Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2024. gada 24. janvārisPārstāvniecība Latvijā

Komisija ierosina jaunas iniciatīvas ekonomiskās drošības stiprināšanai

Read-out of the weekly meeting of the von der Leyen Commission by Margrethe Vestager and Valdis Dombrovskis, Executive Vice-Presidents of the European Commission, on the Economic Security package 

Komisija pieņēma piecas iniciatīvas, lai stiprinātu ES ekonomisko drošību laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un notiek būtiskas tehnoloģiskās pārmaiņas. Pakete uzlabo ES ekonomisko drošību, vienlaikus saglabājot ES ekonomikas atvērtību tirdzniecības, investīciju un pētniecības jomā saskaņā ar 2023. gada jūnija Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju.

Šodien iesniegtie priekšlikumi ir daļa no plašākas trīs pīlāru pieejas ES ekonomiskajai drošībai, veicinot ES konkurētspēju, aizsargājot pret riskiem un veidojot partnerattiecības ar pēc iespējas plašāku valstu loku, lai veicinātu kopīgas ekonomiskās drošības intereses.

Šodien pieņemto iniciatīvu mērķis ir:

  • vēl vairāk stiprināt ES drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību, uzlabojot ārvalstu ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanu;
  • veicināt diskusijas un rīcību, lai uzlabotu Eiropas koordināciju eksporta kontroles jomā, pilnībā ievērojot esošos daudzpusējos režīmus un dalībvalstu prerogatīvas;
  • apspriesties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai apzinātu iespējamos riskus, kas izriet no izejošajiem ieguldījumiem šaurā tehnoloģiju kopumā;
  • veicināt turpmākas diskusijas par to, kā labāk atbalstīt pētniecību un izstrādi, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu;
  • ierosināt Padomei ieteikt pasākumus ar nolūku ir uzlabot pētniecības drošību valstu un nozaru līmenī.

Turpmākajās ES darbībās arī turpmāk tiks ņemti vērā pašreizējie riska novērtējumi un stratēģiska koordinācija ar dalībvalstīm, lai panāktu kopīgu izpratni par riskiem, ar ko Eiropa saskaras, un par atbilstīgām darbībām.

Tiesību akta priekšlikums par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas stiprināšanu

Ārvalstu ieguldījumi ES nāk par labu Eiropas ekonomikai. Tomēr daži ārvalstu ieguldījumi var apdraudēt ES drošību un sabiedrisko kārtību. Komisija ir pārskatījusi vairāk nekā 1200 ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) darījumus, par kuriem dalībvalstis paziņojušas pēdējo 3 gadu laikā saskaņā ar spēkā esošo ĀTI izvērtēšanas regulu. Pamatojoties uz šo pieredzi un plašu pašreizējās regulas darbības novērtējumu, šodien iesniegtais priekšlikums novērš esošos trūkumus un uzlabo sistēmas efektivitāti:

  1. nodrošinot, ka visās dalībvalstīs ir ieviests izvērtēšanas mehānisms ar labāk saskaņotiem valstu noteikumiem;
  2. nosakot minimālo to nozaru kopumu, kurās visām dalībvalstīm ir jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi;
  3. paplašinot ES izvērtēšanu, attiecinot to arī uz ES investoru veiktiem ieguldījumiem, kurus galu galā kontrolē privātpersonas vai uzņēmumi no trešām valstīm.

Izejošo ieguldījumu risku uzraudzība un novērtēšana

ES ir viena no lielākajām ārvalstu investorēm pasaulē un atzīst atvērtu pasaules tirgu nozīmi. Tā arī atzīst pieaugošās bažas attiecībā uz izejošajiem ieguldījumiem šaurā progresīvo tehnoloģiju kopumā, kas varētu uzlabot tādu aktoru militārās un izlūkošanas spējas, kuri var izmantot šīs spējas pret ES vai apdraudēt starptautisko mieru un drošību.

Pašlaik tas netiek nedz uzraudzīts, nedz kontrolēts ES vai dalībvalstu līmenī. Tāpēc Komisijas Baltajā grāmatā par izejošajiem ieguldījumiem ir ierosināta izejošo ieguldījumu pakāpeniska analīze, lai izprastu iespējamos ar tiem saistītos riskus. Šī analīze ietvers trīs mēnešu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un izejošo ieguldījumu 12 mēnešu uzraudzību un novērtējumu valsts līmenī, un tas palīdzēs sagatavot kopīgu riska novērtējuma ziņojumu. Pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, Komisija kopā ar dalībvalstīm noteiks, vai un kāda politikas reakcija ir pamatota.

Efektīvāka ES kontrole pār divējāda lietojuma preču eksportu

Mūsdienu arvien sarežģītākais ģeopolitiskais konteksts prasa saskaņotāku rīcību ES līmenī, lai uzlabotu eksporta kontroles koordināciju attiecībā uz precēm, ko izmanto gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem, piemēram, modernu elektroniku, toksīniem, kodoltehnoloģijām vai raķešu tehnoloģijām, lai tās netiktu izmantotas drošības un cilvēktiesību apdraudēšanai. Šodien publicētajā Baltajā grāmatā par eksporta kontroli ierosināti gan īstermiņa, gan vidēja termiņa pasākumi, pilnībā ievērojot spēkā esošos noteikumus ES un daudzpusējā līmenī. Komisija ierosina ieviest vienotu ES kontroli attiecībā uz precēm, kuras nav iekļautas daudzpusējos eksporta kontroles režīmos, jo daži dalībnieki to ir bloķējuši. Tas ļautu izvairīties no neviendabīgas pieejas starp valstīm.

Baltajā grāmatā ir arī paredzēts augsta līmeņa forums politiskai koordinācijai un izziņots, ka 2024. gada vasarā Komisija nāks klajā ar ieteikumu uzlabot valstu kontroles sarakstu koordināciju pirms plānotās valstu kontroles sarakstu pieņemšanas. ES Divējāda lietojuma preču regulas izvērtēšana ir pārvirzīta uz 2025. gadu.

Iespējas atbalstīt pētniecību un izstrādi tādu tehnoloģiju jomā, kurām ir divējāda lietojuma potenciāls

Ar Balto grāmatu par iespējām palielināt atbalstu tādu tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei, kurām ir divējāda lietojuma potenciāls, Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu. Baltā grāmata, par kuru 2023. gada novembrī paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, ir ieguldījums Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijas “veicināšanas” dimensijā, kā mērķis ir saglabāt konkurētspējas priekšrocības kritiski svarīgo un jauno tehnoloģiju jomā, kurām ir potenciāls tikt izmantotām gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem.

Baltajā grāmatā ir pārskatītas pašreizējās attiecīgās ES finansēšanas programmas, ņemot vērā esošās un jaunās ģeopolitiskās problēmas, un novērtēts, vai šis atbalsts ir adekvāts attiecībā uz tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu. Pēc tam tajā izklāstītas trīs turpmākās rīcības iespējas: 1) turpināt darbu, izmantojot pašreizējo struktūru, 2) pārtraukt koncentrēties tikai uz civiliem lietojumiem atsevišķās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pēcteces programmas daļās un 3) izveidot atsevišķu instrumentu, ar kuru īpašu uzmanību pievērš pētniecībai un izstrādei jomās ar divējāda lietojuma potenciālu. Publiskās iestādes, pilsoniskā sabiedrība, rūpniecības pārstāvji un akadēmiskās aprindas var paust savu viedokli atklātā sabiedriskā apspriešanā un kaldināt Komisijas turpmākos pasākumus līdz 2024. gada 30. aprīlim.

Uzlabot pētniecības drošību visā ES

Mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā atvērtību un bezrobežu sadarbību pētniecības un inovācijas nozarē var izmantot un pārvērst ievainojamībā. Starptautiskās pētniecības un inovācijas sadarbības rezultātus var izmantot militāriem mērķiem trešās valstīs vai pārkāpjot pamatvērtības. Augstākās izglītības un pētniecības iestādes var kļūt par autoritāru valstu ļaunprātīgas ietekmes upuri.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija iesniedz priekšlikumu Padomes ieteikumam ar mērķi nodrošināt lielāku skaidrību, norādījumus un atbalstu dalībvalstīm un pētniecības un inovācijas nozarei kopumā. ES rīcība ir vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci visā Eiropā un izvairītos no pasākumu sadrumstalotības. Apvienojot spēkus visos līmeņos un visā Savienībā, mēs varam mazināt riskus pētniecības drošībai un nodrošināt, ka starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir gan atvērta, gan droša. Vispārējā pieejā attiecībā uz starptautisko sadarbību pētniecības jomā tiek ievērots princips “tik atvērts, cik iespējams, tik slēgts, cik nepieciešams”.

Priekšvēsture

Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis 2023. gada 20. jūnijā publicēja kopīgu paziņojumu par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju, lai līdz minimumam samazinātu riskus pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un paātrināto tehnoloģisko pārmaiņu kontekstā, vienlaikus saglabājot maksimālu ekonomikas atvērtības un dinamikas līmeni. Tas nodrošina satvaru, lai samērīgā, precīzā un mērķtiecīgā veidā novērtētu un novērstu riskus ES ekonomiskajai drošībai, vienlaikus nodrošinot, ka ES joprojām ir viens no atvērtākajiem un pievilcīgākajiem galamērķiem uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem.

Stratēģijā tika noteiktas četras prioritāras riska kategorijas: piegādes ķēdes; kritiskās infrastruktūras fiziskā drošība un kiberdrošība; tehnoloģiju drošība un tehnoloģiju noplūde; ekonomiskās atkarības izmantošana par ietekmes sviru jeb ekonomiskā piespiešana.

Lai novērstu šos riskus, stratēģija ir strukturēta trīs pīlāros:

  • ES konkurētspējas un izaugsmes veicināšana, vienotā tirgus stiprināšana, stipras un noturīgas ekonomikas atbalstīšana un ES zinātnes, tehnoloģiju un industriālās bāzes stiprināšana;
  • ES ekonomiskās drošības aizsardzība, izmantojot dažādas politikas jomas un rīkus, tostarp vajadzības gadījumā jaunus mērķtiecīgus instrumentus;
  • partnerību veidošana un turpmāka sadarbības stiprināšana ar valstīm visā pasaulē, ar kurām mums ir kopīgas bažas, un ar valstīm, ar kurām mums ir kopīgas ekonomiskās drošības intereses.

Sīkāka informācija

Paziņojums: Eiropas ekonomiskās drošības veicināšana: iepazīstinām ar piecām jaunām iniciatīvām

Priekšlikums Padomes ieteikumam par pētniecības drošības uzlabošanu

Baltā grāmata par iespējām palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu

Baltā grāmata par eksporta kontroli

Baltā grāmata par izejošajiem ieguldījumiem

Priekšlikums jaunai regulai par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu

Informatīvs paziņojums

Faktu lapa – Priekšlikums Padomes ieteikumam par pētniecības drošības uzlabošanu

Faktu lapa – Baltā grāmata par iespējām palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu

Faktu lapa – Baltā grāmata par eksporta kontroli

Faktu lapa – Baltā grāmata par izejošajiem ieguldījumiem

Faktu lapa – Priekšlikums jaunai regulai par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu

Citāti

ES ekonomiskā drošība ir atkarīga no tā, vai tiks attīstītas mūsu tehnoloģiskās priekšrocības un novērsta nevēlama tehnoloģiju noplūde. Mums ir vajadzīga kopīga pieeja tādu tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei, kurām ir divējāda lietojuma potenciāls, lai stiprinātu mūsu konkurētspēju un noturību. Mēs arī vēlamies, lai pētniecības kopiena spētu orientēties mūsdienu sarežģītajos apstākļos, izmantojot līdzsvarotu pieeju pētniecības drošības uzlabošanai visā Savienībā. Mums ir efektīvi un samērīgi jānovērš riski starptautiskajā sadarbībā, apvienojot spēkus, lai nodrošinātu, ka mēs varam atbildīgi sadarboties gan atvērtā, gan drošā veidā. Mēs vēlētos saņemt sabiedrības locekļu viedokļus, kā to vislabāk izdarīt.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere

ES ir guvusi lielu labumu no tā, ka tā ir eksporta virzītājspēks, no ieguldījumiem ārvalstīs un no pastāvīgas tirgus atvērtības tirdzniecībai un ārvalstu ieguldītājiem. Taču, lai maksimāli izmantotu šīs iespējas, mums ir jābūt lielākai skaidrībai par riskiem, ar kuriem mēs saskaramies šajā laikā, kad notiek dziļi ģeopolitiski satricinājumi un straujas tehnoloģiskās pārmaiņas. Mums ir jāuzlabo izpratne un koordinācija šo kopīgo problēmu risināšanā, lai mēs varētu labāk aizsargāt sevi, padarīt ieguldījumus drošākus un kontrolēt sensitīvu produktu eksportu ar mērķi izvairīties no to nonākšanas nepareizās rokās. Mūsu ekonomiskās drošības uzlabošana ļaus mums saglabāt mūsu atvērto ekonomikas modeli un efektīvāk vērsties pret riskiem.

Par tirdzniecību atbildīgais priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis

Atvērtība un sadarbība ir daļa no izcilas zinātnes, taču minētie faktori var arī padarīt to neaizsargātu pret ļaunprātīgu ietekmi un kritiski svarīgu tehnoloģiju nevēlamu nodošanu, kas var apdraudēt mūsu drošību. Šodien mēs ierosinām Padomei pasākumu kopumu, kas palīdzēs augstākās izglītības iestādēm un pētniecības organizācijām apzināt un mazināt riskus, kas saistīti ar mūsu pašmāju kritiski svarīgo tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot atvērtu un spēcīgu sadarbību pētniecības jomā. Mēs arī aicinām publiskās iestādes, pilsonisko sabiedrību, rūpniecības pārstāvjus un akadēmiskās aprindas visā Eiropā paust viedokli par iespējām, kā labāk atbalstīt tādu tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kuras var izmantot gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem. Jūsu sniegtā informācija palīdzēs Komisijai spert nākamos soļus.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Iliana Ivanova

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2024. gada 24. janvāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā