Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei29 oktobris 2021

Komisijas ziņojums par meža ugunsgrēkiem: klimata pārmaiņas ar katru gadu kļūst arvien jūtamākas

Vides aizsardzība

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) šodien iepazīstinājis ar savu ikgadējo ziņojumu par meža ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Šis ir jau 21. izdevums un aptver 2020. gadu. Pēc 2019. gada, kas bijis līdz šim sliktākais, 2020. gads bijis vēl viens gads, kad Eiropā dabas ugunsgrēki uzliesmojuši milzu platībās. Neraugoties uz ES valstu paaugstināto sagatavotību, 2020. gadā ES izdeguši aptuveni 340 000 hektāru (ha) – platība, kas par 30 % lielāka nekā Luksemburgas teritorija.

2021. gada ugunsgrēku sezona ir vēl sliktāka. Šā ziņojuma publiskošanas laikā jau izdeguši teju 0,5 milj. ha, no kuriem 61 % ir meži, kuru ataugšana prasīs gadus. Aptuveni 25 % Eiropā izdegušo platību atrodas Natura 2000 teritorijās, kas ir ES biodaudzveidības krātuve. Šogad ES ir pastiprinājusi savu spēju palīdzēt valstīm ugunsgrēku sezonā, un šī spēja jau vairākkārt likta lietā, dzēšot plašos ugunsgrēkus, kas šovasar skāruši Vidusjūras reģionu.

Turklāt klimata pārmaiņas ar katru gadu kļūst arvien jūtamākas Skaidri saskatāmā augšupejošā tendence liecina par lielāku ugunsbīstamību, ilgākām ugunsgrēku sezonām un intensīviem “megaugunsgrēkiem”, kuri izplatās milzu ātrumā un ar tradicionāliem ugunsdzēsības līdzekļiem nav apturami. Šogad aptuveni 130 000 ha bija izdeguši jau līdz jūnija beigām, kas parasti bijis pats ugunsgrēku sezonas sākums. Ugunsgrēki vairs neskar tikai dienvidu valstis, bet arvien vairāk apdraud arī Viduseiropu un Ziemeļeiropu. Vairāk nekā deviņi no 10 ugunsgrēkiem Eiropas Savienībā ir cilvēka darbību izraisīti. Tāpēc kampaņām, kurās sabiedrību informē un izglīto par ugunsgrēku risku, katastrofu novēršanā ir būtiska nozīme.

Galvenie ziņojuma konstatējumi

  • Uz valstu ziņojumu pamata sagatavotais 2020. gada ziņojums par meža ugunsgrēkiem liecina, ka visvairāk skartā valsts ir Rumānija, kam seko Portugāle, Spānija un Itālija.
  • No dabas ugunsgrēkiem smagi cietušas Eiropas aizsargājamās Natura 2000 teritorijas: tajās izdedzis 136 331 ha, kas ir aptuveni 40 % no 2020. gadā izdegušās kopplatības. Tas ir nedaudz mazāk nekā 2019. gadā, tomēr pārsniedz pēdējo 9 gadu vidējo radītāju.
  • Diemžēl tāpat kā 2019. gadā teju puse izdegušās Natura 2000 teritoriju platības atkal atrodas Rumānijā, galvenokārt Donavas deltas dabas rezervātā.
  • 2020. gadā ugunsgrēki, kuru platība pārsniedz 30 ha, plosījušies 20 ES dalībvalstīs, kurās kopumā izdeguši 339 489 ha, kas ir nedaudz vairāk par 2019. gadā reģistrēto platību.
  • Turklāt 2020. gada ugunsgrēku sezonā dzīvību zaudējuši vairāk cilvēku nekā 2019. gadā: Spānijas ziņojumā minēti seši bojāgājušie, no kuriem četri bijuši ugunsdzēsēji.
  • Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma ātrās kartēšanas funkcija, ko izmanto detalizētai meža ugunsgrēku kartēšanai, 2020. gadā aktivizēta 17 reizes, tātad mazāk nekā līdz šim 2021. gadā.
  • ES civilās aizsardzības mehānisms 2019. gadā modernizēts, ar rescEU atvēlētajiem līdzekļiem izveidojot ugunsdzēsības lidaparātu floti, kas pastiprina mehānisma spēju palīdzēt valstīm ugunsgrēku sezonā.

2020. gada meža ugunsgrēku sezonai bija raksturīgs liels skaits dabas ugunsgrēku jau gada pirmajā pusē. Ziemā ugunsgrēki uzliesmoja Donavas deltas apkaimē un Pirenejos, bet pavasarī galvenokārt Balkānu reģionā. Vasarā un rudenī visvairāk cieta Vidusjūras reģiona valstis, īpaši Spānija un Portugāle, kurās 2020. gadā reģistrēti lielākie ugunsgrēki ES. Gada lielākie dabas ugunsgrēki reģistrēti ārpus ES, proti, Ukrainā netālu no apturētā Černobiļas kodolreaktora.

Kolēģijas locekļu teiktais

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela, kas atbildīga arī par Kopīgo pētniecības centru:

Klimata pārmaiņas palielina dabas ugunsgrēku risku un apmēru visā pasaulē. Kopš 2016. gada pasaulē uzliesmojušie bezprecedenta ugunsgrēki uzrāda norisi un intensitāti, kāda nekad iepriekš nav pieredzēta. Pēdējo desmitgažu laikā ES meži ir pieauguši, un nu tie jāsargā vairāk nekā jelkad agrāk, lai dziedinātu mūsu planētu. JRC un Eiropas Komisija mobilizē zinātnes, tehnoloģijas, rīcībpolitikas un sadarbības resursus, lai nepieļautu šādus milzu ugunsgrēkus, pasargātu mežus, saglabātu biodaudzveidību un – pats svarīgākais – nosargātu dzīvības ES un ārpus tās.

Krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs:

Meža ugunsgrēki rada ievērojamu katastrofu risku visā Eiropā, kā arī citās pasaules daļās. Pēdējo desmit gadu laikā ES civilās aizsardzības mehānisms ir reaģējis uz vairāk nekā četrdesmit ārkārtas situācijām, kas saistītas ar liela mēroga meža ugunsgrēkiem. Turklāt klimata pārmaiņas meža ugunsgrēku sezonu ir paildzinājušas par vairākiem mēnešiem, un tas nozīmē, ka Eiropai nākotnē varētu nākties saskarties ar vēl lielāku skaitu dabas ugunsgrēku. Esam apņēmības pilni intensificēt mūsu centienus stiprināt ES spēju reaģēt uz meža ugunsgrēkiem, tātad palīdzēt profilakses, sagatavotības un reaģēšanas posmā.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Mainīgais klimats ietekmē ugunsgrēku sezonas ilgumu un smagumu, tādējādi apdraudot vairāk dzīvību un kaitējot dabai. Šodien publicētais ziņojums parāda, cik postoši ugunsgrēki bijuši pagājušajā gadā, un šāgada dati liecina par līdzīgu stāvokli. Lai Eiropā palielinātu mežu noturību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu ES Meža stratēģiju. Dabas ugunsgrēku ietekmes mazināšanā izšķiroša nozīme ir veselīgiem un noturīgiem mežiem un zemei, ko apsaimnieko tā, lai aizsargātu biodaudzveidību un cilvēkus. Tāpēc mēs sadarbojamies ar partneriem un valstu iestādēm, lai zemes apsaimniekošanā balstīta dabas ugunsgrēku profilakse kļūtu par normu.

Pamatinformācija

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs dod svarīgu ieguldījumu dabas ugunsgrēku katastrofu riska mazināšanā Eiropā un visā pasaulē, izstrādājot un darbinot Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS). Ar ES programmas “Copernicus” un Meža ugunsgrēku ekspertu grupas (EGFF) palīdzību EFFIS nodrošina pastāvīgu ugunsgrēku situācijas satelītmonitoringu Eiropā. Sistēma sagādā valstīm platformu, kurā apmainīties ar labo praksi tādās jomās kā ugunsgrēku profilakse, ugunsdzēsība, izdegušo platību atjaunošana un ugunsgrēku pārvaldība Eiropas līmenī. EFFIS 2020. gadā izmantojušas valsts organizācijas un iedzīvotāji – gandrīz 300 000 lietotāju no 178 valstīm. EFFIS papildina arī Pasaules meža ugunsgrēku informācijas sistēma (GWIS), kas monitoringu paplašina līdz visas pasaules mērogam.

JRC ziņojumi par meža ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā sniedz ļoti vispusīgu pārskatu par situāciju meža ugunsgrēku jomā. 2020. gada izdevumā iekļauti ziņojumi, kurus sniegušas 33 valstis no aptvertajiem reģioniem un kuros aprakstīti nacionālie ugunsgrēku pārvaldības pasākumi un darbības, kas šajā periodā valstu un Eiropas līmenī veiktas ugunsgrēku sezonā.

ES aktīvi strādā pie tā, lai nepieļautu meža ugunsgrēkus, saglabātu mežus, atjaunotu biodaudzveidību un glābtu dzīvības. Šāgada martā Komisija ir publicējusi jaunas vadlīnijas par dabas ugunsgrēku profilaksi, meža un veģetācijas apsaimniekošanu, kas samazina ugunsgrēku izplatību un intensitāti, un par rezultatīvu reaģēšanu. Pamatojoties uz ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvas, Komisija ir ierosinājusi jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam, kas pastiprina meža ugunsgrēku profilaksi un veicina labāku klimatnoturību.

Plašāka informācija

Ziņojums: Meža ugunsgrēki Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā 2020. gadā

Meža ugunsgrēki

Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS)

Pasaules dabas ugunsgrēku informācijas sistēma (GWIS)

ES programma “Copernicus”

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
29 oktobris 2021