Pārkāpuma lietu aprīļa pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Ar kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas tām ar ES tiesību aktiem uzliktos pienākumus. Lēmumi aptver dažādas nozares un dažādas ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā.

Zemāk, grupējot pa rīcībpolitikas jomām, ir sniegti galvenie Komisijas pieņemtie lēmumi. Turklāt 76 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt, tā slēdz.

Vairāk par ES pārkāpuma procedūru uzzināsiet pilnā jautājumu un atbilžu tekstā. Sīkāk par katras lietas vēsturi var uzzināt pārkāpuma lietu reģistrā.

 

1. Vide

(Vairāk informācijas no: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Maëlys Dreux, tālr. +32 229 54673)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina FRANCIJU pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2024)2017), kas nav pareizi transponējusi Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem, kura ir grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851). Atkritumu pamatdirektīva ir ES tiesību pamatakts, kura mērķis ir novērst vai samazināt atkritumu rašanos, mazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un uzlabojot šīs izmantošanas efektivitāti, un pārejā uz aprites ekonomiku un Savienības ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanā tas ir izšķirīgi svarīgi. Grozītā direktīva noteic saistošus mērķus attiecībā uz sadzīves atkritumu reciklēšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Turklāt tā prasa dalībvalstīm uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Grozītā direktīva dalībvalstīm tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 5. jūlijam. Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret deviņām citām dalībvalstīm (Bulgārija, Čehija, Igaunija, Kipra, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle un Rumānija). Izrādās, Francija nav pareizi transponējusi vairākas grozītās direktīvas normas. Piemēram, tā nav pareizi transponējusi metodiku, kas jāizmanto pārtikas atkritumu mērīšanai, pasākumus, kas reglamentē atkritumu dalīto savākšanu un dalīti savākto atkritumu sadedzināšanu, un dažas definīcijas. Tāpēc Komisija Francijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 Komisija aicina AUSTRIJU pareizi transponēt Vidiskās ietekmes novērtējuma direktīvu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai (INFR(2024)2012), kas savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi Vidiskās ietekmes novērtējuma direktīvu (Direktīva 2011/92/ES, kura grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES). Saskaņā ar grozīto direktīvu Eiropas Savienībā vispirms ir jānovērtē lielu būvniecības vai attīstības projektu ietekme uz vidi. To dara, pirms projekts var sākties. Lai labā līmenī nodrošinātu vides aizsardzību, vidiskās ietekmes novērtējuma procedūra garantē, ka attiecībā uz dažāda veida publiskiem un privātiem projektiem lēmumu pieņemšanas process ir pārredzams un paredzams. Austrijas tiesību akti neparedz novērtēt visus projektus, kuri visdrīzāk būtiski ietekmēs vidi. Dažu projektu novērtēšana aptver tikai konkrētas jomas. Nav pietiekami transponēti kritēriji, pēc kuriem projektus atlasa novērtēšanai, — tas jo īpaši attiecas uz kumulatīvu ietekmi, kas rodas kopā ar citiem projektiem, un projektu plānošanu tādās jutīgās zonās kā mitrāji, piekrastes apgabali, upju grīvas, kalni un mežu teritorijas. Turklāt Vidiskās ietekmes novērtējuma direktīvai neatbilst dažu projektu definīcijas (brīvdienu ciemati un viesnīcu kompleksi ārpus pilsētu teritorijām, izmaiņas un projektu paplašināšana). Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai, kam tagad ir divi mēneši laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina LIETUVU pareizi transponēt ES tiesību aktus par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai (INFR(2024)2015), kas savos tiesību aktos nav pareizi iestrādājusi Direktīvu par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņotāju ierobežošanu (Direktīva (ES) 2015/2193). Šīs direktīvas mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, nosakot vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu (ar ievadīto siltumjaudu, kas vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par 50 MW) emisiju robežvērtības. Šīs iekārtas ir nozīmīgs sēra dioksīda, slāpekļa oksīda un putekļu emisiju avots. Eiropas zaļajā kursā, jo īpaši Nulles piesārņojuma rīcības plānā, ir uzsvērts, cik svarīgi ir samazināt gaisa piesārņojumu — vienu no galvenajiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Lai rezultatīvi aizsargātu cilvēka veselību un dabisko vidi, ļoti svarīgi ir ievērot ES tiesību aktos nostiprinātās emisiju robežvērtības un gaisa kvalitātes standartus. Lietuva šo direktīvu savos tiesību aktos nav transponējusi pareizi. Dalībvalstīm tas bija jāizdara līdz 2017. gada 19. decembrim. Lietuva (savos aktos) nav iekļāvusi pareizas prasības par piesārņotāju emisiju robežvērtību noteikšanu un dažas definīcijas ir transponējusi nepareizi. Tā arī nav pareizi transponējusi dažus operatora atļauju izsniegšanas pienākumus. Tāpēc Komisija Lietuvai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Papildu oficiāla paziņojuma vēstule saskaņā ar LESD 258. pantu

Komisija aicina AUSTRIJU izpildīt Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas prasības

Eiropas Komisija ir nolēmusi Austrijai nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2045) par to, ka tā Zalcburgas Augstā Tauerna nacionālajā parkā nav pareizi piemērojusi Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK). Augstā Tauerna nacionālais parks, kas saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu ir noteikts par Natura 2000 teritoriju, ir Alpu lielākā aizsargājamā teritorija. Tajā ir sastopamas prioritāras vairāku tādu veidu dabiskas dzīvotnes (arī sugām bagātas Nardus pļavas un gravu meži), kam draud izzušana. Dzīvotņu direktīva noteic, ka dalībvalstīm šīs dzīvotnes jāaizsargā un jāatjauno, jo tām ir būtiska nozīme bioloģiskajā daudzveidībā. Eiropas zaļais kurss un Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam liecina, ka Eiropas Savienība par svarīgu prioritāti izvirza biodaudzveidības aizsardzību un atjaunošanu nolūkā apturēt tās izzušanu. Austrija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi dažas Dzīvotņu direktīvas prasības, kas attiecas tieši uz šo nacionālo parku. Tas attiecas arī uz prasību nepieļaut dabisko dzīvotņu noplicināšanos un pienācīgi novērtēt visus plānus vai projektus, kas nav tieši saistīti ar Natura 2000 teritorijas apsaimniekošanu. Oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija Austrijai nosūtīja jau 2023. gadā. Tālāka izmeklēšana atklāja, ka attiecībā uz šo teritoriju noteiktie saglabāšanas mērķi neatbilst ES tiesību aktu prasībām. Tāpēc Komisija Austrijai sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, tagad tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina POLIJU atjaunināt tiesību aktus, kas ierobežo gaisa piesārņojumu

Šodien Eiropas Komisija nolēma Polijai nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2021)2024) par to, ka tā nav novērsusi trūkumus Direktīvas par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (NEC direktīva) (Direktīva (ES) 2016/2284) transponēšanā. NEC direktīva palīdz gaisa piesārņojumu mazināt līdz tādiem līmeņiem, kuriem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz cilvēka veselību un vidi un kuri tām nerada riskus. Konkrētāk, NEC direktīva dalībvalstīm noteic emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz pieciem nozīmīgiem gaisa piesārņotājiem, proti, slāpekļa oksīdiem, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, sēra dioksīdu, amonjaku un smalkajām daļiņām (PM2.5). Visi šie gaisa piesārņotāji stipri nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību (piemēram, tie var izraisīt elpošanas orgānu problēmas, sirds un asinsvadu slimības un vēzi) un kaitē ekosistēmām. Eiropas zaļajā kursā un tā Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir uzsvērts, cik svarīgi ir samazināt gaisa piesārņojumu — vienu no galvenajiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. 2021. gada jūnijā Komisija Polijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, aicinot to ievērot NEC direktīvu. Tomēr dažas sūdzības joprojām pastāv, arī nav transponēta prasība par nacionālajām gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmām rīkot pārrobežu apspriedes un programmās iekļaut obligātus pasākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Polijai nosūtīt argumentētu atzinumu, tagad dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina ĪRIJU pareizi transponēt ES tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām

Šodien Eiropas Komisija nolēma Īrijai nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2021)2116) par to, ka tā nav novērsusi trūkumus Rūpniecisko emisiju direktīvas (Direktīva 2010/75/ES) transponēšanā. Rūpnieciskas darbības būtiski ietekmē veselību un vidi. Rūpniecisko emisiju direktīva paredz noteikumus, kas ļauj novērst un samazināt kaitīgās rūpnieciskās emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, kā arī nepieļaut atkritumu rašanos. Eiropas zaļais kurss un jo īpaši tā Nulles piesārņojuma rīcības plāns prasa gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz līmeņiem, kas vairs nav uzskatāmi par cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām kaitīgiem, tādējādi radot no toksikantiem brīvu vidi. 2022. gada februārī Komisija Īrijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Īrijas tiesību aktos joprojām nav pareizi transponētas dažas tādas atļauju piešķiršanas prasības kā atbilstība emisiju robežvērtībām, piešķirot atkāpi no prasības ievērot ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, dažas tehniskas prasības direktīvas pielikumos un noteiktas definīcijas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Īrijai nosūtīt argumentētu atzinumu, tagad dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Vairāk informācijas no: Johanna Bernsel, tālr. +32 229 86699, Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija mudina BULGĀRIJU, SPĀNIJU un RUMĀNIJU ievērot publiskā iepirkuma tiesību aktus

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai (INFR(2023)2114), un izdot argumentētus atzinumus par Bulgāriju (INFR(2018)2268) un Spāniju (INFR(2021)2171) par publiskā iepirkuma tiesību aktu neievērošanu. Noteikumi par publiskajiem līgumiem un koncesijas līgumiem (Direktīva 2014/23/ES, Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES) dalībvalstīm savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2016. gada 18. aprīlim. Līdz ar prasību, lai dalībvalstis ievēro objektīvas un pārredzamas procedūras, šo direktīvu mērķis ir publiskos tirgus atvērt patiesai uzņēmumu konkurencei visā Eiropas Savienībā un publiskajos iepirkumos nodrošināt labāko cenas un vērtības attiecību. Komisija pie valstīm vēršas dažādos jautājumos, kas cita starpā Rumānijas gadījumā ir saistīti ar operatoru tiesību ierobežojumiem un Bulgārijas gadījumā — ar privāto slimnīcu izslēgšanu no ES publiskā iepirkuma noteikumiem pat tad, ja tās ir daļēji finansētas no publiskiem līdzekļiem.  Konkrētāk, Spānijas tiesību akti nerespektē direktīvu piemērošanas tvērumu attiecībā uz to līgumslēdzēju iestāžu veidu, līgumiem un līgumu grozījumiem, kuriem jābūt aptvertiem.

Bulgārijai, Spānijai un Rumānijai tagad ir divi mēneši laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst.  Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt Rumānijai izdot argumentētu atzinumu un pret Bulgāriju un Spāniju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina SPĀNIJU un UNGĀRIJU ievērot noteikumus par automaģistrāļu koncesijas līgumiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2024)4006), un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2021)4052), kas nav ievērojušas automaģistrāļu koncesijas līgumu noteikumus. Abu vēstuļu nolūks ir panākt, ka tiek ievēroti ES noteikumi par koncesijām, kuri paredz vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kas ir ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrās, un pārredzamības pienākuma ievērošanu. Komisija pievēršas dažādām problēmām, kas saistās ar šiem līgumiem. Tā uzskata, ka Ungārijas 35 gadu koncesijai trūka aplēstās vērtības pārredzamības, ka operacionālais risks tajā netika pietiekami nodots un ka tā uz nepamatoti ilgu laiku tika pagarināta bez pamatojuma, pārkāpjot ES tiesību aktus. Spānija divu automaģistrāļu koncesiju termiņu pagarināja, pienācīgi nepiemērojot konkursa procedūras un pārkāpjot ES noteikumus.

Spānijai un Ungārijai tagad ir divi mēneši laika atbildēt uz Komisijas argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

Komisija lūdz FRANCIJU ievērot ES noteikumus par veterināro uzņēmumu un veterinārārstu pārvietošanās brīvību

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2024)4005) par tās noteikumiem, kas reglamentē veterināros uzņēmumus un veterinārārstus. Komisija rīkojas, reaģējot uz bažām par Francijas atbilstību ES noteikumiem par iedibinājumbrīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kuri ir sniegti Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Pakalpojumu direktīvā. Šie ES noteikumi nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji nesaskaras ar nepamatotiem šķēršļiem, veicot uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai no savas piederības valsts sniedzot pakalpojumus pāri robežām. Francijas noteikumi prasa, lai veterinārārsti vismaz nepilnu laiku atrastos katrā no saviem birojiem. Šī prasība praktiski ierobežo to iestāžu skaitu, kas veterinārārstam var piederēt, un tātad arī to biroju skaitu, kuros tas var darboties. Turklāt Francijas tiesību akti gan pakalpojumu sniegšanas brīvību pieļauj principā, tomēr praksē Francija ierobežo citās dalībvalstīs reģistrētus veterinārārstus Francijā piedāvāt īslaicīgus un gadījuma rakstura pakalpojumus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai, kurai tagad ir divi mēneši laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija nolemj pret RUMĀNIJU sākt pārkāpuma procedūru par ES maksājumu kavējumu noteikumu nepiemērošanu

Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai (INFR(2024)4004), kas nepareizi piemēro Maksājumu kavējumu direktīvas (Direktīva 2011/7/ES) uzliktos pienākumus.

Maksājumu kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumus, tiem samazinot likviditāti, apgrūtinot augsmi, pasliktinot izturētspēju un potenciāli kavējot centienus kļūt zaļākiem un digitālākiem. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos uzņēmumu un jo īpaši MVU spēja darboties un veikt ieguldījumus ir atkarīga no maksājumu regularitātes. Maksājumu kavējumu direktīvā publiskā sektora iestādēm noteic pienākumu rēķinus apmaksāt 30 dienu laikā (vai publisko veselības aizsardzības iestāžu gadījumā — 60 dienu laikā).

Komisija Rumānijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli sakarā ar to, ka tās publiskās veselības iestādes par pacientiem valsts veselības apdrošināšanas sistēmā izsniegtām zālēm Rumānijas neatkarīgajām aptiekām maksā, pārmērīgi kavējot. Tā kā izplatītāju un citu piegādes ķēdes dalībnieku priekšā par jebkādiem kavējumiem tieši atbildīgas ir aptiekas, šie maksājumu kavējumi var Rumānijā izraisīt neatkarīgu aptieku bankrotu. Rumānijai tagad ir divi mēneši laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj pret GRIEĶIJU vērsties Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā nepareizi piemēro ES noteikumus par maksājumu kavējumiem

Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju (INFR(2023)2027) par nepareizu no Maksājumu kavējumu direktīvas (Direktīva 2011/7/ES) izrietošo noteikumu piemērošanu.

Komisija vēršas Tiesā pret Grieķiju sakarā ar šīs valsts publisko slimnīcu nepareizo maksājumu praksi pret saviem piegādātājiem. Pārkāpjot iedibināto judikatūru, šīs slimnīcas neievēro pienākumu gadījumos, kur piegādātāji piekrīt atteikties no tiesībām uz procentiem, parādus samaksāt nekavējoties. Maksājumu kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumus, samazinot to likviditāti, tiem apgrūtinot augsmi, pasliktinot izturētspēju un potenciāli kavējot centienus kļūt zaļākiem un digitālākiem. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos uzņēmumu un jo īpaši MVU spēja darboties un veikt ieguldījumus ir atkarīga no maksājumu regularitātes. Maksājumu kavējumu direktīvā publiskā sektora iestādēm noteic pienākumu rēķinus apmaksāt 30 dienu laikā (vai publisko veselības aizsardzības iestāžu gadījumā — 60 dienu laikā). Komisija uzskata, ka ar Grieķijas iestāžu līdzšinējiem centieniem nepietiek, tāpēc pret šo valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.

Komisija nolemj pret ČEHIJU vērsties Eiropas Savienības Tiesā par profesionālās darbības regulējuma samērīguma ES noteikumu nepareizu transponēšanu

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi pret Čehiju (INFR(2021)2201) vērsties Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi Samērīguma novērtēšanas direktīvu (Direktīva (ES) 2018/958). Šī direktīva reglamentē to, kā tiek novērtēta tādu jaunu noteikumu samērība, kas ierobežo piekļuvi reglamentētām profesijām. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai tiesiskais profesiju regulējums tajās tiektos uz leģitīmu sabiedrības interešu mērķiem, būtu nepieciešams un līdzsvarots. Lai novērstu nepamatotus šķēršļus vienotajā tirgū un atvieglotu piekļuvi reglamentētām profesijām, izšķirīgi svarīgi ir tas, lai pirms profesiju regulējuma pieņemšanas būtu pieejams skaidrs un vienots novērtējuma regulējums. Čehija nav nodrošinājusi, lai tiktu novērtēts visu šo direktīvas aptverto pasākumu samērīgums, jo īpaši attiecībā uz profesionālu struktūru vai parlamenta grozījumu kārtībā ierosinātiem pasākumiem. Turklāt Čehija nav nodrošinājusi vairāku vienlaikus ieviestu prasību kumulatīvās ietekmes novērtēšanu. Šīs darbības mērķis ir nodrošināt šīs direktīvas pareizu īstenošanu, ar to atbilstoši Komisijas paziņojumā “Vienotais tirgus 30 gadu vecumā” izklāstītajiem mērķiem novēršot nesamērīgus šķēršļus vienotajā tirgū. Komisija uzskata, ka ar Čehijas iestāžu līdzšinējiem centieniem nepietiek, tāpēc pret šo valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Vairāk informācijas no: Anitta Hipper, tālr.: +32 229 85691; Elettra Di Massa, tālr.: +32 2 298 21 61)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina UNGĀRIJU izpildīt Tiesas spriedumu lietā C-823/21 par pienākumu nodrošināt efektīvu piekļuvi starptautiskās aizsardzības procedūrai

Komisija ir nolēmusi oficiāla paziņojuma vēstuli nosūtīt Ungārijai (INFR(2020)2310) par Eiropas Savienības Tiesas sprieduma neizpildi lietā C-823/21 Komisija/Ungārija. 2023. gada 22. jūnija spriedumā Tiesa konstatēja, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek ES noteikumi par patvērumu. Konkrētāk, Tiesa secināja: nenodrošinot, ka trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem tiek sniegta efektīva piekļuve starptautiskās aizsardzības procedūrai, Ungārija ir pārkāpusi Direktīvu 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai. Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktu prasību, lai būtu iespējams pieteikties uz starptautisko aizsardzību Ungārijā, trešo valstu valstspiederīgajiem vispirms Ungārijas vēstniecībā ārpus Eiropas Savienības ir jāiesniedz nodomu deklarācija, kurā ir norādīta viņu vēlme pieprasīt patvērumu, un jāsaņem īpaša ieceļošanas atļauja šim nolūkam.

Par pasākumiem, ko Ungārija būtu veikusi, lai oficiāli atzītos Savienības tiesību aktu pārkāpumus novērstu, nav informācijas, tāpēc Komisija uzskata, ka pienākumu veikt Tiesas sprieduma izpildīšanai vajadzīgos pasākumus Ungārija nav izpildījusi. Ungārijai ir divi mēneši laika uz šo oficiāla paziņojuma vēstuli atbildēt. Atkarībā no saņemtās atbildes Komisija var nolemt lietu nodot atpakaļ Eiropas Savienības Tiesai un ierosināt finansiālu sankciju piemērošanu.

 

4. Tiesiskums

(Vairāk informācijas no: Christian Wigand, tālr.: +32 229 62253; Jördis Ferroli, tālr. +32 229 92729, Yuliya Matsyk, tālr.: +32 229-62716)

Oficiāla paziņojuma vēstules un papildu oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina BULGĀRIJU, SPĀNIJU un POLIJU pareizi transponēt ES noteikumus par nevainīguma prezumpciju un tiesībām lietas izskatīšanā tiesā piedalīties klātienē

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, par Direktīvas par nevainīguma prezumpcijas stiprināšanu un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/343) nepareizu transponēšanu nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2024)2033) un Polijai (INFR(2024)2034), un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2093) nosūtot Bulgārijai. Minētā direktīva ir viena no sešām, ko ES ir pieņēmusi, lai radītu kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā Eiropas Savienībā krimināllietās tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu. Komisija uzskata, ka daži valsts transponēšanas pasākumi, kurus minētās trīs dalībvalstis paziņojušas, īsti neatbilst direktīvas prasībām. Pirmo oficiālā paziņojuma vēstuli Komisija Bulgārijai nosūtīja 2023. gada septembrī, bet konstatēja papildu problēmas tajā, kā Bulgārija ir transponējusi normas par tiesāšanu aizmuguriski un tiesībām uz jaunu tiesu. Gan attiecībā uz Poliju, gan Spāniju Komisija konstatēja, ka šo dalībvalstu paziņotie pasākumi nepareizi transponē direktīvas noteikumus par publisku atsaukšanos uz vainu un noteikumus par fizisku ierobežojumu izmantošanu tad, kad aizdomās turētās un apsūdzētās personas parādās tiesā vai sabiedrībā. Polija nav pareizi transponējusi nosacījumus par to, kā piemēro pierādīšanas pienākumu, tiesības klusēt un tiesības neliecināt pret sevi, prasības attiecībā uz tiesāšanu aizmuguriski, kā arī normu par tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Turklāt Polijas tiesību akti nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu aizdomās turētas personas direktīvas dotās tiesības izmantot spēj tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes viņus ir informējušas par aizdomās turētas vai apsūdzētas personas statusu, un tādējādi nav pareizi transponēts direktīvas tvērums. Tāpēc Komisija Spānijai un Polijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli un Bulgārijai — papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, tagad dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Komisija mudina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, NĪDERLANDI, POLIJU un SOMIJU ievērot Eiropas apcietināšanas ordera pārrobežu tiesvedības procedūras

Šodien Eiropas Komisija nolēma papildu oficiāla paziņojuma vēstuli nosūtīt Bulgārijai (INFR(2021)2262) un argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2021)2002), Nīderlandei (INFR(2021)2004), Polijai (INFR(2020)2308) un Somijai (INFR(2021)2110), kas nav nodrošinājušas atbilstību Pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/JHA). Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Tas darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra un ir aizstājis garas personu izdošanas procedūras, kas starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms tam. Bulgārija ir rīkojusies attiecībā uz agrākajām sūdzībām, bet tagad ar citiem grozījumiem nav pareizi transponējusi normas, kas attiecas uz pieprasītās personas turēšanu apcietinājumā. Beļģija nav pieņēmusi tiesību aktus, kuri tās tiesību aktos transponētu normu par nodošanu vai vēlāku izdošanu, Beļģijai rīkojoties kā izpildītājai dalībvalstij. Turklāt Beļģija nav pareizi transponējusi normas, kas cita starpā attiecas uz fakultatīvajiem neizpildīšanas pamatiem, EAO izpildes termiņiem un par stāvokli un uzklausīšanu līdz lēmuma pieņemšanai. Nīderlande ir nepareizi transponējusi normas, kas cita starpā attiecas uz pienākumu izpildīt EAO, neizpildes pamatiem, kompetento tiesu iestādi, kas ir izpildītāja un personas nodošanas termiņiem. Polija ir nepareizi transponējusi normas, kas cita starpā attiecas uz darbības abpusējas sodāmības pārbaudi, EAO neizpildes pamatiem, izsniegšanas dalībvalsts garantijām. Somija ir nepareizi transponējusi normas, kas cita starpā attiecas uz neizpildes pamatiem, izsniegšanas dalībvalsts garantijām, termiņiem, nodošanas atlikšanu vai pakļaušanu nosacījumiem un tranzītu. Tātad šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika atbildēt un veikt pasākumus, kas vajadzīgi Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt nosūtīt Bulgārijai argumentētu atzinumu vai pret Beļģiju, Nīderlandi, Poliju un Somiju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina GRIEĶIJU un KIPRU pareizi transponēt noteikumus par cīņu pret krāpšanos ar Savienības budžeta līdzekļiem

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2021)2236) un Kiprai (INFR(2021)2265) par to, ka tās savos tiesību aktos nav pareizi transponējušas Direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības budžetu, izmantojot krimināltiesības (FIA direktīva). Šie noteikumi paaugstina ES budžeta aizsardzības līmeni, saskaņojot Savienības finanšu intereses skarošu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, sankcijas par tiem un to noilguma termiņus un veidojot Eiropas Prokuratūras (EPPO) pamatu. Pirmo reizi oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija Grieķijai nosūtīja 2021. gada decembrī, bet Kiprai — 2022. gada februārī. Izanalizējusi šo valstu atbildes, Komisija uzskata, ka Grieķija nav pareizi transponējusi direktīvas normas, kurās ir definēti jēdzieni “pasīva korupcija” un “civildienesta ierēdnis”. Turklāt Komisija uzskata, ka dažas no Grieķijas paziņotajām normām paredz noteikumus, kuri ierobežo par direktīvas tvērumā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem uzlikto attiecīgo sankciju efektivitāti un preventīvo iedarbību. Komisija arī secināja, ka Kipra nav atbilstoši direktīvas prasībām pilnīgi transponējusi dažas normas par juridisko personu definīciju un atbildību un par Kipras jurisdikciju attiecībā uz tādu nodarījumu kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Grieķijai un Kiprai izdot argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

5. Enerģētika

(Vairāk informācijas no: Tim McPhie, tālr.: +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr.: +32 229 58661;

Argumentēti atzinumi

Komisija mudina NĪDERLANDI un SLOVĀKIJU pilnīgi transponēt Atjaunīgo energoresursu direktīvu

Šodien Eiropas Komisija nolēma Nīderlandei nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2021)0310) un Slovākijai — papildu argumentētu atzinumu (INFR(2021)0360) par to, ka tās nav pilnīgi transponējušas Direktīvā (ES) 2018/2001 ietvertos ES noteikumus par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas plašākai apgūšanai Eiropas Savienībā. Tā nosaka saistošu ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam, proti, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā ir vismaz 32 %, un konkrētus mērķrādītājus siltumapgādei, aukstumapgādei un transporta nozarei. Direktīva arī veicina iedzīvotāju līdzdalību pārejā uz tīru enerģiju. Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2021. gada 30. jūnijam.

2021. gada jūlijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Nīderlandei par to, ka tā nav paziņojusi direktīvas pilnīgu transponēšanu. Līdz šim dalībvalsts šo direktīvu ir transponējusi tikai daļēji. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Nīderlandei izdot argumentētu atzinumu.

Attiecībā uz Slovākiju Komisija 2023. gada janvārī nolēma pret šo valsti vērsties Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā vispār nav paziņojusi direktīvas transponēšanas pasākumus. Pēc tam Slovākija transponēšanas pasākumus paziņoja, un Komisija nolēma procedūru Tiesā apturēt. Tomēr, paziņotos pasākumus izvērtējusi, Komisija tagad ir nolēmusi Slovākijai nosūtīt papildu argumentētu atzinumu, jo direktīva joprojām nav pilnīgi transponēta.

Abām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika atbildēt un veikt pasākumus, kas vajadzīgi direktīvas pilnīgai transponēšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šīs lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina BEĻĢIJU, DĀNIJU un SPĀNIJU pilnīgi transponēt ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2022)2032), Dānijai (INFR(2022)2102) un Spānijai (INFR(2022)2034) par to, ka tās nav pilnīgi transponējušas Direktīvā (ES) 2019/944, kura groza Direktīvu 2012/27/ES, ietvertos ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu. Direktīva noteic svarīgus ES elektroenerģijas nozares organizācijas un darbības noteikumus, kuru mērķis ir visā Savienībā izveidot integrētus, konkurētspējīgus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus.

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 31. decembrim. Secinājusi, ka Beļģijas, Dānijas un Spānijas tiesību aktos visi direktīvas noteikumi nav transponēti, 2022. gada maijā Komisija oficiāla paziņojuma vēstules nosūtīja Beļģijai un Spānijai un 2022. gada septembrī — Dānijai. Izskatījusi attiecīgo dalībvalstu atbildes, kā arī paziņotos valsts transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka minētās dalībvalstis direktīvu tomēr nav pilnīgi transponējušas.

Šīm trijām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika veikt nepieciešamos pasākumus un tos paziņot Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šīs lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

6.  Finanšu pakalpojumi

(Vairāk informācijas no: Francesca Dalboni, tālr.: +32 2 298 81 70; Marta Pérez-Cejuela, tālr. +32 2 296 37 70)

Oficiāla paziņojuma vēstules un papildu oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina ĪRIJU, FRANCIJU un LATVIJU pareizi transponēt Piekto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu

Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2023)2188) un Francijai (INFR(2024)2037) un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2028) Latvijai, kas ir nepareizi transponējušas Ceturto un Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (Ceturtā NILL novēršanas direktīva, kura ir grozīta ar Piekto NIIL novēršanas direktīvu).

Šīs dalībvalstis bija paziņojušas pilnīgu grozītās direktīvas transponējumu. Tomēr Komisija ir konstatējusi vairākus gadījumus, kur direktīva valstu tiesību aktos ir transponēta nepareizi (neatbilstīgi). Minētā nepilnība cita starpā ietekmē svarīgus šo direktīvu aspektus, kā, Francijas gadījumā, nenodrošināt, lai valsts faktisko īpašnieku reģistrs (datubāze, kurā ir reģistrēti sabiedrību vai citu juridisku personu īpašnieki) būtu pilnīgs, proti, dažas juridiskas personas (fonds de dotation, fonds de pérennité un lielākā daļa asociāciju) tajā nav iekļauti. Īrijas gadījumā kļūda attiecas uz pašreizējo sistēmu, kas negarantē, ka trastu faktisko īpašnieku reģistrā glabātā informācija ir atbilstīga un pilnīga un ka reģistra informācija ir piekļūstama. Kas attiecas uz Latviju, nepareizs transponējums jo īpaši ietekmē finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU) darbību, ierobežojot tās pienākumu apmainīties ar informāciju ar citām FIU.

Cīņā ar naudas atmazgāšanu un ar terorisma finansēšanu svarīgs līdzeklis ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi. Nesenie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skandāli liecina, ka vajadzīgi stingrāki ES līmeņa noteikumi. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu Eiropas Savienību. Tāpēc ES noteikumi būtu efektīvi jāīsteno un jāuzrauga, lai apkarotu noziedzību un aizsargātu mūsu finanšu sistēmu.

Īrijai, Francijai un Latvijai tagad ir divi mēneši laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija mudina SLOVĀKIJU pastiprināt apdrošināšanas nozares uzraudzības sistēmu, kā to noteic direktīva “Maksātspēja II”

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai (INFR(2023/2077), kas nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek direktīva “Maksātspēja II”.

Komisija uzskata, ka Národná banka Slovenska (tālāk tekstā — “NBS”) — kompetentā uzraudzības iestāde, kas ir atbildīga par to, lai uzraudzītu Slovākijā reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību atbilstību Savienības tiesību aktiem — nav laikus un izlēmīgi rīkojusies pret kādu neatbilstīgu Slovākijas apdrošināšanas sabiedrību. Turklāt Komisija uzskata: atsaucot Slovākijas apdrošināšanas sabiedrības licenci, bet neveicot rezultatīvus uzraudzības pasākumus un šajā sakarā neīstenojot produktīvu sadarbību ar uzraudzības iestādēm uzņēmējās dalībvalstīs, NBS nav izpildījusi apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības pienākumus, ko uzliek direktīva “Maksātspēja II”.

Rezultatīva uzraudzība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai veidotu uzticēšanos vienotajam tirgum un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses. Jo īpaši sakarā ar to, ka pārrobežu apdrošināšanas darbību kļūst vairāk, uzraudzības nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu Eiropas Savienību. ES noteikumi būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu rezultatīvu vispārēju uzraudzību pār apdrošināšanas sabiedrībām un vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību visā Eiropas Savienībā.
Tāpēc Komisija Slovākijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ZVIEDRIJU ievērot ES noteikumus par banku krīžu pārvaldību

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai (INFR(2024)2036), kas savus tiesību aktus nav pieskaņojusi Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvai, kura ir grozīta ar otro Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (2. BAND).

Direktīva paredz banku un ieguldījumu sabiedrību maksātnespējas pienācīgas pārvaldības noteikumus. Grozījumi, ko ieviesa Otrā banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva, cita starpā satur detalizētus noteikumus par parāda rezervi, kas bankām un ieguldījumu sabiedrībām jātur, lai tās spētu absorbēt zaudējumus un noregulējuma procesā tikt rekapitalizētas (tā sauktās “minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām” jeb “MREL”).

Zviedrijas pieņemtie valsts noteikumi grozītajai direktīvai vairākos tehniskos aspektos neatbilst. Konkrētāk, tas attiecas uz kreditoru hierarhiju maksātnespējas gadījumā, uz trešo valstu tiesību aktu reglamentētiem tāda veida instrumentiem, ko drīkst atbrīvot no prasības līgumā iekļaut klauzulu, kura atzīst ES iestāžu iekšējās rekapitalizācijas noregulējuma pilnvaras, un arī uz dividenžu un citu līdzīgu peļņas sadales ierobežojumiem gadījumos, kur papildus kapitāla rezervēm netiek izpildīta MREL.

Neievērojot minētos noteikumus, Zviedrija kavē tādu noregulējuma darbību piemērošanu, kuru uzdevums ir bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām palīdzēt bankrotēt tā, ka to finansiālā stabilitāte ir skarta minimāli un tām saglabājas funkciju nepārtrauktība, turklāt galvenokārt tiek izmantoti esošo akcionāru un kreditoru resursi.

Tāpēc Komisija Zviedrijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

7. Budžets

(Vairāk informācijas no: Balazs Ujvari, tālr.: +32 2 295 45 78; Veronica Favalli, tālr: +32 2 295 68 59)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina SPĀNIJU ievērot noteikumus par tradicionālo pašu resursu iekasēšanu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2023)2192), kas nav iekasējusi tradicionālos pašu resursus (TPR) (kā noteikts Padomes regulā, kura īsteno Lēmumu par pašu resursiem) par Ķīnas tekstilizstrādājumiem, kas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada decembrim laisti brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā. Spānijas muitas dienesti pieņēma ļoti zemas muitas vērtības, nepieprasīja galvojumu un deklarēto muitas vērtību pārbaudīja tikai vairāk nekā gadu pēc importēšanas, tādējādi neievērojot procedūru, par kuru ES līmenī ir panākta kopīga vienošanās.

Komisija secina, ka Spānijas veiktie pasākumi attiecībā uz importu no Ķīnas nebija Eiropas budžeta aizsardzībai pietiekami.

Tāpēc Komisija Spānijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

8. Tirdzniecība

(Vairāk informācijas no: Olof Gill, tālr.: +32 2 296 59 99; Ana Apse-Paese, tālr. +32 2 298 73 48)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina UNGĀRIJU pilnīgi ievērot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu lietā C-66/18

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2017)2076), kas nav pareizi ievērojusi ES tiesību aktus un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-66/18.

2020. gada 6. oktobra spriedumā Tiesa konstatēja, ka Ungārija ir pārkāpusi ES tiesību aktus, un Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), nosakot, ka Ungārijā, lai īstenotu mācību pasākumus, kuru rezultātā tiek iegūta kvalifikācija ārvalsts augstākās izglītības iestādē, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), ir jāizpilda divi nosacījumi. Ungārijas tiesību akti noteica, ka Ungārijas valdībai un attiecīgās iestādes mītnes valsts valdībai ir jāpiekrīt, ka tām saistošs ir starptautisks līgums. Otrkārt, tie prasa: lai izglītības iestāde varētu darboties Ungārijā, tai savā mītnes valstī ir jānodrošina augstākā izglītība, un tas attiecas arī uz EEZ dalībvalstīm. 2021. gada 18. maijā ir pieņemts jauns likums, kurā otrā prasība vairs nav ietverta. Tomēr jaunais likums, turpinot GATS un ES Pamattiesību hartas principu pārkāpšanu, joprojām prasa starp Ungāriju un tās piederības valsti slēgt starptautisku līgumu. Tāpēc Komisija sūta Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Šī otrā vēršanās Tiesā var beigties ar finansiālām sankcijām par laiku no pirmā sprieduma pasludināšanas līdz brīdim, kad ir nodrošināta atbilstība.

 

9. Mobilitāte un transports

(Vairāk informācijas no: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina BEĻĢIJU, VĀCIJU, GRIEĶIJU, FRANCIJU, LUKSEMBURGU un NĪDERLANDI ievērot ES noteikumus par Eiropas vienoto gaisa telpu un gaisa telpas pārvaldību

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai (INFR(2024)2019), Vācijai (INFR(2024(2021), Francijai (INFR(2024)2020), Luksemburgai (INFR(2024)2022) un Nīderlandei (INFR(2024)2023) par to, ka tās nav pareizi piemērojušas noteiktas juridiskas normas, ko attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem paredz Eiropas vienotās gaisa telpas (EVGT) darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēma, kas izveidota uz Regulas (EK) Nr. 549/2004 un Regulas (EK) Nr. 550/2004 pamata. Komisija konstatēja, ka dažos pārrobežu apgabalos nav attiecīgu aeronavigācijas pakalpojumu finansēšanas mehānismu, ka maršruta un termināla aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas nav sadalītas pienācīgi vai ir sadalītas nepamatoti un ka pakalpojumu sniedzējiem nav pietiekamu finansiālu stimulu. Tas ietekmē ne vien aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus, bet arī maksu, ko maksā tādi gaisa telpas izmantotāji kā klienti. Komisija ir arī nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR(2024)2014), kas nav ieviesusi pasākumus, kuri vajadzīgi, lai Grieķijas lidostās nodrošinātu veiktspējas navigācijas (PBN) procedūras, ko prasa Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1048 un 2018/1139, un nav pabeigusi koriģējošo pasākumu plānu, par kuru ir vienošanās ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA). Optimizējot gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutus un instrumentālās pieejas procedūras, gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sniegšana, kurā izmanto veiktspējas navigāciju (PBN), var sniegt drošības, kapacitātes, vides un izmaksu efektivitātes ieguvumus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai, Vācijai, Grieķijai, Francijai, Luksemburgai un Nīderlandei, kam tagad ir divi mēneši laika uz vēstulēm atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina ZVIEDRIJU uzlabot ostu drošību

Šodien Eiropas Komisija nolēma Zviedrijai nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2022)2206) par ES jūras drošības tiesību aktu, proti, Regulas (EK) Nr. 725/2004, Direktīvas 2005/65/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 324/2008 uzlikto pienākumu neizpildi. Tiesiskais regulējums attiecībā uz kuģiem, ostu iekārtām un ostām noteic drošības prasības un paredz jūras satiksmes drošības pārbaužu procedūras. Šie pasākumi ir vajadzīgi, lai uzlabotu ostu drošību pret tīšu nelikumīgu darbību draudiem un ES kritiskās infrastruktūras izturētspēju. Zviedrija prasītos administratīvos un kontroles uzdevumus neveic rezultatīvi, un tas var apdraudēt ES jūras drošību.

Šodien sniegtais argumentētais atzinums seko oficiāla paziņojuma vēstulei, ko Komisija nosūtīja 2023. gada februārī. Tagad Zviedrijai ir divi mēneši laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija pret Zviedriju var griezties Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina BULGĀRIJU, IGAUNIJU, ĪRIJU, HORVĀTIJU, SLOVĒNIJU un SLOVĀKIJU transponēt TEN-T direktīvu

Šodien Eiropas Komisija nolēma pamatotus atzinumus nosūtīt Bulgārijai (INFR(2023)0191, Igaunijai (INFR(2023)0206), Īrijai (INFR(2023)0223), Horvātijai (INFR(2023)0220), Slovēnijai (INFR(2023)0245) un Slovākijai (INFR(2023)0248), aicinot šīs sešas dalībvalstis savos tiesību aktos transponēt šo direktīvu par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu (Direktīva (ES) 2021/1187). Direktīvas mērķis ir raitāk pabeigt svarīgus TEN-T pamattīkla projektus, padarot skaidrākas atļauju piešķiršanas un publiskā iepirkuma procedūras. Direktīva attiecas uz TEN-T pamattīkla koridoru pārrobežu savienojumiem un trūkstošajiem savienojumiem un uz koridoru projektiem, kuru vērtība pārsniedz 300 miljonus EUR.

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2023. gada 10. augustam. 2023. gada septembrī Komisija šīm sešām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, jo tās nebija paziņojušas savus transponējošos tiesību aktus. Izskatījusi šo dalībvalstu atbildes, Komisija uzskata, ka minētās dalībvalstis direktīvu joprojām nav transponējušas. Šīm sešām attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika veikt nepieciešamos pasākumus un tos paziņot Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šīs lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

10. Digitālā ekonomika

(Vairāk informācijas no: Johannes Bahke, tālr.:+32 2 295 86 15; Thomas Regnier, tālr.: +32 2 299 10 99)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina KIPRU, ČEHIJU, IGAUNIJU, POLIJU, PORTUGĀLI un SLOVĀKIJU uz Digitālo pakalpojumu akta pamata iecelt un pilnībā pilnvarot savus digitālo pakalpojumu koordinatorus

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Kiprai (INFR(2024)2016), Čehijai (INFR(2024)2039), Igaunijai (INFR(2024)2040), Polijai (INFR(2024)2041), Portugālei (INFR(2024)2038) un Slovākijai (INFR(2024)2042) tāpēc, ka šīs dalībvalstis vēl nav iecēlušas digitālo pakalpojumu koordinatorus, kā to paredz Digitālo pakalpojumu akts, vai tāpēc, ka iecelšanu nav papildinājis pietiekams pilnvarojums. Dalībvalstīm tas bija jāizdara līdz 2024. gada 17. februārim. Igaunijai, Polijai un Slovākijai digitālo pakalpojumu koordinatori līdz šim vēl ir jāieceļ.

Savukārt Kipra, Čehija un Portugāle savus digitālo pakalpojumu koordinatorus gan ir iecēlušas, tomēr joprojām vēl nav tiem piešķīrušas uzdevumu veikšanai vajadzīgo pilnvarojumu un kompetenci, arī neatbilstības gadījumos piemērot sankcijas.

Pilnīgi pilnvaroti digitālo pakalpojumu koordinatori katrā dalībvalstī ir ļoti nepieciešami, lai būtu iespējams īstenot uz DPA pamata radītās jaunās tiesības, jo īpaši, lai būtu droši, ka lietotāji sūdzības par platformām var iesniegt savā dzīvesvietā, lai varētu piešķirt uzticamā signalizētāja statusu un pārbaudīt pētniekus.

Tāpēc Komisija šīm abām dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.