Komisija iezīmē pagaidu regulējuma nākotni, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos koronavīrusa uzliesmojuma apstākļos

Šodien Eiropas Komisija nolēma līdz 2022. gada 30. jūnijam pagarināt valsts atbalsta pagaidu regulējuma darbības beigu termiņu (pašlaik  – 2021. gada 31. decembris). Lai vēl vairāk paātrinātu atveseļošanos, Komisija ir nolēmusi uz zināmu papildu laiku ieviest arī divus jaunus pasākumus, kas radītu tiešus stimulus uz nākotni vērstiem privāto investīciju un maksātspējas atbalsta pasākumiem.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku:

Kopš pandēmijas sākuma valsts atbalsta pagaidu regulējums ir ļāvis dalībvalstīm sniegt mērķtiecīgu un samērīgu atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vienlaikus ieviešot aizsargnosacījumus, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Šodien esam paildzinājuši regulējuma piemērošanu par sešiem mēnešiem, proti, līdz nākamā gada jūnija beigām. Šis ierobežotais pagarinājums dod iespēju pakāpeniski un koordinēti izbeigt krīzes pasākumus, neradot pēkšņu kritumu, un atspoguļo prognozēto Eiropas ekonomikas vispārējo spēcīgo atveseļošanos. Tomēr mēs turpināsim cieši uzraudzīt Covid-19 infekciju pieaugumu un citus riskus ekonomikas atveseļošanai. Un, lai vēl vairāk atbalstītu atveseļošanos, esam ieviesuši divus jaunus instrumentus, kas stimulēs ekonomiku un piesaistīs privātās investīcijas ātrākai, zaļākai un digitālākai atveseļošanai.

Līdz ar novēroto ekonomikas atveseļošanos Komisija ir pagarinājusi pagaidu regulējuma darbības termiņu par 6 mēnešiem – līdz 2022. gada 30. jūnijam. Tas ļaus dalībvalstīm vajadzības gadījumā paplašināt atbalsta shēmas un nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri joprojām izjūt krīzes ietekmi, pēkšņi netiks pārtraukts nepieciešamais atbalsts. Tajā pašā laikā Komisija turpinās rūpīgi sekot Covid-19 pandēmijas norisēm un citiem riskiem attiecībā uz ekonomikas atveseļošanu.

Turklāt Komisija ir ieviesusi vairākus mērķtiecīgus pielāgojumus, t. sk. divus jaunus instrumentus, kas ilgtspējīgā veidā atbalstīs pašreizējo Eiropas ekonomikas atveseļošanos:

• investīciju atbalsta pasākumus, kam jāpalīdz dalībvalstīm novērst krīzes radīto investīciju nepietiekamību. Dalībvalstis var radīt stimulus investīcijām, ko veic uzņēmumi, un izmantot šo rīku, lai paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Pasākums ietver aizsargnosacījumus, kam jānovērš pārmērīgi konkurences kropļojumi, piemēram, stimuliem būtu jābūt vērstiem uz plašu saņēmēju grupu, bet atbalsta summām jābūt ierobežota apjoma. Šis instruments dalībvalstīm ir pieejams līdz 2022. gada 31. decembrim; kā arī
• maksātspējas atbalsta pasākumus, kas piesaistītu privātos līdzekļus un darītu tos pieejamus investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), tostarp jaunuzņēmumos un mazos vidējas kapitalizācijas uzņēmumos. Dalībvalstis var piešķirt garantijas privātiem starpniekiem, radot stimulus investēt šāda veida uzņēmumos un nodrošinot tiem vieglāku piekļuvi šādam kapitāla finansējumam, ko tiem bieži vien ir grūti piesaistīt individuāli. Šie pasākumi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā uzņēmumu parādsaistību līmeņa pieaugumu krīzes laikā. Šis instruments dalībvalstīm ir pieejams līdz 2023. gada 31. decembrim.

Turklāt Komisija veica arī citus grozījumus, piemēram: i) no 2022. gada 30. jūnija līdz 2023. gada 30. jūnijam pagarināja dalībvalstu iespēju saskaņā ar pagaidu regulējumu piešķirtos atmaksājamos instrumentus (piemēram, garantijas, aizdevumus, atmaksājamos avansus) pārveidot par citiem atbalsta veidiem, piemēram, tiešajām dotācijām; ii) pielāgoja noteiktu atbalsta veidu maksimālās summas proporcionāli pagarinājuma darbības ilgumam; iii) precizēja Komisijas Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu izņēmuma elastīguma noteikumu izmantošanu; kā arī vi) pagarināja termiņu, cik ilgi ir spēkā nenododamā riska valstu pielāgotais saraksts saistībā ar īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu (STEC), vēl par 3 mēnešiem (no 2021. gada 31. decembra līdz 2022. gada 31. martam).

Konteksts

Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem tika pieņemts 2020. gada 19. martā un pirmo reizi grozīts 2020. gada 3. aprīlī, lai pavērtu lielākas publiskā atbalsta iespējas koronavīrusa pandēmijas apkarošanai nepieciešamu produktu pētniecībai, testēšanai un ražošanai, darbvietu aizsardzībai un turpmākai ekonomikas atbalstīšanai. 2020. gada 8. maijā Komisija pieņēma otro grozījumu, ar ko tiek paplašināts pagaidu regulējuma tvērums, tajā iekļaujot rekapitalizācijas un pakārtota parāda pasākumus. 2020. gada 29. jūnijā Komisija pieņēma trešo grozījumu, ar ko tiek paplašināts pagaidu regulējuma tvērums nolūkā vēl vairāk atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus un stimulēt privātās investīcijas. 2020. gada 13. oktobrī Komisija pagarināja pagaidu regulējumu līdz 2021. gada 30. jūnijam (izņemot rekapitalizācijas pasākumus, kurus var piešķirt līdz 2021. gada 30. septembrim) un deva iespēju dalībvalstīm segt daļu no krīzes skarto uzņēmumu nesegtajām pastāvīgajām izmaksām. 2021. gada 28. janvārī Komisija pieņēma piekto grozījumu, ar ko tika paplašināts pagaidu regulējuma tvērums, palielinot tajā noteiktos maksimālos apjomus un ļaujot līdz 2022. gada beigām konkrētus atmaksājamus instrumentus pārvērst tiešās dotācijās.