Komisija pauž gandarījumu par Eiropas Parlamenta un Padomes šodien panākto politisko vienošanos par Eiropas Mediju brīvības aktu, ko Komisija ierosināja 2022. gada septembrī.
Šie jaunie noteikumi labāk aizsargās redakcionālo neatkarību un mediju plurālismu, nodrošinās pārredzamību un taisnīgumu un – ar jaunas Eiropas Mediju padomes palīdzību – ļaus panākt labāku sadarbību starp mediju jomas iestādēm. Minētajā aktā ir iekļauti vēl nepieredzēti drošības pasākumi, kuru mērķis ir gādāt par to, lai žurnālisti varētu brīvi un droši veikt savu darbu. Šis jaunais noteikumu kopums nodrošinās arī to, ka mediji – kā sabiedriskie, tā privātie – ES iekšējā tirgus robežās spēs darboties vieglāk, bez pārmērīga spiediena un ņemot vērā mediju telpas digitālo pārveidi.
Konkrēti, Eiropas Mediju brīvības akts:
- aizsargās redakcionālo neatkarību, jo dalībvalstu pienākums būs ievērot mediju pakalpojumu sniedzēju faktisko redakcionālo brīvību, vienlaikus uzlabojot žurnālistikas avotu aizsardzību, tostarp pret spiegprogrammatūras izmantošanu;
- nodrošinās sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību, tostarp garantējot adekvātus, ilgtspējīgus un paredzamus finanšu resursus un veicinot pārredzamību sabiedrisko mediju valžu vadītāju vai locekļu iecelšanā;
- garantēs mediju īpašumtiesību pārredzamību, jo tiks izpausta mērķorientēta informācija (piemēram, juridiskie nosaukumi, kontaktinformācija, īpašumtiesības);
- nodrošinās aizsardzību pret to, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas (kas izraudzītas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu) nepamatoti izņem mediju saturu, kurš veidots atbilstoši profesionālajiem standartiem, taču tiek uzskatīts par nesaderīgu ar platformas noteikumiem;
- ieviesīs tiesības pielāgot mediju piedāvājumu ierīcēs un saskarnēs (piemēram, hibrīdtelevizoros), ļaujot lietotājiem mainīt noklusējuma iestatījumus, lai atspoguļotu viņu pašu vēlmes;
- nodrošinās to, ka dalībvalstis ar mediju plurālisma pārbaužu palīdzību izstrādā novērtējumu par mediju tirgū veiktu nozīmīgu koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību;
- nodrošinās pārredzamāku auditorijas mērīšanas metodiku, kas būs jāizmanto mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem, lai ierobežotu risku, kuru izraisa pārspīlēti vai neobjektīvi dati par attiecīgo auditoriju;
- ieviesīs prasības attiecībā uz valsts reklāmas piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformām, lai nodrošinātu pārredzamību un nediskrimināciju.
Saskaņā ar Eiropas Mediju brīvības aktu tiks izveidota jauna un neatkarīga Eiropas Mediju pakalpojumu padome. Padomē darbosies nacionālās mediju iestādes vai struktūras, un tai palīdzēs Komisijas sekretariāts. Padome veicinās ES mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu, cita starpā sniedzot atzinumus par ietekmi, kāda mediju tirgus koncentrācijām, iespējams, varētu būt uz iekšējā tirgus darbību mediju pakalpojumu jomā, un tā arī atbalstīs Komisiju vadlīniju sagatavošanā par mediju regulējuma jautājumiem. Padome arī koordinēs pasākumus attiecībā uz trešo valstu medijiem, kuri apdraud sabiedrisko drošību, un tā rīkos strukturētu dialogu starp ļoti lielām tiešsaistes platformām, medijiem un pilsonisko sabiedrību.
Turpmākā rīcība
Panāktā politiskā vienošanās tagad ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē. Kolīdz regula būs oficiāli pieņemta un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tā pēc 15 mēnešiem uzliks saistības kopumā un būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Konteksts
2022. gada septembrī kā daļu no stāvokļa Savienībā paketes Komisija ierosināja Eiropas Mediju brīvības aktu; gadu pirms tam Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena par to bija paziņojusi viņas runā par stāvokli Savienībā 2021. gadā. Akta pamatā ir Komisijas ziņojumi par tiesiskumu un pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kas paredz audiovizuālo mediju jomā pieņemto valsts tiesību aktu koordinēšanu ES mērogā.
Priekšlikums tika publicēts kopā ar Ieteikumu par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē, kas ļauj ņemt vērā mediju regulējuma un pašregulācijas īpatnības ES līmenī un dalībvalstīs.
Akts balstās arī uz Uzņēmējdarbības regulējuma platformu, Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) un Digitālo tirgu aktu (DTA), kā arī uz jauno prakses kodeksu dezinformācijas jomā. Tas ir daļa no ES centieniem veicināt demokrātisku līdzdalību, vērsties pret dezinformāciju un atbalstīt mediju brīvību un plurālismu tā, kā noteikts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā.
Šis priekšlikums papildina Komisijas ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un direktīvu par žurnālistu un tiesību aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību (stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) novēršanas pakotne). Mediju brīvības akts turklāt darbojas kopā ar iniciatīvām, kas saistītas ar mediju sektora dzīvotspēju, izturētspēju un digitālo pārveidi un pieņemtas saskaņā ar Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānu un pārskatītajiem autortiesību noteikumiem. Priekšlikuma pamatā ir plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp arī sabiedriskā apspriešana.
Vairāk informācijas
Jautājumi un atbildes par Eiropas Mediju brīvības aktu
Faktu lapa: Eiropas Mediju brīvības akts
Faktu lapa: Eiropas Mediju brīvības akts
Preses konference: Eiropas Mediju brīvības akts
Eiropas Mediju brīvības akts — priekšlikums regulai un ieteikumam
Eiropas Mediju brīvības akta ietekmes novērtējums
Citāti
Šodien panāktā vienošanās par šo ārkārtīgi svarīgo tiesību aktu nosaka skaidrus principus un garantijas mediju neatkarībai. Eiropas Mediju brīvības akts gādā par to, ka žurnālisti savā darbā tiek aizsargāti – arī pret uzmācīgu spiegprogrammatūru – un ka sabiedriskie mediji nekļūst par kādas partijas propagandas instrumentu.
Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova
Ar šodien panākto vienošanos par EMBA mēs esam snieguši būtisku ieguldījumu neatkarīgu mediju ilgtspējā un turpmākajā attīstībā Eiropas Savienībā. Mediju plurālisms un neatkarība ir viens no ES demokrātijas pīlāriem, un Eiropas Mediju brīvības akts būs spēcīgs instruments to aizsardzībai, vienlaikus veicinot gaisotni, kurā mediji var brīvi attīstīties un darboties pārrobežu mērogā.
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 15. decembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā