Šodien Komisija ierosināja ES budžetā integrēt nākamās paaudzes pašu resursus, liekot priekšā trīs jaunus ieņēmumu avotus: pirmo no tiem veidos ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības (ETS), otro – resursi, ko rada ierosinātais ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, un trešo – starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļa, kas tiks pārdalīta ES dalībvalstīm saskaņā ar neseno ESAO/G20 vienošanos par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali (tas ir vienošanās “pirmais pīlārs”). Paredzams, ka jaunie ieņēmumu avoti, kad tie būs nostabilizējušies, papildinās ES budžetu, 2026.–2030. gada laikposmā ik gadu nodrošinādami vidēji līdz 17 miljardiem eiro.
Šodien ierosinātie jaunie pašu resursi palīdzēs atmaksāt līdzekļus, ko ES piesaistīja, lai finansētu no NextGenerationEU piešķirtās dotācijas. No jaunajiem pašu resursiem tiktu finansēts arī Sociālais klimata fonds. Šim fondam ir būtiska loma plānotajā jaunajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas ietver arī ēkas un autotransportu, un tas palīdzēs nodrošināt, ka pārejā uz dekarbonizētu ekonomiku neviens netiks atstāts novārtā.
Par budžetu un administrāciju atbildīgais komisārs Johanness Hāns sacīja:
Šodien ierosinātā dokumentu pakete ieliks pamatus NextGenerationEU finansējuma atmaksai un ievērojami sekmēs paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanu, izveidojot Sociālā klimata fonda finansējumu. Tāpēc ar jaunajiem pašu resursiem mēs gādājam par to, ka nākamā paaudze patiešām varēs izmantot NextGenerationEU radītās iespējas.
Šodienas priekšlikums ir sagatavots, ievērojot Komisijas apņemšanos, ko tā ir paudusi saistībā ar politisko vienošanos par 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetu un atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU. Kad šī pakete būs pieņemta, tā nostiprinās ieņēmumu sistēmas reformu, kas tika sākta 2020. gadā, iekļaujot pašu resursus, kuru pamatā ir ieņēmumi par nereciklētiem plastmasas atkritumiem.
ES emisiju tirdzniecības sistēma
2021. gada jūlijā tika pieņemta tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ES vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ar tās palīdzību iecerēts līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šajā tiesību aktu paketē paredzēts pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Nākotnē emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz jūrniecības nozari, plašumā vērtīsies aviācijas kvotu izsoles un tiks izveidota jauna sistēma ēkām un autotransportam.
Pašreizējā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā lielākā daļa ieņēmumu, kas gūti emisijas kvotu izsolēs, tiek pārskaitīta uz valstu budžetiem. Šodien Komisija ierosina turpmāk ES budžetā novirzīt 25 % no ES emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem. Kad sistēma būs iestrādāta, tā ES budžetam nodrošinās ieņēmumus, kas 2026.–2030. gadā vidēji būs aptuveni 12 miljardi eiro gadā (laikposmā no 2023. līdz 2030. gadam – vidēji 9 miljardi eiro).
Jaunie ieņēmumi ne tikvien palīdzēs atmaksāt NextGenerationEU finansējumu, bet arī sagādās līdzekļus Sociālajam klimata fondam, ko Komisija ierosināja izveidot 2021. gada jūlijā. Šis fonds nodrošinās sociāli taisnīgu pārkārtošanos un atbalstīs trūcīgas mājsaimniecības, transporta lietotājus un mikrouzņēmumus, finansējot investīcijas energoefektivitātē, jaunās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās un tīrākā mobilitātē, kā arī vajadzības gadījumā sarūpēs tiešo ienākumu pagaidu atbalstu. Fonda kopējais finansējums principā atbilst apmēram 25 % ieņēmumu, ko radīs jaunā ēku un autotransporta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Komisija 2021. gada jūlijā ierosināja izveidot arī oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kura mērķis ir samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, mudinot ražotājus ārpussavienības valstīs padarīt ražošanas procesus videi nekaitīgākus. Šajā mehānismā importētajām precēm tiks noteikta oglekļa cena atbilstoši vērtībai, kas būtu samaksāta, ja preces būtu ražotas ES. Mehānisms tiks piemērots mērķtiecīgi izvēlētās nozarēs un pilnībā atbilst PTO noteikumiem.
Komisija ierosina piešķirt ES budžetam 75 % no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma radītajiem ieņēmumiem. Tiek lēsts, ka 2026.–2030. gada laikposmā ES budžets šādi iegūs aptuveni 1 miljardu eiro gadā (laikposmā no 2023. līdz 2030. gadam – vidēji 0,5 miljardus eiro). Jāatzīmē, ka pārejas periodā no 2023. līdz 2025. gadam oglekļa ievedkorekcijas mehānisms ieņēmumus vēl neradīs.
Starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reforma
2021. gada 8. oktobrī vairāk nekā 130 valstis, kas darbojas ESAO/G20 Iekļaujošā satvara darba grupā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā, vienojās par starptautiskā nodokļu regulējuma reformu: divu pīlāru risinājumu, kas novērsīs izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodrošinās, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur notiek saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība. Parakstītājas valstis kopā saražo vairāk nekā 90 % no pasaules IKP. Saskaņā ar vienošanās pirmo pīlāru tiesības uzlikt nodokli t. s. atlikušās peļņas daļai, ko gūst pasaules lielākie starptautiskie uzņēmumi, tiks pārdalītas iesaistītajām valstīm visā pasaulē. Komisija ierosina izveidot pašu resursu, kas atbilst 15 % no darbības jomā ietilpstošo uzņēmumu atlikušās peļņas daļas, attiecībā uz kuru ES dalībvalstis iegūst tiesības uzlikt nodokļus.
Komisija ir apņēmusies 2022. gadā ierosināt attiecīgu direktīvu, tiklīdz būs skaidri galīgie aspekti par ESAO/G20 Iekļaujošā satvara darba grupas izstrādātās vienošanās pirmo pīlāru. Direktīvā tiks pārņemti pirmā pīlāra noteikumi atbilstoši vienotā tirgus prasībām. Papildus tai paredzēta direktīva par otro pīlāru – Komisija šodien par to pieņēma atsevišķu priekšlikumu. Kad vienošanās noslēgšanas formalitātes būs pabeigtas, tā ES budžetam sniegs apmēram 2,5 līdz 4 miljardus eiro lielus ieņēmumus gadā.
Likumdošanas process
Lai jaunos pašu resursus integrētu ES budžetā, ES ir jāgroza divi svarīgi tiesību akti.
Pirmkārt, Komisija ierosina grozīt lēmumu par pašu resursiem, lai pašreizējam resursu spektram pievienotu trīs jaunus.
Otrkārt, Komisija ierosina arī grozīt konkrētus noteikumus regulā par pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam jeb daudzgadu finanšu shēmu (t.s. DFS regulu). Šie grozījumi ir juridisks risinājums, kā sākt atmaksāt NextGenerationEU vajadzībām noformētos aizņēmumus jau pašreizējās DFS laikā. Tajā pašā laikā priekšlikumā ierosināts palielināt DFS izdevumu attiecīgo maksimālo robežu 2025.–2027. gadam, lai ņemtu vērā Sociālā klimata fonda papildu izdevumus.
Lēmums par pašu resursiem ir vienprātīgi jāapstiprina Padomē pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Lēmums var stāties spēkā, tiklīdz to ir apstiprinājušas visas ES valstis saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām. DFS regulas grozījumiem vispirms jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana, tad nākamais solis ir to vienprātīga pieņemšana Padomē.
Turpmākie pasākumi
Eiropas Komisija tagad cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu šīs tiesību aktu paketes raitu īstenošanu iestāžu nolīgumā noteiktajos termiņos.
Turklāt Komisija līdz 2023. gada beigām iesniegs priekšlikumu par jauno pašu resursu otro grozu. Tā būs jauna pakete, kuras pamatā būs priekšlikums “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)”, ko paredzēts pieņemt 2023. gadā.
Konteksts
Reaģējot uz vēl nepieredzētajām pandēmijas problēmām, Eiropas Savienība 2020. gadā vienojās par rekordlielu stimulu paketi vairāk nekā 2 triljonu eiro apmērā – tā palielina ilgtermiņa budžetu ar vairāk nekā 800 miljardu eiro vērtu līdzekļu arsenālu no pagaidu atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU (faktiskajās cenās).
NextGenerationEU vajadzībām Komisija tika pilnvarota plašā mērogā emitēt obligācijas, kas garantētas ar ES budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka Savienībai var rasties parāds, kamēr tā atbalsta visas dalībvalstis cīņā pret krīzi un palīdz tām uzlabot savu noturību. Lai atmaksātu aizņēmumus, ES iestādes vienojās ieviest jaunus pašu resursus, jo tā tiktu iegūti daudzveidīgāki un noturīgāki ieņēmumu veidi, kas tieši saistīti ar mūsu kopīgajām politiskajām prioritātēm. Jaunu pašu resursu ieviešana novērsīs to, ka NextGenerationEU līdzekļu atmaksāšana noved pie ES programmu budžeta apcirpšanas vai dalībvalstu iemaksu pārmērīgas palielināšanas.
2021. gadā Komisija, izmantodama suverēnu diversificētu finansēšanas stratēģiju, emitēja ilgtermiņa obligācijas un tādējādi piesaistīja 71 miljardu eiro (faktiskajās cenās), kā arī izdeva īstermiņa ES parādzīmes 20 miljardu eiro vērtībā.
[Visas cenas ir izteiktas 2018. gada cenās, ja vien nav norādīts citādi.]
Sīkākai informācijai
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 22. decembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā