Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
  • Paziņojums presei
  • 2022. gada 3. jūnijs
  • Pārstāvniecība Latvijā
  • Lasīšanas ilgums: 8 min

Krievijas karš pret Ukrainu: ES pieņem sesto sankciju paketi pret Krieviju

European and Ukrainian flags on the Berlaymont building in support of Ukraine

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē lēmumu pieņemt sesto, pret Krieviju vērsto ierobežojošo pasākumu paketi. Sankcijas ir viena no ES redzamākajām, tiešākajām un spēcīgākajām reakcijas iespējām uz Krievijas brutālo un neprovocēto uzbrukumu Ukrainai, kurš ietver sistēmisku vardarbību un zvērības pret civiliedzīvotājiem. Ar šo ierobežojošo pasākumu paketi arī nosaka jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, ņemot vērā tās iesaistīšanos šajā agresijā. Kopā ar iepriekšējām piecām sankciju paketēm šodien pieņemtajām sankcijām ir bezprecedenta mērogs, un tās izstrādātas tā, lai vēl vairāk palielinātu ekonomisko spiedienu uz Krieviju un grautu Krievijas spējas turpināt karu pret Ukrainu. Tāpat kā līdzšinējo sankciju pakešu gadījumā, arī šīs sankcijas ir saskaņotas ar starptautiskajiem partneriem.

Šodien pieņemtā pakete ietver pilnīgu aizliegumu importēt pa jūru Krievijas jēlnaftu un naftas pārstrādes produktus. Šis aizliegums attiecas uz 90 % no pašreizējā Krievijas naftas importa Eiropas Savienībā. Aizliegumā ir paredzēti konkrēti pārejas periodi, lai ļautu nozarei un globālajiem tirgiem pielāgoties, kā arī pagaidu izņēmums, kurš attiecas uz jēlnaftas piegādēm pa cauruļvadiem un kura mērķis ir nodrošināt to, ka Krievijas naftas imports tiek izbeigts sakārtotā veidā. Tas ļaus Eiropas Savienībai un tās partneriem nodrošināt alternatīvas piegādes un līdz minimumam samazināt ietekmi uz naftas cenām pasaulē.

Attiecībā uz eksporta ierobežojumiem jāatzīmē, ka šodien pieņemtajā sankciju paketē ir ietverti ierobežojumi, kuri skar ķīmiskās vielas, ko varētu izmantot ķīmisko ieroču ražošanā.

Papildus sankcijām ES ir skaidri norādījusi to, ka steidzami jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas enerģijas importa. Komisija 2022. gada 18. maijā pieņēma plānu REPowerEU, kura mērķis ir pēc iespējas ātrāk izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un stāties pretī klimata krīzei.

Pamatojoties uz Augstā pārstāvja priekšlikumu, Eiropas Savienība šodien arī iekļāvusi sankciju sarakstā augsta ranga militāros virsniekus un citas personas, kuras Bučā veikušas kara noziegumus vai kuras ir atbildīgas par necilvēcīgo Mariupoles pilsētas aplenkšanu. Turklāt sarakstā iekļauti arī uzņēmumi, kuri darbojas militārajā sektorā un ražo aprīkojumu un programmatūru, kas tiek izmantota Krievijas agresijā pret Ukrainu. Jaunajā sarakstā ir iekļauti politiķi, propagandas darboņi un uzņēmēji, kā arī personas ar ciešām saitēm ar Kremli.

Šodien pieņemtajā sankciju paketē ir šādi elementi.

 1. Naftas importa ierobežojumi

  • Eiropas Savienība 2021. gadā importēja Krievijas jēlnaftu 48 miljardu eiro vērtībā, savukārt rafinēto naftas produktu importa vērtība sasniedza 23 miljardus eiro. Pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo priekšlikumu, dalībvalstis šodien nolēma noteikt embargo šo produktu importam. Šīs sankcijas stāsies spēkā nekavējoties, un tādējādi sakārtotā veidā tiks izbeigts Krievijas naftas imports. Attiecībā uz jēlnaftu, kas tiek piegādāta pa jūru, jāatzīmē, ka transakcijas tūlītēju darījumu tirgū (spot market) un esošo līgumu izpilde būs atļautas sešus mēnešus pēc sankciju stāšanās spēkā, savukārt naftas produktu gadījumā – astoņus mēnešus pēc sankciju stāšanās spēkā. Dalībvalstis, kuras naftas cauruļvadu jomā ir īpaši atkarīgas no Krievijas, var izmantot pagaidu izņēmumu un arī turpmāk – līdz brīdim, kamēr Padome nav izlēmusi citādi – var saņemt jēlnaftu, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem. Tomēr dalībvalstis, kas izmanto šo izņēmumu, nevarēs šādu jēlnaftu un naftas produktus pārdot tālāk citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.
  • Ņemot vērā to, ka ģeogrāfisku iemeslu dēļ Bulgārija ir īpaši skarta, ir panākta vienošanās par īpašas pagaidu atkāpes piešķiršanu šai valstij, kas līdz 2024. gada beigām varēs turpināt importēt jēlnaftu un naftas produktus pa jūru. Turklāt Horvātija līdz 2023. gada beigām varēs importēt Krievijas vakuuma gāzeļļu, kas ir vajadzīga Horvātijas naftas rafinēšanas rūpnīcas darbībai.

2. Naftas transportēšanas pakalpojumi

  • Pēc 6 mēnešu pārejas perioda beigām ES uzņēmējiem būs aizliegts apdrošināt un finansēt naftas transportēšanu (it īpaši pa jūras ceļiem) uz trešām valstīm.
  • Tādējādi Krievijai būs ļoti grūti turpināt jēlnaftas un naftas produktu eksportu uz pārējām pasaules daļām, jo ES uzņēmēji ir nozīmīgi šādu pakalpojumu sniedzēji.

 3. Pasākumi finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā

  • Vēl trīs Krievijas bankas, tostarp Krievijas lielākā banka Sberbank, un vēl viena Baltkrievijas banka ir izslēgtas no SWIFT sistēmas, kas ir pasaulē dominējošā finanšu ziņojumapmaiņas sistēma. Šīs bankas ir kritiski svarīgas Krievijas finanšu sistēmai un Putina spējai turpmāk finansēt karu. Tas vēl vairāk pastiprinās Krievijas finanšu sektora izolāciju no globālās sistēmas.
  • Pasākumi attiecībā uz trastiem ir precizēti, un noteikumu pārskatītajā redakcijā ir paredzēti atbilstoši izņēmumi (piemēram, humanitāriem mērķiem vai pilsoniskās sabiedrības labad).
  • Tagad ir aizliegts tieši vai netieši sniegt konkrētus, uzņēmējdarbībai būtiskus pakalpojumus Krievijas valdībai, kā arī Krievijā iedibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, piemēram, tādus kā grāmatvedības, revīzijas, tiesību aktos noteiktās revīzijas un uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā, kā arī konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi.

4. Apraides licenču apturēšana

  • Ir apturētas vēl trīs Krievijas valsts mediju kanālu – Rossiya RTR/RTR PlanetaRossiya 24/Russia 24 un TV Centre International – pārraides darbības. Šie mediju kanāli ir vieni no svarīgākajiem prokremliskajiem dezinformācijas līdzekļiem, kuru mērķauditorija ir Ukrainā un Eiropas Savienībā un kuri izplata propagandu, atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu.
  • Vairāki regulatori ES dalībvalstīs jau ir vērsušies pret šīm Krievijas valsts kontrolētajām raidorganizācijām un kanāliem. Šiem mediju kanāliem tagad būs liegts izplatīt savu saturu visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no tā, vai tie dara to ar kabeļtelevīzijas, satelīta, interneta vai viedtālruņu lietotņu starpniecību.
  • Ir aizliegta arī produktu vai pakalpojumu reklāma mediju kanālos, kuriem noteiktas sankcijas.

5. Eksporta ierobežojumi

  • Šodien pieņemtā sankciju pakete ietver turpmākus eksporta ierobežojumus. Saraksts ar progresīvo tehnoloģiju produktiem, kurus aizliegts eksportēt uz Krieviju, ir paplašināts, iekļaujot vēl citas ķīmiskās vielas, kas varētu tikt izmantotas ķīmisko ieroču ražošanas procesā un kas tiek kontrolētas jau kopš 2013. gada citu saņēmējvalstu, piemēram, Sīrijas gadījumā. Turklāt ar šodien pieņemto paketi tiek vēl vairāk paplašināts to fizisko un juridisko personu un vienību saraksts, kuras ir saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Šīs fiziskās un juridiskās personas un vienības darbojas dažādās nozarēs, piemēram, elektronikas, komunikāciju, ieroču, kuģubūves, inženierijas un zinātniskās pētniecības jomā. Šis atjauninājums nozīmē to, ka ES sankcijas tagad ir saskaņotas ar Amerikas Savienoto Valstu ieviestajiem pasākumiem; paredzams, ka citi partneri pievienosies tuvākajā nākotnē.
  • Ar sankciju paketi Apvienoto Karalisti un Korejas Republiku pievieno to partnervalstu sarakstam, kuras ir pieņēmušas ievērojamus līdzvērtīgus eksporta ierobežojumus.
  • Saraksts ar Baltkrievijas vienībām, kurām piemēro ierobežojumus, ir ievērojami paplašināts (no vienas vienības līdz 25). Sankcijas attiecas uz atļaujām pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas, kā arī preces un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Baltkrievija militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību.

Papildu informācija

Komisija un Augstais pārstāvis ir gatavi ierosināt papildu sankcijas, reaģējot uz situācijas attīstību Krievijas agresijā pret Ukrainu. Par sankciju īstenošanu atbild dalībvalstis. Lai nodrošinātu to, ka sešas līdz šim pieņemtās sankciju paketes tiek īstenotas pēc iespējas efektīvāk un konsekventāk, Komisija pastiprina saziņu ar ieinteresētajām personām un iestādēm nolūkā sniegt norādes un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.

Šodien pieņemtā sankciju pakete balstās uz plaša mēroga un bezprecedenta pasākumu kopumu, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainas teritoriālo integritāti un aizvien brutālākiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un pilsētām. ES ir vienota solidaritātē ar Ukrainu un kopā ar starptautiskajiem partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus, cita starpā sniedzot papildu politisku, finansiālu un humāno palīdzību.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes par sesto sankciju paketi 

Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju

Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par Ukrainu

Jautājumi un atbildes par ierobežojošiem pasākumiem

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 3. jūnijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā