Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 1. jūnijsPārstāvniecība Latvijā

Pārkāpuma lietu pakete jūnijā: svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 62 lietas, kur problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

 

Argumentēti atzinumi

 

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina BEĻĢIJU pilnībā transponēt ES tiesību aktu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Beļģijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2344), lai valsts tiesību aktus saskaņotu ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu (Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu).

2014. gada aprīlī direktīva tika pārskatīta, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot vides aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka saimnieciskie lēmumi par publiskajām un privātajām investīcijām kļūst pamatotāki, paredzamāki un ilgtspējīgāki.

2020. gada decembrī Komisija Beļģijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Izanalizējusi Beļģijas atbildes un grozījumus tās valsts (federālajos un reģionālajos) tiesību aktos, Komisija atzīst, ka, pieņemot jaunus tiesību aktus, ir novērsts ievērojams skaits trūkumu direktīvas transponēšanā. Tomēr daži jautājumi joprojām pastāv, piemēram, saistībā ar pārrobežu apspriešanos. Tāpēc Komisija uzskata, ka direktīva Beļģijā vēl nav pilnībā pareizi transponēta.

Tādējādi Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Beļģijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina BULGĀRIJU novērst šķēršļus tiesu pieejamībai saskaņā ar gaisa kvalitātes plāniem

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Bulgārijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2106) par to, ka tā nav novērsusi šķēršļus tiesu pieejamībai sakarā ar gaisa kvalitātes plāniem saskaņā ar Gaisa kvalitātes direktīvu (Direktīva 2008/50/EK). Ja ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, dalībvalstīm saskaņā ar direktīvu ir jāpieņem gaisa kvalitātes plāni un jānosaka tādi pasākumi, lai pārsnieguma periodi būtu iespējami īsāki. Direktīvā un Orhūsas konvencijā, kuras līgumslēdzējas puses ir ES un visas dalībvalstis, ir noteikts, ka tieši skartām personām un vides organizācijām ir atļauts pieprasīt valsts iestādēm izstrādāt gaisa kvalitātes plānu un apstrīdēt gaisa kvalitātes plānus un to saturu valstu tiesās.

Bulgārija nav nodrošinājusi, ka vides organizācijām vai fiziskām un juridiskām personām ir atļauts vērsties valsts tiesās. Šāda iespēja nodrošina, ka tās var apstrīdētu gaisa kvalitātes plānu trūkumu vai to nepietiekamību gaisa piesārņojuma novēršanai. 2020. gada maijā Komisija Bulgārijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Turklāt valsts tiesas galīgais spriedums 2021. gadā apstiprināja praksi liegt tiesu pieejamību attiecībā uz gaisa kvalitātes plāniem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai nosūtīt argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Vides troksnis. Komisija aicina AUSTRIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par vides troksni

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu (INFR(2022)0008) par to, ka tā nav atjauninājusi valsts tiesību aktus un nav transponējusi ES noteikumus par vides troksni. Direktīvā 2002/49/EK ir noteikta kopīga pieeja, kuras mērķis ir nepieļaut, novērst vai samazināt kaitīgo ietekmi, ko rada eksponētība vides troksnim. Direktīva 2020. gadā tika grozīta ar Direktīvu (ES) 2021/1226, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai. Grozījumi attiecas uz trokšņa rādītāju un trokšņa kaitīgās ietekmes novērtēšanas metodēm. Tā kā trokšņa piesārņojums ir sabiedrības veselībai svarīgs vides faktors; tā samazināšana ir svarīgs Eiropas zaļā kursa mērķis ar tā nulles piesārņojuma ieceri.

Komisija 2022. gada janvārī nosūtīja Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav paziņojusi Direktīvas (ES) 2021/1226 transponēšanas pasākumus. Šobrīd Austrija atzīst, ka tā joprojām nav paziņojusi visus šīs direktīvas transponēšanas pasākumus un ka transponēšana joprojām ir daļēja. 

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Austrijai nosūtīt argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina RUMĀNIJU izveidot funkcionālu gaisa kvalitātes monitoringa tīklu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Rumānijai argumentētu atzinumu (INFR(2017)2024) par to, ka sistemātiski nav veikts gaisa piesārņojuma monitorings, kā noteikts ES tiesību aktos par apkārtējā gaisa kvalitāti (Direktīva 2004/107/EK un Direktīva 2008/50/EK). Šajās direktīvās noteikts, ka dalībvalstīm jāizveido monitoringa tīkls, lai novērtētu apkārtējā gaisa kvalitāti attiecībā uz dažādām piesārņojošām vielām saskaņā ar direktīvās noteiktajām prasībām.

Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un tā nulles piesārņojuma iecerē uzsvērts, ka jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem.

Komisija 2017. gada jūnijā Rumānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2019. gada jūlijā sekoja papildus oficiāla paziņojuma vēstule. Lai gan Rumānija savu gaisa kvalitātes monitoringa tīklu reformē, tajā joprojām nav pietiekami daudz pareizā veida gaisa kvalitātes paraugu ņemšanas punktu. Šīs nepilnības uzskatāmas par sistemātisku gaisa piesārņojuma monitoringa pienākumu neizpildi.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Rumānijai nosūtīt argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Tiesai nodotas lietas

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret ITĀLIJU par komunālo notekūdeņu pienācīgu neattīrīšanu

Šodien Eiropas Komisija nolēma no jauna vērsties pret Itāliju (INFR(2009)2034) Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā nav pilnībā izpildījusi 2014. gada Tiesas spriedumu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Tiesa konstatēja, ka Itālija nav izpildījusi savus pienākumus, kādi tai noteikti saskaņā ar Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu (Padomes Direktīva 91/271/EEK), jo 41 aglomerācija nav nodrošinājusi komunālo notekūdeņu pienācīgu savākšanu un attīrīšanu.

Neraugoties uz ievērojamo progresu, piecās aglomerācijās komunālie notekūdeņi joprojām netiek pienācīgi attīrīti . Pienācīgu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu trūkums šajās piecās aglomerācijās būtiski apdraud cilvēku veselību, iekšējos ūdeņus un jūras vidi ekoloģiski jutīgos apgabalos, kuros tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi.

Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos standartus.

Neraugoties uz oficiāla paziņojuma vēstuli saskaņā ar 260. pantu, ko Komisija Itālijai nosūtīja 2018. gada 17. maijā, atbilstība minētajās piecās aglomerācijās vēl nav panākta. Šī otrā vēršanās Tiesā var izraisīt finansiālas sankcijas. Plašāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

2. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679; Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 291 31 73)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

 

Krāpšanas apkarošana: Komisija aicina BULGĀRIJU, POLIJU un SOMIJU ievērot noteikumus par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR(2023)2012) un Polijai (INFR(2023)2011), kas nav pareizi transponējušas ES noteikumus par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (Direktīva (ES) 2017/1371). Turklāt Komisija arī nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Somijai (INFR(2021)2234). Direktīvā izklāstītie noteikumi aizsargā ES budžetu, saskaņojot definīcijas, sankcijas un jurisdikcijas noteikumus saistībā ar krāpšanu un citiem nodarījumiem, kas apdraud ES finanšu intereses. Komisija Bulgārijā un Polijā ir konstatējusi vairākas neatbilstības attiecībā uz dažu noziedzīgu nodarījumu definīciju un saistītajiem kriminālsodiem, kā arī juridisko personu atbildību par noziegumiem, kas izdarīti to labā. 2021. gada decembrī Komisija nosūtīja Somijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc atbildes analīzes Komisija secināja, ka Somija nav izpildījusi pienākumu paredzēt juridisko personu atbildību pasīvas korupcijas un piesavināšanās gadījumos. Bulgārijas, Polijas un Somijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt Polijai un Bulgārijai argumentētu atzinumu un vērsties pret Somiju Eiropas Savienības Tiesā.

 

Procesuālās tiesības. Komisija aicina LUKSEMBURGU, SLOVĒNIJU un SLOVĀKIJU valsts tiesību aktos pareizi piemērot ES noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību un sazināties pēc aizturēšanas

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Slovēnijai (INFR (2023)2010) un Slovākijai (INFR(2023)2008), kas nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (Direktīva 2013/48/ES). Turklāt Komisija arī nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Luksemburgai (INFR(2021)2139). Šīs direktīvas mērķis ir personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis (EAO), kā arī aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām kriminālprocesā nodrošināt piekļuvi advokātam jau agrīnā procesa stadijā; un nodrošināt, ka personas, kurām atņemta brīvība, par to var informēt trešās personas, piemēram, darba devējus vai ģimenes locekļus, kā arī konsulārās iestādes, un sazināties ar tām. Komisija uzskata, ka daži transponēšanas pasākumi, par kuriem minētās trīs dalībvalstis paziņojušas, īsti neatbilst direktīvas prasībām. Gan Slovēnija, gan Slovākija paredz izņēmumus no tiesībām uz advokāta palīdzību, kas nav atļauti saskaņā ar direktīvu, un nav pareizi transponējušas tiesības trešās personas informēšanu brīvības atņemšanas gadījumā. Turklāt Slovēnijas tiesību aktos netiek pilnībā garantēta aizdomās turēto vai apsūdzēto personu un viņu advokāta saziņas konfidencialitāte. Slovākijas tiesību aktos ir nepareizi transponētas prasības attiecībā uz iespējamu atteikšanos no tiesībām uz advokāta palīdzību. Oficiāla paziņojuma vēstuli Luksemburgai Komisija nosūtīja 2021. gada novembrī. Pēc atbildes izvērtēšanas Komisija secināja, ka daži no oficiāla paziņojuma vēstulē izvirzītajiem jautājumiem nav atrisināti. Luksemburga nav paredzējusi īpašus noteikumus par informācijas apmaiņu ar atbildīgo vecāku vai pilngadīgu personu gadījumos, kad aizturētais ir nepilngadīga persona.  Luksemburgas, Slovēnijas un Slovākijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt Slovēnijai un Slovākijai argumentētu atzinumu un vērsties pret Luksemburgu Eiropas Savienības Tiesā.

 

Argumentēti atzinumi

 

Eiropas apcietināšanas orderis. Komisija mudina IGAUNIJU un LUKSEMBURGU ievērot pamatlēmuma prasības

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Igaunijai (INFR(2020)2279) un Luksemburgai (INFR(2022)2018) par Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI) neievērošanu. Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms minētā datuma.

Komisija 2020. gada decembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai un 2022. gada maijā — Luksemburgai. No atbildēm Komisija secināja, ka Igaunija nav pilnībā transponējusi nepieciešamās prasības, kas vajadzīgas attiecībā uz vēlāku nodošanu, par nodarījumiem, kas izdarīti pirms sākotnējās nodošanas, savukārt Luksemburga nav pareizi transponējusi termiņus lēmuma pieņemšanai par ordera izpildi, kā arī pienākumu nekavējoties informēt izsniegšanas tiesu iestādi. Igaunijas un Luksemburgas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt vērsties pret šīm abām dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

 

Procesuālās tiesības. Komisija aicina ZVIEDRIJU ievērot ES noteikumus par mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Zviedrijai (INFR(2021)2105) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Direktīvas par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2010/64) noteikumus. Minētās direktīvas mērķis ir radīt kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā ES tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības. Proti, aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem direktīva kriminālprocesos ES garantē tiesības saņemt bezmaksas mutisko un rakstisko tulkojumu viņiem saprotamā valodā. 2021. gada septembrī Komisija nosūtīja Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc Zviedrijas atbildes Komisija secināja, ka Zviedrijas tiesību aktos nav skaidri paredzētas aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības uz mutiskā tulkojuma pieejamību saziņai ar advokātu nopratināšanas vai tiesas sēdes laikā, un tajos tikai ļauts juridiskajam konsultantam saņemt atlīdzību par mutiskās tulkošanas izmaksām, ja šāda saziņa notiek ārpus tiesas zāles. Zviedrijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt vērsties pret Zviedriju Eiropas Savienības Tiesā.

 

3. Enerģētika

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Aizsardzība pret starojumu. Komisija aicina LIETUVU un LUKSEMBURGU pareizi transponēt Euratom Drošības pamatstandartu direktīvu

Eiropas Komisija nolēma sākt trīs pārkāpuma lietas, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai (INFR(2023)2039) un Luksemburgai (INFR(2023)2040), kas nav pareizi transponējušas pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes direktīva 2013/59). Direktīva, kura modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tajā ir arī noteikumi par gatavību ārkārtas situācijai un reaģēšanu tādā situācijā, kas tika pastiprināti pēc Fukušimas kodolkatastrofas. Komisija konstatēja, ka ar pasākumiem šajās abās dalībvalstīs direktīva nav transponēta pareizi. Komisijas konstatētās atbilstības problēmas katrā dalībvalstī atšķīrās un attiecās uz konkrētām direktīvas prasībām, piemēram, noteikumiem par medicīniski radioloģisko aprīkojumu, pacientu devu aplēsēm, radona (dabīgā radioaktīvā gāze) rīcības plānu, apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā, ārējās un iekšējās apstarošanas aplēsēm, devu ierobežojumiem un informācijas sniegšanu par slēgtiem augstas radioaktivitātes starojuma avotiem. Šīm dalībvalstīm ir doti divi mēneši laika reaģēt un novērst Komisijas konstatētos trūkumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Atjaunīgā enerģija. Komisija mudina LIETUVU pilnībā transponēt Atjaunojamo energoresursu direktīvu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Lietuvai (INFR(2021)0277) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītos ES noteikumus par atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgo energoresursu enerģijas plašākai apguvei ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tā noteic saistošu ES līmeņa mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un tajā ir iekļauti arī pasākumi, kuri nodrošina, ka atbalsts atjaunīgo energoresursu enerģijai ir samērā ar izmaksām un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Tā arī atvieglo iedzīvotāju iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Direktīvai bija jābūt transponētai valstu tiesību aktos 2021. gada 30. jūnijā.

2021. gada jūlijā Komisija nosūtīja Lietuvai oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim dalībvalsts direktīvu ir transponējusi tikai daļēji. Lietuvas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai labotu situāciju un paziņotu Komisijai par tās pilnīgu transponēšanu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

4. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229-86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Nodokļu politika. Komisija papildus vēršas pret GRIEĶIJU par to, ka tā nav izpildījusi ES noteikumus par automobiļu aplikšanu ar nodokļiem

Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Grieķijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2020) 4001) par to, ka tā pienācīgi nepiemēro ES noteikumus par lietotiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti citās ES dalībvalstīs. Pirmā oficiāla paziņojuma vēstule Grieķijai tika nosūtīta 2021. gada 23. septembrī par šādu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli un vides nodokli. Kopš tā laika Grieķija ir paplašinājusi vides nodokļa piemērošanu, attiecinot to uz jaunām transportlīdzekļu kategorijām. Minētais vides nodoklis pieļauj diskrimināciju starp lietotiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti un reģistrēti Grieķijā, un lietotiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti citās dalībvalstīs un pēc tam reģistrēti Grieķijā. Tādēļ Komisija pašlaik paplašina pārkāpuma tvērumu, ņemot vērā Grieķijas tiesību aktos ieviestos jaunos grozījumus. Grieķijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz šo papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Ja Grieķija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Nodokļu politika. Komisija aicina KIPRU ievērot ES PVN noteikumus attiecībā uz mājokļiem

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Kiprai argumentētu atzinumu (INFR(2021) 2093) par to, ka tā nav pienācīgi piemērojusi ES PVN noteikumus mājokļiem, kas iegādāti vai uzbūvēti Kiprā. Kipra bez jebkādiem citiem ierobežojumiem atļauj piemērot samazinātu PVN likmi 5 % apmērā par pirmajiem 200 m² dzīvojamās platības tiem mājokļiem, ko saņēmējs izmanto kā galveno un pastāvīgo dzīvesvietu. PVN direktīva (Padomes Direktīva 2006/112/EK) dalībvalstīm patiešām atļauj sociālās politikas ietvaros mājokļiem piemērot samazinātu PVN likmi. Tomēr Kipras tiesību aktu plašā darbības joma un ierobežojumu trūkums tajos norāda, ka pasākums pārsniedz šo mērķi. Konkrēti, samazināto likmi piemēro, neņemot vērā saņēmēja ienākumus, aktīvus un ekonomisko situāciju, ģimenes locekļus, kas dzīvos mājoklī, un attiecīgo mājokļu maksimālo kopējo platību. Līdz ar to Komisija uzskata, ka Kipra nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no PVN direktīvas. Šodien sniegtais argumentētais atzinums seko oficiāla paziņojuma vēstulei, ko Komisija Kiprai nosūtīja 2021. gada jūlijā. Kipras rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai novērstu argumentētajā atzinumā konstatētos trūkumus. Ja Kipra nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

5. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

 

Argumentēts atzinums

 

Jūras transports. Komisija aicina BULGĀRIJU ievērot ES noteikumus par kuģu aprīkojumu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Bulgārijai argumentētu atzinumu (INFR(2019)2218) par to, ka tā nav ievērojusi Kuģu aprīkojuma direktīvā (Direktīva 2014/90/ES) iekļautos ES noteikumus par kuģu aprīkojumu. Direktīvā ir iekļauti kopīgi drošības noteikumi attiecībā uz tādu aprīkojumu kā glābšanas vestes, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas vai radari uz kuģiem, kas kuģo ar ES karogu, ar mērķi arī novērst to viltošanu. Ar direktīvu izveido tirgus uzraudzības mehānismu, kas dalībvalstīm uzliek atbildību par to, lai nodrošinātu, ka kuģu aprīkojums neapdraud kuģošanas drošību, veselību vai vidi. Bulgārija neveic pienācīgu tirgus uzraudzību kuģu aprīkojumam uz kuģiem, par kuriem tā ir atbildīga.

2019. gada oktobrī Komisija nosūtīja Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā Bulgārija joprojām nav ziņojusi par tirgus uzraudzības darbībām, Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Bulgārijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildēt un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai. 

 

6. Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Komisija aicina BULGURĀJU pareizi transponēt 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2038) par to, ka tā nav pareizi transponējusi 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (Direktīva (ES) 2018/843). Bulgārija bija paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Tomēr Komisija ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad direktīva ir nepareizi (neatbilstīgi) transponēta valstu tiesību aktos. Tie cita starpā ietekmē tādus būtiskus aspektus kā pienākumu reģistrēt, licencēt vai regulēt pakalpojumu sniedzējus (t. i., saskaņā ar valsts tiesību aktiem trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji nav ne licencēti, ne jāreģistrē); mehānisma neesamību, lai novērstu atšķirības informācijā, ko piedāvā valsts faktisko īpašnieku reģistrs (reģistrs, kurā norādīts, kam kas faktiski pieder); vai jēdzienu “uzņēmums” vai “dzīvesvieta” pareizu piemērošanu attiecībā uz personām, uz kurām attiecas pienākums sniegt informāciju par faktiskajām īpašumtiesībām. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi ir svarīgi cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu ES kopumā. Lai apkarotu noziedzību un aizsargātu ES finanšu sistēmu, ES noteikumi būtu efektīvi jāīsteno un jāuzrauga. Ja Bulgārija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Komisija mudina MALTU pareizi transponēt Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Maltai (INFR(2021)2133) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām (Direktīva 2014/49/ES). Papildus pieejamajiem finanšu līdzekļiem noteikta mērķapjoma sasniegšanai valstu noguldījumu garantiju sistēmām ir jābūt atbilstošiem alternatīviem finansēšanas mehānismiem, lai saņemtu īstermiņa finansējumu gadījumā, ja tām ir jāizmaksā garantija noguldītājiem. Maltā tas tā nav. Šī situācija kavē Maltas noguldījumu garantiju sistēmas finansiālo noturību un galu galā noguldītāju aizsardzību. Malta nav pareizi transponējusi direktīvu savā valsts tiesību sistēmā, un tagad tās rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

7. Darbs un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302; Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)

 

Argumentēti atzinumi

 

Nodarbinātība. Komisija aicina GRIEĶIJU, SPĀNIJU un LUKSEMBURGU iekļaut valsts tiesību aktos Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2022)0352), Spānijai (INFR(2022)0354) un Luksemburgai (INFR(2022)0373) par to, ka tās valsts tiesību aktos nav iekļāvušas Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem (Direktīva (ES) 2019/1152). Minētie noteikumi paredz plašākas un atjauninātas darba tiesības un aizsardzību 182 miljoniem darba ņēmēju Eiropas Savienībā. Ar jaunajiem noteikumiem darba ņēmējiem ir, piemēram, tiesības uz lielāku paredzamību attiecībā uz norīkojumiem un darba laiku. Viņiem būs arī tiesības laikus saņemt pilnīgāku informāciju par tādiem būtiskiem darba elementiem kā darba vieta un atalgojums. Jaunie noteikumi jo īpaši nāks par labu aptuveni diviem līdz trim miljoniem darba ņēmēju, kuri strādā nestabilās nodarbinātības formās.

Komisija 2022. gada septembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 19 dalībvalstīm par to, ka tās savos tiesību aktos nemaz nav iekļāvušas direktīvu vai to iekļāvušas nepilnīgi. Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai, Spānijai un Luksemburgai, jo šīs valstis joprojām nav paziņojušas par valsts pasākumiem jauno ES noteikumu īstenošanai un nav arī iesniegušas tiesību akta projektu ar konkrētu pieņemšanas termiņu. Šo trīs dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai paziņotu savus valsts pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var pret šīm dalībvalstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 1. jūnijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā