Komisija nāk klajā ar fiskālās politikas norādēm 2023. gadam

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu, kurā sniegtas norādes dalībvalstīm par fiskālās politikas īstenošanu 2023. gadā. Šajā paziņojumā izklāstīti galvenie principi, pēc kuriem Komisija novērtēs dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas. Tajā arī sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomikas pārvaldības pārskatu.

Paziņojums ir iesniegts saistībā ar Krievijas neprovocēto un nepamatoto iebrukumu Ukrainā. Solidarizējoties ar Ukrainu, ES ir apstiprinājusi bezprecedenta ekonomisko sankciju paketi, kas nopietni ietekmēs Krievijas ekonomiku un politisko eliti. 2022. gada ziemas ekonomikas prognoze tika publicēta 10. februārī, divas nedēļas pirms iebrukuma Ukrainā. Šī attīstība negatīvi ietekmē izaugsmes perspektīvas un vērš riskus vēl vairāk uz negatīvo pusi, Vēl vairāk uzsverot nepieciešamību pēc spēcīgas ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas un lai fiskālā politika būtu pielāgota reaģēt uz strauji mainīgiem apstākļiem. Norādes pēc vajadzības tiks pielāgotas ekonomikas attīstībai.

Norādes attiecībā uz turpmāku fiskālās politikas koordinēšanu

Paziņojumā ir izklāstīti pieci galvenie principi un izklāstīta ietekme uz fiskālajiem ieteikumiem, kurus Komisija 2022. gada maijā ierosinās dalībvalstīm attiecībā uz to budžeta plāniem 2023. gadā. Minētie principi ir šādi:

• jānodrošina politikas koordinācija un konsekvents politikas pasākumu kopums;
• veicot pakāpenisku un kvalitatīvu fiskālo korekciju un ekonomikas izaugsmi, jānodrošina parāda atmaksājamība;
• veicināt investīcijas un ilgtspējīgu izaugsmi;
• veicināt fiskālās stratēģijas, kas atbilst vidēja termiņa pieejai fiskālajai korekcijai, ņemot vērā ANM, kā arī
• diferencēt fiskālās stratēģijas un ņemt tajās vērā eurozonas dimensiju.

Dalībvalstu koordinētā fiskālā reakcija uz Covid-19 pandēmijas izraisīto nopietno ekonomikas lejupslīdi, ko veicināja vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana un ko atbalstīja rīcība ES mērogā, ir bijusi ļoti sekmīga. Pastāvīga stingra fiskālās politikas koordinācija joprojām ir būtiska mūsdienu nestabilajā vidē un lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunu un ilgtspējīgu izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Pamatojoties uz 2022. gada ziemas ekonomikas prognozi, Komisija uzskata, ka pāreja no kopējās atbalstošās fiskālās nostājas 2020.–2022. gadā uz kopumā neitrālu kopējo fiskālo nostāju 2023. gadā šķiet piemērota, vienlaikus saglabājot gatavību reaģēt uz mainīgo ekonomisko situāciju.

Nepieciešamā fiskālā reakcija uz Covid-19 pandēmiju un ražošanas apjoma samazināšanās ir izraisījusi ievērojamu valdības parāda attiecību pieaugumu, jo īpaši dažās dalībvalstīs ar lieliem parādiem, lai gan parāda apkalpošanas izmaksas nav palielinājušās. Lai saglabātu parāda atmaksājamību, ir nepieciešamas fiskālas korekcijas vairāku gadu garumā, kā arī investīcijas un reformas izaugsmes potenciāla atbalstam. Komisija uzskata, ka, lai samazinātu augsto valsts parādu, ieteicams sākt pakāpenisku fiskālo korekciju no 2023. gada, savukārt pārāk strauja konsolidācija varētu negatīvi ietekmēt izaugsmi un tādējādi arī parāda atmaksājamību.

ES ekonomiku pārorientēšanai uz augstāku ilgtspējīgas izaugsmes un zaļās un digitālās pārkārtošanās ceļu būtu jābūt galvenai prioritātei visās dalībvalstīs. Lai gan Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas ir NextGenerationEU pamatā, kas nodrošinās papildu finansējumu līdz 800 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu nodrošināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, Komisija uzskata, ka valsts finansētas augstas kvalitātes publiskās investīcijas būtu jāveicina un jāaizsargā vidēja termiņa fiskālajos plānos.

Stabilitātes un konverģences programmās būtu jāparāda, kā dalībvalstu vidēja termiņa fiskālie plāni nodrošina pakāpenisku valsts parāda samazināšanos līdz piesardzīgam līmenim un ilgtspējīgai izaugsmei, izmantojot pakāpenisku konsolidāciju, investīcijas un reformas.

Valstu fiskālās stratēģijas būtu pienācīgi jādiferencē:

• dalībvalstīm ar lielu parādu būtu jāsāk pakāpeniska parāda samazināšana, 2023. gadā veicot fiskālo korekciju, bez iemaksām no ANM un citām ES dotācijām;
• dalībvalstīm ar zemu un vidēju parādu būtu jāpalielina nepieciešamie ieguldījumi zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, lai panāktu neitrālu politikas nostāju.

Pārskats par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomikas pārvaldības pārskatu.

Koronavīrusa krīze ir apliecinājusi daudzu tādu problēmu nozīmi un svarīgumu, kuras Komisija centās apspriest un risināt publiskajās debatēs par ekonomikas pārvaldības satvaru. Pēc tam, kad Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena savā runā par stāvokli Savienībā apņēmās panākt vienprātību par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas nākotni, Komisija 2021. gada oktobrī atsāka publiskās debates par ES ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanu.

Notiekošās debates notiek dažādos forumos, tostarp īpašās sanāksmēs, darbsemināros un šodien atsāktajā tiešsaistes aptaujā, kuru slēdza 2021. gada 31. decembrī. Šajā iekļaujošajā diskusijā piedalās iedzīvotāji un plašs ieinteresēto personu loks, jo īpaši sociālie partneri, akadēmiskās aprindas, citas ES iestādes un struktūras, kā arī valstu valdības un parlamenti. Komisija pašlaik analizē saņemtās piezīmes un 2022. gada martā nāks klajā ar kopsavilkuma ziņojumu.

Komisija uzskata, ka pašreizējais stāvoklis diskusijās norāda uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, kuros turpmāks un konkrētāks darbs varētu pavērt ceļu jaunam konsensam par turpmāko ES fiskālo sistēmu:

• Parāda atmaksājamības nodrošināšana un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana ar investīcijām un reformām ir ES fiskālās sistēmas panākumu atslēga;
• Lielāka uzmanība vidēja termiņa ES fiskālajā uzraudzībā šķiet daudzsološa pieeja;
• Būtu sīkāk jāapspriež, kādas atziņas var gūt no ANM izstrādes, pārvaldības un darbības; kā arī
• Galvenie mērķi ir vienkāršošana, lielāka valstu atbildība un labāka izpilde.

Pamatojoties uz notiekošajām publiskajām debatēm un diskusijām ar dalībvalstīm, Komisija sniegs orientējošus norādījumus par iespējamām izmaiņām ekonomikas pārvaldības satvarā ar mērķi jau labu laiku pirms 2023. gada panākt plašu vienprātību par turpmāko virzību.

Turpmākie soļi

Šajā paziņojumā ir izklāstītas provizoriskas fiskālās politikas norādes 2023. gadam, kuras, vēlākais, vajadzības gadījumā tiks atjauninātas kā daļa no Eiropas pusgada pavasara paketes 2022. gada maijā.

Turpmākās norādes arī turpmāk atspoguļota vispārējā ekonomiskā situācija, katras dalībvalsts īpašā situācija un diskusijas par ekonomikas pārvaldības satvaru.

Dalībvalstis tiek aicinātas atspoguļot šīs norādes savās stabilitātes un konverģences programmās.

Kolēģijas locekļu sacītais

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja: 

Šis ir grūts laikposms Eiropas ekonomikai un mūsu darba ņēmējiem. Pēc apņēmīgas ES reakcijas uz pandēmiju mēs saskaramies ar jaunu nenoteiktību, ko rada barbariskā Krievijas agresija Ukrainā apvienojumā ar pašreizējām problēmām, piemēram, inflāciju un augstām enerģijas cenām. Mūsu sankcijas neizbēgami negatīvi ietekmēs ekonomiku. Taču tā ir cena, ko vērts maksāt, lai aizstāvētu demokrātiju un mieru. Pēdējo gadu laikā mēs jau esam nostiprinājuši savu ekonomikas noturību, un tagad mums ir jāturpina šī virzība, jāsaglabā mūsu vienotība un jānodrošina stingra mūsu fiskālās politikas koordinācija. Tas ir būtiski, lai saglabātu stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi mūsdienu nestabilajā ģeopolitiskajā vidē.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni teica: 

Mēs esam vienoti, saskaroties ar Krievijas brutālo uzbrukumu Ukrainai un visām vērtībām, kuras mums ir dārgas. Mūsu kopējā politiskā reakcija ļāva mūsu ekonomikai pārvarēt pandēmijas izraisīto vētru, un šī jaunā krīze prasa tikpat stingru mūsu ekonomikas un fiskālo lēmumu koordināciju. Šodien sniegto norādījumu pamatā ir mūsu zināšanu izvērtējums, kas ir mūsu ziemas prognozes pamatā, ar atrunu, ka šodien vēl ir daudz nezināmā. Nenoteiktība un riski ir ievērojami palielinājušies, tāpēc mūsu norādījumi pēc vajadzības būs jāatjaunina, vēlākais pavasarī.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes: Eiropas Komisija nāk klajā ar fiskālās politikas norādēm 2023. gadam

Paziņojums par fiskālās politikas norādēm 2023. gadam