Pārkāpuma lietu pakete janvārī: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 221 lietu, kur problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Tīrs gaiss. Komisija aicina 14 dalībvalstis samazināt vairāku gaisu piesārņojošo vielu emisijas
Komisija aicina 14 dalībvalstis (Bulgāriju (INFR(2022)2068), Dāniju (INFR(2022)2070), Īriju (INFR(2022)2073), Spāniju (INFR(2022)2071), Kipru (INFR(2022)2069), Latviju (INFR(2022)2076), Lietuvu (INFR(2022)2074), Luksemburgu (INFR(2022)2075), Ungāriju (INFR(2022)2072), Austriju (INFR(2022)2067), Poliju (INFR(2022)2077), Portugāli (INFR(2022)2078), Rumāniju (INFR(2022)2079) un Zviedriju (INFR(2022)2080)) izpildīt saistības samazināt vairāku gaisa piesārņotāju emisijas atbilstoši Direktīvai 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (“Valstu emisiju samazināšanas” jeb VES direktīva). VES direktīvā attiecībā uz vairākām piesārņojošām vielām ir noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības, kas laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam katrai dalībvalstij jāsasniedz ik gadu, un vērienīgāki samazinājumi laikposmam no 2030. gada. Lai pierādītu, ka šīs samazināšanas saistības tiks izpildītas, dalībvalstīm ir prasīts izveidot valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmas (VGPKP). Eiropas zaļais kurss ar nulles piesārņojuma mērķi liek samazināt gaisa piesārņojumu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Komisija veica analīzi par dalībvalstu 2022. gadā iesniegtajiem vairāku piesārņojošo vielu nacionālajiem inventarizācijas pārskatiem (kuros aplūkotas 2020. gada emisijas). Iepriekš minētās 14 dalībvalstis nav izpildījušas savas saistības attiecībā uz vienu vai vairākām piesārņojošām vielām, uz kurām attiecas VES direktīva. Turklāt, tā kā lielākajā daļā šo dalībvalstu VGPKP noteiktie pasākumi nav nodrošinājuši emisiju samazināšanas saistību izpildi attiecībā uz vienu vai vairākiem piesārņotājiem, šie pasākumi nav pietiekami, lai atbilstoši direktīvas prasībām ierobežotu ikgadējās cilvēka izraisītās emisijas. Lielākā daļa šo dalībvalstu nepilda savas saistības attiecībā uz amonjaku (kas rodas lauksaimniecības nozarē). Tāpēc Komisija šīm 14 dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina IGAUNIJU pareizi transponēt ES noteikumus par gaisa kvalitāti
Komisija aicina Igauniju (INFR(2022)2134) pilnībā salāgot valsts tiesību aktus ar ES tiesību aktiem par gaisa kvalitāti (Direktīvu 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā un Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, kas grozīta ar Direktīvu 2015/1480). Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un tā nulles piesārņojuma iecerē uzsvērts, ka jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselības apdraudējumiem. ES tiesību aktos noteikto gaisa kvalitātes standartu pilnīga īstenošana ir būtiska gan cilvēka veselībai, gan dabiskajai videi. Attiecīgajās direktīvās ir paredzēti pasākumi gaisa kvalitātes mērķu noteikšanai. Tie cita starpā prasa novērtēt apkārtējā gaisa kvalitāti dalībvalstīs, iegūt informāciju par apkārtējā gaisa kvalitāti, nodrošināt, ka informācija par apkārtējā gaisa kvalitāti tiek darīta pieejama sabiedrībai, uzturēt un uzlabot gaisa kvalitāti, kā arī veicināt dalībvalstu ciešāku sadarbību gaisa piesārņojuma samazināšanā. Igaunija nav pareizi transponējusi dažas šo direktīvu prasības, piemēram, prasības, kas attiecas uz paraugu ņemšanas vietām, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroles sistēmām, kā arī vietu atlases dokumentāciju. Tāpēc Komisija Igaunijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, tai dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Daba. Komisija aicina IGAUNIJU pienācīgi apsaimniekot Natura 2000 teritorijas
Komisija aicina Igauniju (INFR(2022)2002) veikt pasākumus Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanai atbilstoši Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) noteiktajiem pienākumiem. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm attiecībā uz īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) sastopamajām dzīvotnēm un sugām jānosaka īpaši saglabāšanas mērķi un pasākumi, kuru nolūks ir valsts bioģeogrāfiskajā līmenī saglabāt vai atjaunot šo sugu labvēlīgu aizsardzības statusu. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībā ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas. Komisija 2016. gadā sāka dialogu ar visām dalībvalstīm, to vidū Igauniju, lai novērstu atlikušās nepilnības ĪADT izraudzīšanā un pārvaldībā. Igaunija ir noteikusi visas teritorijas par ĪADT, bet saglabāšanas mērķi ne vienmēr atbilst Dzīvotņu direktīvas juridiskajām prasībām, jo tie nav pietiekami detalizēti, izmērāmi un uzrādāmi. Līdz ar to aizsardzības pasākumi, kas jāizstrādā, lai sasniegtu katrai Natura 2000 teritorijai noteiktos aizsardzības mērķus, arī nav pietiekami. Tāpēc Komisija Igaunijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, tai dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

ES ekomarķējums. Komisija aicina GRIEĶIJU ļaut Grieķijas uzņēmumiem iegūt ES ekomarķējumu un nodrošināt tirgus uzraudzību
Komisija aicina Grieķiju (INFR(2022)2110) pareizi piemērot ES ekomarķējuma regulu (Regulu (EK) Nr. 66/2010). Ar šo regulu ir izveidota brīvprātīga ekomarķējuma piešķiršanas sistēma, kuras nolūks ir popularizēt ražojumus, kuriem ir mazāka ietekme uz vidi, un sniegt patērētājiem precīzu, nemaldinošu, zinātniski pamatotu informāciju par ražojumu ietekmi uz vidi. Regula uzliek par pienākumu katrai iesaistītajai dalībvalstij izveidot kompetento iestādi, kas piešķir tiesības izmantot ES ekomarķējumu produktiem, kuri atbilst ES ekomarķējuma kritērijiem. Grieķijas kompetentā iestāde kopš 2020. gada nav darbojusies, tāpēc tā nevar apstrādāt nevienu uzņēmuma iesniegtu pieteikumu. Tas nozīmē, ka Grieķijas uzņēmumi nevar iegūt ekomarķējumu saviem ražojumiem, pirms tos eksportē uz citām dalībvalstīm, un tas rada negodīgu konkurenci ar citiem Eiropas uzņēmumiem. Turklāt tas nozīmē arī to, ka nav tirgus uzraudzības attiecībā uz Grieķijas izcelsmes ES ekomarķējuma produktiem, kas jau ir tirgū. Lai gan Grieķijas iestādes ir atzinušas šo problēmu, tā vēl nav atrisināta. Tāpēc Komisija Grieķijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, un valstij ir divi mēneši laika, lai uz šo vēstuli atbildētu un lai Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Dabas aizsardzība. Komisija aicina RUMĀNIJU pabeigt Natura 2000 tīkla izveidi
Komisija aicina Rumāniju (INFR(2019)2138) nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu pienācīgu aizsardzību, nosakot Natura 2000 teritorijas, kā prasīts Dzīvotņu direktīvā (Direktīvā 92/43/EEK). Dalībvalstis ir apņēmušās izveidot saskaņotu Eiropas Natura 2000 tīklu. Dzīvotņu direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz priekšlikumi par atbilstīgām Kopienā nozīmīgām teritorijām (KNT) un ka ES valstīm ir pienākums aizsargāt un atjaunot labvēlīgā stāvoklī dzīvotnes, kam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Gan paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, gan Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu. Komisija 2019. gada jūlijā nosūtīja Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka Natura 2000 teritoriju noteikšanā tā nav nodrošinājusi ES nozīmes dzīvotņu un sugu pienācīgu aizsardzību. Rumānija vēl nav priekšlikumos norādījusi visas teritorijas, kuras bijis jānorāda, un ierosinātajās teritorijās nav pienācīgi aptverti dažādie dzīvotņu tipi un sugas, kam vajadzīga aizsardzība. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt Rumānijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Dabas aizsardzība. Komisija aicina HORVĀTIJU pareizi īstenot Dzīvotņu direktīvu attiecībā uz vēja enerģijas projektiem
Komisija aicina Horvātiju (INFR(2020)2204) pienācīgi piemērot Dzīvotņu direktīvu (Direktīvu 92/43/EEK) attiecībā uz atļauju piešķiršanu vējparku projektiem, kas ietekmē Natura 2000 teritorijas. Dzīvotņu direktīvā noteikts, ka projekti, kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas, var saņemt atļauju tikai tad, kad ir gūta pārliecība, ka netiks ietekmēta attiecīgo teritoriju integritāte. Atļaujot izmaiņas dažos vējparku projektos, Horvātija nav pareizi piemērojusi Dzīvotņu direktīvu. Konkrētāk, šādu projektu izmaiņas tika atļautas, nenodrošinot, ka tās negatīvi neietekmēs teritoriju viengabalainību. Gan paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, gan Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, to aizsargājot un atjaunojot. 2020. gada maijā Komisija Horvātijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Neraugoties uz zināmu progresu, Horvātijas iestādes nav pilnībā atrisinājušas visas sūdzības un ir atteikušās veikt jebkādus konstatēto problēmu novēršanas pasākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt Horvātijai argumentētu atzinumu un dot tai divus mēnešus atbildes sagatavošanai un vajadzīgo pasākumu veikšanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Piekļuve vides informācijai. Komisija aicina FRANCIJU uzlabot iedzīvotāju piekļuvi vides informācijai 
Komisija aicina Franciju (INFR(2020)4014) nodrošināt atbilstību Direktīvai 2003/4 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai. Direktīvas mērķis ir uzlabot sabiedrības piekļuvi vides informācijai un šādas informācijas izplatīšanu, kas palīdzētu vairot izpratni par vides jautājumiem, panākt sekmīgāku sabiedrības iesaisti vidisko lēmumu pieņemšanā un galu galā uzlabot vidi. Direktīva paredz, ka pieteikuma iesniedzējs, kurš uzskata, ka viņa lūgums sniegt informāciju ir ignorēts vai nepamatoti noraidīts, var lūgt lietu steidzami izskatīt neatkarīgai un objektīvai struktūrai. Francijā šāda procedūra pastāv, taču viena mēneša termiņš, kas neatkarīgajai struktūrai dots atzinuma sniegšanai, vairākkārt ticis pārsniegts. 2020. gada maijā Komisija Francijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Lai gan Francija veica dažus pasākumus kavēšanās mazināšanai, problēmas aizvien pastāv: Francijas neatkarīgā struktūra (la Commission d'accès aux documents administratifs — CADA) 2021. gadā lielākajā daļā gadījumu turpināja pārsniegt tiesību aktos noteikto termiņu, kas dots atzinuma sniegšanai. Vidējais atzinuma sniegšanas laiks bija aptuveni 2 mēneši. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt Francijai argumentētu atzinumu un dot tai divus mēnešus atbildes sagatavošanai un vajadzīgo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Argumentēti papildatzinumi 

Dabas aizsardzība. Komisija aicina FRANCIJU apturēt nelikumīgu putnu medību un sagūstīšanas praksi
Komisija aicina Franciju (INFR(2019)2151) pārtraukt izmantot medību metodes, kas ir aizliegtas ar Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK). Direktīvas mērķis ir aizsargāt visas savvaļas putnu sugas, kas dabiski sastopamas Eiropas Savienībā. No 64 sugām, kuras var medīt, 20 sugām draud izzušana. Francija ir atļāvusi vairākas medījamo putnu sagūstīšanas metodes, piemēram, cīruļu un baložu, kā arī ūbeļu sagūstīšanas tīklus un sprostus, kas nav selektīvi un ir aizliegti ar direktīvu. Pastāv alternatīvas metodes cīruļu un baložu iegūšanai pārtikas patēriņam (nomedīšana un audzēšana saimniecībā). Pretēji direktīvai Francijas tiesību aktos joprojām ir atļauta līmes izmantošana strazdu medībās. Dalībvalstis var atkāpties no dažu minētās direktīvas normu piemērošanas, bet tam ir stingri nosacījumi, kas šajā gadījumā nav izpildīti, it īpaši tāpēc, ka cīruļu sugai nav labs aizsardzības statuss un cīruļu populācija turpina krasi samazināties. Turklāt tiek nodarīts kaitējums aizsargājamo sugu putniem, piemēram, stērstēm un dadzīšiem, kuri arī tiek sagūstīti. Francija ir arī paziņojusi par savu nodomu atsākt pelēko zosu pavasara medības, kas iepriekš bija sistemātiski atļautas vai pieļaujamas, pārkāpjot direktīvas prasības. Francija arīdzan nav pilnībā ziņojusi Komisijai par atkāpēm, kā to prasa direktīva. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES, kā uzsvērts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. 2019. gada jūlijā Komisija nosūtīja Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam – 2020. gada jūlijā – argumentētu atzinumu. Tiesa 2021. gada martā spriedumā lietā C-900/19 izstrādāja selektivitātes jēdziena un alternatīvu juridisko interpretāciju. Ņemot vērā Tiesas noteiktos kritērijus, Komisija tagad savā analīzē ir iekļāvusi iepriekš minēto medību metožu neselektivitātes aspektu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt Francijai argumentētu papildatzinumu un dot tai divus mēnešus atbildes sagatavošanai un vajadzīgo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotas lietas

Ūdens. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret ĪRIJU par to, ka tā nav pareizi transponējusi Ūdens pamatdirektīvu, kas aizsargā ūdeņus no piesārņojuma
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Īriju (INFR(2007)2238) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK) valsts tiesību aktos. Ar šo direktīvu ir izveidota iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzības sistēma, kas novērš ūdeņu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos un piesārņojumu, kā arī aizsargā un uzlabo no ūdens atkarīgās ekosistēmas un ūdens resursus. Direktīva paredz, ka, vēlākais, līdz 2027. gadam visiem iekšzemes un piekrastes ūdeņiem jāsasniedz vismaz labs stāvoklis. Lai to panāktu, dalībvalstīm ir jāizstrādā upju baseinu apsaimniekošanas plāni un pasākumu programmas. Tas ir svarīgs aspekts ceļā uz Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma mērķa sasniegšanu, kas paredz samazināt ūdens piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām. 2007. gada oktobrī Komisija nosūtīja Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam – 2011. gada novembrī – argumentētu atzinumu. Kad Īrija bija pieņēmusi jaunus grozošos tiesību aktus, Komisija atkārtoti izvērtēja lietu un 2019. gada janvārī nosūtīja Īrijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli, kam 2020. gada novembrī sekoja argumentēts papildatzinums.  Lai gan Īrija panāca zināmu progresu un 2022. gada jūnijā pieņēma jaunu tiesību aktu, Īrijas iestādes vairāk nekā 20 gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā vēl nav pilnībā atrisinājušas visas problēmas. Komisija uzskata, ka Īrijas līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši un pietiekami, un tāpēc vēršas pret Īriju Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.  

Biodaudzveidība. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret sešām dalībvalstīm par to, ka tās nav novērsušas Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanos 
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju (INFR(2021)2007), Īriju (INFR(2021)2015), Grieķiju (INFR(2021)2011), Itāliju (INFR(2021)2016), Latviju (INFR(2021)2019) un Portugāli (INFR(2021)2021) par to, ka nav īstenoti dažādi noteikumi, kas paredzēti Regulā 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Invazīvu sugu regula jeb IS regula). Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami. IS regula ietver pasākumus, kas jāveic visā ES attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kuras iekļautas Savienības sarakstā. Sešas dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un Komisijai paziņojušas rīcības plānu (vai rīcības plānu kopumu), kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas ES, introdukcijas un izplatīšanās ceļus. Šo iemeslu dēļ Komisija 2021. gada jūnijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 18 dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Vācijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai), un 2022. gada februārī 15 no šīm dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Īrijai, Grieķijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai) tika nosūtīti argumentēti atzinumi. Kopš tā laika 11 dalībvalstis ir izpildījušas savus pienākumus un viena no tām drīzumā pieņems trūkstošos pasākumus. Neraugoties uz zināmu progresu, pārējās sešas dalībvalstis (Bulgārija, Īrija, Grieķija, Itālija, Latvija un Portugāle) nav pilnībā risinājušas šīs sūdzības. Komisija uzskata, ka šo sešu dalībvalstu iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši un pietiekami, un tāpēc vēršas pret tām Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.   

Atkritumi. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret SLOVĀKJU par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par atkritumu poligoniem 
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Slovākiju (INFR(2017)2035) par to, ka tā nav atjaunojusi vai nav slēgusi noteiktu skaitu poligonu, kuros nav ievērotas Atkritumu poligonu direktīvā (Direktīvā 1999/31/EK) noteiktās procedūras.  Saskaņā ar šo direktīvu Eiropā būtu jāveic tikai drošas un kontrolētas atkritumu poligonu darbības. Tajā ir noteikti standarti, kuru mērķis ir cilvēka veselības un vides aizsardzība no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu apstrāde un apglabāšana poligonos. Direktīvas mērķis ir novērst vai pēc iespējas samazināt atkritumu poligonu negatīvo ietekmi, īpaši uz virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem, augsni, gaisu un cilvēka veselību, ieviešot stingras tehniskās prasības attiecībā uz atkritumiem un poligoniem. Lai gūtu labumu no aprites ekonomikas rīcības plāna, kas ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa pamatelementiem, ir ļoti svarīgi pilnībā piemērot ES noteikumus par atkritumu poligoniem. 2017. gada aprīlī Komisija nosūtīja Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam – 2019. gada martā – argumentētu atzinumu. Kopš tā laika Slovākija ir atjaunojusi un atkārtoti izsniegusi atļauju vairākiem poligoniem un ir slēgusi vairākus neatbilstošus poligonus. Tomēr vēl ir jārīkojas attiecībā uz 21 atkritumu poligonu. Komisija uzskata, ka Slovākijas līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši un pietiekami, un tāpēc nolēmusi vērsties pret Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.  

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret PORTUGĀLI par to, ka tā nav pareizi transponējusi ES noteikumus 
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Portugāli (INFR(2019)2254) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Direktīvu par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Direktīvu 2011/92/EK). Lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu vides aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka saimnieciskie lēmumi par publiskajām un privātajām investīcijām kļūst pamatotāki, paredzamāki un ilgtspējīgāki, 2014. gada aprīlī direktīva tika grozīta (ar Direktīvu 2014/52/ES). Dažus grozītās direktīvas noteikumus Portugāle valsts tiesību aktos nav transponējusi pareizi. 2019. gada oktobrī Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam – 2021. gada novembrī – argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Portugāles iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši un pietiekami, un tāpēc vēršas pret Portugāli Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.   

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Iekšējais tirgus. Komisija aicina BULGĀRIJU panākt, ka tās degvielas kompensācijas shēma atbilst noteikumiem par brīvu apriti un nediskriminācijas principam
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Bulgāriju (INFR(2022)4109) par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus, kas ir pretrunā iekšējā tirgus noteikumiem. Bulgārija ieviesa degvielas kompensācijas shēmu, kuras rezultātā degvielas cena pazeminās tikai Bulgārijā reģistrētu transportlīdzekļu īpašniekiem. Shēma paredz, ka Bulgārijā reģistrēto transportlīdzekļu, motociklu un mopēdu lietotājiem ir tiesības uz zemākām oficiālajām degvielas cenām. Kompensācijas rezultātā privātpersonas degvielas izplatītājiem par katru litru/kilogramu degvielas maksā mazāku cenu, kas ir par 0,25 BGN (0,13 EUR) zemāka. Taču samazinājums neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas nav reģistrēti Bulgārijā. Tāpēc šis pasākums ir ļoti diskriminējošs un nesamērīgs. Šā iemesla dēļ Komisija pieprasa Bulgārijas iestādēm ievērot preču brīvas aprites un pilsoņu un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principu, ES pilsoņu nediskriminācijas principu, kā arī Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā paredzētos paziņošanas noteikumus. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pienācīgu darbību, jo tas ir galvenais instruments, kas ļauj cīnīties pret graujošo ietekmi uz ekonomiku, ko pašlaik rada Krievijas iebrukums Ukrainā. Vienpusēja rīcība valsts līmenī un diskriminējošas attieksmes ieviešana nevar būt risinājums. Tagad Bulgārijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nosūtīt Bulgārijai argumentētu atzinumu.

Publiskais iepirkums. Komisija aicina GRIEĶIJU ievērot ES noteikumus komunālo pakalpojumu nozarē
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Grieķiju (INFR(2022)4111) par tās tiesību aktu neatbilstību ES noteikumiem par publisko iepirkumu komunālo pakalpojumu nozarē (Direktīva 2014/25/ES). Grieķijas tiesību aktos ir paredzēts, ka, lai piešķirtu tiesības slēgt iepirkuma līgumus par noteiktas jaudas atsāļošanas iekārtu pagaidu uzstādīšanu un ekspluatāciju Grieķijas salās, līgumslēdzēji visos gadījumos un neatkarīgi no līguma vērtības piemēro īpašu iepirkuma procedūru, tā saukto “kopsavilkuma” iepirkuma procedūru. Tomēr “kopsavilkuma” iepirkuma procedūra tādu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kuru vērtība ir vienāda ar ES robežvērtībām vai lielāka par tām, neatbilst direktīvā noteiktajām pārredzamības prasībām.   Tāpēc Komisija uzskata, ka Grieķijas tiesību norma, kas šo procedūru atļauj izmantot attiecībā uz minētajiem līgumiem, ir nepārprotams ES tiesību aktu pārkāpums. Grieķijai tagad doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajiem aizrādījumiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Energoprodukti. Komisija aicina UNGĀRIJU atcelt ar energoproduktiem saistītos eksporta ierobežojumus
Komisija šodien nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju (INFR(2022)4108), pieprasot šai dalībvalstij panākt enerģētikas nozari regulējošo valsts noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem. Ungārijas pasākumi ievieš iepriekšējas paziņošanas shēmas, kas ļauj bloķēt energonesēju – koksnes un ogļu – eksportu. Komisija uzskata, ka pasākums ir pielīdzināms kvantitatīvam eksporta ierobežojumam iekšējā tirgū un tādējādi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 35. pantu. Turklāt šķiet, ka Ungārija ir pārkāpusi Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā paredzēto nogaidīšanas periodu, jo pasākumi pieņemti nogaidīšanas perioda laikā. Papildus tam šis ierobežojums, kas attiecas arī uz eksportu no Ungārijas uz trešām valstīm, ietekmē tirdzniecību ar trešām valstīm. Tagad Ungārijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Būvizstrādājumi. Komisija aicina UNGĀRIJU ievērot ES noteikumus par preču brīvu apriti
Komisija šodien nolēma sūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu (INFR(2022)4009), kurā tā Ungārijas iestādēm prasa nodrošināt būvniecības nozari regulējošo valsts noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem. Komisija uzskata, ka Ungārijas pasākumi, ar kuriem nosaka konkrētu izejvielu cenas būvniecības nozarei un uzliek 90 % sodu par starpību starp fiksētajām cenām un pārdošanas cenām, neatbilst brīvībai veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants). Ungārijas noteikumi arī paredz, ka ekonomikas dalībniekiem izlaide jāsaglabā noteiktā līmenī, pat ja tas nav ilgtspējīgi no saimnieciskā viedokļa. Komisija uzskata, ka sods, kā arī abu pasākumu kopējā ietekme negatīvi ietekmē ekonomikas dalībniekus, proti, kavē piekļuvi šai nozarei un darbību tajā.  Turklāt Ungārija nav paziņojusi par pasākumiem, tādējādi pārkāpjot Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu. Ungārijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, kas apmierina argumentētā atzinuma prasības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret Ungāriju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Pakalpojumi. Komisija aicina PORTUGĀLI nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pludmales koncesiju jomā
Šodien Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2022)2020) par to, ka tā nav pareizi īstenojusi noteikumus par iepirkuma procedūrām pludmales koncesiju gadījumā. Komisija pieprasa Portugālei ievērot Pakalpojumu direktīvas (Direktīva (2006/123/EK) noteikumus un īstenot brīvību veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants). Komisija uzskata, ka Portugāles tiesību akti, kas spēkā esošo “pludmales koncesiju” turētājiem piešķir priekšrocības iepirkuma procedūrās par šo koncesiju atjaunošanu, nav saderīgi ne ar Pakalpojumu direktīvu, ne ar brīvību veikt uzņēmējdarbību. Komisijas ieskatā priekšrocību tiesības par labu vēsturiskajiem operatoriem sodītu citu dalībvalstu uzņēmumus un tos atturētu no pludmales pakalpojumu sniegšanas Portugālē. Portugālei tagad divu mēnešu laikā jāatbild uz Komisijas argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotas lietas

Preču brīva aprite. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret UNGĀRIJU saistībā ar eksporta ierobežojumiem būvniecības nozarē
Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju (INFR(2021)2158) saistībā ar Ungārijas iestāžu ieviesto iepriekšējas paziņošanas shēmu, kas tām ļauj bloķēt būvmateriālu eksportu. Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem būvmateriāliem, kas paredzēti eksportam, ir jāpiemēro iepriekšējas paziņošanas procedūra. Eksportu var bloķēt, ja Ungārijas iestādes uzskata, ka šis eksports “būtiski traucētu vai padarītu neiespējamu kritiskās infrastruktūras būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību, tādējādi apdraudot sabiedrības apgādi, vai apdraudētu piegādes drošību būvniecības nozarē”. Komisija uzskata, ka šie pasākumi ir pretrunā LESD 35. pantam un 36. pantam, jo tie ierobežo preču brīvu apriti un nav pamatoti. Konkrētāk, Ungārija pietiekami nepierāda, ka pasākuma mērķis atbilst leģitīmam mērķim. Turklāt šķiet, ka attiecīgo produktu gadījumā Ungārijā nepastāv faktisks piegādes drošības risks. Turklāt Ungārijas pasākumos nav paredzēti objektīvi un iepriekš noteikti kritēriji, pēc kuriem jāvadās, pieņemot lēmumu par to, vai eksportu var bloķēt. Tāpēc Ungārijas iestādes var brīvi noteikt, kādos apstākļos rodas piegādes drošības risks būvniecības nozarē, tādejādi lēmums var būt patvaļīgs. Šo iemeslu dēļ pasākumus nevar uzskatīt par tādiem, kurus pamato vajadzība apmierināt sabiedrības intereses. Ar paziņojumu presei var iepazīties šeit.

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Yuliya Matsyk, tālr. +32 229 13173; Andrea Masini, tālr. +32 229 91519; Fiorella Belciu, tālr. 32 2 299 37 34)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļi. Komisija aicina BEĻĢIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU un PORTUGĀLI pilnībā transponēt visus Uzņemšanas nosacījumu direktīvas noteikumus
Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūru, Beļģijai (INF(2022)2157), Grieķijai (INF(2022)2156), Spānijai (INF(2022)2158) un Portugālei (INF(2022)2153) sūtot oficiāla paziņojuma vēstuli par nespēju pilnībā transponēt visus noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. Uzņemšanas nosacījumu direktīvas pilnīga ievērošana ir priekšnoteikums labi funkcionējošai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai, un Komisija rūpīgi uzrauga, kā visas dalībvalstis ir transponējušas šos noteikumus savos tiesību aktos. Komisija uzskata, ka Beļģija, Grieķija, Spānija, Francija un Portugāle ir nepareizi transponējušas dažus direktīvas noteikumus, un tagad tām divu mēnešu laikā ir jāatbild uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Kvalificēšanās starptautiskajai aizsardzībai. Komisija aicina GRIEĶIJU, PORTUGĀLI un SOMIJU izpildīt Kvalifikācijas direktīvas prasības
Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūru, Grieķijai (INF(2022)2044), Portugālei (INF(2022)2149) un Somijai (INF(2022)2154) sūtot oficiāla paziņojuma vēstuli par nespēju pilnībā transponēt visus noteikumus, kas paredzēti direktīvā par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem (Direktīva 2011/95/ES). Kvalifikācijas direktīvas pilnīgas ievērošanas nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums labi funkcionējošai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, kuri palīdz identificēt personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā arī nodrošināt minimālo pabalstu līmeni, kas šīm personām pieejams visās dalībvalstīs. Komisija rūpīgi uzrauga, kā šie tiesību akti ir transponēti visās dalībvalstīs. Komisija uzskata, ka Grieķija, Portugāle un Somija ir nepareizi transponējušas vai īstenojušas dažus direktīvas noteikumus, un tagad tām divu mēnešu laikā ir jāatbild uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Teroristisks saturs tiešsaistē. Komisija aicina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, ČEHIJU, DĀNIJU, IGAUNIJU, ĪRIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU, ITĀLIJU, KIPRU, LATVIJU, LIETUVU, LUKSEMBURGU, MALTU, NĪDERLANDI, AUSTRIJU, POLIJU, PORTUGĀLI, RUMĀNIJU, SLOVĒNIJU, SLOVĒNIJU, SOMIJU un ZVIEDRIJU izpildīt prasības, ko uzliek regula par teroristisku saturu tiešsaistē
Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2022)2112), Bulgārijai (INFR(2022)2113), Čehijai (INFR(2022)2115), Dānijai (INFR(2022)2116), Igaunijai (INFR(2022)2117), Īrijai (INFR(2022)2121), Grieķijai (INFR(2022)2118), Spānijai (INFR(2022)2119), Itālijai (INFR(2022)2122), Kiprai (INFR(2022)2114), Latvijai (INFR(2022)2125), Lietuvai (INFR(2022)2123), Luksemburgai (INFR(2022)2124), Maltai (INFR(2022)2126), Nīderlandei (INFR(2022)2127), Austrijai (INFR(2022)2111), Polijai (INFR(2022)2128), Portugālei (INFR(2022)2129), Rumānijai (INFR(2022)2130), Slovēnijai (INFR(2022)2132), Somijai (INFR(2022)2120) un Zviedrijai (INFR(2022)2131) par to, ka ES regula par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (Regula (ES) 2021/784) nav īstenota pareizi. Ir būtiski nodrošināt regulas pilnīgu īstenošanu, lai novērstu to, ka teroristi internetu izmanto ļaunprātīgi, lai izplatītu savu ideoloģiju, iebiedētu, radikalizētu un vervētu iedzīvotājus tiešsaistē. Regula nodrošina tiesisko regulējumu, kura mērķis ir garantēt teroristiska satura izņemšanu tiešsaistē vienas stundas laikā pēc valsts kompetentās iestādes izdota izņemšanas rīkojuma saņemšanas un uzliek uzņēmumiem pienākumu veikt īpašus pasākumus, ja šāds saturs nonāk to platformās. Tajā pašā laikā tā ievieš stingrus aizsardzības pasākumus, kuru nolūks ir garantēt, ka tiek pilnībā ievērota vārda un informācijas brīvība. Kopš 2022. gada 7. jūnija – regulas piemērošanas sākumdienas – ne visas dalībvalstis savos tiesību aktos ir iestrādājušas visus pasākumus, kas paredzēti regulā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija un Zviedrija nav pilnībā izpildījušas regulā noteiktos pienākumus, un tām tagad ir divi mēneši, lai atbildētu Komisijai. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. Plašāka informācija ir sniegta paziņojumā presei, kas pieejams tiešsaistē.

Cīņa ar dzimumvardarbību pret bērniem. Komisija aicina ČEHIJU, IGAUNIJU, GRIEĶIJU un HORVĀTIJU ievērot Direktīvu par dzimumvardarbību pret bērniem
Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2019)2228), Igaunijai (INFR(2019)2229), Grieķijai (INFR(2019)2230) un Horvātijai (INFR(2019)2233), lai nodrošinātu, ka tās pareizi transponē visas Direktīvas par dzimumvardarbību pret bērniem (Direktīvas 2011/93/ES) prasības. Direktīva ir būtiska daļa ES tiesiskajā regulējumā, ar ko tiek apkarota dzimumvardarbība pret bērniem. Direktīva prasa dalībvalstīm ieviest minimālos noteikumus noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanai attiecībā uz dzimumvardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu, bērnu pornogrāfiju un uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos. Ar to arī ir ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir pastiprināt minēto noziegumu novēršanu un tajos cietušo aizsardzību. Čehijai, Igaunijai, Grieķijai un Horvātijai tagad doti divi mēneši atbildei uz Komisijas argumentiem. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Valodas prasības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Komisija turpina pārkāpuma lietu pret MALTU
Komisija aicina Maltu (INFR(2020)2123) gādāt, lai tās tiesību akti atbilstu Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvai (2003/109/EK). Komisija uzskata, ka valodas prasības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai Maltā nav samērā ar prasībām Maltas valstspiederības iegūšanai. Saskaņā ar spēkā esošajiem Maltas tiesību aktiem maltiešu valodas prasme ir obligāta ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas iegūšanai, turpretim valstspiederības iegūšanai pietiek ar angļu valodas prasmi. Lai risinātu šo jautājumu, Komisija 2020. gada 2. jūlijā nosūtīja Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2021. gada 9. jūnijā sekoja oficiāla paziņojuma papildvēstule. Tā kā Maltas atbilde nemazināja Komisijas paustās bažas, Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu. Tagad Maltai doti divi mēneši laika atbildei un nepieciešamajiem pasākumiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Cīņa ar krāpšanos bezskaidras naudas maksājumos. Komisija mudina PORTUGĀLI paziņot par visiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai transponētu direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izmantošanā 
Komisija ir nosūtījusi Portugālei argumentētu atzinumu (INFR(2021)0328) par tās nespēju darīt zināmus Komisijai savus pasākumus, ar kuriem tā transponējusi ES noteikumus par krāpšanas un viltošanas apkarošanu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izmantošanā (Direktīvu (ES) 2019/713). Direktīvas mērķis ir atjaunināt spēkā esošos noteikumus par krāpšanas apkarošanu un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu, iepirkšanās tiešsaistē u. c.) izveidi, lai nodrošinātu, ka ir ieviests skaidrs, stabils un tehnoloģiski neitrāls tiesiskais regulējums. Ar to arī tiek likvidēti šķēršļi izmeklēšanai un kriminālvajāšanai un tiek paredzētas darbības, kas veicina sabiedrības izpratni par krāpnieku paņēmieniem, piemēram, persondatu izmānīšanu vai datsmelšanu. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi bija jāpaziņo Komisijai līdz 2021. gada 31. maijam. Tā kā Portugāle nebija ievērojusi sākotnējo termiņu, 2021. gada 23. jūlijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim Portugāle nav ziņojusi Komisijai par transponēšanas pasākumiem. Tagad Portugāles rīcībā ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un par to paziņotu Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Datu aizsardzība. Komisija sāk pārkāpuma lietu pret BEĻĢIJU par to, ka pret Parlamenta lēmumu atlaist datu aizsardzības iestādes locekļus nav tiesiskās aizsardzības līdzekļu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2160) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, ko uzliek Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (Regula (ES) 2016/679) un Eiropas Savienības Pamattiesību harta. 2022. gada 20. jūlijā tika atlaisti divi Beļģijas Datu aizsardzības iestādes (DAI) locekļi. Saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem par DAI uz tādu atlaišanu neattiecas nekādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Komisija uzskata, ka tādi valsts noteikumi pārkāpj VDAR un Hartā nostiprinātās tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu. Atlaistajiem locekļiem ir jābūt tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā, lai garantētu, ka ir ievēroti atlaišanas nosacījumi. Turklāt, lai garantētu valstu datu aizsardzības iestāžu faktisku neatkarību, ir būtiski nodrošināt pienācīgu tiesisko aizsardzību pret tādu atlaišanu. Beļģijas rīcībā tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas oficiālā paziņojuma vēstuli. Ja atbilde nebūs apmierinoša, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Vecāka veikta bērna nolaupīšana. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret POLIJU par to, ka tā neaizsargā bērnus pārrobežu ģimenes lietu tiesvedībā
Šodien Eiropas Komisija nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2021)2001) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, ko uzliek Briseles IIa regula. Regulas mērķis ir aizsargāt bērnus pārrobežu strīdos, kas saistīti ar vecāku atbildību un bērnu nolaupīšanu. Šī pārkāpuma lieta attiecas uz Polijas tiesību aktu neatbilstību Briseles IIa regulai, it īpaši noteikumiem par tādu spriedumu vai rīkojumu izpildi, kas paredz nolaupītu bērnu nogādāšanu atpakaļ pastāvīgajā dzīvesvietā. Komisija uzskata, ka Polijas iestādes sistemātiski un pastāvīgi nespēj ātri un efektīvi izpildīt spriedumus, kas uzdod nolaupītos bērnus nogādāt atpakaļ citās ES dalībvalstīs. Polijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas oficiālā paziņojuma vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus, kas novērstu Komisijas konstatēto ES tiesību pārkāpumu. Ja tas netiks darīts, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Rasisma un ksenofobijas apkarošana. Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstules IGAUNIJAI, POLIJAI un SOMIJAI un mudina GRIEĶIJU un UNGĀRIJU pareizi transponēt ES tiesību aktus, kas paredz kriminālatbildību par naida runu un naida noziegumiem
Pamatlēmuma par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI) mērķis ir nodrošināt, lai par nopietnām rasisma un ksenofobijas izpausmēm, piemēram, publisku kurināšanu uz vardarbību vai naidu, visā Eiropas Savienībā tiktu piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi. Šodien Eiropas Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma papildvēstuli Igaunijai (INFR(2016)2048), Polijai (INFR(2020)2322) un Somijai (INFR(2020)2320). Komisija jau 2020. gada 30. oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai, bet 2021. gada 18. februārī – Polijai un Somijai. Uz Komisijas aizrādījumiem šīs trīs dalībvalstis atbildēja ar jaunu informāciju. Izanalizējusi papildu informāciju, Komisija papildus oficiālā paziņojuma vēstulēs aizrādītajam konstatēja arī citas transponēšanas problēmas, kas bija īpaši jārisina. Šim nolūkam Komisija nolēma trim dalībvalstīm nosūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli. Šīm trim dalībvalstīm doti divi mēneši atbildei uz Komisijas vēstuli. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu. Šodien Komisija arī nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2021)2063) un Ungārijai (INFR(2016)2078) par to, ka tās nav izpildījušas pienākumu transponēt Pamatlēmumu. 2021. gada 9. jūnijā Komisija nosūtīja Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli, prasot noteikt pienācīgu kriminālatbildību par naida runu.  2021. gada 2. decembrī Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, aicinot to noteikt kriminālatbildību par starptautisku noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu un nodrošināt prasīto vispārīgo kriminālatbildību par rasistiskiem un ksenofobiskiem naida noziegumiem. Grieķijas un Ungārijas atbildēs Komisijas aizrādījumi nebija pietiekami ievēroti. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Grieķijai un Ungārijai argumentētu atzinumu. Grieķijai un Ungārijai doti divi mēneši atbildei uz Komisijas argumentēto atzinumu. Ja atbildes būs neapmierinošas, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Argumentēti atzinumi

Procesuālās tiesības. Komisija nosūta argumentētu atzinumu BEĻĢIJAI, LATVIJAI un PORTUGĀLEI par to, ka ES noteikumi par mutisko un rakstisko tulkošanu kriminālprocesā nav transponēti pareizi
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2021)2102), Latvijai (INFR(2021)2103) un Portugālei (INFR(2021)2104) par to, ka šīs valstis nav pareizi transponējušas noteikumus, kas paredzēti Direktīvā par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2010/64). Minētā direktīva ir viena no sešām, ko ES pieņēmusi, lai radītu kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā ES tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turamo un apsūdzēto tiesības. Proti, aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem direktīva kriminālprocesos ES garantē tiesības saņemt bezmaksas mutisko un rakstisko tulkojumu viņiem saprotamā valodā. 2021. gada 23. septembrī Komisija šīm trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, aicinot tās veikt nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Tā kā atbildēs nebija pietiekami ievēroti Komisijas aizrādījumi, Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu. Atbildei uz Komisijas argumentēto atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm doti divi mēneši. Ja atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var pieņemt lēmumu šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Patērētāju tiesību aizsardzība. Komisija aicina LATVIJU un PORTUGĀLI pilnībā transponēt ES noteikumus par patērētāju aizsardzības modernizāciju
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Latvijai (INFR(2022)0127) un Portugālei (INFR(2022)0159) par to, ka nav pilnā mērā transponēti noteikumi, kuri paredzēti Direktīvā (ES) 2019/2161 par Savienības patērētāju aizsardzības normu labāku izpildi un modernizēšanu. Direktīva groza četras direktīvas: Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 28. novembrim. 2022. gada 27. janvārī Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 22 dalībvalstīm, kuras nebija paziņojušas par transponēšanas pasākumiem vai bija paziņojušas par daļējiem transponēšanas pasākumiem. 29. septembrī Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu septiņām dalībvalstīm, kuras joprojām nebija paziņojušas par šīs direktīvas transponēšanas pasākumiem. Šodien Komisija nosūtīja argumentētus atzinumus divām dalībvalstīm, kuras paziņojušas tikai par daļējiem transponēšanas pasākumiem. Tām doti divi mēneši atbildei uz Komisijas argumentēto atzinumu. Ja atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var nolemt šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Datu aizsardzība. Komisija aicina SOMIJU nodrošināt faktisku tiesisko aizsardzību pret datu aizsardzības iestādes bezdarbību
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Somijai argumentētu atzinumu (INFR(2022) 4010) par to, ka tā nav datu subjektiem nodrošinājusi faktisku tiesisko aizsardzību gadījumā, kad datu aizsardzības iestāde neizskata sūdzību vai trīs mēnešu laikā neinformē datu subjektu par sūdzības izskatīšanas virzību vai iznākumu. Somijā tādas situācijas var risināt, iesniedzot sūdzību tieslietu kancleram vai parlamenta ombudam. Tomēr šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis neatbilst ES tiesību aktos noteiktajai prasībai nodrošināt tiesisku aizsardzību tiesā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Somija nav izpildījusi pienākumus, ko uzliek Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679) un Datu aizsardzības tiesībaizsardzības direktīva (Direktīva (ES) 2016/680) sasaistē ar ES Pamattiesību hartu. 2022. gada 6. aprīlī Komisija nosūtīja Somijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā Somijas atbildē nebija pietiekami ievēroti Komisijas aizrādījumi, Komisija šodien nolēma tai nosūtīt argumentētu atzinumu. Somijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild; ja atbilde nebūs apmierinoša, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina HORVĀTIJU, UNGĀRIJU un RUMĀNIJU iesniegt ziņojumus par 2020. gada atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājiem
Komisija šodien nolēma nosūtīt Horvātijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR (2022)2164) par to, ka tā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldīšanu nav pilnībā ziņojusi par 2020. gadam izvirzīto energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāju sasniegšanu. Komisija šodien arī nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Ungārijai (INFR(2022)2165) un Rumānijai (INFR(2022)2166) par to, ka tās Enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas pārvaldes ietvaros nav pilnībā ziņojušas par 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Pārvaldes regulā ir noteikta prasība dalībvalstīm līdz 2022. gada 30. aprīlim paziņot Komisijai par Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikto 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Pārvaldes regulā arī noteikts, ka dalībvalstīm līdz tam pašam termiņam ir jāpaziņo par saviem mērķrādītājiem, kas attiecas uz atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvaru 2020. gadā, kā noteikts Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamiem energoresursiem. Attiecīgajām trim dalībvalstīm ir doti divi mēneši atbildei un Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Energoefektivitāte. Komisija aicina POLIJU un RUMĀNIJU darīt zināmu savu vispusīgo novērtējumu par augstas efektivitātes koģenerāciju
Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Polijai (INFR(2022)2162) un Rumānijai (INFR(2022)2161), pieprasot šīm dalībvalstīm ievērot Energoefektivitātes direktīvu (Direktīva 2012/27/ES). Galvenais, dalībvalstīm ir jāattīsta efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra un/vai augstas efektivitātes koģenerācija, kā arī siltuma pārpalikuma un atjaunīgo energoresursu izmantošana siltumapgādē un dzesēšanā. Dalībvalstīm ir jāveic un jāiesniedz Komisijai vispusīgs novērtējums par augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes izmantošanas potenciālu. Vispusīgais novērtējums ir jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem un jāiesniedz Komisijai. Līdz šim Polija un Rumānija noteiktajā termiņā – līdz 2020. gada 31. decembrim – nav iesniegušas atjauninātu novērtējumu. Abām dalībvalstīm ir doti divi mēneši atbildei un Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētus atzinumus.

Oficiāla paziņojuma vēstule un argumentēts atzinums

Drošuma pamatstandarti. Komisija aicina UNGĀRIJU pareizi transponēt ES tiesību normas par aizsardzību pret jonizējošo starojumu un mudina SLOVĀKIJU šīs normas pilnībā transponēt
Komisija šodien nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2168), kurā prasīts valsts tiesību aktos pareizi transponēt pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom). Šodien Komisija arī nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Slovākijai (INFR(2020)2296), pieprasot pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Tomēr Komisija uzskata, ka Ungārija joprojām nav izpildījusi dažas tiesību akta prasības. Tā arī uzskata, ka Slovākija pēc oficiāla paziņojuma vēstules dalībvalstīm 2020. gada oktobrī joprojām nav pilnībā transponējusi visas direktīvas prasības. Direktīva modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu un nosaka drošuma pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada eksponētība šim starojumam. Tajā ir arī noteikumi par gatavību ārkārtējai situācijai un reaģēšanu tādā situācijā; tie tika pastiprināti pēc Fukušimas kodolavārijas. Ungārijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi un novērstu Komisijas konstatētās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu. Tagad Slovākijai ir divi mēneši laika Komisijas konstatētās nepilnības novērst. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt vērsties pret Slovākiju ES Tiesā.

Argumentēti atzinumi

Atjaunīgie energoresursi. Komisija mudina SPĀNIJU pilnībā transponēt Atjaunojamo energoresursu direktīvu
Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai (INFR(2021)0220) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītos ES noteikumus par atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgo energoresursu enerģijas plašākai apguvei ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tajā ir noteikts saistošs ES līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgo resursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un iekļauti arī pasākumi, kas nodrošina, ka atbalsts atjaunīgo energoresursu izmantošanai atbilst izmaksām, un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Tā arī atvieglo iedzīvotāju iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka konkrētus līdz 2030. gadam sasniedzamus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2021. gada jūlijā Komisija nosūtīja Spānijai oficiālu paziņojuma vēstuli. Līdz šim Spānija direktīvu ir transponējusi tikai daļēji. Tagad Spānijai ir divos mēnešos jāizpilda transponēšanas pienākums un par to jāpaziņo Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Ēku energoefektivitāte. Komisija mudina FRANCIJU un PORTUGĀLI pilnībā transponēt Ēku energoefektivitātes direktīvu
Komisija šodien nolēma izdot argumentētu atzinumu Francijai (INFR(2020)0185) un Portugālei (INFR(2020)0233) par to, ka tās nav savos tiesību aktos pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko grozīta Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, elektromobilitāte un uzlādes punkti un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par pilnīgu direktīvas transponēšanu. Izskatījusi Francijas un Portugāles atbildes, kā arī paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka Francija un Portugāle joprojām nav pilnībā transponējušas direktīvu. Tagad tām ir divos mēnešos jāizpilda transponēšanas pienākums un par to jāpaziņo Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotas lietas

Komisija nolemj vērsties Tiesā pret BULGĀRIJU un SLOVĀKIJU, lai nodrošinātu atjaunīgās enerģijas nozares attīstību
Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju (INFR(2021)0157) un Slovākiju (INFR(2021)0360) par to, ka šīs valstis nav pilnībā transponējušas Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītos ES noteikumus par atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgo energoresursu enerģijas plašākai apguvei ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tajā ir noteikts saistošs ES līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgo resursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un iekļauti pasākumi, kas nodrošina, ka atbalsts atjaunīgo energoresursu izmantošanai atbilst izmaksām, un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Tā arī atvieglo iedzīvotāju iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Direktīvai bija jābūt transponētai valstu tiesību aktos 2021. gada 30. jūnijā. 2021. gada jūlijā Komisija abām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. 2021. gada decembrī Komisija Bulgārijai un Slovākijai nosūtīja argumentētu atzinumu. Tagad Komisija ir nolēmusi vērsties pret Bulgāriju un Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā ar prasību piemērot finansiālas sankcijas saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu. Ar paziņojumu presei var iepazīties šeit.

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Nodokļi. Komisija pieprasa SPĀNIJAI pienācīgi īstenot jauno ES nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu (DRM)
Komisija šodien nolēma nosūtīt Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2096) par nepareizu pārrobežu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānisma (Direktīvas (ES) 2017/1852) transponējumu. Mehānisms nodrošina ātrāku un efektīvāku nodokļu strīdu izšķiršanu starp dalībvalstīm, nodokļu lietās vairojot noteiktību uzņēmumiem un pilsoņiem, kas saskaras ar nodokļu dubultās uzlikšanas problēmām. Novērtējusi direktīvas transponējumu Spānijā, Komisija uzskata, ka valsts īstenošanas aktos nav iekļautas vairākas svarīgas jauno noteikumu iezīmes. Spānijai tagad doti divi mēneši atbildei uz oficiālā paziņojuma vēstuli. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varēs izšķirties par argumentētu atzinumu.

Argumentēts atzinums

Nodokļi. Komisija mudina SPĀNIJU transponēt jaunos noteikumus par akcīzes nodokli
Komisija šodien nolēma nosūtīt Spānijai (INFR(2022)0074) argumentētu atzinumu par to, ka nav paziņoti pasākumi, ar kuriem Spānija savos tiesību aktos transponē Direktīvu (ES) 2020/262 (pārstrādni), kas nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu. Šajā direktīvā, kas atceļ un aizstāj Direktīvu 2008/118/EK, ir izklāstīti vienoti noteikumi, kas piemērojami visiem ražojumiem, uz kuriem attiecas akcīzes nodoklis. Tajā ir virkne jaunu noteikumu, kas būs piemērojami no 2023. gada 13. februāra, un dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 31. decembrim. Līdz šim Spānija nav ziņojusi Komisijai par transponēšanas pasākumiem. Tagad Spānijai ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un par to paziņotu Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: (Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

Oficiāla paziņojuma vēstule un argumentēts atzinums

Dzelzceļa transports. Komisija mudina VĀCIJU un POLIJU pilnībā transponēt un piemērot ES dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumus
Komisija aicina Vāciju (INFR(2022)2100 un INFR(2022)2101) un Poliju (INFR(2020)0551 un INFR(2020)0552) pareizi īstenot Direktīvas (ES) 2016/797 un Direktīvas (ES) 2016/798 dzelzceļu savstarpējas izmantojamības un drošības noteikumus. Šīs direktīvas ietilpst ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē – sešu Eiropas tiesību aktu kopumā, kura mērķis ir pabeigt dzelzceļa pakalpojumu vienotā tirgus izveidi (vienoto Eiropas dzelzceļa telpu), revitalizēt dzelzceļa nozari un to padarīt spējīgāku konkurēt ar citiem transporta veidiem. Vācijas un Polijas pārkāpto direktīvu mērķis ir visā Eiropā dzelzceļa pakalpojumus padarīt uzņēmumiem vieglākus un lētākus. Konkrētāk, direktīvas radīja ātrākus un lētākus veidus, kā dzelzceļa ritošo sastāvu apstiprināt izmantošanai vairākās dalībvalstīs. Lai atvieglotu pārrobežu dzelzceļa satiksmi, tās arī likvidēja nevajadzīgus valstu tehniskos un darbības šķēršļus. Dalībvalstīm jaunie noteikumi bija savos aktos jātransponē līdz 2019. gada jūnijam, un termiņu tās varēja pagarināt par vienu gadu. Polija vēl nav paziņojusi Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos.  Vācija nav piemērojusi visas prasības visiem saviem reģionālajiem tīkliem. Šodien Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstules Vācijai un argumentētus atzinumus Polijai. Vācijai tagad ir divi mēneši laika atbildei uz oficiāla paziņojuma vēstulēm. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētus atzinumus. Šodien Polijai nosūtītie argumentētie atzinumi seko oficiāla paziņojuma vēstulēm, kuras Komisija nosūtīja 2020. gada novembrī. Tagad Polijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

8. Finansiālā stabilitāte, finansiālie pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Cīņa ar naudas mazgāšanu. Komisija mudina SPĀNIJU un ITĀLIJU pareizi piemērot Naudas mazgāšanas novēršanas direktīvu
Šodien Komisija nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2022)2151) un Itālijai (INFR(2022)2150) par to, ka tās nepareizi piemēro Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (4. AML, kurā grozījumi izdarīti ar 5. AML). Šīs dalībvalstis bija paziņojušas par pilnīgu direktīvas transponējumu. Taču Komisija ir konstatējusi vairākus direktīvas nepareizas piemērošanas gadījumus, kas attiecas uz vienu no tās pamatelementiem: centrālā faktisko īpašnieku reģistra izveidi. Pārredzamības uzlabošana ir būtiska, lai apkarotu juridisko personu ļaunprātības. Dalībvalstīm jānodrošina, ka informācija par šo juridisko personu īstajiem (faktiskajiem) īpašniekiem glabājas centrālā reģistrā. Dalībvalstis tam var izmantot centrālu datubāzi, kurā tiek apkopotas ziņas par faktiskajiem īpašniekiem, vai uzņēmumu reģistru vai citu centrālu reģistru. Investoru un sabiedrības uzticēšanās finanšu tirgiem lielā mērā ir atkarīga no precīzu informācijas izpaušanas režīmu pastāvēšanas, kas nodrošina pārredzamību uzņēmumu faktisko īpašumtiesību un kontroles struktūru jomā. Tas īpaši attiecas uz korporatīvās pārvaldes sistēmām, kurām raksturīga koncentrēta piederības struktūra – tādām, kādas ir Savienībā. Ja šīs dalībvalstis divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt pārkāpuma lietu turpināt un nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

9. Digitālā ekonomika

(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615, Charles Manoury, tālr. +32 229 13391)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Platformu–uzņēmumu tiešsaistes tirdzniecības prakse.  Komisija aicina ČEHIJU, LIETUVU, UNGĀRIJU, NĪDERLANDI, POLIJU, PORTUGĀLI, SLOVĒNIJU un SLOVĀKIJU ievērot ES noteikumus par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerclietotājiem
Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR 2022/2141), Lietuvai (INFR 2022/2143), Ungārijai (INFR 2022/2142), Nīderlandei (INFR 2022/2144), Polijai (INFR 2022/2145), Portugālei (INFR 2022/2146), Slovēnijai (INFR 2022/2147) un Slovākijai (INFR 2022/2148) par to, ka tās nepilda pienākumus, ko uzliek ES normas par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerclietotājiem (Regula (ES) 2019/1150, t. s. “P2B regula”). P2B regulu piemēro no 2020. gada 12. jūlija. Oficiāla paziņojuma vēstulēs Komisija pauda bažas par P2B regulas prasībām dalībvalstīm pieņemt valsts tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu regulas izpildi. Attiecīgās dalībvalstis vēl nav pieņēmušas savus tiesību aktus. Atbildei uz Komisijas argumentiem tām doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

10. Darbs un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302; Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)

Argumentēti atzinumi

Darba ņēmēju norīkošana darbā. Komisija aicina 17 dalībvalstis ievērot ES direktīvu par to, kā izpildāma darba ņēmēju norīkošana darbā
Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2018)2226), Bulgārijai (INFR(2018)2227), Čehijai (INFR(2018)2230), Dānijai (INFR(2021)2057), Vācijai (INFR(2021)2056), Īrijai (INFR(2018)2235), Francijai (INFR(2018)2232), Itālijai (INFR(2018)2059), Ungārijai (INFR(2021)2234), Maltai (INFR(2018)2238), Nīderlandei (INFR(2021)2061), Austrijai (INFR(2018)2225), Polijai (INFR(2018)2239), Rumānijai (INFR(2021)2241), Slovēnijai (INFR(2018)2243), Slovākijai (INFR(2018)2242) un Somijai (INFR(2021)2058) par to, ka šīs valstis dažādas valsts normas nav pieskaņojušas Darba ņēmēju norīkošanas izpildes direktīvai (2014/67/ES). Izpildes direktīvas mērķis ir stiprināt darba ņēmēju norīkošanas noteikumu praktisko piemērošanu, risinot jautājumus, kas saistīti ar krāpšanas apkarošanu un noteikumu apiešanu, piekļuvi informācijai un administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm. Izpildes direktīvā ir noteiktas administratīvas prasības un kontroles pasākumi, ko dalībvalstis var izmantot, lai uzraudzītu atbilstību noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā; tā aizstāv norīkoto darba ņēmēju tiesības un aizsargā viņus no nelabvēlīgas darba devēja izturēšanās tiesiskā vai administratīvā procesā, aizsargā norīkoto darba ņēmēju tiesības apakšuzņēmuma līguma slēgšanas situācijā, nodrošina administratīvo sodu un naudassodu faktisku piemērošanu un iekasēšanu visās dalībvalstīs un uzliek dalībvalstīm pienākumu ieviest faktiskas, samērīgas un preventīvas sankcijas. 2021. gada jūlijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 24 dalībvalstīm un tagad to sakarā veic tālākus pasākumus attiecībā uz 17 dalībvalstīm, kuras joprojām nav pareizi transponējušas dažus vai visus iepriekš minētos direktīvas noteikumus. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad doti divi mēneši nepieciešamajiem pasākumiem; pretējā gadījumā Komisija lietas var nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Sociālā nodrošinājuma koordinācija. Komisija aicina VĀCIJU ievērot ES noteikumus par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos
Komisija ir nolēmusi nosūtīt Vācijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)4039) par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu (Regulu (EK) Nr. 883/2004) un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (Regulu (ES) Nr. 492/2011 un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantu). Bavārija ieviesa jaunu ģimenes pabalstu sistēmu Bavārijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar maziem bērniem (līdz 3 g.). Saskaņā ar šo sistēmu ES pilsoņi, kuru bērni dzīvo kādā no 15 dalībvalstīm, kurās dzīves dārdzība ir zemāka nekā Bavārijā, saņem tikai samazinātu pabalsta summu. Komisija pauda bažas par to, ka šie tiesību akti ir pretrunā ES tiesību aktiem un rada nepamatotu netiešu diskrimināciju migrējošo darba ņēmēju valstspiederības dēļ. Turklāt ar šiem tiesību aktiem tiek pārkāpti ES noteikumi par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu. ES darba ņēmējiem, kuru bērni pastāvīgi dzīvo citā dalībvalstī, vajadzētu būt tiesībām uz tādiem pašiem ģimenes pabalstiem kā citiem darba ņēmējiem Bavārijā. Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada jūnijā lietā C-328/20 lēma, ka Austrijas bērnu pabalstu sistēma, kas ir ļoti līdzīga Bavārijas sistēmai, neatbilst ES tiesību aktiem. Šis nolēmums apstiprināja Komisijas nostāju. Oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai Komisija nosūtīja 2021. gada novembrī. Vācija uz Komisijas vēstuli atbildēja 2022. gada martā. Tā kā Komisija uzskata, ka atbildē nav pietiekami ievēroti tās aizrādījumi, tā nosūta argumentētu atzinumu. Tagad Vācijai ir divi mēneši laika, lai veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Darba ņēmēju mobilitāte. Komisija aicina ITĀLIJU izbeigt ārvalstu lektoru diskrimināciju
Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2021)4055) par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (Regulu (ES) Nr. 492/2011). Saskaņā ar ES tiesību aktiem ES pilsoņu, kuri izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos, diskriminācija pilsonības dēļ nav pieļaujama ne attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, ne darba apstākļiem. Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-119/04 norādīja, ka Itālijas 2004. gada likums nodrošina pieņemamu regulējumu ārvalstu lektoru (lettori) tā dēvētajai karjeras atjaunošanai Itālijas universitātēs. Tas nozīmē, ka likums ļauj šo lektoru algu, darba stāžu un attiecīgās sociālās nodrošināšanas iemaksas pielīdzināt tādu pētnieku atalgojuma nosacījumiem, kuri pieņemti darbā nepilnā slodzē, un piešķir šiem lektoriem tiesības pieprasīt, lai tiktu samaksāta visa alga, kas viņiem pienākas kopš darba sākšanas. Tomēr lielākā daļa universitāšu neveica nepieciešamos pasākumus, lai pareizi atjaunotu lettori karjeru, un rezultātā lielākā daļa ārvalstu lektoru joprojām nav saņēmuši naudu, uz kuru viņiem ir tiesības. Kopš pārkāpuma lietas sākuma 2021. gada septembrī Itālija nav pieņēmusi nepieciešamos pasākumus un tādējādi turpina diskriminēt ārvalstu lektorus. Tagad Itālijai ir divi mēneši laika, lai veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.