Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 9. februārisPārstāvniecība Latvijā

Pārkāpuma lietu pakete februārī: svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 109 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Daniela Stoycheva, tālr.: +32 229 53664)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Ūdens. Komisija atgādina BULGĀRIJAI, GRIEĶIJAI, KIPRAI, LIETUVAI, LUKSEMBURGAI, RUMĀNIJAI un SLOVĀKIJAI par to pienākumu iesniegt atjauninātas plūdu riska kartes

Komisija lūdz Bulgāriju, Grieķiju, Kipru, Lietuvu, Luksemburgu, Rumāniju un Slovākiju atjaunināt savas iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes, kā to prasa Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību. Iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs jānorāda ģeogrāfiskie apgabali, kas varētu applūst, savukārt plūdu riska kartēs jānorāda uz iespējamajām nelabvēlīgajām sekām, kas saistītas ar šiem plūdu scenārijiem. Šīs kartes veido pamatu plūdu riska pārvaldības plānu izstrādei.

Katastrofālie plūdi, kas Vāciju un Beļģiju piemeklēja 2021. gada jūlijā, ir jaunākais pierādījums tam, cik svarīgi ir plūdu riskus novērtēt un pārvaldīt, lai aizsargātu dzīvības, iztikas līdzekļus un vidi. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa pielāgotos klimata pārmaiņu izraisītai ietekmei un sasniegtu pārējos tās nospraustos svarīgos vidiskos mērķus.

Dalībvalstīm tika prasīts līdz 2019. gada decembrim ziņot par atjauninājumiem, ko tās ieviesušas savās pirmajās iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs un plūdu riska kartēs. Mērķis ir nodrošināt karšu piemērotību paredzētajam nolūkam un mazināt plūdu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Termiņš, līdz kuram Komisija bija jāinformē par pārskatīšanu un atjaunināšanu, beidzās 2020. gada martā. Tā kā Komisija no Bulgārijas, Grieķijas, Kipras, Lietuvas, Luksemburgas, Rumānijas un Slovākijas informāciju par šo procesu nav saņēmusi, Komisija ir nolēmusi tām nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules. Minētajām septiņām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Piesārņojums. Komisija aicina ĪRIJU uzlabot noteikumus par rūpniecisko darbību radīto piesārņojumu

Komisija aicina Īriju savus tiesību aktus saskaņot ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (Direktīva 2010/75/ES). Rūpnieciskās darbības būtiski ietekmē vidi. Minētajā direktīvā paredzēti noteikumi par darbībām, kas ietver emisiju novēršanu vai samazināšanu gaisā, ūdenī un augsnē un atkritumu rašanās novēršanu.

Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi direktīvu īstenot visā pilnībā. Eiropas zaļajā kursā ir izvirzīta ES nulles piesārņojuma iecere, kas uzsvaru liek uz to, lai tiktu samazināts gaisa piesārņojums, kurš ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem.

Īrija valsts tiesību aktos nav transponējusi dažas direktīvas definīcijas (piemēram, “viela”, “piesārņojums”, “operators”, “dioksīni un furāni”). Turklāt nav obligāta mehānisma, kas nodrošinātu mijiedarbību starp dažādām iestādēm atļauju piešķiršanas procesā. Nav transponētas arī dažas prasības attiecībā uz atļaujas nosacījumu pārskatīšanu un atjaunināšanu.

Tāpēc Komisija sūta Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli; Īrijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

Atkritumi. Komisija aicina PORTUGĀLI uzlabot atkritumu apstrādi

Komisija aicina Portugāli pareizi piemērot Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK). Saskaņā ar Atkritumu poligonu direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka poligonos tiek apglabāti tikai apstrādāti atkritumi.

Lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu, ir ļoti svarīgi visā pilnībā īstenot ES standartus attiecībā uz atkritumu radīto piesārņojumu. Eiropas zaļajā kursā ir izvirzīta ES nulles piesārņojuma iecere.

Eiropas Savienības Tiesa 2014. gada 15. oktobra spriedumā nosprieda, ka atkritumi pirms to apglabāšanas poligonā ir jāapstrādā tā, lai pēc iespējas samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Pēc šā sprieduma Komisija 2015. gadā sāka pētījumu, kura uzdevums bija izpētīt neapstrādātu sadzīves atkritumu apglabāšanu ES dalībvalstu poligonos. Veicot pētījumu Portugālē, nepilnības tika atklātas četros no pieciem apmeklētajiem atkritumu poligoniem. Vismaz 59 % sadzīves atkritumu poligonos tiek apglabāti bez apstrādes. Turklāt Portugāle nav izveidojusi integrētu un pietiekamu atkritumu apsaimniekošanas objektu tīklu jaukto sadzīves atkritumu apstrādei.

Tāpēc Komisija sūta Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli; Portugāles rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Daba. Komisija aicina NĪDERLANDI izpildīt Dzīvotņu direktīvā paredzēto pienākumu uzraudzīt zvejas kuģu gūtu cūkdelfīnu piezveju

Komisija aicina Nīderlandi īstenot pasākumus, ko prasa Dzīvotņu direktīva (Direktīva 92/43/EEK), lai varētu uzraudzīt cūkdelfīnu nejaušu sagūstīšanu un nonāvēšanu (piezveju), ko veic zvejas kuģi, kā arī pret šīs sugas iztraucēšanu vērstus pasākumus Natura 2000 teritorijās.

Dzīvotņu direktīva nosaka, ka cūkdelfīns ir stingri aizsargājama suga, kuras īpatņus tīši sagūstīt vai nonāvēt vai apzināti traucēt ir aizliegts.

Lai aizsargātu biodaudzveidību visā ES, ir būtiski ievērot standartus attiecībā uz aizsargājamām sugām. Gan Eiropas zaļā kursa, gan ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir Eiropas Savienībā apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam dzīvotņu/sugu saglabāšanās stāvoklim.

Neraugoties uz labi dokumentētiem pierādījumiem par šīs sugas nozveju ar zvejas rīkiem, Nīderlande nav pietiekami rīkojusies, lai atbilstoši direktīvas prasībām uzraudzītu piezvejas, kas gūtas tās ūdeņos un ko guvušas tās flotes. Turklāt Nīderlande savos tiesību aktos nav transponējusi Dzīvotņu direktīvas prasību uzraudzīt stingri aizsargājamu sugu īpatņu nejaušu sagūstīšanu un nonāvēšanu.

Tāpēc Komisija sūta Nīderlandei oficiāla paziņojuma vēstuli; Nīderlandes rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Oficiāla paziņojuma papildvēstule, 258. pants

 

Vidiskie novērtējumi. Komisija aicina SLOVĀKIJU novērtēt nacionālo hidroenerģētiskā potenciāla izmantošanas plānu

Komisija aicina Slovākiju ievērot ES noteikumus par vidiskajiem novērtējumiem saistībā ar tās nacionālo hidroenerģētiskā potenciāla izmantošanas plānu un atsevišķām mazām hidroelektrostacijām. Saskaņā ar Direktīvu par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (Stratēģiskā vidiskā novērtējuma direktīva – Direktīva 2001/42/EK) ir jāveic noteiktu publisko plānu un programmu vidiskais novērtējums. Vides pārvaldība un jo īpaši novērtējumi ir būtiski to ES tiesību aktu pareizai darbībai, kas aizsargā mūsu veselību un vidi.

Slovākijai ir jāveic nacionālā hidroenerģētiskā potenciāla izmantošanas plāna stratēģisks vidiskais novērtējums. Tomēr stratēģiskais vidiskais novērtējums ir veikts tikai 4 no 37 Slovākijas nacionālajā plānā minētām mazām hidroelektrostacijām. Tā kā lielākajai daļai staciju šāds novērtējums netika veikts, iestādes nevarēja noteikt risinājumus, kas radītu vismazāko kaitējumu videi.

Turklāt projekta līmenī Slovākijas iestādes vairākām jau uzbūvētām mazām hidroelektrostacijām neveica attiecīgos vidiskos novērtējumus, kas prasīti Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā, Ūdens pamatdirektīvā (Direktīva 2000/60/EK) un Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK).

Tāpēc Komisija sūta Slovākijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli. Slovākijai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina RUMĀNIJU nodrošināt notekūdeņu pareizu attīrīšanu

Komisija aicina Rumāniju izpildīt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) prasības. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka urbānajās aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi.

Eiropas zaļajā kursā ir izvirzīta ES nulles piesārņojuma iecere. ES tiesību aktu, piemēram, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas, mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un dabisko vidi, un ir svarīgi, lai dalībvalstis to pilnībā īstenotu.

Monitoringa dati liecina, ka Rumānijā vairāk nekā 180 lielās aglomerācijās joprojām nav izpildīti pienākumi, kas saistīti ar notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

Atbildes uz Rumānijai 2018. gada jūnijā un 2020. gada oktobrī nosūtītajām oficiālā paziņojuma vēstulēm Komisijas bažas nav kliedējušas.

Tāpēc Komisija šodien ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Rumānijai būs divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Biodaudzveidība. Komisija aicina 15 dalībvalstis aizsargāt vidi no invazīvām svešzemju sugām

Komisija aicina Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju īstenot dažādos noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.

Invazīvu svešzemju sugu dzīvnieki un augi ir tādi, kas cilvēka iejaukšanās rezultātā netīšām vai apzināti tiek ieviesti dabiskā vidē, kurā tie parasti nav sastopami. Tas rada nozīmīgas negatīvas sekas to jaunajā vidē. Šīs sugas ir viens no pieciem galvenajiem biodaudzveidības zuduma cēloņiem Eiropā un citur pasaulē. Ar tām saistītu problēmu risināšana ir svarīgs aspekts ES centienos apturēt biodaudzveidības izzušanu, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā un Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam.

Attiecīgās 15 dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un Komisijai paziņojušas rīcības plānu (vai rīcības plānu kopumu), kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas ES, introdukcijas un izplatīšanās ceļus. Liela daļa invazīvo svešzemju sugu Savienībā tiek introducētas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi prioritēt un efektīvāk pārvaldīt sugu neapzinātas introdukcijas ceļus.

Turklāt Bulgārija, Grieķija un Rumānija vēl nav izveidojušas invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, uzraudzības sistēmu vai iekļāvusi to esošajā sistēmā, lai gan tas bija jāizdara līdz 2018. gada janvārim.

Komisija 2021. gada jūnijā 18 dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā kā no 15 dalībvalstīm saņemtās atbildes nav apmierinošas, Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētus atzinumus. Tagad dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai. Plašāka informācija par ES tiesību aktiem par invazīvām svešzemju sugām un to ietekmi uz vidi, veselību un ekonomiku ir pieejama mūsu paziņojumā presei.

 

Daba. Komisija aicina SLOVĀKIJU nodrošināt ES dabas aizsardzības tiesību aktu ievērošanu

Komisija aicina Slovākiju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK). Dzīvotņu direktīva prasa, lai dalībvalstis nāktu klajā ar priekšlikumiem par Kopienā nozīmīgām teritorijām (KNT), kuras pēc tam tiek pievienotas ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā, kopš teritorijas pievienotas sarakstiem, dalībvalstīm Kopienā nozīmīgām teritorijām ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi, kuru uzdevums ir saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās aizsargājamās sugas un dzīvotnes, lai būtu iespējams sasniegt labvēlīgu saglabāšanās stāvokli nacionālajā bioģeogrāfiskajā līmenī.

Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan Eiropas zaļā kursa, gan ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir Eiropas Savienībā apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labvēlīgam saglabāšanās stāvoklim.

Slovākija ĪADT statusu ir noteikusi tikai 27 no tās 473 KNT, un sešu gadu termiņš, kurā šīs teritorijas bija jānosaka par ĪADT, ir beidzies. Turklāt Slovākija ilgstoši nav noteikusi detalizētus teritorijai specifiskus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kas nodrošinātu šo 473 teritoriju faktisku aizsardzību un atjaunošanu.

Komisija 2019. gada jūlijā nosūtīja Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli, taču apmierinošu atbildi nesaņēma. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Slovākijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret MALTU saistībā ar notekūdeņu attīrīšanu

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Maltu par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) neievērošanu. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka urbānajās aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Eiropas zaļajā kursā ir izvirzīta ES nulles piesārņojuma iecere. ES tiesību aktu, piemēram, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas, mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un dabisko vidi, un ir svarīgi, lai dalībvalstis to pilnībā īstenotu. Pilnīga atbilstība Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasībām Maltai būtu bijusi jānodrošina jau kopš 2007. gada 31. marta. Malta nav nodrošinājusi, ka tās dienvidu un ziemeļu daļas aglomerācijās komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas tiek pareizi attīrīti. 2016. gada decembrī Komisija nosūtīja Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam 2017. gada oktobrī – argumentētu atzinumu. Neraugoties uz zināmu progresu, Maltas iestādes minētās problēmas vēl aizvien nav pilnībā atrisinājušas. Komisija uzskata, ka Maltas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, un tāpēc vēršas pret Maltu Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret POLIJU saistībā ar notekūdeņu attīrīšanu

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) neievērošanu. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka urbānajās aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Eiropas zaļajā kursā ir izvirzīta ES nulles piesārņojuma iecere. ES tiesību aktu, piemēram, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas, mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un dabisko vidi, un ir svarīgi, lai dalībvalstis to pilnībā īstenotu. Pilnīga atbilstība direktīvas prasībām Polijai būtu bijusi jānodrošina vēlākais līdz 2015. gadam. Polijā vairāk nekā 1000 aglomerācijām nav komunālo notekūdeņu savākšanas sistēmas, tātad notekūdeņi tiek tieši (bez attīrīšanas) novadīti upēs, jūrās vai ezeros. Notekūdeņi pirms novadīšanas parasti ir jānovirza uz notekūdeņu attīrīšanas staciju. Turklāt 415 aglomerācijās, kuru notekūdeņi tiek novadīti jutīgās teritorijās, Polija nav nodrošinājusi, ka šiem ūdeņiem tiek veikta stingrāka attīrīšana, kas prasīta direktīvā. 2018. gada 26. janvārī Komisija nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam 2020. gada 14. maijā – argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka, neraugoties uz zināmu progresu un ES kohēzijas politikas finansiālo atbalstu, Polijas iestāžu centieni līdz šim nav bijuši pietiekami, un tāpēc vēršas pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

Zivsaimniecība un jūrlietas

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Zivsaimniecība. Komisija aicina HORVĀTIJU nodrošināt zilās tunzivs audzētavu efektīvu uzraudzību un kontroli

Komisija aicina Horvātiju ievērot ES noteikumus, lai nodrošinātu Horvātijā esošo zilās tunzivs audzētavu efektīvu uzraudzības, kontroles un inspekcijas sistēmu (Regulas (EK) Nr. 1224/2009(ES) Nr. 1380/2013(EK) Nr. 1005/2008 un (ES) 2016/1627). Veicot revīziju un verifikāciju, Komisija konstatēja nopietnus trūkumus zilo tunzivju pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbību uzraudzībā. Valstu iestādēm ir jānodrošina, ka dati ir pārbaudīti, pareizi un validēti, jāizmeklē iespējamie neatbilstības gadījumi un jāveic administratīvi vai krimināltiesiski pasākumi pret tiem, kas ir atbildīgi par ES tiesību aktu pārkāpumiem.

Komisija uzskata, ka Horvātija nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai šos trūkumus novērstu. Tāpēc Komisija sūta Horvātijai oficiāla paziņojuma vēstuli; Horvātijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Zivsaimniecība. Komisija aicina NĪDERLANDI nodrošināt atbilstību svēršanas, izsekojamības un nozvejas reģistrācijas noteikumiem

Komisija aicina Nīderlandi ievērot Kontroles regulu (Regula (EK) Nr. 1224/2009), Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas regulu (Regula (EK) Nr. 1005/2008) un Kopējās zivsaimniecības politikas regulu (Regula (ES) Nr. 1380/2013). Konkrētāk, Nīderlande nav ieviesusi efektīvu kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēmu, kas aptver būtiskus nozvejas svēršanas, izsekojamības un reģistrācijas aspektus.

Sakarā ar vairākiem tās konstatētiem nopietniem trūkumiem Komisija 2020. gada 30. oktobrī nosūtīja Nīderlandei oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Komisija uzskata, ka Nīderlande vēl aizvien nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu visus konstatētos trūkumus. Tāpēc Komisija šodien nolēma sniegt Nīderlandei argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildes sniegšanai un vajadzīgo pasākumu veikšanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Profesionālā kvalifikācija. Komisija pieprasa BEĻĢIJAI ievērot ES noteikumus

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Beļģiju par to, ka tā neievēro ES noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Direktīva 2005/36/EK). Beļģija ir ieviesusi īpašu vispārējās zobārstniecības speciālista kategoriju, kas vajadzīga, lai Beļģijas publiskajā veselības aprūpes sistēmā nodarbotos ar zobārstniecības praksi. Lai iegūtu šo profesionālo nosaukumu, ir vajadzīga papildu apmācība, taču tas nedod iespēju veikt citas darbības papildus tām, ko veic saskaņā ar direktīvu atzīts zobārsts. Komisija uzskata, ka ar šo prasību, šķiet, tiek nepamatoti ierobežota uzņēmējdarbības veikšana un pārkāpts Direktīvas 2005/36/EK 55. pants, kurš tad, ja kvalifikācija ir atzīta saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu, neļauj pieprasīt pabeigt papildu sagatavošanās periodus, lai varētu piekļūt uzņemošās valsts publiskajai veselības aprūpes sistēmai. Beļģijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Beļģijai argumentētu atzinumu.

 

Reglamentētas profesijas. Komisija aicina LATVIJU un SPĀNIJU nodrošināt samērīguma novērtēšanas noteikumu pienācīgu transponēšanu

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju un Spāniju par to, ka tās nav pienācīgi transponējušas ES noteikumus par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (Direktīva (ES) 2018/958). Šis lēmums ir pieņemts pēc tam, kad 2021. gada decembrī pret 18 dalībvalstīm tika sākta pārkāpuma procedūra. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas prasības, ko tās ievieš attiecībā uz profesijām, ir nepieciešamas un līdzsvarotas. Komisija uzskata, ka abas valstis nav nodrošinājušas, ka samērīguma novērtējumi aptver visu veidu noteikumus, piemēram, tos, ko pieņēmušas arodapvienības. Turklāt Latvija nav nodrošinājusi, ka prezidenta un komiteju vai parlamenta deputātu iesniegtie likumprojekti tiek visaptveroši novērtēti. Tā arī nav pareizi transponējusi attiecīgās definīcijas un dažus novērtēšanas kritērijus, piemēram, tos, kas attiecas uz visiem iespējamo teritoriālo ierobežojumu veidiem vai visām profesiju reglamentācijas formām. Komisija uzskata, ka Spānija nav nodrošinājusi nepieciešamās procesuālās garantijas, piemēram, novērtējumu objektivitāti un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz direktīvā aplūkotajiem jautājumiem. Spānijai un Latvijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nosūtīt tām argumentētu atzinumu.

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Laura Bérard, tālr. + 32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija mudina PORTUGĀLI, MALTU, LATVIJU un LIETUVU paskaidrot, kā tās savos tiesību aktos ir transponējušas ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma lietas pret PortugāliMaltuLatviju un Lietuvu, pieprasot minētajām četrām valstīm paziņot visu attiecīgo informāciju par to, kā valsts tiesību aktos ir ieviesti ES noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām. Direktīvas 2018/1673 noteikumi definē noziedzīgus nodarījumus un sankcijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, lai atvieglotu policijas un tiesu iestāžu sadarbību starp ES valstīm un nepieļautu to, ka noziedznieki izmanto iecietīgākas tiesību sistēmas. Minētie noteikumi nosaka kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tā veikta ar nodomu un apzinoties, ka attiecīgie līdzekļi ir iegūti noziedzīgās darbībās. Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2020. gada 3. decembrī. Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstīm pietiekami skaidri un precīzi jānorāda valsts pasākumi, ar kuriem tās transponējušas ES direktīvā noteiktos pienākumus. Portugāle, Malta, Latvija un Lietuva paziņoja transponēšanas pasākumus un informēja, ka direktīvas transponēšana ir pabeigta, taču attiecībā uz katru direktīvas normu skaidri un precīzi nenorādīja valsts tiesību normu vai normas, kas nodrošina tās transponēšanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Portugālei, Maltai, Latvijai un Lietuvai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Minētajām četrām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Šaujamieroči. Komisija mudina BULGĀRIJU, GRIEĶIJU, ĪRIJU un LUKSEMBURGU ievērot ES noteikumus par trauksmes ieročiem un signālieročiem

Komisija šodien nolēma BulgārijaiGrieķijaiĪrijai un Luksemburgai nosūtīt argumentētu atzinumu, pieprasot tām ziņot par to, kā valsts tiesību aktos ir integrēti ES noteikumi par trauksmes ieročiem un signālieročiem (Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69). Kopā ar Šaujamieroču direktīvu (Direktīva (ES) 2021/555) šo noteikumu mērķis ir nepieļaut, ka trauksmes ieročus un signālieročus, kas izšauj tikai salūtmunīciju vai kairinošas vielas, var pārveidot par nāvējošiem šaujamieročiem. ES dalībvalstis vienojās par trauksmes ieroču un signālieroču tehniskajām specifikācijām, tostarp atbilstības pārbaudes procedūru un vajadzību iestādēm apmainīties ar informāciju. ES dalībvalstīm noteikumi par trauksmes ieročiem un signālieročiem savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 17. janvārim. 2020. gada maijā Komisija šīm četrām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc šodien sniegtā argumentētā atzinuma Bulgārijai, Grieķijai, Īrijai un Luksemburgai tagad ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu transponēšanu. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Šaujamieroči. Komisija mudina BULGĀRIJU, LUKSEMBURGU un ZVIEDRIJU ievērot ES noteikumus par šaujamieroču marķēšanu

Komisija šodien nolēma BulgārijaiLuksemburgai un Zviedrijai nosūtīt argumentētu atzinumu, pieprasot tām ziņot par to, kā valsts tiesību aktos ir integrēti ES noteikumi par šaujamieroču un to būtisko daļu marķējumu (Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/68). Kopā ar Šaujamieroču direktīvu (Direktīva (ES) 2021/555) šie noteikumi nodrošina, lai tirgū laistie šaujamieroči būtu marķēti ar skaidru, neizdzēšamu un unikālu marķējumu, kas atvieglo šaujamieroču izsekošanu visā ES un palīdz novērst to novirzīšanu uz nelikumīgo tirgu. ES dalībvalstīm šie noteikumi savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 17. janvārim. 2020. gada maijā Komisija šīm trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc šodien sniegtā argumentētā atzinuma Bulgārijai, Luksemburgai un Zviedrijai tagad ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu transponēšanu. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Šaujamieroči. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret ZVIEDRIJU par to, ka tā nav transponējusi ES noteikumus par šaujamieroču iegādi un glabāšanu

Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Zviedriju sakarā ar to, ka tā nav paziņojusi daļu no valsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai transponētu ES noteikumus par šaujamieroču iegādi un glabāšanu. Komisija ir arī nolēmusi lūgt Tiesu piespriest finansiālas sankcijas. Šaujamieroču direktīva nosaka kopīgus minimālos standartus attiecībā uz civilām vajadzībām paredzētu šaujamieroču (piemēram, sporta šaušanai un medībām domātu šaujamieroču) iegādi, glabāšanu un komercapmaiņu ES teritorijā. Noteikumi ļauj likumīgi izmantot un pārvietot šaujamieročus, vienlaikus novēršot to nonākšanu noziedznieku rokās. Šodien nodotā lieta attiecas uz noteikumiem, kas tika ieviesti pēc direktīvas pārskatīšanas 2017. gadā un kas dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2018. gada 14. septembrim. Konkrētāk, nodotā lieta attiecas uz noteikumiem par tirgotāju un tirdzniecības starpnieku darbībām, par šaujamieročiem ar lieljaudas aptverēm un noņemamām lādējamām ierīcēm, par pusautomātiskajiem šaujamieročiem un par salūta un akustiskajiem ieročiem, kurus var viegli pārveidot par nāvējošiem šaujamieročiem. Komisija šo pārkāpuma procedūru pret Zviedriju sāka 2018. gada novembrī un 2019. gada jūlijā nosūtīja argumentētu atzinumu. Līdz šim Zviedrija ir paziņojusi Komisijai tikai par direktīvas daļēju transponējumu valsts tiesību aktos. Sīkāka informācija ir pieejama paziņojumā presei.

 

4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Jördis Ferroli, tālr. +32 229 92729)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Krāpšanas apkarošana. Komisija mudina piecas dalībvalstis transponēt ES noteikumus cīņai pret krāpšanu attiecībā uz Savienības budžetu

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli BeļģijaiKipraiSlovākijaiSlovēnijai un Zviedrijai, jo tās nav pareizi transponējušas ES noteikumus par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses (Direktīva (ES) 2017/1371). Šie noteikumi ir daļa no Komisijas vispārējās krāpšanas apkarošanas stratēģijas un aizsargā ES budžetu, saskaņojot tādas definīcijas, sankcijas, jurisdikcijas noteikumus un noilguma termiņus, kas attiecas uz krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri skar ES finanšu intereses. Lai Eiropas Prokuratūra varētu rezultatīvi īstenot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, dalībvalstīm ir pienācīgi jātransponē minētie noteikumi. Termiņš, līdz kuram direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos, beidzās 2019. gada 6. jūlijā. 2021. gada decembrī oficiāla paziņojuma vēstules jau tika nosūtītas Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Luksemburgai, Portugālei, Rumānijai, Somijai un Spānijai, kuras visas piedalās Eiropas Prokuratūrā. Konstatētās problēmas ir saistītas galvenokārt ar šādu direktīvas noteikumu transponēšanu: noteikumi par noziedzīgu nodarījumu (krāpšana, korupcija un līdzekļu nelikumīga piesavināšanās) definīciju, noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, juridisko personu atbildību, sankcijām un jurisdikciju. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pēc atbilžu izvērtēšanas Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu, ja atbilstības problēmas nebūs pienācīgi atrisinātas vai noskaidrotas.

 

Datu aizsardzība. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret SLOVĒNIJU par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav izpildījusi Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (VDAR) (Regula (ES) 2016/679) noteiktos paziņošanas pienākumus un neļauj tās datu aizsardzības iestādei izmantot visas VDAR paredzētās korektīvās pilnvaras. Pēc VDAR piemērošanas sākuma vairāk nekā pirms trim gadiem Slovēnija ir vienīgā dalībvalsts, kas nav pielāgojusi savu valsts datu aizsardzības regulējumu, t. sk. noteikumus par datu aizsardzības iestādi. Datu aizsardzības iestādei ir būtiska loma VDAR noteikumu izpildes panākšanā valsts līmenī. Tāpēc tai ir jāvar izmantot visas VDAR paredzētās korektīvās pilnvaras. Tagad Slovēnijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem. Pēc atbildes izvērtēšanas Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu, ja Slovēnija joprojām nebūs izpildījusi VDAR noteiktos pienākumus.

 

Eiropas apcietināšanas orderis. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret BULGĀRIJU un SLOVĒNIJU

Komisija šodien nolēma nosūtīt Bulgārijai un Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli, jo šīs valstis nepareizi transponējušas Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi (2002/584/TI). Eiropas apcietināšanas orderis ir uz savstarpējas atzīšanas principu balstīta vienkāršota pārrobežu juridiskā procedūra pieprasītās personas apcietināšanai un nodošanai ar mērķi veikt kriminālvajāšanu vai izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms minētā datuma. Komisija jau ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstules 22 dalībvalstīm (Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Slovākijai, Somijai, Spānijai, Ungārijai, Vācijai un Zviedrijai). Dažas no šīm dalībvalstīm transponēšanas tiesību aktus jau ir grozījušas. Bulgārijai un Slovēnijai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas sūdzībām.

 

Trauksmes cēlēju aizsardzība. Komisija mudina PORTUGĀLI un ZVIEDRIJU nekavējoties piemērot ES noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Portugālei un Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli sakarā ar to valsts pasākumu novēlotu stāšanos spēkā, ar kuriem transponē 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (“Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīva”). Dalībvalstīm noteiktais direktīvas transponēšanas termiņš bija 2021. gada 17. decembris. Portugāles transponēšanas likums paredz, ka tas stāsies spēkā 180 dienas pēc tā publicēšanas, proti, 2022. gada 19. jūnijā. Saskaņā ar Zviedrijas pieņemtajiem transponēšanas pasākumiem dažu pienākumu piemērošana ir atlikta līdz 2022. gada 17. jūlijam. 2022. gada 27. janvārī Komisija oficiāla paziņojuma vēstules par minētās direktīvas netransponēšanu jau nosūtīja šādām 24 dalībvalstīm: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Somija.

Pēc oficiāla paziņojuma vēstuļu saņemšanas abām minētajām dalībvalstīm divu mēnešu laikā jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu Komisijas konstatēto ES tiesību aktu pārkāpumu. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 229 81325)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Ēku energoefektivitāte. Komisija aicina DĀNIJU, ZVIEDRIJU, MALTU un NĪDERLANDI pilnībā transponēt grozošo Ēku energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Dānijai, Zviedrijai, Maltai un Nīderlandei oficiāla paziņojuma vēstules, jo tās nav pilnībā transponējušas pārskatīto Ēku energoefektivitātes direktīvu (Direktīva (ES) 2018/844), ar kuru tika grozīta Direktīva 2010/31/ES un kura valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 10. martam. 2018. gadā pārskatītās direktīvas transponēšanas norise tiek izskatīta visās dalībvalstīs. 22 dalībvalstis, kuras noteiktajā termiņā nebija paziņojušas par pilnīgu transponēšanu, 2020. gada maijā saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli. Dānija, Zviedrija, Malta un Nīderlande bija paziņojušas par pilnīgu transponēšanu un tāpēc tolaik oficiāla paziņojuma vēstuli nesaņēma. Tomēr, izskatījusi paziņotos valsts transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka transponēšana šajās dalībvalstīs nav pabeigta. Tagad tām tiek doti divi mēneši laika atbildes sniegšanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Drošības pamatstandarti. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SPĀNIJU par ES pretradiācijas aizsardzības tiesību aktu nepilnīgu transponēšanu

Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju, jo tā nav pilnībā transponējusi pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Direktīva, ar kuru tiek modernizēti un konsolidēti ES tiesību akti par aizsardzību pret radiāciju, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darba ņēmēju un pacientu aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Tā ietver arī noteikumus par gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām, kuri pēc Fukušimas kodolavārijas tika pastiprināti. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Komisija 2021. gada jūnijā Spānijai nosūtīja argumentētu atzinumu, pieprasot tai paziņot Komisijai visus Spānijas pieņemtos direktīvas transponēšanas pasākumus. Līdz šim paziņotie valsts tiesību akti transponē tikai nelielu daļu no direktīvas prasībām, tāpēc Komisija vēršas pret Spāniju Eiropas Savienības Tiesā.

 

6. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

 

Argumentēts atzinums

 

Ceļu satiksmes drošība. Komisija aicina ČEHIJU pareizi transponēt minimālos standartus, kas reglamentē piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai, attiecībā uz sirds un asinsvadu medicīniskajiem stāvokļiem

Komisija šodien nolēma Čehijai nosūtīt argumentētu atzinumu, pieprasot detalizētāk transponēt Direktīvu (ES) 2016/1106. Ar šo direktīvu tiek grozīts III pielikums ES direktīvai par vadītāju apliecībām (Direktīva 2006/126/EK), kurā noteikti minimālie standarti par fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai. Lai ņemtu vērā jaunākās zinātniskās atziņas par medicīniskiem stāvokļiem, kas ietekmē piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai, un nodrošinātu lielāku ceļu satiksmes drošību, iedaļa par sirds un asinsvadu slimībām ir aizstāta ar sīkāk izstrādātiem noteikumiem, kuri skaidri norāda, kādos apstākļos transportlīdzekļa vadīšana būtu jāatļauj un kādos gadījumos vadītāju apliecības nebūtu jāizdod vai jāatjauno. Komisija uzskata, ka Čehijas transponējumā sniegtie dažu sirds un asinsvadu slimību apraksti ir pārāk vispārīgi. Tie neatspoguļo direktīvas noteikumu skaidrību, kas vajadzīga, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Čehijai tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt vērsties pret šo valsti ES Tiesā.

 

7. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Komisija aicina AUSTRIJU uzlabot valsts noteikumus par tiesībām anulēt apdrošināšanas līgumus

Komisija aicina Austriju savus tiesību aktus par to patērētāju aizsardzību, kuri iegādājas dzīvības apdrošināšanas polises, saskaņot ar ES tiesību aktiem un attiecīgo Tiesas judikatūru. Saskaņā ar direktīvu “Maksātspēja II” (Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā) klientiem, kas noslēguši dzīvības apdrošināšanas līgumu, ir tiesības mainīt savas domas un 14–30 dienu laikā (atteikuma termiņš) līgumu anulēt. Apdrošināšanas sabiedrībai pirms līguma noslēgšanas klienti jāinformē par viņu tiesībām līgumu anulēt. Tiesa precizēja, ka atteikuma termiņš nesākas, ja klients nav saņēmis prasīto informāciju par anulēšanas tiesībām (C-209/12, Endress), un šādā gadījumā klienti var savas līguma anulēšanas tiesības izmantot neierobežotu laiku, pat vairākus gadus pēc līguma noslēgšanas. 2019. gadā Tiesa piebilda, ka patērētājiem ir ilgāks atteikuma termiņš, ja apdrošināšanas sabiedrības sniegtā informācija ir tik ļoti nepilnīga, ka klients nespēj pieņemt lēmumu (no C-355/18 līdz C-357/18 un C-479/18, Rust-Hackner u. c.). Tiesa arī precizēja to klientu tiesības uz atlīdzību, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem anulējuši savu dzīvības apdrošināšanas polisi. Tā kā Austrijas tiesību akti joprojām nav pilnībā saskaņoti ar direktīvu “Maksātspēja II” un Tiesas nolēmumiem, patērētāji Austrijā var nesaņemt aizsardzību, uz kuru viņiem ir tiesības. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Austrijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Austrijai tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Komisija mudina AUSTRIJU un RUMĀNIJU atjaunināt valsts tiesību aktus, kas piešķir atbrīvojumus struktūrām, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem

Komisija šodien nolēma Austrijai un Rumānijai nosūtīt argumentētus atzinumus, pamatojoties uz to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2020/1504, ar ko groza Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (Direktīva 2014/65/ES). Šīs direktīvas mērķis ir struktūras, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar jaunpieņemto Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS), atbrīvot no prasībām, kas noteiktas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā, un nodrošināt, ka uz visām kolektīvās finansēšanas platformām, kas ietilpst regulas darbības jomā, attiecas viens un tas pats saskaņots noteikumu kopums neatkarīgi no tā, kur ES tās darbojas. Tas nāks par labu gan investoriem, radot lielākas ieguldījumu iespējas un nodrošinot saskaņotus aizsardzības pasākumus visā ES, gan uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums agrīnā posmā, un tādējādi veicinās inovāciju un izaugsmi ES. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2021. gada 10. maijs. Līdz šim attiecīgās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

8. Konkurence

(Sīkāka informācija: Arianna Podesta, tālr. +32 229 87024, Maria Tsoni, tālr. +32 229 90526, Sara Simonini, tālr. + 32 229 83367)

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Lojāla sadarbība un ES tiesību pārākums. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret APVIENOTO KARALISTI saistībā ar Apvienotās Karalistes spriedumu, kas ļauj izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru piešķirts nelikumīgs valsts atbalsts

Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Apvienoto Karalisti saistībā ar tās Augstākās tiesas 2020. gada 19. februāra spriedumu, kas ļauj izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru Rumānijai ir uzdots izmaksāt kompensāciju investoriem, neraugoties uz to, ka Komisija 2015. gadā pieņēma lēmumu, kurā konstatēts, ka kompensācija ir pretrunā ES valsts atbalsta noteikumiem. Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa uzskata, ka, pamatojoties uz LESD 351. pantu, Apvienotās Karalistes pienākumi, kas tai uzlikti saskaņā ar ES tiesībām, tolaik neietekmēja tai saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu it kā uzlikto starptautisko pienākumu atzīt un izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu. Kad Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, Savienības tiesās joprojām notika tiesvedība par Komisijas 2015. gada lēmuma pamatotību. Komisija uzskata, ka, pieņemot šādu spriedumu, Apvienotā Karaliste: i) ir pārkāpusi lojālas sadarbības principu, jo tā izskatījusi juridisku jautājumu, kas jau bija uzdots Savienības tiesām; ii) ir pārkāpusi LESD 351. pantu, jo iepriekš minētajos apstākļos tā šo tiesību normu ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi; iii) ir pārkāpusi LESD 267. pantu, jo nebija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par LESD 351. panta piemērošanu; iv) ir pārkāpusi LESD 108. panta 3. punktu, jo attiecībā uz šķīrējtiesas nolēmuma izpildi nav ievērojusi apturošo spēku, kāds ir Komisijas 2014. gada lēmumam sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par valsts atbalstu. Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas spriedums būtiski ietekmē ES tiesību piemērošanu attiecībā uz ieguldījumu strīdiem un šādu nolēmumu atzīšana Apvienotās Karalistes tiesās un izpilde nav saderīga ar ES tiesībām. Šajā kontekstā Komisija nesen ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras nav izbeigušas savus ES iekšējos divpusējos ieguldījumu līgumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi vērsties pret Apvienoto Karalisti Tiesā. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 87. pantu, ja Komisija uzskata, ka Apvienotā Karaliste pirms pārejas perioda beigām nav izpildījusi kādu Līgumos noteiktu pienākumu, Komisija četru gadu laikā pēc pārejas perioda beigām var uzsākt tiesvedību Tiesā. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 89. pantu šādā tiesvedībā pieņemti Tiesas spriedumi ir juridiski pilnībā saistoši Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

 9. Lauksaimniecība

(Sīkāka informācija: Miriam Garcia Ferrer, tālr. +32 229 99075, Thérèse Lerebours, tālr. +32 229 63303)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Marķēšanas prasības. Komisija aicina LIETUVU ievērot brīvas preču aprites noteikumus

Komisija Lietuvai nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli par tās tiesību aktiem, kas nosaka īpašas marķēšanas prasības attiecībā uz gaļas produktu kvalitāti (gaļas produktu klasifikācija dažādās kategorijās pēc to kvalitātes). Komisija uzskata, ka, nosakot šīs īpašās marķēšanas prasības citās dalībvalstīs ražotiem gaļas produktiem, Lietuva nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar LESD 34. pantā noteikto brīvas preču aprites principu. Lietuvai tagad ir divi mēneši laika, lai iesniegtu savus paskaidrojumus. Pēc minēto paskaidrojumu izvērtēšanas vai tad, ja tie noteiktajā termiņā nebūs iesniegti, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu, ko paredz LESD 258. pants.

 

Argumentēts atzinums

 

Direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi. Komisija aicina ČEHIJU un RUMĀNIJU pilnībā transponēt direktīvas noteikumus lauksaimniecības pārtikas nozarē

Komisija aicina Čehiju un Rumāniju pilnībā transponēt Negodīgas tirdzniecības prakses direktīvas (Direktīva (ES) 2019/633) noteikumus lauksaimniecības pārtikas nozarē. Direktīva nodrošina visu lauksaimnieku, kā arī mazo un vidējo piegādātāju aizsardzību pret 16 negodīgas tirdzniecības prakses veidiem pārtikas piegādes ķēdē. Tā bija jātransponē līdz 2021. gada 1. maijam. Komisija oficiāla paziņojuma vēstules 12 dalībvalstīm nosūtīja jau 2021. gada jūlijā, bet Čehijas un Rumānijas paziņojumu par pilnīgu transponēšanu tā vēl aizvien nav saņēmusi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi šīm dalībvalstīm nosūtīt argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika situācijas labošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret minētajām dalībvalstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 9. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā