Kopīgs ES un ASV paziņojums presei par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis izziņojušas globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu — globālo metāna emisiju mazināšanas iniciatīvu, ko iecerēts sākt ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP26 novembrī Glāzgovā. ASV vadītajā Lielāko tautsaimniecību forumā par enerģētiku un klimatu (MEF) ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena mudināja solījumam pievienoties arī citas valstis un pauda gandarījumu par valstīm, kuras iniciatīvai jau paudušas atbalstu.

Metāns ir spēcīga siltumnīcefekta gāze, un saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes jaunāko ziņojumu tas izraisījis aptuveni pusi no pasaules vidējās temperatūras neto pieauguma kopš pirmsindustriālā laikmeta (temperatūra šai laikā pieaugusi par 1,0 grādu pēc Celsija). Strauja metāna emisiju mazināšana papildina rīcību oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu jomā, un to uzskata par visefektīvāko stratēģiju, kā īstermiņā iegrožot globālo sasilšanu un saglabāt izredzes sasilšanu ierobežot līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. 

Valstis, kas pievienojas globālajam metāna emisiju mazināšanas solījumam, apņemas sasniegt kopīgu mērķi — globālās metāna emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni un virzīties uz labāko pieejamo inventarizācijas metožu izmantošanu metāna emisiju kvantificēšanai, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgiem emisiju avotiem. Solījuma izpilde sasilšanu līdz 2050. gadam samazinātu vismaz par 0,2 grādiem pēc Celsija. Valstīm ir ļoti atšķirīgi metāna emisiju profili un emisiju mazināšanas potenciāls, taču tās visas var palīdzēt sasniegt kopīgo globālo mērķi, ar papildu pasākumiem samazinot metāna emisijas iekšzemē un sadarbojoties arī starptautiski. Galveno metāna emisiju avotu vidū jāmin nafta un gāze, ogles, lauksaimniecība un atkritumu poligoni. Šiem sektoriem ir atšķirīgi izejas punkti un atšķirīgs metāna emisiju īstermiņa mazināšanas potenciāls, un vislielākais metāna emisiju mērķorientētas mitigācijas potenciāls 2030. gada perspektīvā piemīt enerģētikas nozarei. 

Metāna emisiju mazināšana dod vērtīgus papildieguvumus, piemēram, uzlabo sabiedrības veselību un vairo lauksaimniecības ražīgumu. No Klimata un tīra gaisa koalīcijas (CCAC) un ANO Vides programmas (UNEP) Globālā metāna novērtējuma izriet, ka 2030. gada mērķa sasniegšana, mazinot piesārņojumu ar piezemes ozonu, kura cēlonis daļēji ir metāns, varētu novērst vairāk nekā 200 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu un simtiem tūkstošu gadījumu, kad astmas dēļ jāvēršas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, turklāt līdz 2030. gadam — vairāk nekā 20 miljonus tonnu ražas zudumu gadā. 

Atbalstu globālajam metāna emisiju mazināšanas solījumam jau paudusi Eiropas Savienība un vēl astoņas valstis. Šo valstu vidū ir sešas no 15 pasaulē lielākajām metāna emitētājām, un kopā tās reprezentē vairāk nekā piekto daļu no pasaules metāna emisijām un gandrīz pusi no pasaules ekonomikas.

Eiropas Savienība jau gandrīz trīsdesmit gadus veic metāna emisiju mazināšanas pasākumus. Eiropas Komisijas 1996. gadā pieņemtā stratēģija palīdzējusi metāna emisijas no atkritumu apglabāšanas poligonos samazināt gandrīz uz pusi. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un sakarā ar Eiropas Savienības apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Eiropas Savienība 2020. gada oktobrī pieņēma stratēģiju metāna emisiju mazināšanai visos galvenajos sektoros, kas aptver enerģētiku, lauksaimniecību un atkritumu sektoru. Metāna emisiju mazināšana jau šajā desmitgadē ir svarīgs priekšnoteikums Eiropas Savienības iecerei siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 %. Šogad Eiropas Komisija ierosinās tiesību aktus, ar ko reglamentēs metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu un verificēšanu, ierobežos novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā, kā arī noteiks noplūžu atklāšanas un novēršanas prasības. Eiropas Komisija turklāt strādā pie tā, lai paātrinātu mitigācijas tehnoloģiju ieviešanos, Eiropas Savienības dalībvalstīs plašāk izvēršot oglekļsaistīgu lauksaimniecību un izmantojot to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskos plānus, un lai popularizētu biometāna ražošanu no lauksaimniecības atkritumiem un atlikumiem. Visbeidzot, Eiropas Komisija atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP) neatkarīgas Starptautiskās metāna emisiju observatorijas (IMEO) izveidē, arī finansiāli; observatorijas mērķis ir risināt globālā datu trūkuma problēmu un šajā jomā kāpināt caurredzamību. IMEO būs liela nozīme stabilas zinātniskās bāzes izveidē metāna emisiju aprēķiniem, un tādējādi tā veicinās globālā metāna emisiju mazināšanas solījuma izpildi.

ASV cenšas panākt ievērojamu metāna emisiju samazinājumu vairākās jomās. Reaģējot uz izpildrīkojumu, ko prezidents Baidens deva savas prezidentūras pirmajā dienā, Vides aizsardzības aģentūra (EPA) izsludina jaunus noteikumus par metāna emisiju mazināšanu naftas un gāzes nozarē. Vienlaikus EPA tiecas ieviest stingrākus piesārņojuma standartus atkritumu poligoniem, savukārt Transporta departamenta Cauruļvadu un bīstamo materiālu drošuma administrācija turpina veikt pasākumus ar mērķi samazināt metāna noplūdes no cauruļvadiem un ar tiem saistītiem kompleksiem. Pēc prezidenta aicinājuma un sadarbībā ar ASV lauksaimniekiem un lopkopjiem ASV Lauksaimniecības departaments strādā pie tā, lai būtiski paplašinātu brīvprātīgo klimatiski pārdomātas lauksaimniecības prakses ieviešanu ar mērķi mazināt metāna emisijas no svarīgiem lauksaimnieciskajiem avotiem, stimulējot labāku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu un anaerobisko digesteru, jaunas lauksaimniecības dzīvnieku barības, kompostēšanas un citu prakšu ieviešanu. ASV Kongress apsver iespēju piešķirt papildu finansējumu, kas atbalstītu daudzus no šiem centieniem. Piemēram, Kongress izskatīs vērienīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir noslēgt un remediācijas ceļā attīrīt bez īpašnieka palikušus un pamestus naftas, gāzes un ogļu urbumus un raktuves; šāda iniciatīva metāna emisijas ievērojami mazinātu. Turklāt Amerikas Savienotās Valstis, tāpat kā līdz šim, atbalsta sadarbīgos starptautiskos metāna emisiju mazināšanas centienus, jo īpaši ar savu vadošo lomu Globālajā metāna iniciatīvā un CCAC.

Atbalstu globālajam metāna emisiju mazināšanas solījumam jau paudusi Eiropas Savienība un vēl astoņas valstis —

• Argentīna,
• Gana,
• Indonēzija,
• Irāka,
• Itālija,
• Meksika,
• Apvienotā Karaliste,
• ASV.

ASV, Eiropas Savienība un citi agrīnie atbalstītāji aicinās vēl citas valstis pievienoties globālajam metāna emisiju mazināšanas solījumam, līdz COP26 oficiāli sāksies tā darbība.