Komisija gandarīta par politisko vienošanos par Eiropas Prasmju gadu

Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu šodien panākto politisko vienošanos par Eiropas Prasmju gadu. Pēc Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojuma, kas izskanēja viņas 2022. gada runā par stāvokli Savienībā, Komisija oktobrī likumdevējiem iesniedza priekšlikumu par Eiropas Prasmju gadu.

Eiropas Prasmju gada laikā Komisija, Eiropas Parlaments, dalībvalstis, sociālie partneri, publiskie un privātie nodarbinātības dienesti, tirdzniecības un rūpniecības kameras, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji, darba ņēmēji un uzņēmumi sadarbosies, lai veicinātu prasmju pilnveidi, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju profesionālās un privātās iespējas. Darbaspēka potenciāla uzlabošana ļaus Eiropai kļūt konkurētspējīgākai un nodrošinās, ka zaļā un digitālā pārveide un ekonomikas atveseļošana notiek sociāli godīgi un taisnīgi.

Zaļā pārkārtošanās līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā varētu radīt līdz pat vienam miljonam papildu darbvietu, taču uzņēmumiem bieži vien ir grūti atrast darba ņēmējus ar vajadzīgajām prasmēm: laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam ir divkāršojies darbaspēka trūkums nozarēs un profesijās, kas ir būtiskas pārejai uz zaļo ekonomiku. Turklāt Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka četriem no desmit pieaugušajiem un katram trešajam iedzīvotājam, kas strādā Eiropā, trūkst digitālo pamatprasmju. Eiropas Prasmju gads palīdzēs novērst prasmju trūkumu, piemēram, pastiprinot valstu centienus un liekot uzsvaru uz pastāvošajām un jaunām ES iniciatīvām, tostarp ES finansējumu iniciatīvu ieviešanas atbalstam, un veicinās ar prasmēm saistītu pasākumu un aktivitāšu organizēšanu visā ES.

Eiropas Prasmju gada četri galvenie mērķi:

• veicināt ieguldījumus apmācībā un prasmju pilnveidē, ļaujot cilvēkiem saglabāt darbvietas vai atrast jaunu darbu;
• cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem, nodrošināt, ka darba ņēmējiem ir prasmes, ko meklē darba devēji;
• saskaņot cilvēku vēlmes un prasmju kopumu ar iespējām darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un ekonomikas atveseļošanu;
• piesaistīt no ārpussavienības valstīm cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm.

Plānotās iniciatīvas un darbības

Eiropas Prasmju gada sakarā Eiropas dienā, 9. maijā, notiks Eiropas Prasmju gada festivāls. Tas ļaus veidot saikni starp dažādiem ar prasmēm saistītiem pasākumiem, kuri notiek vienlaikus visā Eiropā. Prasmju gada pasākumi tiks organizēti līdz pat 2024. gada maijam, un to ietvaros tiks sāktas un veicinātas dažādas darbības un iniciatīvas. Galvenā uzmanība tiks veltīta esošo instrumentu īstenošanai. Tomēr, lai atbalstītu pašreizējos centienus un papildus veicinātu prasmju pilnveidi visās dalībvalstīs, tiks pieņemti arī vairāki jauni ES priekšlikumi. Lūk, daži piemēri.

• Lai uzlabotu digitālās prasmes, izglītību un apmācību, Komisija pieņems digitālās izglītības un prasmju paketi.
• Lai uzlabotu stažēšanās kvalitāti un atbalstītu jauniešu apmācību un dalību darba tirgū, Komisija, pamatojoties uz nesen veikto novērtējumu, ierosinās atjaunināt Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēmu.
• Izveidojot ES talantu fondu, tiks atvieglota pieņemšana darbā pāri robežām, turklāt kvalificētiem ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem tas dos iespējas strādāt nozarēs, kas ES līmenī atzītas par stratēģiski nozīmīgām. Tas jo īpaši ļaus piemeklēt vakancēm Eiropas Savienībā atbilstošus kvalificētus ārpussavienības valstu valstspiederīgos.
• Komisija ierosinās iniciatīvu mācību mobilitātes satvara atjaunošanai. Tas dos iespēju lielākam skaitam izglītojamo un pedagogu nekā iepriekš studēt un mācīt ārzemēs.
• Lai piesaistītu darba ņēmējus ar vajadzīgajām prasmēm, Komisija ierosinās iniciatīvu, ar kuru tiks atvieglota trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju atzīšana.
• Turklāt talantu partnerību izvēršana ar atsevišķām ārpussavienības partnervalstīm palīdzēs apzināt prasmju apguves un apmācības vajadzības, lai uzlabotu mobilitātes iespējas un likumīgus migrācijas ceļus uz ES.
• Prasmju pilnveides pakta ietvaros rūpniecības nozare, arodizglītības un izglītības pakalpojumu sniedzēji, sociālie partneri, valsts nodarbinātības dienesti un citi ieinteresētie dalībnieki dibinās jaunas partnerības, tādējādi apņemoties piedāvāt apmācības un ieguldīt darba ņēmēju pārkvalifikācijā. Pašlaik tiek dibinātas partnerības saistībā ar prasmēm, kas nepieciešamas sauszemes atjaunīgo energoresursu, siltumsūkņu un energoefektivitātes jomā.
• Saskaņā ar Zaļā kursa industriālo plānu Komisija ierosinās izveidot klimatneitrālas industrijas akadēmijas, lai izvērstu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas tādās zaļās pārkārtošanās kontekstā stratēģiski svarīgās industrijās kā izejvielas, ūdeņraža un saules enerģijas tehnoloģijas.
• Komisija izveidos Kiberprasmju akadēmiju, kuras mērķis ir palielināt kiberdrošības jomā apmācītu profesionāļu skaitu, lai novērstu talantīgu speciālistu trūkumu šajā jomā. Lai novērstu kiberprasmju trūkumu un piedāvātu kiberdrošības darba tirgus vajadzībām atbilstošas prasmes, akadēmija apvienos pastāvošās iniciatīvas. 
• Pētniecības un inovācijas jomā Eiropas Pētniecības telpas ietvaros tiks ieviests jauns satvars pētnieku karjerām. Tas ietvers pasākumus ar mērķi uzlabot darba apstākļus, uzlabot prasmes un mobilitāti un atvieglot profesijas atzīšanu.
• Jaunās Eiropas inovāciju programmas ietvaros Progresīvo tehnoloģiju speciālistu iniciatīva līdz 2025. gadam palīdzēs apmācīt vienu miljonu skolēnu, studentu un speciālistu progresīvo tehnoloģiju jomā.
• 8. un 9. jūnijā notiks konference prasmju nozīmes uzsvēršanai “Making Skills Count”. Tā apmeklētājus iepazīstinās ar iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot prasmju vērtību un pamanāmību.
• Eiropas Digitālo prasmju balva 2023. gadā tiks piešķirta projektiem un iniciatīvām, kas palīdz novērst digitālo plaisu. Pieteikšanās ir sākusies, un uzvarētājus paziņos jūnijā.
• Eiropas Arodprasmju nedēļā 2023. gada 23.–27. oktobrī tiks pastiprināti uzsvērts, ka profesionālā izglītība un apmācība var būt noderīga visu vecumu cilvēkiem.
• ES programmēšanas nedēļa, kas notiks 2023. gada 7.–22. oktobrī, ir vietēja līmeņa iniciatīva, kuras mērķis ir programmēšanu un digitālo pratību pasniegt visiem aizraujošā un izklaidējošā veidā.

Turpmākā rīcība

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas politiskā vienošanās tagad oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai nodrošinātu attiecīgo darbību koordināciju valsts līmenī, Komisija aicina dalībvalstis iecelt Eiropas Prasmju gada nacionālo koordinatoru.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:

Dodot cilvēkiem iespēju apgūt darba tirgū pieprasītas prasmes, viņiem tiks pavērts ceļš uz kvalitatīvām darbvietām. Prasmes paver cilvēkiem jaunas iespējas. Iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm, strādāt jaunās nozarēs, kas aktīvi attīstās vai vēl tikai top, un strādāt tur, kur jūs vēlaties. Mums ir pilnīgi jāmaina pieeja apmācībai Eiropā. Eiropas Prasmju gada laikā mēs koncentrēsimies uz to, lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumiem — no MVU līdz lielām korporācijām — ir pieejami to attīstībai nepieciešamie talanti.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:

Lai palīdzētu Eiropai piesaistīt un apmācīt cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm, Eiropas Prasmju gads cita starpā pievērsīsies mācību iespējām, mobilitātei un kvalifikāciju atzīšanai. Tas ir svarīgs solis, lai nodrošinātu vajadzīgās prasmes un novērstu darbaspēka trūkumu, kā arī gādātu par to, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī ekonomikas atveseļošana būtu iekļaujoša un neviens netiktu atstāts novārtā.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:

Ja vēlamies gūt maksimālu labumu, mums jāsaprot, kā to vislabāk izdarīt. Tas attiecas arī uz tehnoloģiju optimālu izmantošanu mūsu labā. Šajā ziņā prasmes ir pamatu pamats. Iedzīvotājiem ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas, lai tie spētu samaksāt rēķinus vai pieprasīt stāvvietas atļauju tiešsaistē. Lai radītu šādus sabiedrībai noderīgus digitālos risinājumus, kas atvieglo ikdienu, ir vajadzīgas zināšanas un pieredze. Eiropas Prasmju gads mums palīdzēs koncentrēt centienus uz to, lai cilvēki varētu mācīties.

Vispārīga informācija

Dalībvalstis ir apstiprinājušas ES 2030. gada sociālos mērķrādītājus, proti, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu būtu jāpiedalās apmācībā, un ir nākušas klajā ar valsts līmeņa ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā. Turklāt būtu svarīgi līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, kas paredz vismaz 78 % nodarbinātības līmeni.

“Digitālajā kompasā 2030. gadam” ir noteikts ES mērķis līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 80 % visu pieaugušo būtu apguvuši vismaz digitālās pamatprasmes, kā arī panākt, ka ES būtu nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu, vienlaikus sekmējot lielāku sieviešu īpatsvaru šādās darbvietās. Eiropas Prasmju gads arī palīdzēs īstenot Zaļā kursa industriālo plānu, lai uzlabotu Eiropas klimatneitrālās industrijas konkurētspēju un atbalstītu klimatneitralitāti.

Dalībvalstu investīcijas iedzīvotāju prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā atbalsta vairāki ES finanšu instrumenti, piemēram, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Atveseļošanas un noturības mehānisms, programma “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa” un “Erasmus+”.

Visa pasākumu programma un papildu informācija ir pieejama Eiropas gada tīmekļvietnē. 

Sīkākai uzziņai

Eiropas Prasmju gads

Eiropas Prasmju gada tīmekļvietne

Paziņojums presei: Komisija sāk darbu pie Eiropas Prasmju gada

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Prasmju gadu 2023. gadā

Abonējiet Eiropas Komisijas bezmaksas e-jaunumus par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību.