Kā Komisija izvērtēja Latvijas pirmo maksājuma pieprasījumu?
Latvija 2022. gada 17. jūnijā iesniedza Komisijai pieprasījumu izmaksāt 201 miljonu eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). Pieprasījums tika pamatots ar to, ka ir sasniegti Padomes īstenošanas lēmumā izklāstītie deviņi atskaites punkti, kas vajadzīgi pirmā maksājuma veikšanai. Minētie atskaites punkti attiecas uz reformām un investīcijām šādās jomās: minimālo ienākumu atbalsta sistēma, vienota modeļa pieņemšana platjoslas pēdējās jūdzes pieslēgumu attīstībai (lai nodrošinātu galalietotāju piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam reģionos un lauku apvidos), tiesiskais regulējums attiecībā uz konkurences vides uzlabošanu un korupcijas risku samazināšanu publiskajā iepirkumā, tālmācība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana, kā arī sociālie mājokļi. Saskaņā ar ANM regulu Komisijai bija līdz diviem mēnešiem ilgs laiks, lai veiktu sākotnējo pieprasījuma novērtējumu.
Kopā ar minēto pieprasījumu Latvijas iestādes iesniedza detalizētus un pilnīgus pierādījumus, kas apliecina to deviņu atskaites punktu izpildi, kuri ietverti Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu. Pirms Komisija sniedza savu pozitīvo sākotnējo novērtējumu par maksājuma pieprasījumu, tā bija rūpīgi izvērtējusi šo informāciju.
Kādi ir turpmākie pasākumi?
Pozitīvo sākotnējo novērtējumu par to, ka Latvija ir izpildījusi atskaites punktus, Komisija tagad ir nosūtījusi Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK), lūdzot tās atzinumu. EKF atzinums, kas jāsniedz ne vēlāk kā četrās nedēļās, būtu jāņem vērā Komisijas novērtējumā. Ar komitoloģijas komitejas starpniecību Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru pieņems galīgo lēmumu, ar ko atļauj izmaksāt finanšu līdzekļus. Pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas notiks līdzekļu izmaksa Latvijai.
Latvijai izmaksātās summas – tāpat kā visu pārējo dalībvalstu gadījumā – tiks publicētas atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā.
Kā ar Latvijas līdz šim sasniegtajiem atskaites punktiem tiek efektīvi atbalstīta zaļā pārkārtošanās?
Pirmajā maksājuma pieprasījumā ietvertie atskaites punkti ir koncentrēti uz citiem ANM pīlāriem. Tomēr Latvija jau sākusi veikt dažas reformas un investīcijas otrā maksājuma pieprasījuma ietvaros, kas būtiski sekmēs zaļās pārkārtošanās procesu. Tās cita starpā ir investīcijas, ar kurām tiks palielināta publisko un privāto ēku energoefektivitāte, kā arī reformas, kuru mērķis ir uzlabot ugunsdzēsības dienesta darbību un labāk aizsargāt vidi pret ugunsgrēkiem. Sācies arī darbs pie Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas.
Kā ar Latvijas līdz šim sasniegtajiem atskaites punktiem tiek efektīvi veicināta digitālā pārkārtošanās?
Trīs atskaites punkti, kas sasniegti saistībā ar šo maksājuma pieprasījumu, sekmē digitālo pārkārtošanos Latvijā. Pirmais atskaites punkts bija saistīts ar tiesiskā regulējuma pieņemšanu attiecībā uz attālinātu mācību organizēšanu un īstenošanu izglītības iestādēs, kas palīdzēs novērst digitālo plaisu nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu vidū, jo tiks paplašināta viņu piekļuve izglītības iespējām. Ar pārējiem diviem atskaites punktiem tiek sekmēta digitālā pārkārtošanās – pirmkārt, ir plānots pieņemt vienotu modeli platjoslas pēdējās jūdzes pieslēgumu attīstībai (lai nodrošinātu galalietotāju piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam reģionos un lauku apvidos), pamatojoties uz analīzi par ļoti augstas veiktspējas tīklu potenciālo tirgu. Otrkārt, ir plānots pieņemt tehniskās prasības satīklotai un automatizētai braukšanai. Pēdējais minētais atskaites punkts ļaus izveidot maršrutu satīklotai un automatizētai braukšanai paralēli Latvijas posmam Via Baltica koridorā – dzelzceļa trasē, kas savieno Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Poliju un Čehijas Republiku.
Kā Latvijas līdz šim sasniegtie atskaites punkti palīdz uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tostarp Latvijas noturību?
Straujā sabiedrības novecošanās un kopējā iedzīvotāju skaita sarukums veido pamatu Latvijas galvenajām strukturālajām problēmām, piemēram, tādām kā reģionālās atšķirības ienākumos un nevienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, pieticīgas investīcijas, t. sk. mājokļu jomā, un valsts pārvaldes neefektivitāte.
Viena no vērienīgākajām reformām ANP ietvaros ir saistīta ar minimālā ienākuma pabalstu inflācijas indeksācijas ieviešanu, kuras mērķis ir samazināt nevienlīdzību, uzlabot sociālās drošības tīklu un veicināt Latvijā sociālo integrāciju un iekļautību. Lai pavērtu ceļu reformas īstenošanai, ir sasniegts atskaites punkts, kas attiecas uz stratēģisko satvaru par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas turpmāku pilnveidošanu. Latvija arī veikusi pasākumus, lai valstī uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu, grozot spēkā esošos īres tiesību aktus ar nolūku atvieglināt lētu īres mājokļu fonda attīstību.
Izglītības sistēmā ir vajadzīgi konsolidēti resursi, labāka mācīšanas kvalitāte un lielāka efektivitāte finansējuma pārvaldībā. Patlaban tiek īstenota augstākās izglītības iestāžu pārvaldības reforma, un vienlaikus Latvija arī ieviesusi tiesisko regulējumu, lai optimizētu un stimulētu labāku rezultātu gūšanu skolēnu vidū vidusskolās, ko paredzēts panākt, sasaistot finansējumu ar kvantitatīvu un kvalitatīvu kritēriju izpildi. Latvija arī sasniegusi atskaites punktu attiecībā uz normatīvo regulējumu, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību. Tehniskās prasības, kas noteiktas satīklotas un automatizētas braukšanas veicināšanai, arī palīdzēs izvērst ilgtspējīgu mobilitāti.
Visbeidzot, lai uzlabotu publiskā iepirkuma rezultātus un pastiprinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējumu, Latvija ir sasniegusi ANP paredzētos trīs atskaites punktus, grozot spēkā esošo likumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ieviešot normatīvo regulējumu attiecībā uz konkurences vides uzlabošanu un samazinot korupcijas risku publiskajā iepirkumā. Latvija arī pieņēma vairākus kritērijus riskanto tirgus sektoru, pasūtītāju un iepirkumu noteikšanai.
Vai šo pirmo atskaites punktu sasniegšana palīdz efektīvi īstenot plānu?
Sasniegtie atskaites punkti ir nozīmīgs solis Latvijas atveseļošanas un noturības plāna un plašākas reformu programmas īstenošanā. Maksājuma pieprasījums aptver svarīgākās reformas un investīcijas šādās jomās: minimālo ienākumu atbalsta sistēma, platjoslas infrastruktūra, izglītības iestāžu infrastruktūra un tālmācība. Citas maksājuma pieprasījuma aptvertās jomas attiecas uz publisko iepirkumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Turklāt ir pieņemts jauns īres likums, ar ko līdzsvaro īrnieku un izīrētāju tiesības.
Latvijas Republikas Ministru kabinets ir noteicis procedūras atveseļošanas un noturības plāna efektīvai īstenošanai un uzraudzībai. Kontroles sistēma un pasākumi, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai, balstās uz pienācīgiem procesiem un struktūrām, kuri tiek izmantoti esošajā valsts satvarā struktūrfondu apguvei. Galvenā koordinatora loma ir atvēlēta Latvijas Republikas Finanšu ministrijai.
Kāpēc Latvija, iesniedzot savu pirmo maksājuma pieprasījumu, izklāstīja šos deviņus atskaites punktus?
Atskaites punkti un mērķrādītāji, kas jāiekļauj katrā maksājuma pieprasījumā, ir noteikti Padomes īstenošanas lēmumā, ar kuru apstiprina attiecīgo nacionālo atveseļošanas un noturības plānu. Latvijas gadījumā šajā lēmumā ir paredzēts, ka pirmais maksājums ir saistīts ar tiem deviņiem atskaites punktiem, kurus Latvija tagad ir sasniegusi. Kaut arī dalībvalstis var pašas izlemt, kad iesniegt pieprasījumu par katru maksājuma daļu, tās nevar vienpusēji grozīt atskaites punktus vai to atskaites punktu skaitu, kuri saistīti ar katru maksājumu.
Sīkāka informācija
Latvijai paredzētā pirmā maksājuma sākotnējais novērtējums
Paziņojums presei: Eiropas Komisija sniedz pozitīvu sākotnējo novērtējumu par Latvijas pieprasījumu piešķirt tai 201 miljonu eiro
Paziņojums presei: Latvijai izmaksā priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā
Jautājumi un atbildes: Latvijas atveseļošanas un noturības plāns 1,8 miljardu eiro apmērā
Faktu lapa par Latvijas atveseļošanas un noturības plānu
Atveseļošanas un noturības mehānisms
Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats
Atveseļošanas un noturības mehānisma regula
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 29. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā