Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei16 februāris 2022Pārstāvniecība Latvijā

Komisija nāk klajā ar vērienīgiem pasākumiem, kas sekmēs Eiropas Savienības aizsardzību, veicinās inovāciju un mazinās stratēģisko atkarību

EU flag

Eiropas Komisija nāk klajā ar vairākām tās iniciatīvām jomās, kuras ir būtiskas aizsardzībai un drošībai Eiropas Savienībā. Tās paredz sekmēt Eiropas Savienības aizsardzību, pievēršoties visam problēmjautājumu spektram no konvencionālās aizsardzības rūpniecības un sauszemes, jūras un gaisa ekipējuma līdz hibrīddraudiem, militārajai mobilitātei un klimata pārmaiņu aspektiem, un ietver kritiski svarīgo tehnoloģiju ceļvedi drošībai un aizsardzībai. Šīs jaunās iniciatīvas ir konkrēti soļi nolūkā panākt ciešāk integrētu un konkurētspējīgāku ES aizsardzības tirgu, jo īpaši palielinot sadarbību pašā Eiropas Savienībā un tādējādi ļaujot panākt lielāku mērogu, spēju segt attiecīgās izmaksas un lielāku operatīvo efektivitāti. Ar šo pasākumu kopumu Komisija dod savu pienesumu ES Stratēģiskā drošības un aizsardzības kompasa sagatavošanā.

Komisijas mērķis ir stiprināt ES spēju vērsties pret strauji mainīgiem daudzslāņu apdraudējumiem, izmantojot visus līdzekļus, kādi pieejami šajos apstākļos, kad ģeopolitiskā situācija un tehnoloģijas strauji mainās.

Konkrēti, Komisija ir apzinājusi šādas galvenās jaunās jomas nolūkā vēl vairāk stiprināt ES aizsardzības tirgus konkurētspēju:

  • izsvērt, kā vēl vairāk stimulēt dalībvalstu investīcijas galvenajās stratēģiskajās spējās un tām nepieciešamajās palīgdarbībās, kuru izveidošanai un/vai iepirkuma procedūrām tiek izmantotas ES sadarbības sistēmas;
  • turpināt stimulēt Eiropas Savienībā sadarbības ceļā izstrādātu kopīgu iepirkumu aizsardzības spēju jomā;
  • mudināt dalībvalstis turpināt virzību uz racionālāku un līdzīgāku praksi ieroču eksporta kontroles jomā, jo īpaši attiecībā uz aizsardzības spējām, kas izstrādātas kādas ES sadarbības sistēmas ietvaros.

Investīcijas aizsardzības pētniecībā un aizsardzības spējās un kopīgas iepirkuma procedūras

Līdz šā gada beigām Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) būs investējis 1,9 miljardus eiro projektos, kas atbalsta zinātnisko izpēti aizsardzības jomā un aizsardzības spēju pilnveidošanu. Tas dos iespēju īstenot apjomīgus sadarbības projektus spēju pilnveidei un līdztekus stimulēs inovāciju aizsardzības jomā. Turklāt Komisija radīs arī papildu stimulus dalībvalstu investīcijām aizsardzības stratēģiskajās spējās, īpaši tādās, kuru izstrādei un/vai iepirkuma procedūrām tiek izmantotas ES sadarbības sistēmas. Komisija jo īpaši plāno likt lietā dažādus instrumentus, kas ļautu stimulēt Eiropas Savienībā sadarbības ceļā izstrādātu aizsardzības spēju kopīgu iepirkumu, tai skaitā ierosinot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, ieviešot finansēšanas risinājumus un pārskatot EAF papildu atbalsta mehānismus. Mērķis ir ne tikai kopīgi izstrādāt attiecīgās aizsardzības tehnoloģijas, bet arī stimulēt apņemšanos veikt kopīgu iepirkumu attiecībā uz ekipējumu, tehnisko apkopi un operācijām. Gada ziņojumā par vienoto tirgu, ko parasti publicē Eiropas pusgada rudens pakas ietvaros, Komisija iekļaus nodaļu ar apsvērumiem par tendencēm, šķēršļiem un iespējām attiecībā uz daudznacionālajiem aizsardzības spēju projektiem.

Plašākā mērogā Komisija gādās par to, lai citas horizontālās politikas, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgu finansēšanu, saskanētu ar ES pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt pietiekama finansējuma pieejamību ES aizsardzības rūpniecībai.

Racionālāka un līdzīgāka prakse eksporta kontroles jomā

Par militārā ekipējuma eksporta licenču izdošanu atbild dalībvalstis, taču Komisija aicina tās aktivizēt notiekošo darbu pie ieroču eksporta kontroles prakšu racionalizēšanas un pakāpeniskas tuvināšanas, sevišķi attiecībā uz tām aizsardzības spējām, kuras izstrādātas kopīgi un jo īpaši kādas ES sistēmas ietvaros. Komisija arī aicina dalībvalstis tiekties uz tādu pieeju, atbilstoši kurai tās principā viena otrai nenoteiktu ierobežojumus attiecībā uz eksportēšanu uz kādu trešo valsti, ja attiecīgais militārais ekipējums vai tehnoloģijas ir sadarbības rezultāts. Tādējādi būtu jāpanāk, ka no EAF finansētajiem produktiem ir nodrošinātas pietiekamas iespējas konkurēt starptautiskajos tirgos, neskarot dalībvalstu suverēnos lēmumus.

Sinerģija starp civilās un aizsardzības jomas pētniecību un inovāciju un stratēģiskās atkarības mazināšana

Kritiski svarīgo tehnoloģiju ceļvedī drošībai un aizsardzībai ir iezīmēts, kā palielināt ES drošības un aizsardzības nozaru konkurētspēju un noturību, īstenojot šādus pasākumus:

  • aicinot dalībvalstis aktīvi iesaistīties patlaban veidojamās Kritiski svarīgo tehnoloģiju observatorijas darbā;
  • veicinot ES mēroga pētniecību un inovāciju divējāda lietojuma jomā;
  • aicinot dalībvalstis attīstīt ES līmeņa koordinētu pieeju kritiski svarīgajām tehnoloģijām Stratēģiskā kompasa ietvaros;
  • ar vairākiem jauniem instrumentiem (piemēram, inkubatoru, investīciju kombinēšanas mehānismu utt.) atbalstot inovāciju un uzņēmējdarbību drošības un aizsardzības jomā;
  • kopā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru izveidojot ES aizsardzības inovācijas shēmu, lai visus attiecīgos centienus koncentrētu vienuviet;
  • sistemātiskāk izvērtējot drošības un aizsardzības apsvērumus, kad tiek attiecīgi īstenoti vai pārskatīti esošie vai izstrādāti jauni ES industriālie un tirdzniecības tiesību akti, lai mazinātu stratēģisko atkarību.

Tāpat būtisks ceļvedī analizētais aspekts ir atkarība, kas konstatēta kritiski svarīgo tehnoloģiju jomā un vērtībķēdēs. Sakarā ar to Komisija ierosina aizsardzības apsvērumus ņemt vērā visās nozīmīgākajās ES industriālajās un tehnoloģiskajās iniciatīvās (piemēram, aliansēs, standartos), aizstāvēt ES drošības un aizsardzības intereses, veicot kritiski svarīgās infrastruktūras iepirkumu (jo īpaši digitālajā jomā), un stiprināt ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanu, mudinot visas dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ieviest nacionālo izvērtēšanas mehānismu.

Kosmosa aizsardzības dimensijas stiprināšana ES līmenī

Komisija arī vērtēs, kā uzlabot ES kosmosa aktīvu aizsardzību. To īpaši domāts panākt, izmantojot kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) pakalpojumus un pilnvērtīgi izmantojot ES industrijas potenciālu. Paredzēts attiecībā uz ES kosmosa infrastruktūru veicināt “dual use by design” pieeju, lai tādējādi spētu piedāvāt jaunus, noturīgus pakalpojumus, kas kalpo valdību vajadzībām, tai skaitā arī aizsardzības jomā.

Komisija un Augstais pārstāvis arī apsvērs iespēju gadījumā, ja notiktu uzbrukumi kosmosā vai tiktu apdraudēti kosmosa aktīvi, iedarbināt solidaritātes, savstarpējās palīdzības un reaģēšanas mehānismus.

Eiropas noturības palielināšana

Visbeidzot, Komisija arī gādās par to, lai tiktu pilnībā īstenotas iniciatīvas, kas svarīgas no Eiropas noturības viedokļa. Piemēram, lai spētu novērst hibrīddraudus, Komisija sadarbībā ar Augsto pārstāvi un dalībvalstīm novērtēs pašreizējo noturības līmeni dažādos sektoros nolūkā apzināt trūkumus un vajadzības, kā arī šo trūkumu novēršanas un vajadzību apmierināšanas pasākumus. Kad Stratēģiskais kompass būs apstiprināts, Komisija strādās pie jaunveidojamās ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopas un palīdzēs apzināt ekspertus attiecīgajās politikas jomās.

Turklāt, lai stiprinātu kiberdrošību un kiberaizsardzību, Komisija nāks klajā ar Kibernoturības akta priekšlikumu un lūgs Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus attiecībā uz kiberdrošību un privātumu, un kopā ar dalībvalstīm uzlabos sagatavotību plaša mēroga kiberincidentiem. Līdz šā gada beigām Komisija kopā ar Augsto pārstāvi ierosinās atjaunināt kopīgo Militārās mobilitātes rīcības plānu nolūkā palielināt mobilitāti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Tāpat šogad Komisija veiks dažādus pasākumus, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, kas saistītas ar aizsardzību.

Turpmākie pasākumi

Ar šīm iniciatīvām aizsardzības jomā Komisijas piesaka pasākumus, kas tiks uzsākti un īstenoti turpmākajos gados. Tomēr Komisija ir gatava piedāvāt vēl papildu pasākumus, ņemot vērā panākto progresu un to, kā turpmāk attīstīsies draudi un problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība.

Īpašā aizsardzības jautājumiem veltītā sesija neformālajā samitā, kas notiks Francijā 2022. gada 10. un 11. martā, būs laba iespēja apspriest minētās iniciatīvas.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Pašreizējos apstākļos, kad saasinās ģeopolitiskā sāncensība, Eiropas Savienībai ir jāparūpējas par savu tehnoloģisko priekšrocību nosargāšanu. Tālab ir jānovērš visdažādākie apdraudējumi, kas skar konvencionālo aizsardzību un aizsardzību pret hibrīddraudiem, kiberdraudiem un draudiem kosmosā, un ar kopīgu izstrādi, kopīgu iepirkumu un līdzīgu pieeju eksportam jāpanāk vajadzīgais mērogs. Papildus ES iedzīvotāju drošības garantēšanai ES aizsardzības nozare var dot ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā līdz ar inovācijas rezultātu pozitīvu civilo pielietojumu.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:

Līdz ar civilo tehnoloģiju plašāku pielietojumu militārajā jomā un, ņemot vērā, ka ir pieejami vajadzīgie sadarbības rīki, Eiropas Savienība var apliecināt savu izcilību, ja rīkosimies kopīgi. Mums jāapvieno visā Eiropas Savienībā esošais MVU un inovācijas potenciāls. Drošības un aizsardzības tehnoloģiju jaunā paaudze būtu jau no pirmsākuma jāizstrādā ES sadarbības sistēmas ietvaros.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir nepieciešams, lai Eiropas Savienībai būtu spēcīgākas aizsardzības spējas. ES drošības apdraudējumi vairs nav tikai militāri – aizvien biežāk runa ir par hibrīddraudiem, kuros nozīmīgs elements ir kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas, kas apdraud pašu demokrātisko iekārtu. Mums ir jākoncentrējas uz stratēģiskās atkarības mazināšanu, atbalstu aizsardzības inovācijā un kopīga iepirkuma veicināšanu aizsardzības jomā. Ņemot vērā jaunākos apdraudējumus, mums jārūpējas par aizsardzību arī kosmosā. Tālab mēs paļaujamies uz aizsardzības un aerokosmonautikas rūpniecības nozarēm, kas ir augsto tehnoloģiju vide, kurai ir ļoti svarīga nozīme kā ES stratēģiskās autonomijas un tehnoloģiskās suverenitātes virzītājspēkam.

Konteksts

ES Stratēģiskais drošības un aizsardzības kompass ir Padomes dokuments, kuru koordinē Augstais pārstāvis Žuzeps Borels un kura mērķis ir iezīmēt dalībvalstu kopīgo uzstādījumu, kā reaģēt uz draudiem un problēmām, ar ko saskaras Eiropas Savienība. Tālab paredzēts izvirzīt konkrētus mērķus un sasniedzamos rezultātus nākamajiem 5 līdz 10 gadiem. Paredzēts, ka Padome to apstiprinās 2022. gada martā.

Kritiski svarīgo tehnoloģiju ceļvedis drošībai un aizsardzībai izstrādāts, ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 25. un 26. februāra sanāksmē pausto aicinājumu iezīmēt pasākumus, ar kuriem sekmēt pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju un mazināt ES stratēģisko atkarību drošības un aizsardzības jomas kritiski svarīgo tehnoloģiju un vērtībķēžu ziņā.

2021. gada maijā pieņemtajā paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” atkārtoti uzsvērts, ka tehnoloģiskā līderība joprojām ir būtisks ES konkurētspējas un inovācijas virzītājspēks, īpaši kritiski svarīgo tehnoloģiju jomā. Komisijas 2021. gada februāra rīcības plānā par sinerģiju starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību atzīts, ka Eiropas drošībai un aizsardzībai nākotnē arvien svarīgākas ir revolucionārās tehnoloģijas un pamattehnoloģijas, kas izstrādātas civilajā jomā, un ka ir jāveicina civilo un aizsardzības tehnoloģiju savstarpēja bagātināšanās un sinerģija.

Sīkāka informācija

Komisijas ieguldījums: ES aizsardzības sekmēšana Stratēģiskā kompasa ietvaros  

Paziņojums “Kritiski svarīgo tehnoloģiju ceļvedis drošībai un aizsardzībai”

Vietne

Faktu lapa

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
16 februāris 2022
Autors
Pārstāvniecība Latvijā