Šodien sniegtajā ieteikumā Komisija mudina dalībvalstis nekavējoties atcelt visas esošās ieguldītāju pilsonības shēmas un nodrošināt, ka tiek veiktas stingras pārbaudes, lai novērstu riskus, ko rada ieguldītāju uzturēšanās shēmas. Komisija bieži un konsekventi ir paudusi nopietnas bažas par ieguldītāju pilsonības shēmām un ieguldītāju uzturēšanās shēmām un ar tām saistītajiem riskiem. Šodienas ieteikums ir daļa no Komisijas plašākas politikas, kas paredz apņēmīgu rīcību saistībā ar šīm shēmām. Krievijas agresija pret Ukrainu kārtējo reizi izcēlusi šos riskus.
Daži Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas sankcijas vai kuri būtiski atbalsta karu Ukrainā, izmantojot minētās shēmas, varētu būt ieguvuši ES pilsonību vai priviliģētu piekļuvi ES, tostarp tiesības brīvi ceļot Šengenas zonā. Lai novērstu šos tūlītējos riskus, Komisija šodien arī iesaka dalībvalstīm izvērtēt, vai pilsonība, kas piešķirta saskaņā ar “zelta pases” shēmu Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kuri iekļauti ES sankciju sarakstā saistībā ar karu Ukrainā, būtu jāatsauc. Uzturēšanās atļaujas, kas saskaņā ar ieguldītāju uzturēšanās shēmu piešķirtas Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas sankcijas, pēc individuāla izvērtējuma veikšanas būtu nekavējoties jāatsauc, ievērojot proporcionalitātes principu, pamattiesības un dalībvalstu tiesību aktus. Šie pasākumi būtu jāpiemēro Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kuri būtiski atbalsta karu Ukrainā.
Par tieslietām un patērētājiem atbildīgais komisārs Didjē Reinderss sacīja:
Eiropas vērtības nav pārdodamas. Uzskatām, ka pilsonības pārdošana, kas notiek, tirgojot “zelta pases”, ir nelikumīga, ievērojot ES tiesību aktus, un nopietni apdraud mūsu drošību. Tā paver ceļu korupcijai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un nodokļu apiešanai. Visām attiecīgajām dalībvalstīm būtu nekavējoties jāizbeidz savas ieguldītāju pilsonības shēmas. Turklāt šīm dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai tām būtu jāatsauc “zelta pases”, kas jau piešķirtas personām, uz kurām attiecas sankcijas, un citām personām, kuras būtiski atbalsta Putina karu.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda:
Tiesības brīvi ceļot Šengenas zonā ir viens no mūsu lielākajiem dārgumiem. Mums ir vajadzīgas stingras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības netiek izmantotas ļaunprātīgi. “Zelta uzturēšanās atļaujas”, kuras izsniegtas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas sankcijas, būtu jāatsauc. Saskārušies ar karu, tagad vairāk nekā jebkad agrāk esam spiesti darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas sankcijas, un tie, kas atbalsta Putina agresijas karu, nevar nopirkt uzturēšanās tiesības Eiropas Savienībā.
Ieguldītāju pilsonības shēmas
Ikviena persona, kurai ir kādas ES dalībvalsts pilsonība, vienlaikus ir ES pilsone. ES pilsonība automātiski piešķir tiesības brīvi pārvietoties un piekļūt ES iekšējam tirgum, kā arī tiesības balsot un tikt ievēlētam Eiropas un pašvaldību vēlēšanās. Tas skar visas dalībvalstis, un šādām shēmām raksturīgie riski kārtējo reizi ir izcelti saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Šodienas ieteikumā uzsvērts, ka:
- visām dalībvalstīm, kuras joprojām izmanto ieguldītāju pilsonības shēmas, tās nekavējoties jāizbeidz. Šādas shēmas nav saderīgas ar lojālas sadarbības principu un ES līgumos nostiprināto ES pilsonības jēdzienu. Komisija 2020. gada 20. oktobrī sāka pārkāpumu procedūras pret divām dalībvalstīm saistībā ar to ieguldītāju pilsonības shēmām. Turklāt Komisija ir mudinājusi citu dalībvalsti izbeigt savu shēmu. Divas dalībvalstis tikmēr atcēlušas savas shēmas vai pašlaik to dara,
- attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic izvērtējumi, lai noteiktu, vai būtu jāatsauc pilsonība, kas iepriekš piešķirta Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas sankcijas vai kuri būtiski atbalsta karu Ukrainā. Veicot šos izvērtējumus, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas noteiktie principi attiecībā uz ES pilsonības zaudēšanu.
Ieguldītāju uzturēšanās shēmas
Ieguldītāju uzturēšanās shēmas dalībvalstīm un ES kopumā rada drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un korupcijas riskus. Krievijas agresija pret Ukrainu kārtējo reizi izcēlusi šos riskus.
Šodien sniegtajā ieteikumā Komisija aicina dalībvalstis:
- paredzēt un veikt stingras pārbaudes pirms ieguldītāju uzturēšanās atļaujas izsniegšanas — dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu to, ka ieguldītāju uzturēšanās shēmas rada drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un korupcijas riskus. Tas ietver uzturēšanās un drošības nosacījumu pārbaužu paredzēšanu un veikšanu pirms šādu uzturēšanās atļauju izsniegšanas un pārbaudi par to, vai uzturēšanās ir pastāvīga,
- pēc izvērtējuma veikšanas nekavējoties atsaukt vai liegt atjaunot uzturēšanās atļaujas, kas saskaņā ar ieguldītāju uzturēšanās shēmu piešķirtas Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas ES sankcijas saistībā ar karu Ukrainā. Tas pats pasākums būtu jāpiemēro arī personām, kuras būtiski atbalsta karu Ukrainā vai citas saistītas Krievijas valdības vai Lukašenko režīma darbības, ar ko pārkāpj starptautiskās tiesības,
- apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu ieguldītāju uzturēšanās shēmu satvarā visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Visi pasākumi ir jāpiemēro, ievērojot proporcionalitātes principu, pamattiesības un dalībvalstu tiesību aktus.
Tālākie soļi
Šodienas ieteikums ir tikai viens no Komisijas vispārējās politikas elementiem, lai apņēmīgi rīkotos attiecībā uz ieguldītāju pilsonības shēmām un ieguldītāju uzturēšanās shēmām. Vajadzības gadījumā Komisija turpmāk var veikt papildu pasākumus.
Tieši dalībvalstīm ir jānodrošina šodienas ieteikuma īstenošana.
Komisija aicina attiecīgās dalībvalstis līdz maija beigām ziņot par šodien sniegtā ieteikuma īstenošanu un pēc tam regulāri informēt Komisiju.
Konteksts
Ieguldītāju pilsonības shēmas ļauj personai apmaiņā pret ievērojamu naudas maksājumu vai ieguldījumu iegūt pilsonību. Ieguldītāju uzturēšanās shēmas ļauj trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret naudas maksājumu vai ieguldījumu saņemt uzturēšanās atļauju, lai tie varētu dzīvot ES valstī.
Komisija 2019. gadā nāca klajā ar ziņojumu par ieguldītāju pilsonības shēmām un ieguldītāju uzturēšanās shēmām, ko izmanto vairākas ES dalībvalstis, un tajā tika kartēta pašreizējā prakse un identificēti konkrētie riski, ko šādas shēmas rada Eiropas Savienībai, īpaši drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un korupcijas ziņā.
Lai gan valsts pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumus reglamentē katras dalībvalsts tiesību akti, ievērojot ES tiesību aktus, dalībvalsts pilsonība ir vienīgais priekšnoteikums ES pilsonībai un piekļuvei tiesībām, kas piešķirtas ar Līgumiem. Komisija bieži ir paudusi nopietnas bažas par ieguldītāju pilsonības shēmām un šādām shēmām raksturīgiem riskiem un ir uzsākusi pārkāpumu procedūras pret divām dalībvalstīm saistībā ar to ieguldītāju pilsonības shēmām.
Ieguldītāju uzturēšanās shēmas, lai arī dod tiesības, kas atšķiras no pilsonības shēmu piešķirtajām, rada tikpat nopietnus drošības riskus dalībvalstīm un ES kopumā. Derīga uzturēšanās atļauja dod trešo valstu pilsoņiem tiesības uzturēties attiecīgajā dalībvalstī, kā arī brīvi ceļot Šengenas zonā. Lai gan ES tiesību akti reglamentē konkrētu trešo valstu pilsoņu kategoriju ieceļošanas nosacījumus, tie nereglamentē ieguldītāju uzturēšanās atļauju piešķiršanu — tas paliek dalībvalstu kompetencē.
Šodien sniegtais ieteikums neskar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu uzņemšanu un uzturēšanos Eiropas Savienībā citu iemeslu dēļ (tādu kā humanitārā uzņemšana vai starptautiskā aizsardzība).
Plašāka informācija
Komisijas ieteikums par ieguldītāju pilsonības shēmām un par ieguldītāju uzturēšanās shēmām, kā arī par tūlītējiem pasākumiem saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gada 28. marts.
Komisijas ziņojums “Ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai Eiropas Savienībā”, 2019. gada 23. janvāris.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 28. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā