Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2024. gada 24. janvārisPārstāvniecība Latvijā

Komisija ierosina uzlabot noteikumus par Eiropas Uzņēmumu padomēm, lai stiprinātu starptautisku sociālo dialogu

Atbalsts uzņēmējdarbībai

Šodien Komisija nāk klajā ar ierosinājumu pārskatīt Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP) direktīvu, lai uzlabotu sociālo dialogu ES. EUP ir struktūras darbinieku informēšanai un uzklausīšanai, kas nodrošina darbinieku iesaistīšanu ar pārnacionāliem jautājumiem saistītu lēmumu pieņemšanā. Šādas padomes tiek veidotas uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuri darbojas vismaz divās ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs.

Jēgpilna darbinieku informēšana un uzklausīšana par svarīgiem uzņēmumu lēmumiem var palīdzēt plānot un pārvaldīt pārmaiņas, piemēram, saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, kas nāk kopā ar tādiem izaicinājumiem kā darbaspēka trūkuma novēršana vai jaunu tehnoloģiju ieviešana. Starptautiskā kontekstā Eiropas Uzņēmumu padomēm var būt būtiska loma šajā aspektā.

Pašreizējā direktīvā ir noteiktas procedūras EUP izveidei un to informēšanai un uzklausīšanai par pārnacionāliem jautājumiem. Ierosinātās pārskatīšanas mērķis ir stiprināt EUP lomu, atvieglojot to izveidi, veicinot konstruktīvāku informāciju un apspriešanos un nodrošinot, ka tām ir nepieciešamie resursi pienākumu pildīšanai. Mērķis ir arī panākt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību Eiropas Uzņēmumu padomēs.

Eiropas Parlaments 2023. gadā pēc savas iniciatīvas pieņēma normatīvu rezolūciju, kurā aicināja Komisiju stiprināt EUP lomu un spējas. Šodien ierosinātā pārskatīšana ir saskaņā ar Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politisko apņemšanos reaģēt uz šādām rezolūcijām ar tiesību akta priekšlikumu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principus.

Efektīvākas un lietderīgākas Eiropas Uzņēmumu padomes

Komisija ir ierosinājusi šādas galvenās izmaiņas.

  • Nodrošināt starptautisku uzņēmumu, kuri darbojas ES/EEZ, darbiniekiem vienlīdzīgas tiesības pieprasīt jaunas EUP izveidi. Atceļot pašreizējā direktīvā noteiktās atkāpes, 5,4 miljoniem darba ņēmēju 320 starptautiskos uzņēmumos, kuros ir iepriekš noslēgti nolīgumi, būs iespēja pieprasīt EUP izveidi.
  • Precizēt pārnacionālu jautājumu definīciju. Nodrošināt, ka EUP papildina valstu informēšanas un uzklausīšanas struktūru darbu un nepārklājas ar to. Ir svarīgi skaidri definēt, kad tieši ir jāapspriežas ar EUP un jāinformē tās.
  • Nodrošināt savlaicīgu un lietderīgu apspriešanos ar starptautisko uzņēmumu darbiniekiem par jautājumiem, kas uz tiem attiecas.
    • EUP locekļiem būtu jāsaņem pamatota atbilde uz to apsvērumiem, pirms uzņēmuma vadība pieņem lēmumu par pārnacionāliem jautājumiem.
    • Uzņēmuma vadībai būs jāsniedz pamatojums ikreiz, kad turpmāka informācijas apmaiņa tiek ierobežota vai informācija par pārnacionāliem jautājumiem netiek atklāta, pamatojoties uz konfidencialitāti.
  • Nodrošināt, ka EUP ir vajadzīgie resursi darba veikšanai. EUP nolīgumos ir jānorāda piešķirtie finanšu un materiālie resursi, piemēram, attiecībā uz ekspertiem, juridiskajām izmaksām un apmācību.
  • Dzimumu līdzsvarotāka pārstāvība. Ikreiz, kad notiek (atkārtotas) sarunas par EUP nolīgumu, būs jāievieš noteikumi, lai pēc iespējas panāktu dzimumu līdzsvaru. Tas ietver prasību aktīvi censties panākt dzimumu līdzsvaru īpašajās pārrunu grupās, proti, darba ņēmēju pārstāvju pagaidu grupās, kuras ar uzņēmumu risina sarunas par EUP nolīgumu.
  • Uzlabot tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par to, kā EUP var ierosināt tiesvedību un attiecīgā gadījumā administratīvās procedūras. Dalībvalstīm ir arī pienākums ieviest efektīvas, atturošas un samērīgas sankcijas, lai nodrošinātu direktīvas izpildi.

Turpmākie pasākumi

Komisijas priekšlikumu, ar ko groza direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomēm, apspriedīs Eiropas Parlaments un dalībvalstis. Pēc tā pieņemšanas dalībvalstīm būs viens gads laika direktīvu transponēt savos tiesību aktos. Jaunos noteikumus sāks piemērot divus gadus vēlāk. Šo divu gadu laikā puses varēs pielāgot EUP nolīgumus jaunajām prasībām.

Vispārīga informācija

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 8. princips uzsver sociālā dialoga un darba ņēmēju iesaistīšanas nozīmi. EUP pārstāv Eiropas darba ņēmējus starptautiskos uzņēmumos un tiek izveidotas pēc darbinieku vai centrālās vadības iniciatīvas.

EUP tiek uzklausītas attiecībā uz pārnacionāliem jautājumiem, proti, jautājumiem, kas skar darba ņēmējus visā uzņēmumā vai vismaz divās ES/EEZ valstīs, piemēram, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pārstrukturēšanu. Tādējādi EUP papildina darbu, ko veic valstu līmenī izveidotās darba ņēmēju pārstāvības struktūras.

Šobrīd pastāv aptuveni 1000 starptautisku informēšanas un uzklausīšanas struktūru, lielākā daļa no tām ir EUP. Katru gadu tiek izveidotas aptuveni 20 jaunas EUP. EUP pārstāv vairāk nekā 11,3 miljonus Eiropas darba ņēmēju, un tās palīdz aizsargāt darbvietas un rūpniecību Eiropā un nodrošināt ES konkurētspēju. Tiek lēsts, ka direktīva attiecas uz gandrīz 4000 uzņēmumiem, bet, lai gan EUP pārstāv vairāk nekā pusi no atbilstīgajiem darbiniekiem, EUP ir izveidotas mazāk nekā trešdaļā šo uzņēmumu.

Komisija 2018. gadā veica izvērtējumu, kurā tika secināts, ka EUP joprojām ir būtiska nozīme pārnacionāla sociālā dialoga nodrošināšanā un organizēšanā starptautiskos uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm iespējas ņemt vērā savas valsts mēroga sistēmas. Tomēr novērtējumā tika konstatēti arī trūkumi attiecībā uz apspriešanās procedūrām ar EUP un darba ņēmēju pārstāvju iespējām īstenot savas tiesības.

Eiropas Parlaments 2023. gada februārī aicināja Komisiju pārskatīt direktīvu un stiprināt EUP lomu. Komisija, ņemot vērā minēto rezolūciju, 2018. gada izvērtējumu un 2023. gada divu posmu apspriešanos ar sociālajiem partneriem, kā arī ieinteresēto personu, tai skaitā valstu pārvaldes iestāžu, uzņēmumu, darba ņēmēju pārstāvju un juridisko un akadēmisko ekspertu sniegto informāciju, nolēma, ka ir iespējams uzlabot pašreizējo direktīvu, lai atbalstītu Eiropas Uzņēmumu padomju izveidi un darbību.

Vairāk informācijas

Priekšlikums, ar ko groza direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomēm

Ietekmes novērtējums

Komisijas 2018. gada izvērtējums par direktīvu

Abonējiet Eiropas Komisijas informatīvo izdevumu par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību.

Citāti

Sociālais dialogs ir svarīgs elements, kas ir ES konkurētspējas pamatā un nodrošina, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās notiek taisnīgi. Eiropas Uzņēmumu padomes nodrošina būtisku platformu sadarbībai starp darba devējiem un darba ņēmējiem uzņēmumos, kas iedibināti vairākās ES valstīs. Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot darba ņēmēju tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un saglabāt uzņēmumu spēju ātri un efektīvi pieņemt lēmumus.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis

Eiropas Uzņēmumu padomes nodrošina, ka ar darba ņēmējiem tiek apspriesti svarīgi lēmumi, kas viņus ietekmēs, piemēram, par jaunu darba metožu ieviešanu vai pārstrukturēšanu. Pārmaiņas bieži vien var šķist graujošas, taču Eiropas Uzņēmumu padomes piedāvā iespēju darba ņēmējus iesaistīt šajā procesā. Mūsu priekšlikuma mērķis ir novērst vairākas nepilnības spēkā esošajā direktīvā, lai Uzņēmumu padomes varētu izmantot biežāk un lietderīgāk.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2024. gada 24. janvāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā