Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2024. gada 7. februārisPārstāvniecība Latvijā

Pārkāpuma lietu pakete februārī: galvenie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa politikas jomām

Ar kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas tām ar ES tiesību aktiem uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā.

Tālāk izklāstīti svarīgākie lēmumi, ko pieņēmusi Komisija un kas sagrupēti pa politikas jomām. Turklāt 46 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt, tā slēdz.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Sīkāk katras lietas vēsturi var uzzināt pārkāpuma lietu reģistrā.

 

1. Vide

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Maëlys Dreux, tālr. +32 229 54673)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Atkritumi. Komisija aicina POLIJU un PORTUGĀLI pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2023)2165) un Portugālei (INFR(2023)2148) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851). Grozītā direktīva noteic juridiski saistošus mērķus attiecībā uz sadzīves atkritumu reciklēšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Turklāt tā prasa dalībvalstīm uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Grozītā direktīva dalībvalstīm bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2020. gada 5. jūlijam. Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret septiņām citām dalībvalstīm (Bulgārija, Čehija, Igaunija, Kipra, Nīderlande, Austrija un Rumānija). Izrādās, ka arī Polija un Portugāle nav pareizi transponējušas vairākus grozītās direktīvas noteikumus. Polija nav pareizi transponējusi noteikumus par ražotāja paplašinātās atbildības shēmu un pasākumiem, ar kuriem nodrošina atkritumu atkārtotu izmantošanu vai reciklēšanu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, monitoringa noteikumus un noteikumus par atkritumu dalītas savākšanas un atkritumu rašanās novēršanas programmām. Portugāle nav pareizi transponējusi noteikumus par atkritumu posma beigām, dažus ražotāja paplašinātās atbildības shēmai izvirzīto prasību aspektus un metodiku, kas izmantojama pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai. Tāpēc Komisija sūta Polijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Notekūdeņi. Komisija aicina IGAUNIJU uzlabot noteikumus par rūpnieciskajiem notekūdeņiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai (INFR(2023)2180) par to, ka tā nav transponējusi un īstenojusi dažus Rūpniecisko emisiju direktīvas (Direktīva 2010/75/ES) un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) noteikumus. Saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu dalībvalstīm jāizveido atļauju izsniegšanas sistēma attiecīgajām rūpnieciskajām iekārtām un jānosaka rūpniecisko piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības. Saskaņā ar Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu dalībvalstīm katrā atsevišķā gadījumā iepriekš ir jāreglamentē vai jāparedz iespēja rūpnieciskos notekūdeņus savākt un attīrīt komunālo notekūdeņu sistēmās. Igaunija nav pareizi transponējusi un īstenojusi tos abu šo direktīvu noteikumus, kuri reglamentē piesārņojošo vielu rūpniecisko novadīšanu ūdenī, izmantojot komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas. Tāpēc Komisija sūta Igaunijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Notekūdeņi. Komisija aicina ĪRIJU izpildīt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasības

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2023)2178) par to, ka tā nav pilnībā izpildījusi Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) uzliktos pienākumus. Direktīvas mērķis ir aizsargāt veselību un vidi, tālab tā prasa, lai komunālie notekūdeņi pirms novadīšanas tiktu savākti un attīrīti. Neattīrītie notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un gruntsūdeņus. Īrijā komunālie notekūdeņi pirms novadīšanas netiek pienācīgi attīrīti astoņās aglomerācijās, kurās dzīvo vairāk nekā 2000 cilvēku. Vēl trīs aglomerācijas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000, notekūdeņi tiek novadīti jutīgās teritorijās, un tiem netiek veikta stingrāka attīrīšana, ko prasa direktīva. Tāpēc Komisija sūta Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, uz kuru tai divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Rūpnieciskās emisijas. Komisija aicina POLIJU pilnībā transponēt ES tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2023)2173) par to, ka tā nav novērsusi nepilnības, kas pieļautas, transponējot Rūpniecisko emisiju direktīvu (Direktīva 2010/75/ES). Rūpnieciskās darbības būtiski ietekmē veselību un vidi. Rūpniecisko emisiju direktīva paredz noteikumus, kas ļauj novērst un samazināt kaitīgās rūpnieciskās emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, kā arī nepieļaut atkritumu rašanos. Polijas tiesību aktos nav pareizi transponēti vairāki šīs direktīvas noteikumi, proti, dažas būtiskas definīcijas, noteikumi par nosacījumiem, kas jāievēro, izsniedzot integrētās atļaujas un atļaujas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, noteikumi par emisiju robežvērtībām un vides kvalitātes standarti. Turklāt pareizi nav transponēti arī noteikumi par sabiedrības informēšanu un tiesu iestāžu pieejamību, tādējādi kavējot sabiedrības līdzdalību ar rūpnieciskajām emisijām saistītu lēmumu pieņemšanā. Pareizi nav transponētas arī daudzas tehniskās prasības, kas izklāstītas direktīvas pielikumos. Tāpēc Komisija sūta Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli, uz kuru tai divu mēnešu laikā ir jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Daba. Komisija aicina ITĀLIJU īstenot Dzīvotņu direktīvu un novērst jūras un jūras putnu sugu piezveju

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2023)2181) par to, ka tā nav īstenojusi Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) paredzētos pasākumus, kas jāveic, lai monitorētu un nepieļautu vaļveidīgo, bruņrupuču un jūras putnu piezveju, ko veic zvejas kuģi. Eiropas zaļais kurss un Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam liecina, ka Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, lai apturētu tās izzušanu. Itālija nav izveidojusi sistēmu, kas ļauj monitorēt aizsargājamo sugu, piemēram, afalīnas un karetas, nejaušu sagūstīšanu un nonāvēšanu; abas minētās sugas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu ir stingri aizsargājamas sugas. Turklāt Itālija nav veikusi turpmāku izpēti un saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka nejauša sagūstīšana un nonāvēšana būtiski negatīvi neietekmē šo aizsargājamo sugu populāciju. Itālija arī nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu vairāku jūras putnu sugu, piemēram, dzeltenknābja vētrasputna, Vidusjūras vētrasputna, Eiropas vētrasputna un garknābja jūras kraukļa, ievērojamu iztraucēšanu Natura 2000 teritorijās, kas noteiktas to saglabāšanai. Turklāt Itālija nav monitorējusi vairāku aizsargājamo sugu saglabāšanas stāvokli. Tāpēc Komisija sūta Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Daba. Komisija aicina ITĀLIJU ievērot noteikumus par medībām, jo īpaši par svina izmantošanu medību līdzekļos

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2187) par to, ka tās medību noteikumos ieviesto izmaiņu dēļ nav ievērota Putnu direktīva (Direktīva 2009/147/EK) un REACH regula (Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas grozīta ar Regulu (ES) 2021/57). Putnu direktīvas mērķis ir aizsargāt visas Eiropas Savienībā dabā sastopamās savvaļas putnu sugas un to dzīvotnes. REACH regula, kas grozīta ar Regulu (ES) 2021/57, nosaka ierobežojumus svinu saturošu skrošu izmantošanai mitrājos vai to tuvumā, lai aizsargātu ūdensputnus, vidi un cilvēka veselību. Komisija ir konstatējusi, ka vairāki Itālijas tiesību akti neatbilst iepriekšminētajiem ES tiesību aktiem. Itālijas tiesību akti pārkāpj Putnu direktīvā noteikto, jo piešķir reģioniem pilnvaras nonāvēt vai sagūstīt savvaļas dzīvnieku sugas pat tajos apgabalos, kuros medības ir aizliegtas, piemēram, aizsargājamās teritorijās, un pat tajās sezonās, kad medības ir aizliegtas. Turklāt Itālijas tiesību akti neatbilst grozītās REACH regulas noteikumiem par svina izmantošanu skrotīs. Tāpēc Komisija sūta Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Orhūsas konvencija. Komisija aicina NĪDERLANDI un SLOVĀKIJU nodrošināt iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Nīderlandei (INFR(2023)2149) un Slovākijai (INFR(2023)2177) par to, ka tās ir nepilnīgi īstenojušas prasības, kas noteiktas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Valsts tiesību aktiem ir jābūt skaidriem un precīziem attiecībā uz iespēju apstrīdēt vides jomas tiesību aktus tiesā. Komisija ir apņēmusies stiprināt tiesiskumu vides jomā un nodrošināt tiesību aktu plašu izpratni, ievērošanu un izpildi. Šajā nolūkā ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir tiesības lūgt valstu tiesām pārbaudīt atbilstību tiesību aktiem. Slovākija savos tiesību aktos skaidri un precīzi nenodrošina sabiedrības locekļiem tiesības tiesā apstrīdēt valsts iestāžu bezdarbību vai visus šādu iestāžu pieņemtos lēmumus, kas ietilpst ES vides tiesību aktu darbības jomā. Tās var būt individuālas darbības, piemēram, atļaujas piešķiršana vai atteikšana, vai vispārpiemērojamas darbības, piemēram, plāna vai programmas pieņemšana. Lai gan Nīderlandē šādas darbības ir iespējams pārsūdzēt, tiesību akti pietiekami skaidri nenosaka, kurā tiesā (administratīvā vai civiltiesiskā) pārsūdzība iesniedzama. Gan Nīderlandē, gan Slovākijā iestāžu lēmumi vai bezdarbība attiecas uz Dzīvotņu direktīvas, Putnu direktīvas, Atkritumu pamatdirektīvas un Ūdens pamatdirektīvas noteikumiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Slovākijai un Nīderlandei, dodot tām divus mēnešus, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Papildu oficiāla paziņojuma vēstule (LESD 260. pants)

 

Gaiss. Komisija aicina FRANCIJU ievērot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par gaisa kvalitāti

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2015)2074) par to, ka tā nav īstenojusi Tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedumu (lieta C-636/18) par Gaisa kvalitātes direktīvas (Direktīva 2008/50/EK) neievērošanu. Eiropas zaļais kurss un tās nulles piesārņojuma iecere akcentē gaisa piesārņojuma mazināšanu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem ietekmē uz cilvēka veselību. Lai aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Gaisa kvalitātes direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka konkrētu piesārņojošo vielu, piemēram, slāpekļa dioksīda (NO2), koncentrācija gaisā ir mazāka par noteiktām robežvērtībām. Ja tās tiek pārsniegtas, dalībvalstīm savi gaisa kvalitātes plāni jāpielāgo tā, lai pārsnieguma periods būtu pēc iespējas īsāks. Tiesa savā spriedumā pasludināja, ka Francija nav izpildījusi tai ar Gaisa kvalitātes direktīvu uzliktos pienākumus, jo kopš 2010. gada NO2 gada robežvērtība 12 gaisa kvalitātes zonās un NO2 dienas robežvērtība divās no šīm zonām tiek sistemātiski pārsniegta. Kopš sprieduma pasludināšanas Francija ir veikusi dažus pasākumus un dažās gaisa kvalitātes zonās ir pieņēmusi jaunus gaisa kvalitātes plānus nolūkā stiprināt esošās darbības. Tomēr Francija joprojām nav ievērojusi Tiesas spriedumu par uz NO2 gada robežvērtībām četrās gaisa kvalitātes zonās — Parīzē, Lionā, Strasbūrā un Marseļā. 14 gadus pēc direktīvā noteiktā termiņa un vairāk nekā četrus gadus pēc Tiesas sprieduma pasludināšanas šis jautājums ar līdz šim pieņemtajiem pasākumiem nav efektīvi risināts. Lai ņemtu vērā Francijas veiktos papildpasākumus, jaunākos monitoringa datus un jaunāko Tiesas judikatūru, Komisija sūta Francijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Francijai tagad ir doti divi mēneši laika reaģēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt atkal vērsties pret Franciju Eiropas Savienības Tiesā un lūgt piemērot finanšu sankcijas.

 

Argumentēti atzinumi

 

Atkritumi. Komisija aicina RUMĀNIJU nelikumīgos atkritumu poligonus slēgt un atjaunot

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Rumānijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2276) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK). Atkritumu poligonu direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai slēgtu un atjaunotu atkritumu poligonu, kuram nav piešķirta atļauja. Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu dalībvalstīm atkritumi jāizmanto atkārtoti un jālikvidē veidā, kas neapdraud cilvēka veselību un nekaitē videi; šī direktīva aizliedz atkritumu izmešanu, izgāšanu un nekontrolētu apglabāšanu. Saskaņā ar Rumānijas Pievienošanās līgumu Rumānijas iestādēm bija dots laiks līdz 2017. gada 16. jūlijam, lai panāktu atbilstību šiem noteikumiem attiecībā uz 101 atkritumu poligonu. Tā kā šis pienākums netika pilnībā ievērots, 2020. gada oktobrī Komisija nosūtīja Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim Rumānija ir slēgusi un atjaunojusi 92 atkritumu poligonus. Pārējo deviņu poligonu slēgšanas un atjaunošanas grafiks ir šāds: piecus no tiem paredzēts slēgt un atjaunot 2026.–2028. gadā, bet pārējiem četriem atkritumu poligoniem termiņš nav noteikts. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Rumānijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

 

Jūras vide. Komisija aicina DĀNIJU, GRIEĶIJU, HORVĀTIJU un MALTU aizsargāt jūras ūdeņus

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētus atzinumus Dānijai (INFR(2022)2174), Grieķijai (INFR(2022)2176), Horvātijai (INFR(2022)2177) un Maltai (INFR(2022)2181) par Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (Direktīva 2008/56/EK) noteikto ziņošanas pienākumu ievērošanu. Direktīvas mērķis ir panākt labu vides stāvokli ES jūrās un okeānos un vienlaikus nodrošināt šo resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Eiropas zaļais kurss un tās nulles piesārņojuma iecere aicina līdz 2050. gadam gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz līmeņiem, kas vairs nav uzskatāmi par cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām kaitīgiem, tādējādi radot no toksikantiem brīvu vidi un uzlabojot kolektīvo izturību. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm bija jāpārskata un jāatjaunina savas pasākumu programmas līdz 2022. gada 31. martam. Šīs programmas ir direktīvas galvenie elementi, jo tajās noteikti pasākumi, kas jāveic, lai panāktu vai saglabātu labu jūras vides stāvokli un nodrošinātu šo pasākumu īstenošanas uzraudzību. Vairākas dalībvalstis noteiktajā termiņā ziņojumus par savu pasākumu programmu pārskatīšanu Komisijai neiesniedza. Tāpēc Komisija 2023. gada februārī attiecīgajām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Kopš tā laika dažas dalībvalstis ir pieņēmušas savas pasākumu programmas un paziņojušas par tām Komisijai. Tomēr Dānija, Grieķija, Horvātija un Malta līdz šim to nav izdarījušas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu šīm dalībvalstīm, dodot tām divus mēnešus, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Rūpnieciskās emisijas. Komisija aicina AUSTRIJU pilnībā transponēt ES tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2094) par tās tiesību aktu par rūpnieciskajām emisijām neatbilstību ES noteikumiem. Rūpnieciskās darbības būtiski ietekmē veselību un vidi. Rūpniecisko emisiju direktīva (Direktīva 2010/75/ES) paredz noteikumus, kas ļauj novērst un samazināt kaitīgās rūpnieciskās emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, kā arī nepieļaut atkritumu rašanos. Eiropas zaļais kurss un tās nulles piesārņojuma iecere aicina līdz 2050. gadam gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz līmeņiem, kas vairs nav uzskatāmi par cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām kaitīgiem, tādējādi radot no toksikantiem brīvu vidi un uzlabojot kolektīvo izturību. 2020. gada maijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli un 2022. gada jūnijā – papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Kopš tā laika Austrija ir pieņēmusi papildu pasākumus. Tomēr Austrijas tiesību aktos joprojām nav pareizi transponētas dažas definīcijas, tehniskās prasības un atļauju piešķiršanas nosacījumi, kā arī noteikumi, kas jāievēro, ja šādi nosacījumi tiek pārkāpti. Pareizi nav transponēti arī direktīvas noteikumi par sabiedrības informēšanu un tiesu iestāžu pieejamību, tādējādi kavējot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

 

Daba. Komisija aicina ZVIEDRIJU aizsargāt cūkdelfīnus no piezvejas

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)4037) par Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) noteikto pienākumu neizpildi attiecībā uz delfīnu dzimtas jūras zīdītājiem cūkdelfīniem. Eiropas zaļais kurss un Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam liecina, ka Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, lai apturētu tās izzušanu. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu cūkdelfīni ir stingri aizsargājama suga. Zviedrija nav veikusi pasākumus, kas nodrošinātu, ka nejauša sagūstīšana un nonāvēšana būtiski negatīvi neietekmē šo aizsargājamo sugu. Turklāt tā nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu šīs sugas ievērojamu iztraucēšanu Natura 2000 teritorijās, kas noteiktas to saglabāšanai. Zviedrija arī nav pareizi transponējusi Dzīvotņu direktīvas noteikumus par Natura 2000 teritorijās mītošu sugu ievērojamu iztraucēšanu un par uzraudzību un pasākumiem saistībā ar nejaušu sagūstīšanu. 2020. gada jūlijā Komisija nosūtīja Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā Zviedrijā cūkdelfīni joprojām nav pietiekami aizsargāti, Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Zviedrijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

 

Tiesai nodotās lietas

 

Atkritumi. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SPĀNIJU par atkritumu apsaimniekošanas prasību neizpildi 

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2015)2192) par Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīva 2008/98/EK) prasību neievērošanu. Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošana neapdraud cilvēka veselību un nekaitē videi. Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka atkritumu apglabāšana notiek drošā veidā un ka sākotnējie atkritumu radītāji atkritumu apstrādi veic paši vai pienācīgi uztic to kādam citam. Spānija nav veikusi pasākumus, ar kuriem tiktu īstenotas šīs Atkritumu pamatdirektīvas prasības. Vismaz 195 tādu nelikumīgu atkritumu poligonu pastāvēšana, kuri arvien nav slēgti, noplombēti un atjaunoti, kopš 2008. gada būtiski kaitē videi un vienlaikus apdraud cilvēka veselību. Tas arī liecina, ka Spānija nav izpildījusi pārbaudes, inspekcijas un izpildes nodrošināšanas pienākumus attiecībā uz atkritumu izgāšanu. Tas rada vides un veselības apdraudējumu, ko paredzēts novērst ar Eiropas zaļo kursu. Komisija 2015. gada decembrī nosūtīja Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2018. gada novembrī – argumentētu atzinumu. Lai gan bija vērojams zināms progress, Spānijas iestādes arvien nav pilnībā novērsušas trūkumus. Komisija uzskata, ka Spānijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc vēršas pret Spāniju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

 

Daba. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret PORTUGĀLI, kura nav izpildījusi iepriekš pasludināto spriedumu par Natura 2000 teritoriju saglabāšanu

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi atkal vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Portugāli (INFR(2015)2002), kura nav izpildījusi Tiesas 2019. gada 5. septembra spriedumu lietā C-290/18. Tiesa 2019. gada 5. septembra spriedumā nosprieda, ka Portugāle nav noteikusi 61 Kopienā nozīmīgu teritoriju par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kā to prasa Dzīvotņu direktīva (Direktīva 92/43/EEK). Tiesa arī paziņoja, ka Portugāle nav pieņēmusi vajadzīgos pasākumus šo teritoriju saglabāšanai. Portugāle pēc Tiesas sprieduma pasludināšanas pieņēma īpašu likumu un 61 attiecīgo teritoriju oficiāli noteica par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Tomēr ar to nepietiek, lai izpildītu spriedumu, jo Portugālei jāpieņem arī aizsardzības mērķi un pasākumi sprieduma izpildei. Tāpēc Komisija ir nolēmusi šo lietu no jauna nodot Eiropas Savienības Tiesai. Šī otrā vēršanās Tiesā var beigties ar finansiālām sankcijām par laiku no pirmā sprieduma pasludināšanas līdz laikam, kad ir nodrošināta atbilstība. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

 

Ūdens un plūdi. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret BULGĀRIJU, ĪRIJU, SPĀNIJU, MALTU, PORTUGĀLI un SLOVĀKIJU par to, ka tās nav pabeigušas savu ūdens plānu pārskatīšanu

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju (INFR(2022)2189), Īriju (INFR(2022)2185), Spāniju (INFR(2022)2192), Maltu (INFR(2022)2195), Portugāli INFR(2022)2197) un Slovākiju (INFR(2022)2187) par to, ka tās nav pabeigušas upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu, kā to prasa Ūdens pamatdirektīva (Direktīva 2000/60/EK), un/vai plūdu riska pārvaldības plānu pārskatīšanu, kā to prasa Plūdu direktīva (Direktīva 2007/60/EK). Ūdens pamatdirektīvas mērķis ir nodrošināt labu stāvokli kvalitātes un kvantitātes ziņā Eiropas ūdensobjektos, piemēram, upēs un ezeros. Tās mērķis ir samazināt un likvidēt piesārņojumu, kā arī nodrošināt, ka ir pietiekami daudz ūdens, kas vienlaikus ļauj apmierināt cilvēka un savvaļas dzīvnieku vajadzības. Tā ir būtiska Eiropas zaļā kursa daļa, un tā nepieciešama, lai sasniegtu klimata, dabas un piesārņojuma samazināšanas mērķrādītājus. Ir svarīgi ievērot Plūdu direktīvas prasības, jo tas ļauj sagatavoties plūdiem un pārvaldīt tos. 2023. gada februārī Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, bet 2023. gada septembrī – argumentētus atzinumus visām valstīm, kuras nebija atjauninājušas un pārskatījušas šos plānus. Neraugoties uz zināmu progresu, savas saistības atbilstoši vienai vai abām direktīvām joprojām nav izpildījušas sešas dalībvalstis. Komisija uzskata, ka iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc vēršas pret Bulgāriju, Īriju, Spāniju, Maltu, Portugāli un Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Johanna Bernsel, tālr. +32 229 86699, Ana Martínez Sanjurjo, tālr. +32 229 63066)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Advokātu un juridisko biroju pakalpojumu brīva aprite. Komisija aicina HORVĀTIJU izpildīt ES tiesību aktos noteiktos pienākumus

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Horvātijai (INFR(2023)2189) par tās tiesību aktu neatbilstību tiem ES noteikumiem, kuri atvieglo advokātu un juridisko biroju brīvu pārvietošanos visā Savienībā. Šie noteikumi atvieglo profesionāļu un profesionālo uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu dažādās dalībvalstīs un vienlaikus garantē patērētājiem un iedzīvotājiem pienācīgu aizsardzības līmeni. Konkrēti, Komisija uzskata, ka Horvātijas noteikumi neatbilst Advokātu direktīvas un Pakalpojumu direktīvas prasībām, kā arī brīvības veikt uzņēmējdarbību principam, jo tie: i) aizliedz ES juridiskajiem birojiem izveidot filiāli Horvātijā, bet paredz šādu iespēju Horvātijas juridiskajiem birojiem; ii) nosaka, ka Horvātijā praktizējoši juristi drīkst būt tikai viena advokātu biroja locekļi; iii) Advokātu kolēģijai noteic augstas, diskriminējošas un nesamērīgas pirmās reģistrācijas maksas; iv) nesamērīgi ierobežo juridisko biroju tiesības publicēt informāciju par savu darbību sociālajos tīklos un tīmekļa vietnēs; v) uzliek pienākumu ES juristiem, kuri vēlas strādāt sava juridiskā biroja filiālē Horvātijā, būt darba attiecības ar savu juridisko biroju. Tāpēc Komisija sūta Horvātijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

 

 3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691, Elettra Di Massa, tālr. +32 2 298 21 61)

 

Argumentēti atzinumi

 

Teroristisks saturs tiešsaistē. Komisija aicina IGAUNIJU, ĪRIJU, LUKSEMBURGU, POLIJU un PORTUGĀLI izpildīt Regulas par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē uzliktos pienākumus

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai (INFR(2022)2117), Īrijai (INFR(2022)2121), Luksemburgai (INFR(2022)2124), Polijai (INFR(2022)2128) un Portugālei (INFR(2022)2129) par konkrētu Regulas par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē uzlikto pienākumu neizpildi. Minētā regula paredz noteikumus, kas ļauj nodrošināt, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kas dara lietotāju saturu pieejamu sabiedrībai, vēršas pret savu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē. Regula stājās spēkā 2022. gada 7. jūnijā, un tā paredz sodus par pārkāpumiem un nosaka aizsargpasākumus pamattiesību aizsardzībai. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vienas stundas laikā izņemt teroristisku saturu pēc tam, kad no dalībvalstu iestādēm ir saņemts izņemšanas rīkojums, un veikt pasākumus, ja to platformas ir pakļautas teroristiska satura riskam. Komisija uzskata, ka Igaunija, Īrija, Luksemburga, Polija un Portugāle nav izpildījušas vienu vai vairākus pienākumus, ko uzliek Regula par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, piemēram, nav ievērojušas prasību izraudzīties iestādi vai iestādes, kuras atbild par satura izņemšanas rīkojumu izdošanu, un par šīm iestādēm paziņot Komisijai, norādīt publisku kontaktpunktu un paredzēt noteikumus un pasākumus attiecībā uz sodiem juridisko pienākumu neizpildes gadījumā.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu šīm dalībvalstīm, dodot tām divus mēnešus, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

4. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253, Jördis Ferroli, tālr. +32 229 92729, Yuliya Matsyk, tālr. +32 229-62716)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Tiesiskums. Komisija nolemj sākt pārkāpuma procedūru pret UNGĀRIJU par ES tiesību aktu pārkāpšanu suverenitātes aizsardzības jomā

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2024)2001) par ES tiesību aktu pārkāpšanu. Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad Komisija bija rūpīgi izvērtējusi jauno likumu par nacionālās suverenitātes aizsardzību, ko Ungārijas Parlaments pieņēma 2023. gada 12. decembrī un kas stājās spēkā 2023. gada 22. decembrī. Ar šo likumu tiek izveidots tā sauktais Suverenitātes aizsardzības birojs, kura uzdevums ir izmeklēt konkrētas darbības, kas veiktas kādas citas valsts vai ārvalstu struktūras, organizācijas vai fiziskas personas interesēs, ja tās varētu pārkāpt vai apdraudēt Ungārijas suverenitāti, un organizācijas, kuru darbība ar ārvalstu finansējuma palīdzību var ietekmēt vēlētāju gribu vai vēlēšanu rezultātus. Tajā iekļauti arī tādi noteikumi un grozījumi spēkā esošajos Ungārijas tiesību aktos, kas aizliedz kandidātiem, politiskajām partijām un apvienībām, kas piedalās vēlēšanās, izmantot ārvalstu finansējumu, lai ietekmētu vai mēģinātu ietekmēt vēlētāju gribu attiecīgajās vēlēšanās un saskaņā ar krimināltiesībām sodīt par ārvalstu finansējuma izmantošanu vēlēšanu kontekstā. Komisija uzskata, ka attiecīgais Ungārijas tiesību akts pārkāpj vairākus ES primāro un sekundāro tiesību aktu noteikumus, tostarp Savienības demokrātiskās vērtības, demokrātijas principu un ES pilsoņu vēlēšanu tiesības, vairākas ES Pamattiesību hartā nostiprinātās pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz vārda un informācijas brīvību, biedrošanās brīvību, ES pilsoņu vēlēšanu tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības neliecināt pret sevi, tiesības uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti un ir pretrunā ES tiesību aktu prasībām par datu aizsardzību un vairākiem noteikumiem, kas piemērojami iekšējam tirgum. Ungārijai divu mēnešu laikā uz šo oficiāla paziņojuma vēstuli ir jāatbild. Ja Komisijas norādītie trūkumi netiks novērsti, Komisija nākamajā pārkāpuma procedūras posmā var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Procesuālās tiesības. Komisija aicina BULGĀRIJU un PORTUGĀLI pilnībā transponēt ES noteikumus par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei (INFR(2023)2091) un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR(2023)0164), kuras savos valsts tiesību aktos nav pilnībā transponējušas Direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/800). Direktīva par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, ir daļa no ES visaptverošās stratēģijas, kas garantē kopējus minimālos standartus attiecībā uz aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām uz taisnīgu tiesu visā ES. Tajā nostiprinātas galvenās bērnu tiesības kriminālprocesā, piemēram, tiesības uz individuālu izvērtējumu, īpašu attieksmi brīvības atņemšanas gadījumā (piemēram, nošķirtība no ieslodzītajiem pieaugušajiem un izglītības un apmācības pieejamība) un tiesības uz to, ka procesa laikā viņu pavada persona, kam ir vecāku atbildība. Komisija uzskata, ka Portugāle nav transponējusi direktīvas prasības attiecībā uz tiesībām uz informāciju, tiesībām uz medicīnisko apskati, īpašu ārstēšanu brīvības atņemšanas gadījumā, to tiesībaizsardzības iestāžu un aizturēšanas iestāžu darbinieku apmācību, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērniem, un izmaksu attiecināšanu, kas izriet no konkrētu direktīvā paredzēto tiesību piemērošanas. Komisija uzskata, ka Bulgārija nav transponējusi direktīvas prasības par galveno prasību definīcijām, proti, par tiesībām uz informāciju, par tiesībām, lai persona, kurai ir vecāku atbildība, būtu informēta par bērna tiesībām, par tiesībām uz individuālu novērtējumu un medicīnisko izmeklēšanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli – Bulgārijai. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Eiropas apcietināšanas orderis: Komisija mudina GRIEĶIJU un ZVIEDRIJU ievērot pārrobežu tiesvedības procedūras pieprasītās personas nodošanai

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai (INFR(2020)2362) un argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2021)2003) par to, ka tās nav nodrošinājušas atbilstību Pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/JHA). Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pārrobežu pieprasītās personas juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Tas darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra un ir aizstājis garas personu izdošanas procedūras, kas starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms tam. Komisija pirmo reizi oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai nosūtīja 2021. gada februārī, bet Grieķijai – 2021. gada jūnijā. Izanalizējot saņemtās atbildes, Komisija secināja, ka Zviedrija nav pareizi transponējusi noteikumu par situāciju un personas uzklausīšanu līdz lēmuma pieņemšanai, Grieķija nav pareizi transponējusi noteikumus par fakultatīvajiem atteikuma pamatiem un garantijām, kas jāsniedz izsniegšanas tiesu iestādei un tranzītam. Zviedrijai un Grieķijai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu Komisijas konstatētos trūkumus. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt nosūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu, bet pret Grieķiju vērsties Tiesā.

 

Tiesai nodotā lieta

 

Procesuālās tiesības. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret BEĻĢIJU un LUKSEMBURGU par to, ka tās nav pilnībā piešķīrušas tiesības uz advokāta palīdzību un saziņu pēc aizturēšanas

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Beļģiju (INFR(2021)2106) un Luksemburgu (INFR(2021)2139) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (Direktīva 2013/48/ES). 2021. gada 23. septembrī Komisija nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā secināja, ka pareizi nav transponētas šādas šīs direktīvas daļas: nepilngadīgā tiesības uz advokāta palīdzību konkrētā un efektīvā veidā, atkāpe no tiesībām uz advokāta palīdzību ģeogrāfiskā attāluma dēļ un atkāpes no tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā. Pēc tam Komisija 2023. gada 14. jūlijā nosūtīja argumentētu atzinumu. 2021. gada 12. novembrī Komisija nosūtīja Luksemburgai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā secināja, ka pareizi nav transponētas tās direktīvas daļas, kuras attiecas uz personas, kam ir vecāku atbildība, vai cita atbilstoša pieaugušā ex officio informāciju par brīvības atņemšanu bērnam un atkāpēm no tās. 2023. gada 1. jūnijā Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu. Beļģijas un Luksemburgas sniegtās atbildes uz argumentēto atzinumu neļāva gūt pilnīgu pārliecību par direktīvas pareizu transponēšanu, tāpēc Komisija ir nolēmusi vērsties pret Beļģiju un Luksemburgu Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

 

 5. Enerģētika

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602, Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Energoapgādes drošība. Komisija aicina BULGĀRIJU pilnībā ievērot Gāzes piegādes drošības regulu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2190) Bulgārijai, kura nav izpildījusi ES regulā par gāzes piegādes drošības aizsardzību (Regula (ES) 2017/1938) noteikto pienākumu paziņot Komisijai konkrētu informāciju. Saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu dalībvalstīm jāizstrādā preventīvās rīcības plāns, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu vai mazinātu riskus, kuri var apdraudēt gāzes piegādi, un ārkārtas rīcības plāns, kurā ietverti pasākumi, kas jāveic gāzes piegādes traucējumu radītās ietekmes novēršanai vai vājināšanai. Šie plāni ir jāatjaunina, jāpublisko un reizi četros gados jāiesniedz Komisijai. Pirmais atjauninājums bija jāveic 2023. gada 1. martā. Līdz šim Bulgārija nav iesniegusi atjaunināto preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu. Komisija uzskata, ka Bulgārija nav izpildījusi tai ar Gāzes piegādes drošības regulu uzliktos pienākumus, tāpēc nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot Bulgārijai argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Atjaunīgā enerģija. Komisija mudina BEĻĢIJU pilnībā transponēt Atjaunojamo energorsursu direktīvu

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2021)0145) par to, ka tā ir nepilnīgi transponējusi ES noteikumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu, kas jāievēro, plašāk apgūstot atjaunīgo enerģiju elektroenerģijas, siltumapgādes, aukstumapgādes un transporta jomā ES. Tā nosaka kopējo saistošo ES līmeņa mērķrādītāju, proti, panākt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas kopējā galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 32 %. Direktīva paredz atbalsta pasākumus, kas veicinās izmaksu ziņā efektīvu atjaunīgo enerģiju, un vienkāršo administratīvās procedūras, kas piemērojamas atjaunīgās enerģijas projektiem. Tā arī atvieglo iedzīvotāju iesaisti pārejā uz tīru enerģiju un nosaka konkrētus līdz 2030. gadam sasniedzamus mērķrādītājus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādes, aukstumapgādes un transporta nozarē. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2021. gada jūlijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai par to, ka tā nav paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Līdz šim Beļģija tikai daļēji ir transponējusi šo direktīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Beļģijai izdot argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika reaģēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Nodokļi. Komisija aicina GRIEĶIJU atcelt atbrīvojumu no akcīzes nodokļa beznodokļu veikaliem uz sauszemes robežām ar trešām valstīm

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2020)2268) par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo režīmu. Grieķija no akcīzes nodokļa atbrīvo preces, kas tiek pārdotas uz sauszemes robežas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Turciju esošajos beznodokļu veikalos. Šī direktīva šādu atbrīvojumu līdz 2017. gada janvārim ļāva izmantot tām dalībvalstīm, kurās darbojās beznodokļu veikali, kas atrodas lidostā vai ostā, 2008. gada 1. jūlijā. Lai gan ES tiesību akti šādu atbrīvojumu vairs neparedz, Grieķija to turpina izmantot. Tāpēc Komisija sūta Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Nodokļi. Komisija aicina VĀCIJU ievērot ES noteikumus par privāto mācību pakalpojumu atbrīvošanu no PVN

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Vācijai argumentētu atzinumu (INFR(2015)2011) par to, ka tā nav pareizi piemērojusi ES noteikumus par privāto mācību pakalpojumu atbrīvošanu no PVN, kā noteic PVN direktīva un ko precizēja Eiropas Savienības Tiesa. Saskaņā ar šo direktīvu skolas vai augstskolas izglītības līmeņa privātie mācību pakalpojumi dalībvalstīs nav apliekami ar PVN. Dalībvalstis var paredzēt papildu nosacījumus tikai tamdēļ, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šā atbrīvojuma piemērošanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Tām šis noteikums jāizmanto tā, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātājs, kuram ir tiesības uz atbrīvojumu no PVN, var no tā faktiski gūt labumu. Lai saņemtu atbrīvojumu no PVN, privātskolotājiem Vācijā ir jāuzrāda sertifikāts. To izsniedz Vācijas federālās zemes kompetentā iestāde, un tajā jābūt apliecinājumam, ka mācību pakalpojumi tiek sniegti ar mērķi pienācīgi sagatavoties profesijas ieguvei vai eksāmenam, ko rīko publisko tiesību juridiskā persona. Tas neatbilst ES tiesību aktiem tādā nozīmē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Tālab tiek uzskatīts, ka Vācija nav izpildījusi PVN direktīvā noteiktos pienākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Vācijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

7. Nodarbinātība un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302, Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Darba apstākļi. Komisija aicina DĀNIJU un PORTUGĀLI transponēt valsts tiesību aktos Direktīvu par darba laika organizēšanu iekšējo ūdensceļu transporta nozarē

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt divas pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Dānijai (INFR(2023)2175) un Portugālei (INFR(2023)2174) par to, ka tās nav transponējušas Direktīvu par darba laika organizēšanu iekšējo ūdensceļu transporta nozarē (Direktīva 2014/112/ES) savos tiesību aktos. 2023. gada novembrī Komisija arī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules Grieķijai, Kiprai un Maltai par to, ka tās nav paziņojušas pasākumus, ar kuriem direktīva tiek transponēta valsts tiesību aktos. Ar šiem noteikumiem tiek īstenots nolīgums ar sociālajiem partneriem, kurš regulē konkrētus darba laika aspektus darba ņēmējiem, kas nodarbināti uz kuģiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē. Konkrēti, šāds nolīgums nosaka ikdienas un iknedēļas darba laika, atpūtas periodu, pārtraukumu, maksimālā nakts darba laika un gadskārtējā atvaļinājuma ilgumu. Dānija un Portugāle nav paziņojušas Komisijai par pasākumiem, ar kuriem šie noteikumi tiek transponēti. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai un Portugālei, kurām tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

8. Aizsardzība

(Sīkāka informācija: Johanna Bernsel, tālr. +32 229 86699, Flore Boutier, tālr. +32 229 66043)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Komisija aicina ČEHIJU ievērot Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvu

Šodien Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2023)4017) par to, ka tā nav izpildījusi Direktīvā 2009/81/EK (“Aizsardzības jomas iepirkuma direktīva”) un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (Līgums) noteiktos pienākumus attiecībā uz militāro helikopteru iepirkumu.

Minētās direktīvas mērķis ir uzlabot pārredzamību un atvērtību Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgū un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Eiropas uzņēmumiem un dalībvalstu drošības interešu aizsardzību. Komisija uzskata, ka iepirkuma procedūra un Čehijas piemērotie nosacījumi līgumtiesību slēgšanās piešķiršanā neatbilst Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvai un Līgumā noteiktajiem principiem. Pārkāpums ir saistīts ar Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas apiešanu attiecībā uz konkursa procedūras organizēšanu, ļaunprātīgi izmantojot minētajā direktīvā paredzēto atbrīvojumu attiecībā uz līgumiem valdību starpā. Līguma tieša piešķiršana arī pārkāpj Līgumā noteiktos nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus, jo liedz ES uzņēmumiem iespēju iesniegt piedāvājumus un efektīvi sacensties par līguma piešķiršanu. Pārkāpums ir tas, ka Čehijas iestādes pieprasa, lai līguma slēgšanā piedalītos Čehijas uzņēmi. Ierobežojošie pasākumi, kas ārvalstu piegādātājiem uzliek pienākumu sadarboties tikai ar vietējiem uzņēmumiem, ir pretrunā Līguma pamatprincipiem. Tas diskriminē ekonomikas dalībniekus, preces un pakalpojumus no citām dalībvalstīm un kavē preču un pakalpojumu brīvu apriti un/vai tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

9. Finanšu pakalpojumi

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Marta Pérez-Cejuela, tālr. +32 2 296 37 70)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Finanšu tirgi. Komisija mudina GRIEĶIJU, SLOVĒNIJU un SLOVĀKIJU pabeigt Finanšu instrumentu tirgu direktīvas transponēšanu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR(2023)2184), Slovēnijai (INFR(2023)2185) un Slovākijai (INFR(2023)2186) par to, ka tās nav pabeigušas Finanšu instrumentu tirgu direktīvas grozījumu transponēšanu savos tiesību aktos. Grozījumi aizstāj Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā sniegto “finanšu instrumentu” definīciju. Direktīva bija jātransponē līdz 2023. gada 23. martam. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai, Slovēnijai un Slovākijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Finanšu mazumtirdzniecības pakalpojumi. Komisija aicina FRANCIJU pareizi transponēt Hipotekāro kredītu direktīvu

Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2164) par Hipotekāro kredītu direktīvas (Direktīva 2014/17/ES) nepareizu transponēšanu. Hipotekāro kredītu direktīvas mērķis ir izveidot efektīvu un konkurētspējīgu vienoto tirgu, kas dod labumu patērētājiem, kreditoriem un kredīta starpniekiem un hipotekāro kredītu jomā nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

Lai gan Francija paziņoja par direktīvas pilnīgu transponēšanu, tā nav pareizi transponējusi tos direktīvas aspektus, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību citās dalībvalstīs reģistrētiem un pilnvarotiem kredīta starpniekiem veikt uzņēmējdarbību. Direktīva prasa, lai šādi kredīta starpnieki piedāvātu savus pakalpojumus pāri robežām vai noteiktā termiņā izveidojot filiāli Francijā. Viņi to var darīt, balstoties uz atļauju savā izcelsmes dalībvalstī un neatkarīgi no Francijas iestāžu veiktas reģistrācijas. Direktīva arī uzliek pienākumu šādu kredīta starpnieku uzraudzību principā veikt piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, bet Francijas iestādes uzraudzību drīkst veikt tikai tiktāl, ciktāl to paredz šī direktīva. Turklāt kreditoru, kredīta starpnieku vai iecelto pārstāvju, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, darbinieku atalgojums nekādā gadījumā nedrīkst būt atkarīgs no pārdošanas mērķiem. Komisija uzskata, ka Francija nav pareizi transponējusi šos Hipotekāro kredītu direktīvas aspektus.

Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Revīzija. Komisija aicina ITĀLIJU pareizi transponēt Revīzijas direktīvu

Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu (INFR(2022)2218) par Revīzijas direktīvas (Direktīva 2014/56/ES) nepilnīgu transponēšanu.

Lai uzlabotu revidentu pārraudzības pārredzamību un nodrošinātu lielāku pārskatatbildību, Revīzijas direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu izraudzīties tikai vienu kompetento iestādi, kas būtu pilnībā atbildīga par pārraudzības uzdevumiem gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas jomā. Itālijas tiesību aktos ir noteiktas divas dažādas iestādes, kurām daļēji ir kopīgi attiecīgie uzraudzības uzdevumi, bet nav skaidri noteikta viena iestāde, kas uzņemtos galīgo atbildību.

Komisija uzskata, ka Itālija nav pareizi transponējusi Revīzijas direktīvas attiecīgo noteikumu.

Itālijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt šo lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2024. gada 7. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā