Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 19. maijsPārstāvniecība Latvijā

Maija pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 94 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Daniela Stoycheva, tālr.: +32 229 53664)

 

Argumentēti atzinumi

 

Rūpnieciskās emisijas. Komisija aicina KIPRU pilnībā transponēt direktīvu par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Komisija aicina Kipru (INFR(2021)2089) valsts tiesību aktos pareizi transponēt Direktīvu par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (Direktīva (ES) 2015/2193). Direktīvas mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, nosakot emisiju robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Šādas iekārtas izmanto dažādiem lietojumiem (tostarp elektroenerģijas ražošanai, mājokļu/dzīvojamo ēku siltumapgādei un aukstumapgādei, siltuma/tvaika ražošanai industriālajos procesos u. c.). Tās ir nozīmīgs sēra dioksīda, slāpekļa oksīda un putekļu emisiju avots, kas tādējādi veicina gaisa piesārņošanu. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ar tajā izvirzīto nulles piesārņojuma ieceri uzsvērts, ka ir jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību negatīvi ietekmējošajiem faktoriem. Minētā direktīva valstu tiesību aktos bija pilnībā jātransponē līdz 2017. gada 19. decembrim. 2021. gada septembrī Komisija Kiprai par šo jautājumu nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Šodien Komisija Kiprai nosūta argumentētu atzinumu, pieprasot tai pieņemt papildu noteikumus, lai pilnībā un pareizi izpildītu direktīvas prasības. Tagad Kiprai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina HORVĀTIJU aizsargāt iedzīvotājus pret gaisa piesārņojumu

Komisija aicina Horvātiju (INFR(2020)2298) izpildīt prasības, kas noteiktas Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ar tajā izvirzīto nulles piesārņojuma ieceri uzsvērts, ka ir jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Ja ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, dalībvalstīm tiek prasīts pieņemt gaisa kvalitātes plānus, lai pārsnieguma periods būtu iespējami īsāks. Horvātijā vairākos apgabalos joprojām tiek pārsniegtas cieto daļiņu (PM10) un smalko daļiņu (PM2.5) robežvērtības, bet ziņojumi liecina par to, ka veiktie pasākumi nav iedarbīgi. 2020. gada oktobrī Komisija Horvātijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, Horvātijas iestādes atbildi sniedza 2020. gada decembrī. Horvātijā veiktā gaisa kvalitātes monitoringa dati tomēr liecina par to, ka PM10 robežvērtības joprojām tiek pārsniegtas trijās gaisa kvalitātes zonās un PM2.5 robežvērtības tiek pārsniegtas vienā zonā. Horvātijas iesniegtie gaisa kvalitātes pasākumi līdz šim nav izrādījušies iedarbīgi, lai piesārņojums iekļautos noteiktajās robežās un pārsniegumu periodi saglabātos pēc iespējas īsi, kā prasīts ES tiesību aktos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Horvātijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Dabas aizsardzība. Komisija aicina PORTUGĀLI pabeigt tīkla Natura 2000 izveidi

Komisija aicina Portugāli (INFR(2019)2148) ES nozīmes dzīvotnēm un sugām nodrošināt pienācīgu aizsardzību, nosakot Natura 2000 teritorijas, kā prasīts ES dabas aizsardzības tiesību aktos, proti, Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 1992/43/EEK) un Putnu direktīvā (Direktīva 2009/147/EK). Saskaņā ar šīm direktīvām dalībvalstis apņēmās izveidot saskaņotu Eiropas Natura 2000 tīklu. Dzīvotņu direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz priekšlikumi par atbilstīgām Kopienā nozīmīgām teritorijām (KNT) un ka ES valstīm ir pienākums aizsargāt un atjaunot labvēlīgā stāvoklī dzīvotnes, kam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu. Komisija 2019. gada jūlijā nosūtīja Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli sakarā ar to, ka ES nozīmes dzīvotnēm un sugām nav nodrošināta pienācīga aizsardzība, nosakot dabas aizsardzības teritorijas. Portugāle nav priekšlikumos norādījusi visas teritorijas, kuras bijis jānorāda, un ierosinātajās teritorijās nav pienācīgi aptverti dažādie dzīvotņu tipi un sugas, kam vajadzīga aizsardzība. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Portugālei ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Daba. Komisija aicina SLOVĒNIJU noteikt īpašas aizsargājamās jūras teritorijas

Komisija aicina Slovēniju (INFR(2021)2068) izpildīt Putnu direktīvas (Direktīva 2009/147/EK) prasības, saskaņā ar kurām dalībvalstīm ir jānosaka īpašas aizsargājamās teritorijas (ĪAT), lai aizsargātu savvaļas putnus. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu. Aizsargājamās jūras teritorijas, piemēram, tās, kas noteiktas saskaņā ar Putnu direktīvu, aizsargā svarīgas jūrasputnu vairošanās, barošanās vai migrācijas vietas, un tām ir būtiska nozīme šo vietu laba stāvokļa nodrošināšanā. 2021. gada jūnijā Komisija Slovēnijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Slovēnijas iestādes joprojām nav noteikušas visas vajadzīgās ĪAT attiecībā uz garknābja jūras kraukli, lai nodrošinātu šāda tipa putnu aizsardzību, tādējādi Slovēnija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Slovēnijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina SPĀNIJU novērst viesnīcas kompleksa kaitīgo ietekmi uz vidi

Komisija aicina Spāniju (INFR(2017)2113) novērst kaitējumu, kas nodarīts videi un jo īpaši Natura 2000 teritorijai, kurai ir liela nozīme retu putnu sugu aizsardzībā, proti, kaitējumu, ko ir nodarījusi viesnīcas kompleksa būvniecība Laolivā (Fuerteventura, Kanāriju salas). Kompetentās iestādes attiecīgu projektu apstiprināja 2001. gadā, neizvērtējot tā ietekmi uz vidi, kā noteikts Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā (Direktīva 2011/92/ES) un Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 1992/43/EEK). Lai gan Spānijas tiesas šo iemeslu dēļ 2011. gadā atzina projektu par spēkā neesošu, iestādes nolēma būvdarbus turpināt, tādējādi nodarot neatgriezenisku kaitējumu kritiski apdraudēto putnu dzīvotnēm. 2017. gadā Komisija Spānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Spānijas iestādes nav izpildījušas nevienu no saistībām, lai novērstu kompleksa radīto ietekmi uz vidi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Spānijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Atbildība vides jomā. Komisija aicina NĪDERLANDI padarīt skaidrākus valsts tiesību aktus, kuri reglamentē iespēju vērsties tiesā videi nodarīta kaitējuma gadījumā

Komisija aicina Nīderlandi (INFR(2020)2113) nodrošināt, ka tās valsts tiesību aktos ir skaidri noteikts, ka personām, “kuras ietekmējis” un personām, kuras “varētu ietekmēt” kaitējums videi, ir tiesības pieprasīt iestādēm rīkoties, kā noteikts Direktīvā par atbildību vides jomā. Direktīva paredz, ka kaitējumu videi var novērst vai labot, cita starpā piešķirot tiesības fiziskām un juridiskām personām pieprasīt, lai kompetentā iestāde pieņem lēmumu par (preventīvu un) korektīvu darbību, kas jāveic atbildīgajam ekonomikas dalībniekam. Direktīva arī nodrošina, ka koriģējošās darbības finansiālās sekas sedz ekonomikas dalībnieks, kas izraisījis kaitējumu videi. Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli 2020. gada jūlijā. Nīderlande norādīja, ka juridiski ir aptvertas visas direktīvā minētās personu kategorijas. Tomēr Nīderlandes tiesību aktos nav pietiekami skaidri noteiktas to personu tiesības pieprasīt rīcību, kuras “varētu ietekmēt” kaitējums videi, jo attiecībā uz šīm personām ir nepieciešama interpretācija. Vides aizsardzības nolūkā ir svarīgi novērst jebkādas neskaidrības par to, kurām personām ir tiesības pieprasīt iestāžu rīcību. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Nīderlandei ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Zivsaimniecība un jūrlietas

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Jūras telpiskā plānošana. Komisija aicina BULGĀRIJU un SPĀNIJU izstrādāt jūras telpiskos plānus

Komisija aicina Bulgāriju (INFR(2022)2025) un Spāniju (INFR(2022)2027) pareizi īstenot Direktīvu (ES) 2014/89 par jūras telpisko plānošanu. Jūras telpiskās plānošanas mērķis ir organizēt cilvēku darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu dažādus ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus mērķus. Šo mērķu vidū ir ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība, jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un veselīgu jūras ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas ir būtiska Eiropas zaļā kursa daļa. Direktīvā noteikts, ka piekrastes ES dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. martam ir jāizstrādā jūras telpiskie plāni un trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas jāiesniedz Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm plānu kopijas. Bulgārija un Spānija šo prasību nav izpildījušas. Tāpēc Komisija Bulgārijai un Spānijai sūta oficiāla paziņojuma vēstules; abu valstu rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

 

Pamatots atzinums

 

Maksājumu kavējumi. Komisija aicina GRIEĶIJU nodrošināt, ka uzņēmumiem tiek samaksāts laikus

Komisija šodien nolēma Grieķijai nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2010)4206) par Maksājumu kavējumu direktīvas (Direktīvas 2011/7/ES) noteikumu nepareizu piemērošanu. Maksājumu kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumus, jo samazina uzņēmumu likviditāti, kavē to izaugsmi, traucē to noturībai, jo īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā, un mazina to spēju kļūt zaļākiem un digitālākiem. Saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvu publiskā sektora iestādēm ir pienākums savus rēķinus apmaksāt 30 dienu laikā (valsts slimnīcām – 60 dienu laikā), turklāt publiskā sektora iestādēm būtu jārāda labs piemērs cīņā pret maksājumu kultūras nepilnībām uzņēmējdarbības vidē. No 2010. līdz 2020. gadam Grieķija ir ieviesusi noteikumu, kas paredz valsts slimnīcu ilgtermiņa parādu tūlītēju samaksu saviem privātajiem piegādātājiem ar nosacījumu, ka šie piegādātāji atsakās no savām tiesībām uz procentiem, kompensāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Komisija uzskata, ka ar attiecīgajiem tiesību aktiem tiek pārkāpti ES noteikumi, kā tos ir interpretējusi Tiesa, jo īpaši spriedumā, kas pasludināts lietā C-555/14. Tagad Grieķijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret Grieķiju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Laura Bérard, tālr. +32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971; Yuliya Matsyk, tālr. + 32 229 13173)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Likumīga migrācija. Komisija aicina BULGĀRIJU trešo valstu valstspiederīgajiem domātās uzturēšanās atļaujas kartes izsniegt jaunajā formātā

Šodien Komisija Bulgārijai sūta oficiāla paziņojuma papildvēstuli (INFR(2021)2127) par to, ka tā nav ieviesusi trešo valstu valstspiederīgajiem domāto uzturēšanās atļaujas karšu jauno formātu (Regula (EK) 1030/2002). Regula 2017. gadā tika grozīta nolūkā ieviest jaunu uzturēšanās atļaujas kartes formātu ar uzlabotiem drošības elementiem, kuru pamatā ir biometriskie dati. Jaunās uzturēšanās atļaujas, kas bija jāievieš līdz 2020. gada 10. jūlijam, Bulgārijā pašlaik neizsniedz. Komisija 2021. gada oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, un tagad tiek prasīti papildu paskaidrojumi. Bulgārijai divu mēnešu laikā jāpanāk atbilstība prasībām. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Cīņa pret kibernoziedzību. Komisija aicina UNGĀRIJU, LATVIJU un MALTU izpildīt ES kibernoziedzības apkarošanas direktīvas prasības

Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot Ungārijai (INFR(2022)2009), Latvijai (INFR(2022)2008) un Maltai (INFR(2022)2010) oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka nepareizi ir īstenoti daži Direktīvas par uzbrukumiem informācijas sistēmām (Direktīva 2013/40/ES) noteikumi. Direktīva ir būtisks ES tiesiskā regulējuma elements cīņā pret kibernoziedzību, un tā prasa dalībvalstīm stiprināt valstu tiesību aktus kibernoziedzības jomā un ieviest stingrākus kriminālsodus, tostarp par plaša mēroga kiberuzbrukumiem. Dalībvalstīm ir arī pienākums noteikt kontaktpunktus, kas ir pieejami 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, lai nodrošinātu labāku sadarbību starp valstu iestādēm. Komisija uzskata, ka Ungārija, Latvija un Malta savos valsts tiesību aktos nepareizi ir transponējušas direktīvā noteiktos pasākumus, jo īpaši tos, kas izriet no noteikumiem par konkrētiem nodarījumiem, prasītajiem sodu apmēriem un jurisdikciju. Ungārijai, Latvijai un Maltai tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Bezskaidras naudas maksājumi. Komisija mudina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU un ČEHIJU izpildīt prasības, ko paredz ES noteikumi par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem

Šodien Komisija nosūta Beļģijai (INFR(2021)0147), Bulgārijai (INFR(2021)0158) un Čehijai (INFR(2021)0183) argumentētu atzinumu, pieprasot tām paziņot informāciju par to, kā šīs valstis savos tiesību aktos transponējušas ES noteikumus par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (Direktīva 2019/713). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi bija jāpaziņo Komisijai līdz 2021. gada 31. maijam. Direktīva paredz kriminālatbildību par maksājumu datu zādzību un nelikumīgu piesavināšanos, kā arī to turpmāku pārdošanu un izplatīšanu. Tā attiecas uz bezskaidras naudas darījumiem, kas veikti ar jebkāda veida maksājumu instrumentiem, arī bankas kartēm, kā arī virtuāliem instrumentiem, piemēram, mobilajiem maksājumiem. Tā kā Beļģija, Bulgārija un Čehija nav ievērojušas sākotnējo transponēšanas termiņu, Komisija 2021. gada jūlijā visām trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tās sniedza atbildes 2021. gada septembrī. Tomēr, ņemot vērā to, ka Beļģija, Bulgārija un Čehija ir vai nu daļēji paziņojušas, vai nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem skaidri un precīzi, Komisija nolēma tām nosūtīt argumentētus atzinumus. Tagad šīm trim dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildes un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret tām vērsties Eiropas Savienības Tiesā. 

 

4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Krāpšanas apkarošana. Komisija mudina IGAUNIJU, UNGĀRIJU, MALTU un NĪDERLANDI transponēt ES noteikumus par cīņu ar krāpšanu, kas vērsta pret Savienības budžetu

Šodien Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai (INFR(2022)2011), Ungārijai (INFR(2022)2012), Maltai (INFR(2022)2014) un Nīderlandei (INFR(2022)2015) par to, ka tās nepareizi transponē ES normas par krimināltiesisku cīņu ar krāpšanu, kas aizskar Savienības finansiālās intereses (Direktīvu (ES) 2017/1371). Šie noteikumi ietilpst Komisijas vispārējā krāpšanas apkarošanas stratēģijā un sargā ES budžetu, saskaņojot definīcijas, sankcijas, piekritību un noilgumu, kas attiecas uz krāpšanu un citiem nodarījumiem, kuri skar ES finansiālās intereses. Problēmas galvenokārt konstatētas to direktīvas noteikumu transponēšanā, kuri attiecas uz noziedzīga nodarījuma definīciju (krāpšana, korupcija un piesavināšanās), sankcijām un noilgumu. Lai Eiropas Prokuratūra varētu rezultatīvi īstenot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, dalībvalstīm šie noteikumi ir pienācīgi jātransponē. Termiņš, kurā direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos, beidzās 2019. gada 6. jūlijā. Šāsdienas lēmums seko citām oficiālā paziņojuma vēstulēm par direktīvas neizpildi, kas 2021. gada decembrī nosūtītas Horvātijai, Somijai, Grieķijai, Latvijai, Luksemburgai, Portugālei, Rumānijai un Spānijai, 2022. gada februārī – Beļģijai, Kiprai, Slovākijai, Slovēnijai un Zviedrijai. Komisija arī nolēmusi slēgt pārkāpuma izbeigšanas lietu, kas 2019. gada septembrī tika sākta pret Austriju par to, ka tā nav pienācīgi paziņojusi par šīs direktīvas transponēšanas pasākumiem. Šīm četrām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.


Datu aizsardzība. Komisija aicina VĀCIJU pareizi transponēt Tiesībaizsardzības direktīvu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2030) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, ko uzliek Tiesībaizsardzības direktīva (Direktīva (ES) 2016/680). Vācija nav pareizi transponējusi noteikumu, ka datu aizsardzības uzraudzības iestādēm jābūt dažādām efektīvām korektīvām pilnvarām. Dažādība attiecas uz brīdinājumiem, rīkojumiem nodrošināt apstrādes darbību atbilstību datu aizsardzības noteikumiem, it īpaši – izdodot rīkojumu par persondatu labošanu vai dzēšanu vai apstrādes ierobežošanu, kā arī nosakot pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu vai aizliegumu. Datu aizsardzības uzraudzības iestādēm ir jāspēj īstenot savas pilnvaras, kas attiecas uz pārziņiem un apstrādātājiem. Komisija uzskata, ka noteikumu par datu aizsardzības uzraudzības iestāžu pilnvarām pareiza transponēšana ir būtisks elements, kas efektīvi garantē pamattiesības uz persondatu aizsardzību. 2022. gada aprīlī Komisija vairākām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tās noteiktajā termiņā nav pareizi transponējušas šo direktīvu. Vācijai tagad ir divi mēneši laika atbildei Komisijai un nepieciešamajiem pasākumiem stāvokļa uzlabošanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Eiropas apcietināšanas orderis. Komisija sāk pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret LUKSEMBURGU un RUMĀNIJU par nepareizu transponēšanu

Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Luksemburgai (INFR(2022)2018) un Rumānijai (INFR(2021)2263) oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka nav pareizi transponēti daži Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi noteikumi, piemēram, par termiņiem, kuros jāizlemj, vai izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi vai nodot pieprasītu personu. Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms minētā datuma. Komisija ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstules citām 24 dalībvalstīm par to, ka tās nav transponējušas pamatlēmumu vai nav transponējušas dažus tā noteikumus. Atbildei uz Komisijas argumentiem Luksemburgai un Rumānijai doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu. 

 

Argumentēti atzinumi

 

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva Komisija aicina SPĀNIJU ievērot kriminālsodu prasības

Komisija ir nosūtījusi Spānijai argumentētu atzinumu (INFR(2019)2127), mudinot to ievērot direktīvas par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Direktīvas 2014/57/ES) prasības. Direktīva liek dalībvalstīm vienoti definēt noziedzīgus nodarījumus – iekšējās informācijas izmantošanu un tirgus manipulāciju – un uzlikt maksimālo sodu par vissmagākajiem pārkāpumiem un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tāda rīcība, ieskaitot manipulācijas ar etaloniem, ir noziedzīgs nodarījums, par kuru visā Eiropā var piemērot efektīvas sankcijas. Spānija direktīvu nav pareizi transponējusi savos tiesību aktos, neparedzēdama maksimālo brīvības atņemšanu uz vismaz četriem gadiem noteiktos iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, uz kuriem attiecas direktīva. 2019. gada aprīlī Komisija Spānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā Spānijas atbilde nepietiekami atbilda prasītajam, Komisija šodien nolēma izdot argumentētu atzinumu. Tagad Spānijai doti divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus – pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie – tālr. +32 229 58602; Giulia Bedini – tālr. +32 229 58661) jāapstiprina

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Energoefektivitāte. Komisija mudina DĀNIJU, FRANCIJU un PORTUGĀLI pabeigt Energoefektivitātes direktīvas transponēšanu

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Dānijai (INFR(2022)2038), Francijai (INFR(2022)2039) un Portugālei (INFR(2022)2040) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas pārskatīto Energoefektivitātes direktīvu (Direktīvu (ES) 2018/2002), ar ko grozīta Direktīva 2012/27/ES. Direktīvas mērķis ir izveidot vienotu pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai un noteikt saistošu ES energoefektivitātes mērķrādītāju, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz 2030. gadā – vismaz 32,5 %. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 25. oktobrim. Transponēšana tiek izskatīta visās dalībvalstīs. 22 dalībvalstis, kuras noteiktajā termiņā nebija paziņojušas par pilnīgu transponēšanu, 2020. gada novembrī saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli. Dānija, Francija un Portugāle bija paziņojušas par pilnīgu transponējumu, tāpēc oficiāla paziņojuma vēstuli tajā laikā nesaņēma. Taču tagad, pēc izziņoto valsts transponēšanas pasākumu pārbaudes Komisija uzskata, ka transponēšana nav pabeigta. Tagad tām doti divi mēneši atbildei. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Iekšējais enerģijas tirgus. Komisija aicina BEĻĢIJU, ČEHIJU, ĪRIJU, LIETUVU, POLIJU un SPĀNIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2022)2032), Čehijai (INFR(2022)2033), Īrijai (INFR(2022)2035), Lietuvai (INFR(2022)2036), Polijai (INFR(2022)2037) un Spānijai (INFR(2022)2034), kuras tikai pa daļai darījušas zināmus savus pasākumus, kuros transponēti Direktīvas (ES) 2019/944 noteikumi par ES iekšējo elektroenerģijas tirgu – ar to grozīta Direktīva 2012/27/EK. Šī direktīva nosaka galvenos elektroenerģijas nozares organizācijas un darbības noteikumus, kuru mērķis ir visā Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurētspējīgus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus. Termiņš, kurā direktīva jātransponē valstu tiesību aktos, bija 2020. gada 31. decembris. Pēc šāsdienas oficiālā paziņojuma vēstulēm 6 dalībvalstīm tagad doti divi mēneši paziņošanai Komisijai par transponēšanas pasākumiem, kas nodrošina ES noteikumu pilnīgu īstenošanu. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Drošības pamatstandarti. Komisija aicina ITĀLIJU izpildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par ES radiācijas drošības tiesību aktu transponēšanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu (INFR(2018)2044) par to, ka tā nav izpildījusi Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Tiesa konstatēja, ka Itālija nav transponējusi pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom). Direktīva modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu un nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darba ņēmēju un pacientu aizsardzībai no jonizējošā starojuma briesmām. Tajā ir arī noteikumi par gatavību avārijām un reaģēšanu tajās – tos pastiprināja pēc Fukusimas kodolkatastrofas. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. 2021. gada janvārī Tiesa pasludināja spriedumu lietā C-744/19, paziņojot, ka Itālija direktīvu nav transponējusi savos tiesību aktos. Komisija 2021. gada aprīļa vēstulē lūdza Itālijas iestādes paskaidrot, kādus pasākumus tās ir veikušas, lai izpildītu spriedumu un tādējādi nodrošinātu pilnīgu direktīvas transponējumu. Komisija izvērtēja Itālijas iestāžu atbildes un secināja, ka Itālijas pasākumi nepanāk pilnīgu sprieduma izpildi. Tāpēc Komisija saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli. Itālijai tagad doti divi mēneši laika atbildei un Komisijas konstatēto nepilnību novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu vēlreiz nodot Eiropas Savienības Tiesai un prasīt finansiālus sodus.

 

Argumentēti atzinumi

 

Energoefektivitāte. Komisija mudina HORVĀTIJU, LUKSEMBURGU, SLOVĀKIJU un SPĀNIJU pabeigt Energoefektivitātes direktīvas transponēšanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Horvātijai (INFR(2020)0529), Luksemburgai (INFR(2020)0539), Slovākijai (INFR(2020)0564) un Spānijai (INFR(2020)0522) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas pārskatīto Energoefektivitātes direktīvu (Direktīvu (ES) 2018/2002), ar ko grozīta Direktīva 2012/27/ES. Direktīvas mērķis ir izveidot vienotu pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai un noteikt saistošu ES energoefektivitātes mērķrādītāju, kas jāsasniedz 2030. gadā – vismaz 32,5 %. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 25. oktobrim. Četras dalībvalstis, kuras noteiktajā termiņā nebija paziņojušas par pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas pilnīgu transponēšanu, 2020. gada novembrī saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc valstu transponēšanas pasākumu pārbaudes Komisija uzskata, ka transponēšana Horvātijā, Luksemburgā, Slovākijā un Spānijā nav pilnīga. Tagad tām ir divi mēneši atbildei. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Atjaunojamie energoresursi. Komisija mudina HORVĀTIJU, KIPRU, VĀCIJU, GRIEĶIJU, UNGĀRIJU, ĪRIJU, LUKSEMBURGU, POLIJU, PORTUGĀLI un RUMĀNIJU transponēt Atjaunojamo energoresursu direktīvu

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Horvātijai (INFR(2021)0248), Kiprai (INFR(2021)0169), Vācijai(INFR(2021)0192), Grieķijai (INFR(2021)0209), Ungārijai (INFR(2021)0256), Īrijai (INFR(2021)0260), Luksemburgai (INFR(2021)0286), Polijai (INFR(2021)0317), Portugālei (INFR(2021)0326) un Rumānijai (INFR(2021)0333) par to, ka nav pilnībā transponētas Direktīvas(ES) 2018/2001 normas par atjaunojamo resursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstībai ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tajā ir noteikts saistošs ES mērķrādītājs līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un iekļauti arī pasākumi, kuri nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai ir samērā ar izmaksām un ka administratīvās procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem ir vienkāršotas. Tā arī atvieglo pilsoņu dalību enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Tā arī nostiprina bioenerģijas ilgtspējas nodrošināšanas kritērijus. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2021. gada jūlijā Komisija visām šīm valstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim Horvātija, Vācija, Ungārija, Polija, Portugāle un Rumānija nav sniegušas Komisijai skaidru un precīzu informāciju par to, kuri valsts noteikumi transponē kuru direktīvas noteikumu, un Kipra, Grieķija, Īrija un Luksemburga ir tikai daļēji paziņojušas par valsts pasākumiem, ar kuriem tās transponējušas direktīvu. Tagad tām ir divi mēneši laika izpildīt transponēšanas pienākumu un par to paziņot Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ēku energoefektivitāte. Komisija mudina UNGĀRIJU, ĪRIJU, LIETUVU un SLOVĒNIJU transponēt Ēku energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2020)0193), Īrijai (INFR(2020)0201), Lietuvai (INFR(2020)0213) un Slovēnijai (INFR(2020)0259) par to, ka tās nav savos tiesību aktos pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2018/844, ar kuru grozīta Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, elektromobilitāte un uzlādes punkti un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Termiņš, līdz kuram direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos, beidzās 2020. gada 10. martā. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas, ka direktīva pilnīgi transponēta. Izskatījusi valstu iesniegtos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka Ungārija, Īrija, Lietuva un Slovēnija tomēr nav to pilnībā transponējušas. Tagad tām ir divi mēneši laika izpildīt transponēšanas pienākumu un par to paziņot Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Radioaktīvie atkritumi. Komisija aicina HORVĀTIJU, IGAUNIJU, ITĀLIJU, PORTUGĀLI un SLOVĒNIJU pieņemt valsts programmu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar ES noteikumiem

Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Horvātijai (INFR(2020)2267), Igaunijai (INFR(2018)2028), Itālijai (INFR(2020)2266), Portugālei (INFR(2020)2315) un Slovēnijai (INFR(2018)2020) par to, ka to pieņemtās radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas nepietiekami atbilst Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu direktīvai (Padomes Direktīvai 2011/70/Euratom). Radioaktīvie atkritumi rodas ne tikai elektroenerģijas ražošanā kodolspēkstacijās, bet arī citādā radioaktīvo materiālu izmantošanā medicīnas, pētniecības, rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka radioaktīvos atkritumus rada visas dalībvalstis. Lai garantētu augstu drošumu un nepieļautu nepamatotas nastas uzkraušanu nākamajām paaudzēm, direktīvā ir izveidota sistēma lietotas kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai. Galvenais, tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno valsts programmas visas lietotās kodoldegvielas un to teritorijā radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no to rašanās līdz aizvākšanai. Atklājās, ka Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Portugāles un Slovēnijas iesniegtās valsts programmas neatbilst dažām direktīvas prasībām. Attiecīgajām dalībvalstīm nu doti divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Nodokļi. Komisija aicina VĀCIJU pieskaņot ES tiesību normām savus nodokļu noteikumus par brīvprātīgā pensijas uzkrājuma līgumiem (“Riester-Rente” līgumiem), kas noslēgti pēc 2010. gada 1. janvāra

Komisija šodien nolēma nosūtīt Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)4014), prasot tai grozīt savus nodokļu tiesību aktus par brīvprātīgā pensijas uzkrājuma līgumiem. Šie noteikumi Vācijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tiek nodarbināti citā ES/EEZ valstī, liedz pensijas papildu uzkrājumu un īpašu nodokļa atskaitījumu pensijas uzkrāšanas līgumos, kas noslēgti pēc 2010. gada 1. janvāra. Lai izmantotu šīs priekšrocības, indivīdam pašlaik ir jābūt iekļautam Vācijas obligātajā pensiju shēmā. Vispār darba ņēmējam ir obligāti būt apdrošinātam vienas dalībvalsts sociālās nodrošināšanas sistēmā, kura principā ir viņa nodarbinātības valsts. Tādējādi uz indivīdu, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, bet strādā citā dalībvalstī, attiecas tās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas normas, kurā viņš strādā, un viņš nevar izvēlēties izdarīt iemaksas Vācijas obligātajā pensiju shēmā. Tāds darba ņēmējs tomēr var nolemt Vācijā piedalīties brīvprātīgā pensijas shēmā, noslēdzot pensijas uzkrājuma līgumu. Vācijā tādam darba ņēmējam piemēro nodokli par ienākumiem no nodarbinātības ārvalstī, taču minētā līguma priekšrocības tam tiek liegtas. Tādā kārtā Vācijas tiesību norma rādās ierobežojam darba ņēmēju brīvo pārvietošanos, ko garantē LESD 45. pants un EEZ līguma 28. pants. Ja Vācija divu nākamo mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Automobiļu aplikšana ar nodokļiem. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret MALTU saistībā ar ES tiesību aktiem par ikgadējo ekspluatācijas nodokli.

 Komisija šodien nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Maltu (INFR(2018)2362) par to, ka lietoti automobiļi, kas importēti no citām dalībvalstīm, tiek aplikti ar lielākiem nodokļiem nekā lietoti automobiļi, kas pirkti Maltas tirgū. Ja automobiļu nodokļi nav saskaņoti, katra dalībvalsts var noteikt savu nodokļu kārtību saskaņā ar saviem novērtējumiem. Tomēr LESD 110. pantā katrai dalībvalstij ir noteikts pienākums izvēlēties un noteikt automobiļu nodokļus tā, lai tie neveicinātu vietējo lietoto automobiļu pārdošanu un tādējādi atturētu no līdzīgu lietotu automobiļu pārvešanas no citām dalībvalstīm. Pašlaik automobiļiem, kas Maltā pirmo reizi reģistrēti pēc 2009. gada 1. janvāra, parasti piemēro lielāku ikgadējo ekspluatācijas nodokli nekā tiem, kas reģistrēti pirms minētā datuma. Tas saistīts ar atšķirībām nodokļa aprēķināšanas veidā saistībā ar automobiļu aplikšanas ar nodokļiem reorganizēšanu Maltā. Taču Maltas sistēmā, kas attiecas uz automobiļu aplikšanu ar nodokļiem, transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datums netiek ņemts vērā, ja reģistrācija veikta citā dalībvalstī, bet tiek ņemts vērā transportlīdzekļa reģistrēšanas datums Maltā. Tā rezultātā transportlīdzekļiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs pirms 2009. gada 1. janvāra un ievesti Maltā pēc minētā datuma, piemēro lielāku ikgadējo reģistrācijas nodokli nekā līdzīgiem transportlīdzekļiem, kas Maltā jau reģistrēti pirms minētā datuma. Šī diskriminējošā ietekme nav saderīga ar LESD 110. pantu, kurā ir aizliegta importēto preču diskriminācija. Komisija 2021. gada 9. jūnijā Maltas iestādēm nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā tās oficiāli lūdza divu mēnešu laikā grozīt šo tiesību aktu. Maltas atbilde uz šo argumentēto atzinumu netika uzskatīta par apmierinošu. Paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.

 

 

7. Mobilitāte un transports

Sīkāka informācija. (Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Anna Wartberger, tālr. + 32 229 82054)

 

Argumentēti atzinumi

 

Autotransports. Komisija aicina GRIEĶIJU palielināt pārbaužu skaitu uz ceļiem.

Komisija šodien nolēma nosūtīt Grieķijai argumentētu atzinumu (INFR(2018)2336) par Direktīvas 2006/22/EK neievērošanu. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic minimālais pārbaužu skaits uz ceļiem un autotransporta uzņēmumu telpās, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītāju un operatoru atbilstību noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikiem un par tahogrāfu izmantošanu. Pārbaudēm uz ceļiem būtu jāaptver vismaz 3 % no transportlīdzekļu vadītāju nostrādātajām dienām. Grieķija konsekventi nav sasniegusi Direktīvā 2006/22/EK noteikto minimālo pārbaužu slieksni. Grieķijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var lemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Autotransports. Komisija aicina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, UNGĀRIJU, ĪRIJU, POLIJU un PORTUGĀLI transponēt Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma (EETS) tiesību aktus.

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2021)0515), Bulgārijai (INFR(2021)0517), Ungārijai (INFR(2021)0529), Īrijai (INFR(2021)0531), Polijai (INFR(2021)0537) un Portugālei (INFR(2021)0539) par to, ka tās nav paziņojušas Komisijai par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma (EETS) direktīvas (Direktīva (ES) 2019/520) transponēšanas pasākumiem. EETS ir nodevu iekasēšanas sistēma, par kuru ES ceļu lietotāji var maksāt ar vienu abonēšanas līgumu, vienu pakalpojumu sniedzēju un vienu bortierīci, kas aptver visas ES dalībvalstis. Direktīvai ir divi mērķi: nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu. Minētās direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2021. gada 19. oktobrī, un līdz šim septiņas skartās dalībvalstis nav informējušas Komisiju par kādu transponēšanas pasākumu. Šodienas argumentētie atzinumi izriet no oficiālā paziņojuma vēstulēm, kas par to pašu jautājumu 19 dalībvalstīm nosūtītas 2021. gada novembrī. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var lemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Pasažieru autopārvadājumi. Komisija mudina DĀNIJU ievērot ES kabotāžas noteikumus.

Komisija šodien nolēma nosūtīt Dānijai argumentētu atzinumu (INFR (2021)2072) par to, kā tā interpretē jēdzienu “pagaidu kabotāža” autobusu pasažieru pārvadājumiem (Regula (EK) Nr. 1073/2009). Dānija pagaidu kabotāžu definē kā “septiņas secīgas dienas vienā kalendārajā mēnesī”. Dānijas interpretācija nodrošinātu, ka kabotāžas pārvadājumi ir īslaicīgi un samērīgi. Tomēr šīs interpretācijas stingras, izolētas un automātiskas piemērošanas dēļ varētu rasties situācija, kur kabotāžas darbības, kam ir pagaidu raksturs, Dānijas iestādes par tādām neuzskatīs, piemēram, gadījumos, kur viens kabotāžas pakalpojums tiek sniegts mēneša pirmajā nedēļā un cits – trešajā nedēļā.

Dānijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var lemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete. Komisija aicina ZVIEDRIJU pilnībā transponēt jaunos noteikumus.

Komisija šodien nolēma nosūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu (INFR (2020)0558 un INFR(2020)0559) par to, ka tā nav paziņojusi Komisijai par Direktīvā (ES) 2016/797 un Direktīvā (ES) 2016/798 noteiktajiem dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un dzelzceļa drošības noteikumu transponēšanas pasākumiem. Šīs direktīvas ir daļa no ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tehniskā pīlāra, ar kuru ieviesa paātrinātas procedūras, zemākas izmaksas un racionalizētu sertifikācijas un atļauju sistēmu, jo īpaši attiecībā uz ritošo sastāvu, ko paredzēts izmantot vairākās dalībvalstīs, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas ārpus vienas dalībvalsts. Tās mērķis ir arī vienkāršot tiesisko regulējumu, likvidējot nevajadzīgus valstu tehniskos un darbības šķēršļus, lai nodrošinātu netraucētu dzelzceļa satiksmi visā Savienībā. Šodien sniegtais argumentētais atzinums seko oficiāla paziņojuma vēstulei, kuru Komisija nosūtīja 2020. gada novembrī. Tagad Zviedrijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. + 32 229 87624)

 

Argumentēti atzinumi

 

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija mudina PORTUGĀLI pabeigt 5. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas transponēšanu.

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2020)2016) par to, ka tā nav transponējusi 5. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (5.NILLD). Lai gan Portugāle ir paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponēšanu, Komisija uzskata, ka vairāki direktīvas noteikumi faktiski nav transponēti. Tie attiecas uz kredītiestāžu un finanšu iestāžu pienākumiem attiecībā uz anonīmām priekšapmaksas kartēm, kas izdotas trešās valstīs; informāciju, kas jāiegūst par darījumu attiecībām vai darījumiem, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis; un piekļuvi informācijai par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma faktiskajām īpašumtiesībām. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi ir svarīgi cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu ES kopumā. Tāpēc pabeigtai un pareizai transponēšanai ir milzīga nozīme. Ja divu nākamo mēnešu laikā no Portugāles netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var lemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Transportlīdzekļu apdrošināšana. Komisija mudina GRIEĶIJU grozīt Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas (Direktīva 2009/103/EK) transponēšanu.

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2018)4150) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu (Direktīva 2009/103/EK). Direktīvā ir ietverti noteikumi, lai aizsargātu mehānisko transportlīdzekļu lietošanas izraisītos negadījumos cietušos. Komisija valsts tiesību aktos ir identificējusi nepareizas transponēšanas gadījumus. Konkrēti, Grieķijas Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas transponēšana tiesību aktos cietušajam pasažierim neparedz kompensāciju, ja minētā persona vienlaikus ir arī transportlīdzekļa īpašnieks. Tas ir pretrunā Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvai. Ja divu nākamo mēnešu laikā no Grieķijas netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var lemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

 

9. Digitālā ekonomika


(Sīkāka informācija. Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615, Charles Manoury, tālr. + 32 229 13391)

 

Argumentēti atzinumi

 

Atvērto datu direktīva. Komisija aicina RUMĀNIJU un SLOVĒNIJU ievērot ES noteikumus par atvērto datu un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR(2021)0493) un Slovēnijai (INFR(2021)0505), kurā prasa paziņot informāciju par to, kā ES noteikumi par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (Direktīva ES 2019/1024, tā sauktā Atvērto datu direktīva) ir transponēti valsts tiesību aktos. Lai gan transponēšanas termiņš bija 2021. gada 17. jūlijā, iepriekš minētās dalībvalstis joprojām nav paziņojušas visus savus valsts pasākumus, neraugoties uz 2021. gada 30. septembrī nosūtītajām oficiālā paziņojuma vēstulēm. 2019. gada 20. jūnijā pieņemtā direktīva par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu ir vērsta uz to, lai pilnvērtīgāk izmantotu datu sniegtās priekšrocības un padarītu pieejamu atkalizmantošanai plašo un vērtīgo datu resursu kopumu, ko izveidojis publiskais sektors. Tas mazinās šķēršļus MVU ienākšanai tirgū, jo samazināsies datu atkalizmantošanas izmaksas, būs pieejams vairāk datu un augs darījumdarbības iespējas, ko veicinās datu koplietošana, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API). Direktīva stimulē inovatīvu risinājumu, piemēram, mobilo lietotņu, izstrādi, palielina pārredzamību, atverot piekļuvi publiski finansētas pētniecības datiem, un atbalsta jaunas tehnoloģijas, arī mākslīgo intelektu. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var lemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Autortiesības. Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt savos tiesību aktos jaunos telesakaru noteikumus.

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR 2021/0159), Kiprai (INFR 2021/0172), Grieķijai (INFR 2021/0211), Īrijai (INFR 2021/0261), Latvijai (INFR 2021/0295), Polijai (INFR 2021/0320), Portugālei (INFR 2021/0329), Slovēnijai (INFR 2021/0353), Slovākijai (INFR 2021/0361) un Somijai (INFR 2021/0231) par to, ka tās nav paziņojušas Komisijai par noteiktām tiešsaistes pārraidēm piemērojamiem transponēšanas pasākumiem, kas skar autortiesības un blakustiesības (ES Direktīva 2019/789). Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu arī Beļģijai (INFR 2021/0149), Bulgārijai (INFR 2021/0160), Kiprai (INFR 2021/0173), Dānijai (INFR 2021/0196), Grieķijai (INFR 2021/0212), Francijai (INFR 2021/0241), Latvijai (INFR 2021/0296), Polijai (INFR 2021/0321), Portugālei (INFR 2021/0330), Slovēnijai (INFR 2021/0354), Slovākijai (INFR 2021/0362), Somijai (INFR 2021/0232) un Zviedrijai (INFR 2021/0345) par to, ka tās nav paziņojušas Komisijai par direktīvas par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū (Direktīva (ES) 2019/790) transponēšanas pasākumiem. Abu minēto direktīvu mērķis ir modernizēt autortiesību noteikumus patērētājiem un autoriem nolūkā maksimāli izmantot digitālo pasauli. Tās aizsargā tiesību turētājus no dažādām nozarēm, stimulējot augsvērtīgāka satura radīšanu un apriti. Tās nodrošina lietotājiem plašāku satura klāstu, samazinot darījumu izmaksas un atvieglojot radio un televīzijas programmu izplatīšanu visā ES. Dalībvalstīm šie noteikumi jāievieš bez kavēšanās, un tas ļaus ES pilsoņiem, radošajām nozarēm, presei, pētniekiem, pedagogiem un kultūras mantojuma iestādēm, kā arī pakalpojumu sniedzējiem visā ES jau gūt kādu labumu no šiem noteikumiem. 2021. gada 23. jūlijā Komisija sāka pārkāpuma izbeigšanas procedūru, nosūtīdama oficiāla paziņojuma vēstules dalībvalstīm, kuras nebija paziņojušas par abu direktīvu pilnīgu transponēšanu. Šodien Komisija izdeva argumentētu atzinumu par iepriekš minētajām dalībvalstīm. Dalībvalstīm ir divi mēneši laika stāvokli labot un noteikt transponēšanas pasākumus, kas attiecas uz abām direktīvām. Pretējā gadījumā Komisija var lemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojums presei ir pieejams šeit.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Komisija vēršas pret piecām dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija šodien nolēmusi vērsties pret Čehiju (INFR 2020/0510)Īriju (INFR 2020/0531), Rumāniju (INFR 2020/0555), Slovākiju (INFR 2020/0563) un Spāniju(INFR 2020/0521) Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tās nav transponējušas pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (“AVMPD”, Direktīva (ES) 2018/1808), ar prasību noteikt finanšu sankcijas saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu. AVMPD reglamentē valstu tiesību aktu koordināciju ES mērogā attiecībā uz visiem audiovizuālajiem medijiem. Pēdējā AVMPD pārskatīšana notika 2018. gadā. Pārskatītā AVMPD nodrošina ES mēroga mediju satura standartus visiem audiovizuālajiem medijiem – gan tradicionālo TV pārraižu, gan pakalpojumu pēc pieprasījuma – papildus video koplietošanas platformām. Jaunie ES noteikumi paredzēti, lai radītu drošāku, godīgāku un daudzveidīgāku audiovizuālo vidi. Tie pastiprina skatītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātakajiem, piemēram, nepilngadīgajiem, attiecina noteikumus saistībā ar nelikumīgu un kaitīgu saturu uz video koplietošanas platformām un veicina kultūras daudzveidību audiovizuālajos medijos. Turklāt direktīvā mediju nacionālajiem regulatoriem tika noteiktas papildu neatkarības prasības. Dalībvalstīm bija jātransponē šī direktīva savos tiesību aktos un jāpaziņo Komisijai visi valsts līmeņa transponēšanas pasākumi līdz 2020. gada 19. septembrim. Tā kā attiecīgie valsts noteikumi nav pieņemti Komisija 2020. gada novembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 23 dalībvalstīm, vēlāk, 2021. gada septembrī tika nosūtīti deviņi un novembrī – divi argumentēti atzinumi. Patlaban iepriekšminētās dalībvalstis nav pilnībā transponējušas un paziņojušas Komisijai par pasākumiem, ar kuriem īsteno AVMPD. Tādēļ Komisija šodien nolēma nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Tostarp tika iekļauta prasība noteikt finanšu sankcijas saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu. Paziņojums presei ir pieejams šeit.

 

10. Darbs un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Veerle Nuyts, tālr.: + 32 229 96302; Flora Matthaes, tālr.: + 32 229 83951)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

ES darba tiesības. Komisija aicina ĪRIJU grozīt tās tiesību aktus par Eiropas Uzņēmumu padomēm.

Komisija aicina Īriju (INFR (2022)4021) ievērot ES noteikumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību efektīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu (Direktīva 2009/38/EK). Eiropas Uzņēmumu padomēm ir svarīga loma daudznacionālu uzņēmumu darba ņēmēju informēšanā un konsultēšanā pāri robežām. Dalībvalstīm jāievieš atbilstīgas administratīvās vai juridiskās procedūras, lai darba ņēmēji un uzņēmumu vadība varētu īstenot visas tiesības un pienākumus, kas izriet no direktīvas. Komisija ir konstatējusi vairākus trūkumus Īrijas tiesību aktos, kas negarantē darba ņēmēju pārstāvju, Īpašās pārrunu struktūras (darba ņēmēju pārstāvju struktūras) vai Eiropas Uzņēmumu padomes tiesības vērsties valsts tiesā saistībā ar strīdiem, kas saistīti ar šajā direktīvā noteikto tiesību un pienākumu pārkāpumiem. Tas attiecas, piemēram, uz strīdiem, kas saistīti ar tiesībām lūgt palīdzību un eksperta klātbūtni sarunu sanāksmēs vai strīdos, kas saistīti ar konfidencialitātes pienākumiem. Tāpēc Komisija sūta Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli; Īrijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var lemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Pamatots atzinums

 

Darba ņēmēju aizsardzība pret vēzi izraisošām ķīmiskām vielām. Komisija turpina pārkāpuma lietu pret SPĀNIJU.

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Spānijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0410) par to, ka tā nav paziņojusi par saviem valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē ES noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no vēzi izraisošām ķīmiskām vielām, piemēram, kancerogēniem un mutagēniem (Direktīva (ES) 2019/983). Šī ES direktīva ir Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas trešā pārskatīšana. Tā uzlabo aptuveni 1 miljona darba ņēmēju aizsardzību Eiropā, ierobežojot darba ņēmēju eksponētību piecām vēzi izraisošām ķīmiskām vielām. Piemēram, direktīvas trešajā pārskatīšanā ir iekļauts formaldehīds, ko plaši izmanto būvdarbos, papīrā un papīra produktos, kokā un koksnes produktos un kas var izraisīt nazofaringālu vēzi (galvas un kakla vēža veids) un leikēmiju. Dalībvalstīm bija jātransponē trešais noteikumu atjauninājums un jāpaziņo Komisijai par attiecīgajiem valsts pasākumiem līdz 2021. gada 11. jūlijam. Līdz šim Spānija to vēl nav izdarījusi, neraugoties uz to, ka Komisija 2021. gada 30. septembrī jau nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstuli. Tāpēc šodien Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Tagad Spānijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi uz argumentēto atzinumu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 19. maijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā