Šodien Komisija parakstīja dotāciju līgumus par 1,1 miljardu eiro ar septiņiem lielapmēra projektiem, izmantojot ES Inovāciju fondu, ko finansē no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ieņēmumiem. Projektu mērķis ir pirmajos desmit darbības gados emisiju samazināt par vairāk nekā 76 Mt CO2 ekvivalenta. Šajos septiņos projektos rūpnieciskā mērogā tiek izmantotas novatoriskas mazoglekļa tehnoloģijas, aptverot tādas galvenās nozares kā ūdeņradis, tērauds, ķīmiskās vielas, cements, saules enerģija, biodegvielas un oglekļa uztveršana un uzglabāšana.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss:
Ar Inovācijas fondu Eiropas Komisija piešķir 1,1 miljardu eiro, lai novatoriskiem un tālredzīgiem uzņēmumiem, kuri izstrādā progresīvas tehnoloģijas, dotu iespēju attiecīgajās jomās virzīt klimatisko pārkārtošanos. Tas ir gudrs ieguldījums mūsu ekonomikas dekarbonizācijā un noturībā, un tas stiprina mūsu rūpniecības pasaules līderību tīrajās tehnoloģijās, rada vietēju nodarbinātību un palīdz īstenot zaļo pārkārtošanos.
Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) direktors Dirks Bekerss:
CINEA ar lepnumu paraksta pirmos lielapmēra projektus Inovācijas fonda ietvaros. Ar šiem projektiem mēs pierādām, ka pāreja uz tīru enerģiju jau notiek, bet būtiska siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana dod ekonomiskas iespējas mūsu projektu virzītājiem. Šie projekti savās nozarēs ir ļoti novatoriski risinājumi, un ir jāparāda ceļš, lai citi varētu sekot.
Projekti īsumā
“Kairos@C”. Projektam “Kairos@C” Antverpenes ostā (Beļģijā) ir mērķis izveidot pirmo un lielāko pārrobežu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas vērtību ķēdi CO2 uztveršanai, sašķidrināšanai, transportēšanai un pastāvīgai noglabāšanai. “Kairos@C” ļaus ieviest vairākas novatoriskas tehnoloģijas, kurām kopā ir potenciāls pirmajos desmit darbības gados novērst 14 Mt CO2 ekvivalenta emisiju atmosfērā.
“BECCS at Stockholm”. Šis projekts darbojas Stokholmā (Zviedrijā), un tā mērķis ir izveidot pilna mēroga bioenerģijas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (BECCS) iekārtu pastāvošajā siltuma un elektroenerģijas biomasas iekārtā Stokholmā. Kombinējot CO2 uztveršanu ar siltuma atgūšanu, projekts pirmajos desmit darbības gados ļaus novērst 7,83 Mt CO2 ekvivalenta emisiju. Tas ir vairāk nekā visa siltumnīcefekta gāzu emisija no publiskā sektora elektroenerģijas un siltuma ražošanas Zviedrijā 2018. gadā.
“Hybrit Demonstration”. Ukselesundā un Jellivārē (Zviedrijā) darbojas projekts Hydrogen Breakthrough Ironmaking Technology Demonstration (“Hybrit Demonstration”), kura mērķis ir radikāli pārveidot Eiropas dzelzs un tērauda rūpniecību. Tas aizstās degizrakteņu tehnoloģijas ar klimatneitrālām alternatīvām, piemēram, zaļā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu. Projektam ir potenciāls pirmajos desmit darbības gados novērst 14,3 Mt CO2 ekvivalenta emisiju. Turklāt tas izmantos tehnoloģiju, kas saistīta ar būtiskiem klimata ieguvumiem tērauda ražošanas nozarē.
“Ecoplanta”. Šis projekts, kas darbojas Moreļā (Spānijā), nodrošinās sava veida pirmo komerciekārtu Eiropas tirgum, izmantojot atkritumus, kas citādi nonāktu izgāztuvēs. Rūpnīca ik gadu saražos 237 kt metanola un tādējādi reģenerēs 70 % oglekļa, kas atrodas nepārstrādājamos materiālos. Projekts pirmajos desmit darbības gados novērsīs 3,4 Mt CO2 ekvivalenta emisiju.
“K6 Program”. Projekts “K6 Program” darbojas Lembrā (Francijā) ar mērķi ražot Eiropā pirmo oglekļneitrālo cementu, kļūstot par reprezentatīvu projektu cementa rūpniecībai visā pasaulē un atbalstot pāreju uz tīru enerģiju nozarē, no kuras ir grūti atteikties. Ar projektu tiks ieviesta pirmreizēja rūpnieciska mēroga kombinācija, kas ietver hermētisku krāsni un kriogēno oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ar CO2 noglabāšanu Ziemeļjūras teritorijā, kas pretējā gadījumā tiktu izmesta atmosfērā. Rezultātā projekts pirmajos desmit darbības gados novērsīs 8,1 Mt CO2 ekvivalenta emisiju.
TANGO. Projekts “TANGO” norit Katānijā (Itālijā) un veido rūpnieciska apmēra izmēģinājuma līniju novatorisku augstas veiktspējas fotoelementu (PV) moduļu ražošanai. Tas palielinās ražošanas jaudu piecpadsmitkārtīgi, proti, no 200 MW līdz 3 GW gadā. Saražotajiem moduļiem pēc ekspluatācijas sākuma būs potenciāls pirmajos desmit darbības gados novērst 25 Mt CO2 ekvivalenta emisiju. Turklāt “TANGO” stiprinās vērtības ķēdi Eiropas augšupējā PV nozarē.
“SHARC”. Projekts “SHARC” (“Ilgtspējīgs ūdeņradis un oglekļa atgūšana”) Porvo pārstrādes rūpnīcā (Somijā) samazinās siltumnīcefekta gāzu emisiju, pārejot no degizrakteņu ūdeņraža ražošanas uz atjaunīgā ūdeņraža ražošanu (ieviešot elektrolīzi) un ūdeņraža ražošanu, izmantojot oglekļa uztveršanas tehnoloģiju. Projekts “SHARC” pirmajos desmit darbības gados novērsīs vairāk nekā 4 Mt CO2 ekvivalenta emisiju.
Konteksts
Inovācijas fondu finansē no ES ETS kvotu izsoļu ieņēmumiem, un tā mērķis ir dot pareizus finansiālus stimulus uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm jau tagad investēt nākamās paaudzes mazoglekļa tehnoloģijās un tādējādi dot ES uzņēmumiem pirmsācēja priekšrocības kļūt par pasaules līderiem tehnoloģiju jomā.
Inovācijas fondu īsteno Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), bet Eiropas Investīciju banka sniedz palīdzību projektu izstrādē daudzsološiem projektiem, kas vēl nav gatavi pilnīgai piemērošanai. Fonds nodrošina arī mazapmēra dotācijas. Vakar, 31. martā, tika izsludināts otrais aicinājums iesniegt priekšlikumus.
Inovāciju fondu pašlaik veido 450 miljoni kvotu no 2021.–2030. gada ETS. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem “Gatavi mērķrādītājam 55 %” to papildinās 50 miljoni kvotu no pārskatītās ETS un 150 miljoni kvotu no jaunās sistēmas, kas aptver emisiju no autotransporta un ēkām. Turklāt kvotas, kas pretējā gadījumā tiktu bez maksas iedalītas rūpniecības sektoriem, uz kuriem attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, tagad tiktu izsolītas un ieskaitītas Inovāciju fondā.
Sīkākai uzziņai
Atlasīto lielapmēra projektu apraksts
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 1. aprīlis
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā