Pārejas darbības rezultātu indekss: dalībvalstīm ir augsti pārejas rādītāji

Autors: Dirks Volkārtss (Dirk Volckaerts), “Commission en direct”

Kā ES dalībvalstis virzās uz Komisijas politisko prioritāšu sasniegšanu? Kā tās īsteno ekonomikas, sociālo, vides un pārvaldības pāreju? Komisijas 2021. gada pārejas darbības rezultātu indekss liecina, ka nepavisam ne slikti. Gada indekss tika publicēts 14. martā, un “Commission en direct” apkopo galvenās atziņas.

​Attēli bieži vien pasaka vairāk nekā vārdi. Ja aplūkosiet pārejas darbības rezultātu indeksa interaktīvo karti (saite zemāk), uzreiz ieraudzīsiet, ka Eiropas Savienībai klājas labi — un pat ļoti labi, salīdzinot ar pasaules vidējo rādītāju. Taču kas ir pārejas darbības rezultātu indekss?

Sabīne Prevosta, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta politikas speciāliste, kas atbild par šo svarīgo gada rezultātu pārskatu, skaidro:

Pārejas darbības rezultātu indeksa mērķis ir sniegt niansētāku labklājības definīciju, jēgpilnā veidā ņemot vērā pašreizējās problēmas, kuras mēs visi zinām. Tajā arī aplūkots, kādi ir sabiedrībai svarīgie jautājumi un darbības rezultāti papildus vienotajam IKP mērījumam.

Pārejas darbības rezultātu indekss ir unikāls rīks. Laikposmā no 2011. līdz 2020. gadam tajā tiek aplūkotas ne tikai ES dalībvalstis, bet arī 45 citas valstis, kas pārstāv 76 % no pasaules iedzīvotāju skaita, pēc to vispārējā snieguma virzībā uz labklājību. Indekss ir veidots, pamatojoties uz četrām pašreiz notiekošām pārejām – ekonomikas, sociālajā, vides un pārvaldības jomā.

ES valstu darbības rezultāti ir labi

Kopējā aina Eiropas Savienībā neizskatās slikti, gluži pretēji. Gandrīz visas ES valstis pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojušas savus pārejas darbības rādītājus – vidēji par 4,9 %, savukārt pasaulē rādītāji uzlabojušies vidēji par 4,3 %. Ļoti liels snieguma uzlabojums novērojams Horvātijā (+ 13,5 %), taču arī Grieķijā un Igaunijā pieaugums pārsniedz 10 %. Abas valstis, kas ieņem augstāko vietu Eiropas Savienībā, – Dānija un Īrija – ir arī globālās pārejas līderes. Vienīgā ES dalībvalsts, kas nav uzlabojusi savu sniegumu kopš 2011. gada, ir Ungārija. Tomēr kopumā 19 ES valstu rādītāji pārsniedz ES-27 vidējo rādītāju (4,9 %), un vairāku ES valstu — piemēram, Maltas un Čehijas Republikas — pielikto pūliņu dēļ tās ir sākušas apsteigt spēcīgās valstis.

Valstis, kas iekļautas šī indeksa pārejas līderu sarakstā, ir arī vienas no vadošajām sociālās un pārvaldības pārejas procesā. Dati liecina, ka ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā ir ļoti svarīga nozīme ekonomikas atlabšanas ceļā uz labklājīgu ilgtspēju. Tie arī liecina, ka pastāvīgi ieguldījumi izglītībā atmaksājas, un labākie ekonomiskie rādītāji ir tām valstīm, kurām ir vislielākie izdevumi uz vienu studentu.

Pēc Sabīnes Prevostas domām, fakts, ka pārejas darbības rezultātu indekss aptver daudz vairāk nekā IKP mērījums un tajā tiek analizētas iespējamās saiknes starp pārejas rādītājiem un inovāciju, digitalizāciju, dzimumu līdztiesību, nabadzību un daudz ko citu, padara to par ļoti spēcīgu, pārredzamu un stabilu rīku, kuru ir aizraujoši izmantot.

Darbs pie pārejas darbības rezultātu indeksa bija ļoti interesants un diezgan intensīvs, jo tas skar daudzas un dažādas jomas, piemēram, izglītību, iekļaušanu un pārvaldību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas un izejvielu izmantojuma pēdu, ko mēs visi varam saistīt ar savu dzīvi.

Ko var uzlabot

Šā gada pārejas darbības rezultātu indeksa ziņojums atkal liecina, ka pat valstis ar augstākajiem rādītājiem var daudz ko uzlabot, jo neviena valsts nav līdere visās četrās dimensijās. Konkrēti, ziņojums parāda, ka visā Eiropas Savienībā ir jāuzlabo vides un ekonomikas pārejas rādītāji.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela sacīja:

Līdz šim pastāvējušie un jaunie izaicinājumi liek mums veidot noturīgāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku sabiedrību. Pārejas darbības rezultātu indekss var dot atbalstu diskusijā par šīm tēmām, palīdzēt pārdomāt un mainīt savu uztveri, lai mūsu ceļš virzītos uz šo mērķi. Mums jāpanāk, lai jaunieši varētu cerēt uz veselīgu, drošu un inovatīvu nākotni.

Pārejas darbības rezultātu indekss ar 72 valstu aprakstiem par 10 gadu laikā panākto un interaktīvu tīmekļa vietni, kas ļauj salīdzināt valstis, var dot spēcīgu signālu gan politikas veidotājiem, gan iedzīvotājiem par to, kas ir svarīgi sabiedrībai ārpus vienotā IKP mērījuma. Indeksa pamatā esošā ideja ir virzība uz taisnīgu un labklājīgu ilgtspēju, kā noteikts ES 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā, Komisijas prioritātēs un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos.

·Pārejas darbības rezultātu indekss, interaktīva karte un dokumenti

·2021. gada pārejas darbības rezultātu indekss — pilns ziņojums un pielikumi

Tēmas: Ilgtspējīga attīstība Pētniecība un inovācija Komisijas politiskās prioritātes Marija Gabriela