Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) šodien publicējis dokumentu “Sustainable development in the European Union — 2022 monitoring report on progress towards the SDGs in an EU context”, kurā sniegts statistiskas pārskats par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas progresu Eiropas Savienībā.
Ziņojumā iekļautie dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ES ir panākusi progresu virzībā uz lielāko daļu mērķu atbilstīgi Komisijas prioritātēm galvenajās politikas jomās, piemēram, Eiropas zaļajā kursā, Digitālajā stratēģijā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā. Lai gan virzība uz dažiem mērķiem bija ātrāka nekā uz citiem, novirzīšanās no ilgtspējīgas attīstības mērķiem notika tikai dažās konkrētās jomās.
Bezprecedenta instruments NextGenerationEU, ko Komisija pieņēma, reaģējot uz pandēmiju, un reformas un investīcijas, ko dalībvalstis paredzējušas savos atveseļošanas un noturības plānos, nākotnē sniegs būtisku ieguldījumu IAM sasniegšanā Eiropas Savienībā.
Komisārs Paolo Džentiloni norādīja:
Eiropai trīs gadu laikā nācies piedzīvot otro pilnīgi negaidītu notikumu jeb tā dēvēto “melno gulbi”. Tomēr, pārvaldot Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā ekonomiskā satricinājuma ietekmi, mēs nedrīkstam ignorēt mūsu mērķi pārveidot ES ekonomikas modeli. Tā vietā tam ir jābūt stimulam divkāršot mūsu centienus palielināt noturību un ražošanas procesu un ikdienas darbību ilgtspēju. Šajos kopīgajos centienos ilgtspējīgas attīstības mērķi joprojām ir gan mūsu kompass, gan mūsu panākumu mērs.
Galvenās atziņas
Ziņojums liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ES ir panākusi ievērojamu progresu piecu IAM sasniegšanā un mērenu progresu virzībā uz lielāko daļu citu mērķu. Konkrētāk, atziņās ir šādas.
- Tāpat kā iepriekšējos gados ES turpināja gūt vislielākos panākumus tādās jomās kā miera un personīgās drošības veicināšana savā teritorijā, tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana, kā arī uzticēšanās iestādēm (16. IAM). To ES iedzīvotāju īpatsvars, kuri ziņo par noziedzību, vardarbību un vandālismu savā apkaimē, ir samazinājies no 13,2 % 2015. gadā līdz 10,9 % 2020. gadā. Turklāt to ES iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka tiesu sistēma viņu valstī ir pietiekami neatkarīga, laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam palielinājies par 4 procentpunktiem (no 50 % līdz 54 %).
- Ievērojami panākumi tika gūti arī attiecībā uz mērķiem tādās jomās kā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana (1. IAM), ekonomika un darba tirgus (8. IAM), tīra enerģija par pieņemamu cenu (7. IAM), kā arī inovācija un infrastruktūra (9. IAM). Nabadzības jomā (1. IAM) pieejamie dati daļēji attiecas uz laikposmu pirms pandēmijas un tāpēc tie vēl pilnībā neatspoguļo pandēmijas ietekmi.
- 7. IAM labvēlīgo novērtējumu spēcīgi ietekmēja ievērojamais enerģijas patēriņa samazinājums 2020. gadā (mīnus 8 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) ar Covid-19 saistīto sabiedriskās dzīves ierobežojumu un ekonomiskās aktivitātes sarukuma dēļ. Tāpēc ES spēja sasniegt savu 2020. gada energoefektivitātes mērķi un, pamatojoties uz līdz šim panākto, ir acīmredzami uz pareizā ceļa virzībā uz 2030. gada mērķrādītāju. Turklāt atjaunojamo energoresursu izmantošana ir nepārtraukti pieaugusi. Kopš 2005. gada to īpatsvars ir divkāršojies. Līdz 2020. gadam atjaunojamie energoresursi veidoja 22,1 % no enerģijas galapatēriņa. Tomēr fosilā kurināmā imports joprojām apmierina vairāk nekā pusi no ES enerģijas pieprasījuma, un 2020. gadā reģistrētais enerģijas patēriņa samazinājums visticamāk būs īslaicīgs.
- Tāpat arī progresu virzībā uz 8. IAM (ekonomika un darba tirgus), par kuru jaunākie dati pieejami par 2021. gadu, pozitīvi ietekmēja spēcīgā ekonomikas izaugsme un darba tirgus rezultāti pagājušajā gadā. Piemēram, nodarbinātības līmenis 2021. gadā pieauga līdz 73,1 %, pat pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni.
- Mērens progress konstatēts virzībā uz mērķu sasniegšanu tādās jomās kā veselība un labklājība (3. IAM), dzīvība ūdenī (14. IAM), dzimumu līdztiesība (5. IAM), ilgtspējīgas pilsētas un kopienas (11. IAM), nevienlīdzības mazināšana (IAM 10), atbildīgs patēriņš un ražošana (12. IAM), kvalitatīva izglītība (4. IAM), rīcība klimata jomā (13. IAM) un bada izskaušana (2. IAM).
- ES progresa vispārējais novērtējums bija neitrāls tādās jomās kā partnerības (17. IAM) un tīrs ūdens un sanitārija (6. IAM), un tas nozīmē, ka tām bija raksturīgs gandrīz vienāds skaits ilgtspējīgu un neilgtspējīgu attīstības tendenču.
- Visbeidzot, pēdējo piecu gadu laikā ir konstatēta neliela novirze no attiecīgajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem tādās jomās kā dzīvība uz zemes (15. IAM), kas liecina, ka ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība joprojām ir pakļauta cilvēka darbības radītajam spiedienam. Lai gan ES meža platība un sauszemes aizsargājamās teritorijas ir nedaudz palielinājušās, turpināja palielināties arī spiediens uz bioloģisko daudzveidību. Piemēram, plaši izplatīto putnu sugu populācija ir bioloģiskās daudzveidības rādītājs, jo daudzām no tām ir vajadzīgas īpašas dzīvotnes, lai vairotos un atrastu barību, un minētās dzīvotnes bieži vien ir mājvieta arī daudzām apdraudētām augu un dzīvnieku sugām. Tiek lēsts, ka kopš 2000. gada plaši izplatīto putnu sugu populācija ir samazinājies par 10 %. Tomēr pēc daudzu gadu ilgas samazināšanās šķiet, ka plaši izplatīto putnu sugu populācija ir sākusi stabilizēties.
ES IAM rādītāju kopumu pārskata katru gadu. 2022. gada ziņojumam noteiktais rādītāju kopums tika pārskatīts, lai to saskaņotu ar 8. vides rīcības programmu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna jaunajiem mērķiem. Ir arī uzlabota plašākas ietekmes analīze, kas aptver CO2 emisijas, zemes izmantojuma pēdu, materiālu pēdu un bruto pievienoto vērtību, ko ārpus ES rada patēriņš ES iekšienē. Visbeidzot, ziņojumā ir iekļauta īpaša analīze par Covid-19 ietekmi uz IAM.
Konteksts
Ilgtspējīgas attīstības mērķi jau ilgu laiku ir bijuši Eiropas politikas veidošanas pamatā, tie ir stingri nostiprināti Eiropas līgumos un integrēti galvenajos projektos, nozaru politikā un Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas iniciatīvās. Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2015. gada septembrī, ir devuši jaunu stimulu globālajiem centieniem nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. ES ir pilnībā apņēmusies panākt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izklāstītos mērķus un īstenot to, kā izklāstīts dokumentā “Eiropas zaļais kurss” un dienestu darba dokumentā “Delivering on the UN's Sustainable Development Goals — A comprehensive approach” [“ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana — visaptveroša pieeja”].
Šodienas publikācija ir sestā no Eurostat 2017. gadā sāktajām ikgadējām uzraudzības darbībām. Tās pamatā ir ES IAM rādītāju kopums, kas tika izstrādāts, lai uzraudzītu progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā. IAM uzraudzības ziņojuma mērķis ir sniegt objektīvu novērtējumu par to, vai ES saskaņā ar izvēlētajiem rādītājiem pēdējo 5 un 15 gadu periodos ir guvusi panākumus IAM sasniegšanā.
Rādītāju tendences tiek novērtētas, pamatojoties uz to vidējo gada pieauguma tempu pēdējo 5 gadu laikā. Attiecībā uz 22 rādītājiem ar kvantitatīviem ES mērķiem tiek novērtēts progress šo mērķu sasniegšanā. Šie mērķi galvenokārt attiecas uz klimata pārmaiņām, enerģijas patēriņu un izglītību. Visus pārējos rādītājus novērtē atbilstoši izmaiņu virzienam un ātrumam.
Sīkāka informācija
Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Pārskats par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā
Digitālā publikācija “SDGs & me”
Vizualizācijas rīks “SDG country scores”
Statistics Explained raksti par ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā
Īpaša sadaļa par ES ilgtspējīgas attīstības rādītājiem
ES ilgtspējīgas attīstības rādītāju datubāze
Komisijas paziņojums: “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei — Eiropas rīcība ilgtspējības jomā”
Komisijas dienestu darba dokuments “Delivering on the UN's Sustainable Development Goals – A comprehensive approach”
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 23. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā