Strasbūrā, 2021. gada 23. novembrī
Godātais Parlamenta priekšsēdētāja kungs!
Godātais Padomes priekšsēdētāja kungs!
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Es gribētu izteikt līdzjūtību drausmajā autobusa avārijā bojāgājušo ģimenēm un piederīgajiem. Domās esam ar jums.
Tāpat kā pēdējo mēnešu Eiropadomes sanāksmēs, pirmais apspriežamais jautājums ir par Covid. Pandēmijas spiediens vēl ne tuvu nav beidzies. Daudzās dalībvalstīs ir sācies jauns vilnis, ko izraisījis vīrusa delta variants. Tomēr šobrīd mēs, pateicoties vakcīnām, esam labāk sagatavoti, lai liktu šim vilnim noplakt. Vakcīnas nodrošina aizsardzību. Dati liecina, ka vakcinētajiem iedzīvotājiem ir daudz mazāka varbūtība smagi saslimt ar Covid-19, nokļūt slimnīcā vai nomirt no šīs slimības. Un ir arī skaidrs, ka lielākajā daļā valstu intensīvās aprūpes nodaļas slimnīcās šobrīd galvenokārt pilda nevakcinēti vai tikai daļēji vakcinēti pacienti. Sakarība ir acīmredzama. Raugoties uz tādām valstīm kā Portugāli vai Spāniju, kur 80–90 % pieaugušo ir vakcinējušies, atklājas, ka tur risks nomirt no Covid-19 pirmajās divās novembra nedēļās bija 30 reizes zemāks nekā valstīs, kur vakcinācijas aptvere bija viszemākā.
Raugoties uz stacionēto pacientu skaitu un mirstību, kļūst skaidrs, ka šobrīd pandēmija galvenokārt plosās nevakcinēto iedzīvotāju vidū. Tāpēc mūsu galvenā prioritāte ir un būs pasteidzināt vakcināciju. Eiropas Savienībā šajā ziņā vēl aizvien pastāv lielas atšķirības. Dažās dalībvalstīs pilnībā vakcinēti ir tikai 29 % iedzīvotāju, bet citās – vairāk nekā 92 %. Mums labāk jāizprot, kāpēc daži cilvēki nevakcinējas. Mums izlēmīgāk jācenšas viņus pārliecināt un informēt. Mums jāapmeklē katra pilsēta, ciemats un pagasts, lai pārliecinātu cilvēkus vakcinēties – viņu pašu un viņu līdzcilvēku aizsardzībai. Turklāt jānodrošina balstvakcīnas tiem, kuri jau ir vakcinējušies. Mums ir paveicies, ka šeit, Eiropā, vakcīnu pietiek.
Jūs droši vien atceraties – esam daudz par to runājuši –, ka šovasar Komisija noslēdza trešo līgumu ar BioNTech-Pfizer par 1,8 miljardiem vakcīnas devu. Uz tā pamata mēs iegūsim vakcīnas devas, kuru pietiks balstvakcinēšanai visā Eiropā, kā arī bērnu un pusaudžu vakcinēšanai. Es gribētu atgādināt, ka šajā līgumā ir iesaistījušās visas dalībvalstis. Tas ir labi. Tāpēc turpināsim sekot zinātnes atziņām! Balstvakcīnas palīdzēs mums saglabāt augstu imunitāti pret šo vīrusu. Vakcinācija neapšaubāmi ir mūsu labākā aizsardzība pret pandēmiju. Taču būs vajadzīgi vēl citi pasākumi, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos. Nedrūzmēties, valkāt masku, ievērot higiēnas noteikumus – tādi ir šie pasākumi, kas nav zaudējuši savu aktualitāti.
Es ļoti labi saprotu, ka daudziem no mums tas ir galīgi apnicis. Taču neaizmirsīsim vienu: pagājušonedēļ no Covid-19 Eiropas Savienībā nomira vidēji 1600 cilvēku dienā. 1600 cilvēku, katru dienu. Tāpēc vakcinācija un higiēnas pasākumi ir solidaritātes izpausme, kas glābj dzīvības.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Vēl viens Eiropadomē apspriests jautājums bija par to, kā attīstās situācija uz mūsu robežas ar Baltkrieviju. Ir parādījies īpaši nežēlīgs hibrīdapdraudējuma veids: valsts, politisku motīvu vadīta, manipulē ar cilvēkiem savu mērķu sasniegšanai. Šis jautājums neskar tikai Polijas, Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības ar Baltkrieviju. Tas ir izaicinājums visai Eiropas Savienībai. Tā iniciators un organizators ir Lukašenko režīms un tā atbalstītāji, kas sadarbībā ar migrantu kontrabandistiem un noziedznieku tīkliem vilina cilvēkus uz Baltkrievijas robežu ar Eiropas Savienību.
Kad krīze pirms divām nedēļām saasinājās, es apmeklēju Amerikas Savienotās Valstis un Balto Namu. Protams, Baltkrievijas režīma cietsirdīgā rīcība bija viens no galvenajiem jautājumiem, kuru apspriedu ar prezidentu Baidenu. Mēs bijām vienisprātis, ka tā nav tikai migrācijas krīze. Tas ir autoritāra režīma mēģinājums destabilizēt savas demokrātiskās kaimiņvalstis. Runa ir par režīmu, kura vēlēšanas bija krāpnieciskas. Režīmu, kas vardarbīgi apspiež pats savu tautu. Režīmu, kuru mēs neatzīstam. Un šī ciniskā šantāža ir iedarbojusies tieši pretēji gaidītajam: visa Eiropa solidarizējas ar Lietuvu, Poliju un Latviju šajā jautājumā. Un Eiropa ir strauji mobilizējusies četrās jomās – tās ir humānā palīdzība; diplomātiskās ietekmes pasākumi izcelsmes valstīs; sankcijas pret fiziskām personām un juridiskiem subjektiem no Baltkrievijas un pret pārvadātājiem, kas iesaistījušies cilvēku tirdzniecībā un kontrabandā, un robežas aizsardzība.
Pirmkārt, humānā palīdzība. Lukašenko režīms nekrietni izmanto cilvēkus, politisku iemeslu dēļ manipulēdams ar viņu ciešanām un provocēdams vardarbību, kurā viņi var zaudēt dzīvību. Šie cilvēki ir iesprostoti Baltkrievijas teritorijā Lukašenko režīma bezatbildības dēļ. Šiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība. Tāpēc mēs uzreiz sazinājāmies ar ANO aģentūrām, Starptautisko Migrācijas organizāciju un UNHCR. Mēs ar šīm organizācijām izveidojām kontaktu grupu, uzturam pastāvīgus sakarus un nekavējoties atradām finansējumu, lai atbalstītu viņu uz vietas veikto darbu.
Otrkārt, attiecībā uz mūsu diplomātiskajiem kontaktiem – arī šajā sakarā es apspriedos ar ASV prezidentu Džo Baidenu par mūsu centienu saskaņošanu. Mēs vienojāmies par to, ka, lai cīnītos pret šo rīcību, ir svarīgi koordinēt mūsu sankcijas un sadarboties gan ar izcelsmes valstīm, gan ar aviosabiedrībām, kuras transportē migrantus uz Minsku. Mēs to izdarījām un darām arī patlaban. Mēs koordinējam mūsu sankcijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Apvienoto Karalisti. Es nekavējoties uzdevu Komisijas priekšsēdētājas vietniekam M. Shinam sazināties un sadarboties ar valstīm, kurām ir būtiska nozīme šajā sakarā. Viņš jau bija Irākā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Libānā un Turcijā, un drīzumā viņš dosies uz Uzbekistānu. Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā un Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels sasauca Ārlietu padomes sanāksmi, lai paplašinātu sankciju režīmu. Savukārt komisāre Ilva Jūhansone devās uz Ēģipti. Vēlos pateikties visiem trim par viņu sekmīgo un neatlaidīgo darbu. Mēs jau redzam rezultātus uz vietas. Mēs redzam, ka vairākas aviosabiedrības un civilās aviācijas iestādes ir izbeigušas nepamatotus ceļojumus uz Baltkrieviju. Turklāt Irāka ir sākusi repatriēt savus valstspiederīgos, kuri iestrēguši Baltkrievijā. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo izcilo sadarbību ar Irāku. Taču Baltkrievijā ir iestrēguši daudz vairāk migrantu, un mēs sadarbosimies ar ANO aģentūrām, lai atvieglotu viņu atgriešanos mājās. Mēs mobilizēsim līdz 3,5 miljoniem eiro, lai atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos no Baltkrievijas. Protams, ka mūsu centieni un šīs darbības turpināsies.
Trešais, ko vēlos pieminēt, ir sankcijas. Ir ļoti acīmredzams, ka Baltkrievijas izmantotā stratēģija balstās uz ceļojumu rīkotāju un viņu starpnieku līdzdalību. Darbojas specializēti ceļojumu aģenti, kas piedāvā kompleksas paketes – vīzas, lidojumus, viesnīcas un – patiešām ciniski – taksometrus un autobusus līdz pašai robežai. Runāsim bez aplinkiem – šie migranti tiek ļaunprātīgi maldināti ar nepatiesiem solījumiem. Tas nozīmē, ka mums pret to jācīnās. Tādēļ mēs ierosinām izstrādāt kontrolsarakstu, kas aptvertu visus transporta veidus un balstītos uz starptautiskajām tiesībām par migrantu tirdzniecību un kontrabandu. Lai to panāktu, Komisija šodien nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu. Šis priekšlikums būs jāpieņem ar koplēmuma procedūru. Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Tādēļ es ceru uz Jūsu centieniem pieņemt šo priekšlikumu pēc iespējas ātrāk.
Ceturtais un pēdējais punkts attiecas uz mūsu robežu pārvaldību. Mūsu nostāja vienmēr ir bijusi tāda, ka mēs atbalstām dalībvalstis, kurām nākas nest lielāko slogu šajā sakarībā – vai tās atrastos austrumos, vai dienvidos. Jo mums jārīkojas kopīgi, lai aizsargātu mūsu Eiropas robežas. Patlaban mēs pieliekam ievērojamas pūles šajā ziņā. Jaunajā ES budžetā robežu pārvaldībai ir pieejami 6,4 miljardi eiro. Piemēram, mēs finansējam elektroniskās novērošanas tehnoloģijas, patrulēšanas transportlīdzekļus, robežsargu aprīkojumu un robežšķērsošanas punktu būvniecību, kā arī satelītattēlu veidošanas tehnoloģijas un kritisko infrastruktūru. Tas viss paredzēts tam, lai atbalstītu robežu pārvaldību.
Papildus tam mēs katru gadu atvēlam aptuveni vienu miljardu eiro Frontex aģentūrai. Un tagad Komisija ir nolēmusi darīt vēl vairāk. Mēs ierosinām trīskāršot finansējumu, kas patlaban atvēlēts Lietuvai, Latvijai un Polijai. Šā drošības pasākumu pakete ir izstrādāta, lai tiktu galā ar pašreizējo ārkārtas situāciju un lai uzsvērtu mūsu solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras atrodas priekšējās pozīcijās.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Dalībvalstīm, kas saskaras ar šādu hibrīduzbrukumu, jāspēj efektīvi reaģēt uz ārkārtas situāciju, kādā tās atrodas. Vienlaikus tām pilnībā jāievēro pamattiesības un starptautiskās saistības. Abi aspekti ir ļoti svarīgi, un mums jārod veids, kā tos saskaņot. Tādēļ mēs, pamatojoties uz Līguma 78. panta 3. punktu, strādājam pie priekšlikuma par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem patvēruma un atgriešanas jomā. Minētā priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm ieviest pareizos procesus un ātri un pienācīgi pārvaldīt neatbilstīgu ieceļošanu, ievērojot pamattiesības.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – notikumi uz Baltkrievijas robežas ir jāskata plašākā kontekstā. Lukašenko režīma un tā atbalstītāju nesenās darbības ir viennozīmīgs mēģinājums izraisīt nepārtrauktu un ieilgušu krīzi. Vēlreiz atkārtoju – Eiropas Savienība neatzīst šo režīmu, kas vardarbīgi apspiež savas valsts iedzīvotājus. Šīs darbības ir daļa no saskaņotiem centieniem, kuru mērķis ir destabilizēt Eiropas Savienību un mūsu kaimiņreģionu. Tas jo īpaši attiecas uz Ukrainu un Moldovu. Šīs darbības ir reāls un aktuāls apdraudējums Savienības drošībai. Šīs darbības neaprobežojas tikai ar Baltkrieviju. Ar tām tiek testēta mūsu apņemšanās un vienotība. Taču Eiropas Savienība ir apņēmības pilna un vienota, lai saskartos ar šo krīzi un krīzēm nākotnē. Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Ar Jūsu atbalstu mēs izturēsim šo testu.
Tādēļ šodien vairāk nekā jebkad agrāk es paužu – ilgu mūžu Eiropai!
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 24. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā