Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 10. martsPārstāvniecība LatvijāLasīšanas ilgums: 7 min

Jūras drošība: ES atjaunina stratēģiju jūras operacionālās telpas aizsardzībai pret jauniem apdraudējumiem

Aerial views of the Adriatic Sea

Šodien Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis pieņēma Kopīgu paziņojumu par uzlabotu ES Jūras drošības stratēģiju, kuras nolūks ir nodrošināt jūru izmantošanu miermīlīgiem mērķiem un jūras operacionālo telpu aizsargāt pret jauniem apdraudējumiem. Tie ir pieņēmuši arī atjauninātu rīcības plānu, ar kura palīdzību stratēģija tiks īstenota.

Jūras drošība ir Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir vitāli svarīga. ES dalībvalstis kopā veido lielāko apvienoto ekskluzīvo ekonomikas zonu pasaulē. ES ekonomika lielā mērā ir atkarīga no okeānu drošības. Vairāk nekā 80 % pasaules tirdzniecības notiek pa jūru, un aptuveni divas trešdaļas pasaules naftas un gāzes vai nu tiek iegūtas jūrā, vai transportētas pa jūru. Līdz pat 99 % globālo datu plūsmu tiek pārraidītas pa zemūdens kabeļiem. Globālajai jūras operacionālajai telpai jābūt drošai, lai varētu pilnīgi atraisīt okeānu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas potenciālu. ES plāno pastiprināt savā rīcībā esošo plašo instrumentu klāstu, lai veicinātu gan civilo, gan militāro jūras drošību.

Pielāgošanās jauniem apdraudējumiem

Kopš 2014. gadā pieņemta ES Jūras drošības stratēģijas, drošības apdraudējumi un problēmas ir auguši, tāpēc ir vajadzīga jauna un pastiprināta rīcība. Būtiskas problēmas joprojām ir tādas ilgstošas nelikumīgas darbības kā pirātisms, bruņota laupīšana jūrā, migrantu kontrabanda un cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecība un terorisms. Taču jauni un mainīgi apdraudējumi ir jārisina arī saistībā ar augošo ģeopolitisko konkurenci, klimata pārmaiņām un jūras vides degradāciju, kā arī hibrīduzbrukumiem un kiberuzbrukumiem.

Tā ir iespēja virzīt uz priekšu ilgtspējīgus risinājumus daudzajiem jūras drošības jautājumiem, ar kuriem saskaras ES un starptautiskā sabiedrība. Tā ir arī iespēja palielināt ES lomu un uzticamību starptautiskajā arēnā. Tādas nesenas ģeopolitiskas norises kā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu stingri atgādina, ka Eiropas Savienībai jāvairo sava drošība, palielinot savas spējas rīkoties ne vien savā teritorijā un ūdeņos, bet arī kaimiņvalstīs un plašāk.

Atjaunināta Eiropas Jūras drošības stratēģija (ESJDS)

Atjauninātā ESJDS ir satvars, kurā ES rīkoties, lai aizsargātu savas intereses jūrā un aizsargātu savus iedzīvotājus, vērtības un ekonomiku.

Atjauninātā Jūras drošības stratēģija veicina starptautisko mieru un drošību, kā arī starptautisko noteikumu un principu ievērošanu, turklāt nodrošinot okeānu ilgtspēju un biodaudzveidības aizsardzību. Stratēģiju īstenos ES un tās dalībvalstis atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm.

Kopīgajā paziņojumā un ar to saistītajā rīcības plānā ir precizētas vairākas integrētas darbības, kas palīdzēs īstenot ES intereses. Lai to panāktu, ES pastiprinās savu darbību šādu sešu stratēģisku mērķu sasniegšanā:

  • Intensificēt darbības jūrā. Pie šīm darbībām pieder organizēt jūras spēku mācības ES līmenī, tālāk attīstīt krasta apsardzes operācijas Eiropas jūru baseinos un noteikt jaunas jūras interešu zonas, kā vajadzīgs, lai īstenotu koncepciju par Koordinētu klātbūtni jūrā (instruments, kas uzlabo to jūras un gaisa spēku aktīvu koordināciju, kuri ir dalībvalstu rīcībā konkrētās jūras interešu zonās), kā arī pastiprināt drošības inspicēšanu ES ostās.
  • Sadarboties ar partneriem. Pie šīm darbībām pieder dziļāka ES un NATO sadarbība, un stiprāka sadarbība ar visiem attiecīgajiem starptautiskajiem partneriem, kuru nolūks ir jūrā uzturēt uz noteikumiem balstītu kārtību, jo īpaši ANO Jūras tiesību konvencijas darbību.
  • Uzņemties vadošu lomu jūras operacionālās telpas apzināšanā. Pie darbībām pieder pastiprināt piekrastes un atkrastes patruļkuģu īstenotu uzraudzību un nostiprināt vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE). Tas vajadzīgs, lai panāktu, ka iesaistītās nacionālās un ES iestādes var droši apmainīties ar informāciju.
  • Pārvaldīt riskus un apdraudējumus. Pie darbībām pieder īstenot regulāras taktiskās mācības jūrā, kurās iesaistīti civilie un militārie dalībnieki, aizsargāt kritisko jūras infrastruktūru un kuģus (arī pasažieru kuģus) pret fiziskiem un kiberdraudiem, kā arī likvidēt nesprāgušu munīciju un mīnas jūrā.
  • Palielināt spējas. Pie darbībām pieder izstrādāt kopīgas prasības attiecībā uz aizsardzības tehnoloģijām jūras operacionālajā telpā, pastiprināt darbu pie tādiem projektiem kā Eiropas Patrulēšanas korvete (jaunas klases karakuģis) un uzlabot mūsu pretzemūdeņu spēju.
  • Izglītot un apmācīt, ceļot jo īpaši civilās jomas kvalifikāciju attiecībā uz hibrīddraudiem un kiberdrošību un īstenot mācību programmas, kurās var piedalīties ārpssavienības partneri.

Atjauninātā stratēģija un tās rīcības plāns palīdzēs īstenot ES Stratēģisko drošības un aizsardzības kompasu.

Nākamie soļi

Komisija un Augstais pārstāvis aicina dalībvalstis apstiprināt šo stratēģiju un no savas puses to īstenot. Trīs gadu laikā pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome atjaunināto stratēģiju būs apstiprinājusi, Komisija un Augstais pārstāvis nāks klajā ar progresa ziņojumu.

Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels:

Tāpat kā gaiss, kosmoss un kibertelpa, jūra arvien vairāk kļūst par stratēģisku strīdu telpu. Laikā, kad palielinās ģeopolitiskā spriedze, ES ir jāiemācās runāt varas valodā arī jūrā. Ar šo atjaunināto stratēģiju mēs visā pilnībā izmantojam savus instrumentus, lai kopā ar saviem partneriem īstenotu savas intereses un veicinātu uz noteikumiem balstītu kārtību jūrā. Mēs pildām apņemšanos stiprināt ES kā globāla jūras drošības garanta lomu, kā aicina “Stratēģiskais kompass”.

Komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Mums būtu nopietni jāuztver savu okeānu stratēģiskā nozīme. Jūrlietu dimensija ir būtiska ES stratēģiskajai autonomijai, jo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu labklājība ir atkarīga no droša okeāna. Atjauninātā Jūras drošības stratēģija labāk aizsargās mūsu iedzīvotājus un sekmēs mūsu zilās ekonomikas darbības un mūsu intereses jūrā. Mēs pievērsīsimies klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmei uz jūras drošību, stiprināsim jūras uzraudzības instrumentus, uzlabosim savu aizsardzību pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem un pastiprināsim kritiskās jūras infrastruktūras aizsardzību.=

Konteksts

ES Jūras drošības stratēģija un tās rīcības plāns ir spēkā kopš 2014. gada. Rīcības plāns pēdējo reizi tika atjaunināts 2018. gadā. Ierosinātais atjauninājums balstās uz Padomes 2021. gada jūnija secinājumiem par jūras drošību, kuros Komisija un Augstais pārstāvis tika aicināti izvērtēt šādas atjaunināšanas nepieciešamību.

Kopš 2014. gada ESJDS un tās rīcības plāns ir kalpojuši par visaptverošu satvaru, kurā apvaldīt drošības problēmas jūrā un uz tām reaģēt. Tie ir sekmējuši ciešāku sadarbību civilo un militāro iestāžu sadarbību, jo īpaši ar informācijas apmaiņas starpniecību. ESJDS ir palīdzējusi veicināt uz noteikumiem balstītu pārvaldību jūrā un jūras operacionālajā telpā attīstīt starptautisko sadarbību. Tā ir stiprinājusi ES autonomiju un spēju reaģēt uz jūras drošības apdraudējumiem un problēmām. ES ir kļuvusi par atzītu jūras drošības dalībnieku, īsteno pati savas jūras spēku operācijas, pastiprina jūras operacionālās telpas apzināšanu un sadarbojas ar daudziem un dažādiem ārējiem partneriem.

Vairāk informācijas

Faktu lapa par atjaunināto ES Jūras drošības stratēģiju

Kopīgs paziņojums par pastiprinātu ES jūras drošības stratēģiju 

Rīcības plāns “Pastiprināta ES Jūras drošības stratēģija mainīgiem jūras apdraudējumiem”

Jautājumi un atbildes. par ES Jūras drošības stratēģiju

ES Jūras drošības stratēģija

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 10. marts
Autors
Pārstāvniecība Latvijā