Šodien Komisija pieņēma paziņojumu, kurā izvērtēti vairāki dialogi par pāreju uz tīru enerģiju attiecībā uz Eiropas pārveidi par tīru, resursefektīvu, taisnīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja par dialogu sākšanu, lai ar Eiropas rūpniecības nozari un sociālajiem partneriem apspriestu, kā stiprināt un atbalstīt Eiropas zaļā kursa īstenošanu, sekmējot pastiprinātu rūpniecisko pieeju. Dialogus vadīja priekšsēdētājas izpildvietnieks Marošs Šefčovičs. Šodienas izvērtēšana tiks izmantota ES līderu diskusijās nākamajā Eiropadomē par turpmākajiem soļiem Eiropas pārejā uz tīru enerģiju.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Eiropas zaļais kurss ir un vienmēr ir bijis Eiropas izaugsmes stratēģija. Tīra izaugsme sniedz reālus ieguvumus mūsu rūpniecībai, un tā ir to pieņēmusi. Tas ir tādēļ, ka Eiropas nākotnes ekonomikā konkurētspēja un ilgtspēja būs cieši saistītas. Tagad, kad ir ieviests prognozējams tiesiskais regulējums, dialogi par pāreju uz tīru enerģiju ir svarīgs veids, kā sadarboties ar nozari un sociālajiem partneriem, lai to īstenotu visefektīvākajā veidā. Dialogi apliecināja, ka mūsu partneri ir apņēmušies paveikt savu darbu un sasniegt mūsu vērienīgos un būtiskos mērķus. Pamatojoties uz gūtajām atziņām, Eiropa turpinās atbalstīt rūpniecības nozari tāda uzņēmējdarbības modeļa izveidē, kas būtu piemērots dekarbonizētai ekonomikai.”
Līdz šim ir notikuši deviņi dialogi par pāreju uz tīru enerģiju. Rūpniecības nozare un sociālie partneri apliecināja savu stingro apņemšanos veidot un īstenot Eiropas zaļo kursu. Sociālie partneri uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt pārkārtošanās sociālo taisnīgumu, radīt kvalitatīvas darbvietas, kā arī stiprināt strukturētu sociālo dialogu. Dialogu uzmanības centrā bija ūdeņradis, energoietilpīgas nozares, tīras tehnoloģijas, energoinfrastruktūra, kritiskās izejvielas, meža resursu bioekonomika, pilsētas, tīra mobilitāte un tērauds.
Pastiprināta rūpnieciskā pieeja: pamatelementi un galvenie elementi
Šodien publicētajā paziņojumā ir uzsvērti vairāki galvenie pamatelementi, kas apzināti dialogos un kas varētu atbalstīt pastiprinātu rūpniecisko pieeju nolūkā īstenot Eiropas zaļo kursu: efektīvs un vienkāršots tiesiskais regulējums uzņēmumiem pārkārtošanās īstenošanai; rīcība enerģijas cenu jomā; moderna infrastruktūra; vieglāka piekļuve finansējumam un spēcīgāks vienotais tirgus pasaules mēroga konkurences apstākļos. Komisija turpinās sadarbību ar rūpniecības nozari un sociālajiem partneriem, izmantojot dialogus par pāreju uz tīru enerģiju, un ir gatava iesaistīties padziļinātās debatēs ar Padomi un Parlamentu par galvenajiem faktoriem, kam ir jāpievērš uzmanība.
- Mērķu sasniegšana ar efektīvu īstenošanu un vienkāršošanu
ES ir izstrādājusi rīcībpolitiku un tiesisko regulējumu ar mērķi sasniegt 2030. gada mērķrādītājus un noturēt Eiropu uz pareizā ceļa, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un ilgtspējīgu ekonomiku. Šis skaidrais tiesiskais regulējums rada stabilitāti un paredzamību visām ieinteresētajām personām. Tagad koncentrējoties uz īstenošanu, Komisija sniegs papildu norādes, lai atbalstītu nozari un dalībvalstis ES tiesību aktu piemērošanā, un pastiprināti pievērsīs uzmanību sloga samazināšanai. Komisija īpašā platformā publicēs arī galveno rādītāju kopumu, lai uzraudzītu un novērtētu progresu zaļās pārkārtošanās, ES ekonomikas konkurētspējas un sociālās pārkārtošanās jomā. Komisija turpinās atbalstīt nozari, lai nodrošinātu darba ņēmējiem pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes, un turpinās sadarboties ar pilsētām un reģionālajām un vietējām pašvaldībām.
- Bagātīga un cenas ziņā pieejama tīrā enerģija
Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto atjauninātais tiesiskais regulējums, jo īpaši Atjaunojamo energoresursu direktīva, lai nodrošinātu, ka rūpniecības nozare un iedzīvotāji gūst labumu no pārejas uz tīru enerģiju. Dialogu dalībnieki uzsvēra — lai paātrinātu ES ekonomikas dekarbonizāciju un saglabātu Eiropas rūpniecības un jo īpaši energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēju, viens no galvenajiem nosacījumiem ir nodrošināt bagātīgas un cenas ziņā pieejamas bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas piegādi. Dažas rūpniecības un transporta nozares ir aicinājušas ieviest papildu inovatīvus pārejas pasākumus, kas nodrošinātu enerģiju par zemākām cenām, vienlaikus nodrošinot noteiktību enerģijas ražotājiem, izmantojot ilgtermiņa patēriņu. Rūpniecības nozare arī aicināja izveidot industriālos klasterus, kas savieno lielākās ražotnes un mezglus ar bezoglekļa un mazoglekļa elektrostacijām, ūdeņraža un atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ražošanas iekārtām vai oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas, transportēšanas un izmantošanas infrastruktūru. Dialogu dalībnieki aicināja dalībvalstis pārskatīt nodokļu un nodevu līmeni enerģijai, tostarp elektroenerģijai. Komisija atgādina, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai atceltu fosilo degvielu subsīdijas saskaņā ar nesenajiem COP secinājumiem un Komisijas priekšlikumu pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu.
- Moderna infrastruktūra kā rūpniecības nozares pamats
Lai attīstītu infrastruktūru pārejai uz tīru enerģiju, ir vajadzīga ciešāka koordinācija starp Komisiju, dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tīklu operatoriem, rūpniecības dalībniekiem, regulatoriem un finanšu iestādēm. Komisija pielāgos esošos formātus ar mērķi nodrošināt platformu regulārai un tiešai sadarbībai ar visiem galvenajiem dalībniekiem, koncentrējoties uz konkrētiem infrastruktūras projektiem. Noturības prasības, kas piemērojamas iepirkumiem un izsolēm, palīdzēs radīt pieprasījumu pēc ES ražotām iekārtām un komponentiem, kas atbilst augstiem standartiem, kuri noteikti attiecībā uz infrastruktūras attīstību. Komisija apsvērs iespēju atbalstīt rūpniecības nozari paprasījuma standartizēšanas izstrādē attiecībā uz kabeļiem, caurulēm un tehnoloģijām, kas nepieciešamas enerģijas tīkla attīstībai.
- Finansējuma piesaiste pārejai
Privātās investīcijas vēl nav pietiekami mobilizētas, bet privātajam sektoram arī turpmāk būs vadošā loma investīciju izvēršanā pārejas uz tīru enerģiju procesā. Dialogu dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību samazināt kapitāla piesaistīšanas izmaksas, dažādot uzņēmumu finansēšanas iespējas, ierosināt jaunus inovatīvus finanšu instrumentus un atvieglot pārrobežu investīcijas. Lai nodrošinātu kvalitatīvākas investīcijas, ir vajadzīgs spēcīgs ES budžets, un šajā sakarā Komisija mudina panākt strauju progresu gan jautājumā par inovatīviem publisko līdzekļu izmantošanas veidiem, lai piesaistītu privātās investīcijas, gan attiecībā uz ierosinātajiem ETS pašu resursiem. Kopumā finansējums ir steidzami jākoordinē ES līmenī, jārada apjomradīti ietaupījumi, jāuzlabo resursu efektīva sadale un jāizmanto vienotais tirgus. Eiropas iestādēm būtu jāstiprina sadarbība ar institucionālajiem dalībniekiem, lai mobilizētu privāto finansējumu, un Komisijai būtu jāstiprina politiskā iesaiste un dialogs ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), starptautiskajām finanšu iestādēm un privātajām bankām. Papildu ieņēmumu izmantošana no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, platformas “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” un shēmām “izsoles kā pakalpojums”, piemēram, Eiropas Ūdeņraža bankas ietvaros, — tie ir piemēri daudzsološiem finansēšanas instrumentiem, kas ieviesti pārejas īstenošanas nolūkā. Dialogu dalībnieki pauda, ka joprojām pastāv būtiska neatbilstība starp infrastruktūras attīstības nozīmīgajām sākotnējām investīciju izmaksām un pieejamajiem līdzekļiem.
- Maksimāla tīra vienotā tirgus izmantošana pasaules mēroga konkurences apstākļos
Vienotais tirgus ir ES lielākā priekšrocība, jo tas nodrošina plašu mērogu un veicina augsta līmeņa standartus, arī ārpus Eiropas. Pamatojoties uz gāzes kopīgā iepirkuma pozitīvo rezultātu, Komisija apsvērs iespēju izstrādāt pieprasījuma agregēšanu un kopīgu iepirkumu attiecībā uz citām stratēģiskām precēm un organizēt ūdeņraža izmēģinājuma projektu un kritisko izejvielu kopīgu iepirkumu. Komisijai un dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto politikas instrumenti cīņai pret negodīgu globālo konkurenci, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā un pasaules tirgū. Svarīgi ir arī īstenot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un ieviest globālāku oglekļa cenu noteikšanu, izmantojot uzlabotu diplomātiju.
Konteksts
Lai Eiropu pārveidotu par tīru, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, Komisija 2019. gadā nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu. Tam sekoja vairākas konkrētas iniciatīvas, lielākā daļa no kurām tagad ir iestrādātas ES tiesību aktos. Tagad uzsvars tiek likts uz īstenošanu un rezultātu panākšanu, lai zaļais kurss vainagotos ar panākumiem arī praksē.
Eiropas rūpniecības nozarei un sociālajiem partneriem būtu jāvada Eiropas ekonomikas pārkārtošanās. Tajā pašā laikā nozare saskaras ar spiedienu drošības, ģeopolitiskā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās dēļ, kā arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkuma dēļ.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada runā par stāvokli Savienībā uzsāka dialogus par pāreju uz tīru enerģiju kā jaunu veidu, kā Komisija var sadarboties ar rūpniecības nozari un sociālajiem partneriem, lai izprastu to pašreizējās problēmas un stiprinātu un atbalstītu Eiropas zaļā kursa īstenošanu.
Plašāka informācija
Citāti
Eiropas zaļais kurss ir un vienmēr ir bijis Eiropas izaugsmes stratēģija. Tīra izaugsme sniedz reālus ieguvumus mūsu rūpniecībai, un tā ir to pieņēmusi. Tas ir tādēļ, ka Eiropas nākotnes ekonomikā konkurētspēja un ilgtspēja būs cieši saistītas. Tagad, kad ir ieviests prognozējams tiesiskais regulējums, dialogi par pāreju uz tīru enerģiju ir svarīgs veids, kā sadarboties ar nozari un sociālajiem partneriem, lai to īstenotu visefektīvākajā veidā. Dialogi apliecināja, ka mūsu partneri ir apņēmušies paveikt savu darbu un sasniegt mūsu vērienīgos un būtiskos mērķus. Pamatojoties uz gūtajām atziņām, Eiropa turpinās atbalstīt rūpniecības nozari tāda uzņēmējdarbības modeļa izveidē, kas būtu piemērots dekarbonizētai ekonomikai.
Ursula von der Leyen, President of the European Commission
Mūsu dekarbonizācijas mērķi, zaļā izaugsme un Eiropas konkurētspēja iet roku rokā. Šodienas dialogu par pāreju uz tīru enerģiju izvērtēšanā ir uzsvērts, ka tagad ir jāpanāk rezultāti un jāinvestē pārejā uz tīru enerģiju. Tādēļ ir vajadzīga pastiprināta rūpnieciskā pieeja, kas investoriem nodrošina paredzamību, stiprina investīciju ekonomisko pamatojumu, lai saglabātu vienotā tirgus pievilcību rūpniecības nozares dalībniekiem, ievieš jauninājumus un maksimāli izmanto rūpniecības iespējas, kas saistītas ar Eiropas zaļo kursu. Eiropas rūpniecības uzplaukumam ir nepieciešama bagātīga un cenas ziņā pieejama tīrā enerģija, kā arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi globālā mērogā. Ļoti būtiska ir sadarbības pieeja, un Komisija turpinās šo sadarbību ar rūpniecības nozari un sociālajiem partneriem, izmantojot dialogus par pāreju uz tīru enerģiju.
Maroš Šefčovič, priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu, iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2024. gada 10. aprīlis
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā