Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 24. augustsPārstāvniecība Latvijā

Komisija ierosina 2023. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā, paturot prātā sugu atjaunošanas centienus

Zveja

Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu par 2023. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Balstoties uz šo priekšlikumu, ES valstis noteiks, kādā maksimālajā daudzumā šajā jūras baseinā varēs zvejot svarīgāko komerciālas nozīmes sugu zivis.

Komisija ierosina centrālās daļas krājuma reņģes un jūras zeltplekstes zvejas iespējas palielināt, bet laša zveju un rietumu un austrumu krājuma mencas piezveju, kā arī rietumu krājuma reņģes piezveju saglabāt pašreizējā līmenī. Pārējo četru priekšlikuma aptverto krājumu zivju zvejas iespējas Komisija ierosina samazināt, lai uzlabotu šo krājumu ilgtspēju un tiem dotu iespēju atjaunoties.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs

Es joprojām esmu nobažījies par slikto Baltijas jūras vidisko stāvokli. Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, joprojām smagas sekas atstāj eitrofikācija, turklāt centieni šo problēmu risināt ir gausi. Mums ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas kopīgi. Tikai tā varam panākt, ka mūsu zivju krājumi atkal kļūst veselīgi un atkal kļūst par drošu iztikas avotu vietējiem zvejniekiem. Šodienas priekšlikums ir vērsts uz šo mērķi.

Pēdējos desmit gados ES zvejnieki, nozare un publiskās iestādes ir pielikušas ievērojamas pūles, lai atjaunotu zivju krājumus Baltijas jūrā. Gadījumos, kad bija pieejams pilnīgs zinātniskais ieteikums, zvejas iespējas tika noteiktas saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) principu. Šādas zvejas iespējas tika noteiktas septiņiem no astoņiem krājumiem, kas veido 95 % no izkrautās nozvejas apjoma. Tomēr komerciālas nozīmes mencas rietumu un austrumu krājumi, reņģes rietumu krājums un daudzie laša krājumi gan Baltijas jūras dienvidu daļā, gan Baltijas jūras dienvidu daļas dalībvalstu upēs ir pakļauti nopietnam vides noslogojumam, ko rada dzīvotņu izzušana šo zivju dzīves vides degradācijas dēļ.

Šodien ierosinātā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir balstīta uz labāko pieejamo zinātniski recenzēto zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un ir saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānu, kuru 2016. gadā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome. Precīzi dati norādīti zemāk. 

Menca

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu Komisija ierosina saglabāt līdzšinējo KPN (tikai nenovēršama piezveja) un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2022. gada zvejas iespēju regulā. Neraugoties uz pasākumiem, kas veikti kopš 2019. gada, kad zinātnieki pirmo reizi pauda satraukumu par krājuma ļoti slikto stāvokli, situācija joprojām nav uzlabojusies.

Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājuma stāvoklis diemžēl ir pasliktinājies, un tās biomasa 2021. gadā nokritās līdz vēsturiski zemam līmenim. Tāpēc attiecībā uz šā krājuma mencu Komisija saglabā piesardzību un ierosina saglabāt līdzšinējo KPN (tikai nenovēršama piezveja) un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2022. gada zvejas iespēju regulā.

Reņģe

Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājuma lielums joprojām ir ārpus drošām bioloģiskajām robežām, un zinātnieki piekto gadu pēc kārtas iesaka zvejošanu no reņģes rietumu krājuma izbeigt. Tāpēc attiecībā uz šā krājuma reņģi Komisija ierosina saglabāt ļoti nelielu KPN (nenovēršama piezveja) un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2022. gada zvejas iespēju regulā.

Attiecībā uz Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājumu Komisija joprojām ir piesardzīga un ierosinājusi palielinājumu par 14 %. Tas ir saskaņā ar ICES ieteikumu, jo krājuma apjoms joprojām nav sasniedzis veselīgu līmeni un balstās tikai uz zivju mazuļu vecuma grupu, kuras lielums ir neskaidrs. Komisija atbilstoši ICES ieteikumam ierosina par 28 % samazināt Botnijas līča krājuma reņģes KPN, jo krājums ļoti pietuvojies robežai, zem kuras tas ilgtspējīgi pastāvēt nespētu. Kas attiecas uz reņģi Rīgas līcī, Komisija ierosina KPN saskaņā ar ICES ieteikumu samazināt par 4 %.

Jūras zeltplekste

Lai gan ICES ieteikums pieļautu ievērojamu palielinājumu, Komisija joprojām ievēro piesardzību, galvenokārt — lai aizsargātu mencu, kas ir nenovēršama piezveja jūras zeltplekstes zvejā. Drīzumā būtu jāstājas spēkā jauniem noteikumiem, kas prasīs obligāti izmantot jauna veida zvejas rīkus, kuri, paredzams, būtiski samazinās mencas piezveju. Tāpēc Komisija ierosina KPN palielinājumu ierobežot līdz 25 %.

Brētliņa

Brētliņas gadījumā ICES iesaka samazinājumu. Tā ir tāpēc, ka brētliņa ir mencas barības suga, savukārt menca nav labā stāvoklī, tāpēc tā būtu vajadzīga mencas atjaunošanai. Turklāt ir liecības par nepatiesu ziņošanu par brētliņu, kuras stāvoklis nav stabils. Tāpēc Komisija joprojām ir piesardzīga un ierosina KPN samazināt par 20 %, lai tas būtu maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) diapazona zemākajā galā.   

Lasis

Upes laša populāciju stāvoklis galvenajā baseinā ievērojami atšķiras, dažas no tām ir ļoti vājas, bet citas — veselīgas. Lai sasniegtu MSY mērķi, ICES pagājušajā gadā ieteica visas laša zvejniecības galvenajā baseinā slēgt. Attiecībā uz Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes ūdeņiem ieteikumā norādīts, ka būtu pieņemami zvejniecību vasarā saglabāt. ICES ieteikums šogad nav mainījies, tāpēc Komisija ierosina saglabāt līdzšinējo KPN un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2022. gada zvejas iespēju regulā. 

Nākamie soļi

Komisijas priekšlikumu izskatīs Padome, un to plānots pieņemt ministru sanāksmē 17.–18. oktobrī.

Konteksts

Priekšlikums par zvejas iespējām ir daļa no Eiropas Savienības pieejas zvejas apjomus līdz 2020. gadam koriģēt tā, lai tie atbilstu ilgtermiņa ilgtspējas mērķrādītājiem jeb maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY), par ko Padome un Eiropas Parlaments vienojušies kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā. Komisijas priekšlikums ir saskaņā arī ar rīcībpolitiskajiem plāniem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes”, un daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā.

Plašāka informācija

Priekšlikums Padomes Regulai, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109 (COM/2022/415)

Jautājumi un atbildes par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā

Tabula. Pārskats par KPN izmaiņām 2022.–2023. gadā (tonnās, izņemot lasi, kam norādīts īpatņu skaits)

 

2022

2023

Krājums un
ICES zvejas zona, apakšrajons

Vienošanās Padomē (tonnās un izmaiņas % salīdzinājumā ar 2020. g. KPN)

Komisijas priekšlikums
(tonnās un izmaiņas % salīdzinājumā ar 2021. g. KPN)

Mencas rietumu krājums (22.–24.)

489 (– 88 %)

489 (0 %)

Mencas austrumu krājums (25.–32.)

595 (0 %)

595 (0 %)

Reņģes rietumu krājums (22.–24.)

788 (– 50 %)

788 (0 %)

Reņģe Botnijas līcī (30.–31.)

111 345 (– 5 %)

80 074 (– 28 %)

Reņģe Rīgas līcī (28.1.)

47 697 (+ 21 %)

45 643 (– 4 %)

Reņģe centrālajā daļā (25.–27., 28.2., 29., 32.)

53 653 (– 45 %)

61 051 (+ 14 %)

Brētliņa (22.–32.)

251 943 (+ 13 %)

201 554 (– 20 %)

Jūras zeltplekste (22.–32.)

9050 (+ 25 %)

11 313 (+ 25 %)

Lasis centrālajā baseinā (22.–31.)

63 811 (– 32 %)

63 811 (0 %)

Lasis Somu līcī (32.)

9455 (+ 6 %)

9455 (0 %)

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 24. augusts
Autors
Pārstāvniecība Latvijā