinformācija vai kaitīgs un nelikumīgs saturs tiešsaistē. Pandēmijas laikā turklāt atklājās, ka ne visiem bērniem ir vienlīdzīga un droša piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Turklāt vecuma pārbaudes mehānismi un vecāku piekrišanas rīki daudzos gadījumos joprojām nav iedarbīgi, un tas nozīmē, ka bērni var viegli piekļūt kaitīgam un nelikumīgam saturam. Tie ir tikai daži piemēri, kas ilustrē digitālās pasaules pārmaiņas un nepieciešamību pēc atjauninātas stratēģijas bērniem labākam internetam.

2. Ar ko jaunā stratēģija atšķiras no 2012. gada stratēģijas?

Jaunā Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets" (BIK+) ir Eiropas Jaunatnes gada pamatiniciatīva. Tā nodrošinās līdzsvaru starp aizsardzību, piemēram, pret vecumam nepiemērotu un nelikumīgu saturu, un iespēju nodrošināšanu, pateicoties digitālajām prasmēm. Turklāt tā arī veicinās bērnu līdzdalību digitālajos jautājumos.

Kopš 2012. gada ir būtiski mainījies arī ES tiesiskais un politiskais regulējums attiecībā uz bērnu drošību tiešsaistē. Jaunā stratēģija palīdzēs īstenot ES tiesību aktus par bērnu drošību, arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, Vispārīgo datu aizsardzības regulu, Digitālo pakalpojumu aktā ietvertos stingrākus noteikumus par bērnu drošību tiešsaistē un jaunpieņemto priekšlikumu par jaunu ES tiesību aktu, kas aizsargās bērnus pret seksuālu vardarbību.

Jo īpaši jaunā stratēģija “Bērniem labāks internets” palīdzēs īstenot šos ES tiesību aktus, izmantojot visaptverošu ES rīcības kodeksu par vecumam atbilstīgu izstrādi. Kodeksa mērķis būs, piemēram, risināt tādus problēmjautājumus kā efektīvas vecuma pārbaudestrūkums, persondatu vākšana un bērnu komerciāla ietekmēšana, kā arī nepieciešamība nodrošināt bērniem piemērotu saziņu.

Stratēģija veicinās medijpratības un digitālpratības pasākumus, tai skaitā tādus, kas adresēti skolotājiem un vecākiem. Tā īpaši pievērsīsies neaizsargātiem bērniem, jo tieši bērni var nonākt dažādās sarežģītās situācijās, lai gan daudziem no viņiem vēl nav pietiekamas piekļuves digitālajām tehnoloģijām. Balstoties uz sekmīgo darbu, ko veic BIK jaunatnes vēstnieki — jauniešu grupa, kas izstrādā jauniešu līdzdalības pasākumus,— tiek veicinātas arī aktivitātes vienaudžu starpā.

3. Ko Komisija vēlas sasniegt ar jauno Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets”?

Ikviens bērns Eiropā neatkarīgi no viņa ģeogrāfiskās atrašanās vietas un ekonomiskajiem vai ģimenes apstākļiem ir pelnījis attīstīties drošā digitālajā vidē un pilnībā izmantot savas digitālās tiesības. Tiešsaistes saturam un pakalpojumiem vajadzētu būt piekļūstamiem, vecumam piemērotiem un informatīviem, un tie jāveido, ņemot vērā bērnu intereses. Stratēģijas mērķis ir panākt, ka visi Eiropas bērni tiešsaistē ir aizsargāti, pret viņiem izturas cieņpilni un viņiem ir nodrošinātas iespējas, turklāt nevienu neatstājot novārtā.

4. Kā stratēģija “Bērniem labāks internets” darbosies praksē?

Jaunajā stratēģijā Komisija ir apņēmusies veikt konkrētus pasākumus un aicina dalībvalstis un nozares pārstāvjus iesaistīties un rīkoties.

Jaunā stratēģija “Bērniem labāks internets” balstīsies uz iepriekšējās 2012. gada stratēģijas sasniegumiem un turpinās līdzfinansēt drošāka interneta centru tīklu dalībvalstīs, kas kopā ar ES finansēto portālu betterinternetforkids.eu būs tās īstenošanas pamatā.

Šādi centri valsts un vietējā mērogā organizēs medijpratības pasākumus, informēs par riskiem, ar kādiem bērni sastopas, patērējot digitālos produktus un pakalpojumus, ar jauniešu paneļdiskusiju un jauniešu vēstnieku starpniecību aicinās bērnus un jauniešus paust viedokli par digitālo pasauli, veicinās apmācību vienaudžu starpā un nodrošinās palīdzības dienestus un uzticības tālruņus, kuriem varēs ātri ziņot par kaitīgu un nelikumīgu saturu.

Drošāka interneta centri dalībvalstīs arī palīdzēs nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem uzlabot digitālās prasmes.

Turklāt Komisija turpinās koordinēt dalībvalstu ekspertu grupu, lai apmainītos ar paraugpraksi, un veicinās dialogu starp nozari, pilsonisko sabiedrību un bērniem, izmantojot aliansi bērnu labākai aizsardzībai tiešsaistē, kurā ietilpst aptuveni 40 lielākie IKT/mediju uzņēmumi.

5. Kāda ir saikne ar priekšlikumu jaunam ES tiesību aktam, kas aizsargās bērnus pret seksuālu vardarbību?

Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” un priekšlikums jaunam tiesību aktam, kura mērķis ir novērst seksuālu vardarbību pret bērniem, ir daļa no visaptverošas paketes par bērnu aizsardzību un iespēju nodrošināšanu tiešsaistē.

Saskaņā ar stratēģiju Komisija turpinās finansēt ES uzticības tālruņu tīklu, kurā sabiedrība var anonīmi ziņot par iespējamiem materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē. Ziņošanu par nelikumīgu saturu, tai skaitā par materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem, un kaitīgu saturu atbalstīs arī Drošāka interneta centru palīdzības dienesti un uzticības tālruņi.

Priekšlikuma par jaunu ES tiesību aktu bērnu aizsardzībai pret seksuālu vardarbību mērķis ir definēt pakalpojumu sniedzēju atbildību, uzliekot tiem pienākumu novērtēt viņu sniegto pakalpojumu ļaunprātīgas izmantošanas risku un mazināt to; un attiecīgā gadījumā atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un ziņot par to, kā arī izņemt materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. Jauns ES centrs atvieglos pakalpojumu sniedzēju centienus un darbosies kā centrālais punkts, kas apkopos zināšanas profilakses un cietušo atbalsta jautājumos.

6. Kādi ir ieguvumi bērniem un kā tas veicina viņu digitālās tiesības?

Bērnu tiesības ir cilvēktiesības un ir daļa no Eiropas Savienības pamatprincipiem. ANO Konvencijas par bērna tiesībām saistībā ar digitālo vidi vispārīgajā piezīmē nr. 25, ko ANO Bērnu tiesību komiteja pieņēma 2021. gadā, ir noteikts, ka šīs tiesības ir jārespektē gan tiešsaistē, gan klātienē. Šo ANO konvenciju ir parakstījusi ES un visas dalībvalstis.

Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem virzīs digitālo pārveidi Eiropas Savienībā. Digitālās tiesības ir ne vien tiesības tikt aizsargātiem tiešsaistē, bet arī tiesības apgūt jaunas prasmes, izmantot iespējas un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Kā tiešsaistē, tā klātienē ir jāievēro tiesības tikt respektētam, tiesības uz vārda brīvību, privātumu, izglītību, atpūtu un rotaļām, kā arī tiesības uz informāciju.

7. Kā jaunā stratēģija ir saistīta ar ES stratēģiju par bērna tiesībām?

2021. gada martā Komisija pieņēma pirmo visaptverošo stratēģiju par bērna tiesībām. Tajā aicināts nodrošināt, ka Eiropas Savienībā bērni var droši un bez riska izmantot digitālo vidi un tās piedāvātās iespējas. Lielākā daļa (63 %) respondentu, kas piedalījās atklātajā apspriešanā par stratēģiju par bērna tiesībām, atzina, ka ir vajadzīga jauna stratēģija par “Bērniem labāku internetu”. Jaunā stratēģija “Bērniem labāks internets” ir stratēģijas par bērna tiesībām digitālais atzars un atbilde uz šo aicinājumu.

8. Kā šajā jaunajā stratēģijā tiks iesaistīti bērni?

Bērni un jaunieši jau no paša sākuma ir bijuši daļa no jaunās stratēģijas. Piemēram, 2021. gada pavasarī un vasarā visā Eiropā tika organizētas aptuveni 70 apspriešanās, kurās piedalījās vairāk nekā 750 bērnu un jauniešu.

Stratēģijā ir ierosinātas vairākas darbības, kurās bērniem būs aktīva loma. ES vēlas, lai līdz 2024. gadam topošā ES rīcības kodeksa par vecumam atbilstošu nofromējumu izstrādē piedalītos arī bērni; izveidot bērnu vadītu iniciatīvu, lai ar ES Bērnu līdzdalības platformas starpniecību veicinātu digitālo pilsoniskumu, atbalstīt vienaudžu apmācību, lai ar drošāka interneta centru starpniecību veicinātu tiešsaistes iespējas un novērstu riskus.

Saskaņā ar jauno stratēģiju BIK jaunatnes vēstnieki — jaunieši, kas sadarbojas ar Komisiju, lai īstenotu stratēģiju — turpinās informēt un konsultēt Komisiju, nozari un citus partnerus dažādos pasākumos un darbībās. Turklāt reizi divos gados tiks organizēts bērnu vadīts jaunās stratēģijas novērtējums.

9.  Kā stratēģija novērš digitālo plaisu?

Lai gūtu labumu no digitālajām iespējām, bērniem ir vajadzīgs drošs interneta pieslēgums, cenas ziņā pieejami dati, piemērotas digitālās ierīces un digitālās prasmes. Paziņojumā par digitālo kompasu noteiktie savienojamības mērķi — redzējums par sekmīgu Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam, Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem un ievērojamas ES investīcijas un finansējums — visi šie pasākumi ir vērsti uz mājokļu un skolu savienojamību.

Eiropas Garantija bērniem iesaka dalībvalstīm “nodrošināt […] atbilstošu tālmācībai nepieciešamu aprīkojumu” [un] “veikt ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai novērstu visu veidu digitālo plaisu”.

Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem ar īpašām vajadzībām vai bērniem no nelabvēlīgas un neaizsargātas vides. Digitālā nenodrošinātība bērnībā var padziļināt digitālo plaisu pieaugušā vecumā.

Jaunā stratēģija palīdzēs stiprināt atbalstu, ko nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem piedāvā drošāka interneta centri dalībvalstīs, jo īpaši mācot viņiem prasmes, kas saistītas ar drošību. Tiks organizētas arī medijpratības kampaņas bērniem, skolotājiem un vecākiem.

10. Vai pasākumi būs juridiski saistoši dalībvalstīm?

Stratēģija nav juridiski saistoša, taču dalībvalstis ir aicinātas aktīvi iesaistīties un veikt konkrētas darbības. Tā atbalsta ES tiesību aktu īstenošanu un tāpēc var būt noderīgs instruments dalībvalstīm. Tā arī atvieglo un atbalsta labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, piemēram, attiecībā uz digitālpratību un bērnu līdzdalību, dodot viņiem iespēju izteikties digitālajā vidē.

11. Kāda būs nozares loma?

Nozarei ir galvenā atbildība un loma drošas un konkrētam vecumam piemērotas digitālās pieredzes un pakalpojumu nodrošināšanā bērniem un jauniešiem.

Komisija aicinās nozari piedalīties, lai līdz 2024. gadam izstrādātu visaptverošu ES rīcības kodeksu par vecumam atbilstošu izstrādi. Tā ir kopregulējuma iniciatīva saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu un paredz iesaistīt politikas veidotājus, pilsonisko sabiedrību un bērnus. Kodeksā tiks elastīgi risināts plašs risku klāsts bērniem, nodrošinot labu praksi un norādījumus nozarei par to, kā izpildīt ES tiesību aktos noteiktos pienākumus. Kodeksa mērķis būs, piemēram, risināt tādus problēmjautājumus kā efektīvas vecuma pārbaudes trūkums, persondatu vākšana un bērnu komerciāla ietekmēšana, kā arī nepieciešamība nodrošināt bērniem piemērotu saziņu un izstrādes posmā iestrādātu drošību un drošus iestatījumus.

Tā kā šis kodekss palīdzēs precizēt, kas tiek sagaidīts no nozares, Komisija mudinās uzņēmumus piedalīties tā izstrādē un to līdz 2024. gadam parakstīt. Pēc tā parakstīšanas uzņēmumiem būs jāpilda konkrētas saistības, un to progress tiks regulāri uzraudzīts un novērtēts.

Turklāt Komisija aicina nozari aktīvi iesaistīt bērnus digitālo produktu un pakalpojumu izstrādē un ieviešanā.

12. Kā jaunā stratēģija pievērsīsies vecuma pārbaudei?

Viegla piekļuve neatbilstīgam saturam (piemēram, par paškaitējumu, pornogrāfiju, ēšanas traucējumiem, riskantiem izaicinājumiem tiešsaistē) ir viena no galvenajām problēmām, ko minējuši gan bērni, gan vecāki, kuri sazinājās ar ES Drošāka interneta centru tīklu un ar kuriem notika apspriešanās saistībā ar jauno stratēģiju.

Ir ieviesti ES tiesību akti, jo īpaši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Vispārīgā datu aizsardzības regula, un pastāv tehniski risinājumi, kas ļauj pārbaudīt vecumu. Tomēr praksē vecuma verifikācijas mehānismi lielākoties ir neefektīvi, un lietotājiem bieži vien jāreģistrē tikai dzimšanas datums (vienalga kāds) vai jāatķeksē rūtiņa.

Saskaņā ar stratēģiju “Bērniem labāks internets” Komisija izstrādās Eiropas standartu vecuma pārbaudei. Šāda veida standarts precizēs, kas tiek gaidīts no nozares, kad jebkuros tiešsaistes pakalpojumos un rīkos ir jāpārbauda vecums. Šādas atzītas metodes varētu izmantot pornogrāfijas tīmekļa vietnēs, piemēram, lai pārliecinātos, ka to lietotāji ir vismaz 18 gadus veci.

Vienlaikus Komisija pētīs, kā vecuma pārbaudei izmantot iecerēto Eiropas digitālās identitātes maku. Tā sadarbosies ar dalībvalstīm un mudinās tās izsniegt elektroniskus identifikatorus nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 18 gadiem, lai uzlabotu efektīvas vecuma pārbaudes metodes. Tā rezultātā visā ES tiktu iegūts atzīts vecuma apliecinājums “vecumā līdz X gadiem / vecāks nekā X gadi”, kura pamatā ir dzimšanas datums, kas sniegts privātumu aizsargājošā un drošā veidā.

13. Vai stratēģija attiecas uz trešām valstīm?

Tā ir Eiropas stratēģija, bet sadarbošanās ar starptautiskajiem partneriem ļauj mums efektīvi un iedarbīgi vērsties pret kaitīgu un nelikumīgu saturu, jo šīs globālās digitālās problēmas nepazīst robežu.

Komisija turpinās dalīties pieredzē un zināšanās un informēt par vērtībām attiecīgās starptautiskās organizācijas un partnerus, un atbalstīt kopīgu pieeju bērnu digitālajai drošībai visā pasaulē, piemēram, mudinot izstrādāt attiecīgus tehniskos standartus, parametrus, definīcijas un pieejas, un turpinās aizsargāt un veicināt bērnu tiesības tiešsaistē visur, ievērojot visu bērnu tiesības.

2012. gada Eiropas stratēģijas “Bērniem labāks internets” ietekme jau ir jūtama arī citviet pasaulē — piemēram, ikgadējā Drošāka interneta diena, kas sākotnēji bija ES akcija, tagad tiek atzīmēta visā pasaulē, un ikgadējā konference Drošāka interneta forums uzņem dalībniekus no valstīm ārpus Eiropas. Šie pasākumi tiks turpināti arī saskaņā ar jauno stratēģiju par bērniem labāku internetu.

14. Kādi konkrēti pasākumi ir gaidāmi vidējā termiņā?

Programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros ES turpinās līdzfinansēt drošāka interneta centru tīklu dalībvalstīs un portālu betterinternetforkids.eu, kas ir Eiropas mēroga centrs bērnu drošībai tiešsaistē un piedāvā resursus un materiālus visās ES valodās.

Komisija ir arī apņēmusies 2022. gadā sākt vai turpināt virkni pasākumu saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu:

• organizēt medijpratības kampaņas bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem, aicinot talkā dalībniekus, kam ir veicinoša ietekme,

• attiecībā uz valstu mācību programmām medijpratības jomā veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, skolām un pedagogiem visā ES,

• stiprināt atbalstu, ko nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem piedāvā drošāka interneta centri dalībvalstīs, nolūkā novērst digitālo plaisu,

• ar drošāka interneta centru un platformas betterinternetforkids.eu atbalstu izstrādāt izpratnes veicināšanas instrumentus un pasākumus bērniem kā gados jauniem patērētājiem,

• paplašināt BIK jaunatnes vēstnieku un BIK jaunatnes paneļdiskusiju (jaunieši, kas sadarbojas ar Komisiju stratēģijas īstenošanā) lomu, lai atbalstītu vienaudžu īstenotus pasākumus valsts un vietējā līmenī,

• sākt apzināt esošos pētījumus par komerciālos nolūkos izmantoto metožu neiroloģisko ietekmi uz bērniem.

Komisija arī apņemas:

• līdz 2024. gadam saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu atbalstīt un veicināt visaptveroša ES rīcības kodeksa izstrādi attiecībā uz vecumam piemērotu izstrādi,

• līdz 2024. gadam iesniegt pieprasījumu izstrādāt Eiropas standartu vecuma apliecināšanai/vecuma pārbaudei, kas būtu saderīgs ar priekšlikumu par Eiropas digitālās identitātes regulu (eID priekšlikums),

• palīdzēt izstrādāt visā ES atzītu vecuma apliecinājumu, kura pamatā ir dzimšanas datums, ievērojot eID iniciatīvu,

• sadarbībā ar ES finansētajām drošāka interneta palīdzības līnijām līdz 2023. gadam nodrošināt, ka vienotais numurs “116 111” ļauj saņemt palīdzību, ja bērns vai jaunietis ir piedzīvojis iebiedēšanu tiešsaistē.

15. Kā Komisija uzraudzīs stratēģijas īstenošanu un progresu dalībvalstīs?

Līdzīgi kā 2012. gada Eiropas stratēģijā “Bērniem labāks internets”, dalībvalstīs gūtos panākumus uzraudzīs, izmantojot BIK kartogrāfijas rīku, kas vāc, salīdzina un apmainās ar informāciju par stratēģijas “Bērniem labāks internets” īstenošanu dalībvalstīs. Jaunā stratēģija tiks uzraudzīta ik pēc diviem gadiem, un ziņojums tiks publicēts tiešsaistē.

Plašāka informācija

Paziņojums presei. Jauna ES stratēģija bērnu aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai tiešsaistē 

Faktu lapa: Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets"

Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets"

Attiecīgo tiesību aktu apkopojums

Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets”, 2012. gada maijs

Infografika

Plakāts