Pārkāpuma lietu pakete martā: galvenie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Ar kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas tām ar ES tiesību aktiem uzliktos pienākumus. Lēmumi aptver dažādas nozares un dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā.

Tālāk izklāstīti svarīgi lēmumi, ko pieņēmusi Komisija un kas sagrupēti pa politikas jomām. Turklāt 50 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt, tā slēdz.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes.

Sīkāka informācija par līdzšinējiem lēmumiem konkrētā lietā atrodama pārkāpuma lēmumu reģistrā, ievadot atsauci INFR(YYYY)nnnn.

 

1. Vide

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Maëlys Dreux, tālr. +32 229 54673)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina VĀCIJU aizsargāt putnus un to dzīvotnes
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2023)2179) par to, ka nav apmierinoši īstenoti Putnu direktīvā (Direktīva 2009/147/EK) noteiktie pasākumi savvaļas putnu saglabāšanai. Eiropas zaļais kurss un Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam liecina, ka Eiropas Savienība izvirza par svarīgu prioritāti biodaudzveidības aizsardzību un atjaunošanu nolūkā apturēt tās izzušanu. Putnu direktīva ir būtiska, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un aizsargātu 500 savvaļas putnu sugas, kuras dabiski sastopamas ES. Vācija nav klasificējusi vispiemērotākās teritorijas kā īpaši aizsargājamās teritorijas piecām putnu sugām un tādējādi nav izveidojusi pietiekami saskaņotu šādu teritoriju tīklu. Tā arī nav noteikusi nekādus aizsardzības pasākumus 220 no 742 pašreizējām īpaši aizsargājamajām teritorijām. Turklāt Vācija nav pietiekami aizsargājusi īpaši aizsargājamo teritoriju “Unterer Niederrhein” (Lejasreinas teritorija), kurā bija vērojama būtiska aizsargājamo putnu sugu skaita samazināšanās. Komisija secina, ka pasākumi, ko Vācija veikusi īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā un ārpus tā, līdz šim nav bijuši pietiekami, lai izpildītu direktīvas prasības, jo tā rezultātā aizsargājamo putnu sugu populācija ir ievērojami sarukusi. Tāpēc Komisija sūta Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina SPĀNIJU uzlabot sadzīves atkritumu apstrādi
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2024)2013) par Atkritumu poligonu direktīvas (Direktīva 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīva 2008/98/EK) prasību nepareizu piemērošanu. Atkritumu poligonu direktīva nosaka poligoniem piemērojamus standartus un tiecas nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka poligonos nonāk tikai apstrādāti atkritumi. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Eiropas Savienības Tiesa 2014. gada 15. oktobra spriedumā nosprieda, ka pirms atkritumu apglabāšanas tie jāapstrādā vispiemērotākajā veidā tā, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tomēr jaunākie dati liecina, ka Spānijā 12,7% no visiem savāktajiem sadzīves atkritumiem pirms to apglabāšanas poligonos nav tikuši pienācīgi apstrādāti. Turklāt Spānija nav izveidojusi integrētu un pietiekamu jaukto sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, kas aptvertu visus tās teritorijā esošos poligonus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma papildvēstule saskaņā ar LESD 258. pantu

Komisija aicina VĀCIJU pieņemt rīcības plānus par troksni uz galvenajiem autoceļiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli Vācijai (INFR(2016)2116) par to, ka tā nav izstrādājusi rīcības plānus par troksni uz visiem galvenajiem autoceļiem. Saskaņā ar Vides trokšņa direktīvu (Direktīva 2002/49/EK) dalībvalstīm ir jāizstrādā aglomerācijām, ceļiem, dzelzceļiem un lidostām paredzēti rīcības plāni attiecībā uz troksni. Eiropas zaļais kurss un tās nulles piesārņojuma iecere risina jautājumu par trokšņa radītu piesārņojumu, kas ietekmē sabiedrības veselību, vidi un klimatneitralitāti. Troksnis ir otrs nozīmīgākais priekšlaicīgas nāves cēlonis pēc gaisa piesārņojuma, tāpēc Komisija noteica īpašu mērķi, proti, līdz 2030. gadam par 30 % (salīdzinājumā ar 2017. gadu) samazināt to cilvēku skaitu, kurus hroniski traucē troksnis, ko rada transports. Vides trokšņa direktīva tiecas aizsargāt cilvēka veselību un prasa dalībvalstīm novērtēt trokšņa līmeņus tā, lai iestādes un iedzīvotāji varētu izvēlēties labākos obligātajos rīcības plānos izklāstītos risinājumus. Vācija kopš 2017. gada oktobrī izdotā argumentētā atzinuma ir izstrādājusi nepieciešamos rīcības plānus aglomerācijām, dzelzceļiem un lidostām. Tomēr joprojām nav izstrādāti daudzi rīcības plāni (aptuveni 16 000) attiecībā uz galvenajiem autoceļiem ārpus aglomerācijām. Tāpēc Komisija sūta Vācijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli, uz kuru tai divu mēnešu laikā ir jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU aizsargāt jūras ūdeņus
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2022)2172) par Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (Direktīva 2008/56/EK) noteikto ziņošanas pienākumu neizpildi. Direktīvas mērķis ir panākt labu vides stāvokli ES jūrās un okeānos un vienlaikus nodrošināt šo resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm bija jāpārskata un jāatjaunina savas pasākumu programmas līdz 2022. gada 31. martam. Šīs programmas ir direktīvas galvenie elementi, jo tajās ir noteikti pasākumi, kas jāveic, lai panāktu vai saglabātu labu vides stāvokli un nodrošinātu šo pasākumu īstenošanas uzraudzību. Vairākas dalībvalstis noteiktajā termiņā ziņojumus par savu pasākumu programmu pārskatīšanu Komisijai neiesniedza. Tā rezultātā Komisija 2023. gada februārī attiecīgajām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Kopš tā laika dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumu programmas un paziņojušas par tām Komisijai. Tomēr Bulgārija, Dānija, Grieķija, Horvātija un Malta līdz šim to nav izdarījušas. Komisija 2024. gada februārī Dānijai, Grieķijai, Horvātijai un Maltai nosūtīja argumentētu atzinumu. Bulgārija bija paudusi solījumu līdz 2023. gada beigām pabeigt programmu pārskatīšanu un atjaunināšanu, taču aizkavējās šo programmu apstiprināšanas process pašā Bulgārijā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Bulgārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina Kipru atbilstoši novērtēt projektus, kas var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Kiprai (INFR(2019)2303) par to, ka tā nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) ietverto prasību pienācīgi novērtēt projektus, kuri var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas. Šī direktīva ir viens no Eiropas galvenajiem instrumentiem biodaudzveidības aizsardzībai. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu attiecībā uz plāniem un projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju, pirms atļaujas piešķiršanas ir jānovērtē to ietekme uz šo teritoriju. Ar dažiem izņēmumiem plānu un projektu īstenošanu var atļaut tikai tad, ja tie nekaitē attiecīgās teritorijas viengabalainībai. 2019. gada maijā Komisija nosūtīja Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli. Kopš tā laika Komisija regulāri saņem pilsoniskās sabiedrības sūdzības par atļauju piešķiršanu jauniem projektiem un turpina sekot situācijai. Komisija ir konstatējusi, ka strukturālā un pastāvīgā prakse atļaut saimniecisko darbību Natura 2000 teritorijās, neievērojot Dzīvotņu direktīvā paredzētos pienākumus, arvien turpinās. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Kiprai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina SLOVĒNIJU izpildīt Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas prasības
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Slovēnijai (INFR(2019)4058) par to, ka tā nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvas (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvas (Direktīva 2009/147/EK) prasības par pļavu, pļavas putnu un Coenonympha oedippus sugas tauriņu populācijas aizsardzību. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jāaizsargā un jāatjauno dzīvotnes, kurām ir būtiska nozīme biodaudzveidības nodrošināšanā, piemēram, pļavas, kurās sastopami arī daudzi aizsargājami putni un tauriņi. Eiropas zaļais kurss un Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam liecina, ka Eiropas Savienība izvirza par svarīgu prioritāti biodaudzveidības aizsardzību un atjaunošanu nolūkā apturēt tās izzušanu. Dažas neilgtspējīgas prakses dažās Slovēnijas Natura 2000 teritorijās izraisa aizsargājamo biotopu degradāciju un dažu sugu (piemēram, pļavas putnu un Coenonympha oedippus sugas tauriņu) populāciju ievērojamu samazināšanos vai pat vietēja mēroga izzušanu vairākās Natura 2000 teritorijās. 2019. gada jūlijā Komisija nosūtīja Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Kopš tā laika Slovēnija ir veikusi pasākumus, bet tie izrādījušies nepietiekami, lai novērstu zālāju biotopu un pļavas sugu samazināšanos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Slovēnijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ĪRIJU par nespēju aizsargāt kūdras purvus
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Īriju (INFR (2010)2161) par to, ka Dzīvotņu direktīva (Direktīva 92/43/EEK) nav piemērota tā, lai teritorijas, kas noteiktas par augstu purvu un augstu sanesu purvu biotopiem, būtu pasargātas no kūdras ieguves. Dzīvotņu direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt nozīmīgākās dzīvotnes un tās aizsargāt no kaitīgām darbībām. Īrijā turpinās šo teritoriju degradācija, jo tajās tiek veiktas nosusināšanas un kūdras ieguves darbības, bet netiek pietiekamā mērā veikti pasākumi, lai šīs teritorijas atjaunotu. Šīs teritorijas ir bioloģiskās daudzveidības vietas, kurās mīt nozīmīgas kukaiņu un putnu sugas. Saskaņā ar direktīvu šādas vietas, ņemot vērā to unikālās īpašības, ir klasificētas kā “prioritāras” dzīvotnes. Turklāt kūdras purviem, ja tie ir labā stāvoklī, ir svarīga nozīme oglekļa piesaistē, savukārt nesen sagatavotajā ANO ziņojumā tiek lēsts, ka degradētie kūdrāji Īrijā emitē 21,5 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Pēc pārkāpuma procedūras sākšanas Īrijas iestādes panāca zināmu progresu, taču trūkumi arvien nav pilnībā novērsti. Lai gan augsto purvu teritorijās ir veikti daži atjaunošanas darbi, nekādi pasākumi nav veikti augsto sanesu purvu teritorijās, kurās Īrija nav ieviesusi efektīvu regulatīvo režīmu šo unikālo purvu teritoriju aizsardzībai. Tāpēc 2022. gada septembrī Komisija nosūtīja argumentētu papildatzinumu. Tā uzskata, ka Īrijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši, tāpēc pret minēto valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret GRIEĶIJU par to, ka tā nav pabeigusi savu ūdens plānu pārskatīšanu
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju (INFR(2022)2191) par to, ka tā nav pabeigusi savu upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu, kas bija jāveic atbilstoši Ūdens pamatdirektīvai (Direktīva 2000/60/EK), un plūdu riska pārvaldības plānu pārskatīšanu, kas bija jāveic atbilstoši Plūdu direktīvai (Direktīva 2007/60/EK). Ūdens pamatdirektīvas mērķis ir nodrošināt Eiropas ūdensobjektu – upju un ezeru – labu stāvokli kvalitātes un kvantitātes ziņā. Tās mērķis ir samazināt un likvidēt piesārņojumu, kā arī nodrošināt pietiekamu ūdens daudzumu, kas vienlaikus ļauj apmierināt cilvēka un savvaļas dzīvnieku vajadzības. Tā ir būtiska Eiropas zaļā kursa daļa, un tā nepieciešama klimata, dabas un piesārņojuma samazināšanas mērķrādītāju izpildei. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm reizi sešos gados ir jāatjaunina upju baseinu apsaimniekošanas plāni un tie jāpaziņo Komisijai. Ir svarīgi ievērot Plūdu direktīvas prasības, jo tas ļauj sagatavoties plūdiem un pārvaldīt tos. Saskaņā ar Plūdu direktīvu dalībvalstīm reizi sešos gados ir jāatjaunina upju baseinu apsaimniekošanas plāni un par tiem jāpaziņo Komisijai. Upju baseinu apsaimniekošanas plāni un plūdu riska pārvaldības plāni ir būtiski abu direktīvu mērķu sasniegšanai. Līdz šim Grieķija nav pārskatījusi nevienu no šiem plāniem, kā arī nav tos pieņēmusi un ziņojusi par tiem. 2023. gada februārī Komisija nosūtīja Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli. 2023. gada novembrī tai sekoja argumentēts atzinums. Tomēr attiecīgie plāni joprojām nav pabeigti. Komisija uzskata, ka Grieķijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši, tāpēc pret minēto valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ITĀLIJU par to, ka tā nav pilnībā izpildījusi Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasības
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Itāliju (INFR(2017)2181) par to, ka tā nav pilnībā izpildījusi pienākumus attiecībā uz savākšanu un attīrīšanu, ko uzliek Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva (Direktīva 1991/271/EEK). Direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi, tālab tā prasa, lai komunālie notekūdeņi pirms novadīšanas vidē tiktu savākti un attīrīti. Neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, kā arī piekrastes ūdeņus un gruntsūdeņus. No Itālijas saņemtā Informācija liecina, ka kopumā direktīvas prasības netiek ievērotas 179 aglomerācijās. Itālijai joprojām jānodrošina notekūdeņu savākšanas sistēmu (individuālu sistēmu vai pamatotos gadījumos citu piemērotu sistēmu) ieviešana 36 aglomerācijās. 130 aglomerācijās Itālijā joprojām nav nodrošināta pareiza savākto notekūdeņu apstrāde. Aglomerācijās, kurās notekūdeņi tiek novadīti jutīgās zonās, jāveic stingrāka notekūdeņu attīrīšana. 12 aglomerācijās Itālija šo pienākumu joprojām nav izpildījusi. Visbeidzot, 165 aglomerācijās Itālija neveic monitoringu par to, vai ūdens novadīšana laika gaitā atbilst prasītajiem kvalitātes nosacījumiem. 2018. gada jūnijā Komisija nosūtīja Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2019. gada jūlijā – argumentētu atzinumu. Neraugoties uz zināmu progresu, daudzas aglomerācijas joprojām nepilda direktīvā noteiktos pienākumus. Komisija uzskata, ka Itālijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši, tāpēc pret minēto valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret KIPRU par to, ka tā nav veikusi pasākumus tās Natura 2000 teritoriju aizsardzībai un pārvaldībai
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Kipru (INFR(2021)2064) par Dzīvotņu direktīvas (Direktīva 92/43/EEK) prasību neizpildi. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu Kipra 37 attiecīgās teritorijas ir oficiāli noteikusi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet vēl nav noteikusi vajadzīgos aizsardzības pasākumus 28 teritorijām. Turklāt piecās teritorijās izvirzītie aizsargāšanas mērķi nav pietiekami, proti, sugas un dzīvotnes šajās teritorijās nav pienācīgi aizsargātas. 2021. gada jūnijā Komisija nosūtīja Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2022. gada aprīlī – argumentētu atzinumu. Neraugoties uz zināmu progresu attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Kipras iestādes konstatētos trūkumus aizvien nav novērsušas. Komisija uzskata, ka Kipras iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši, tāpēc pret minēto valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Oficiāla paziņojuma vēstule saskaņā ar LESD 260. pantu

Komisija aicina ITĀLIJU ievērot gaisa kvalitātes standartus
Eiropas Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pantu Itālijai (INFR(2014)2147) par Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 10. novembra sprieduma (C-644/18) neizpildi. Minētajā spriedumā Tiesa secināja, ka Itālija nav izpildījusi tai ar Apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvu (Direktīva 2008/50/EK) uzliktos pienākumus. Eiropas zaļais kurss un tās nulles piesārņojuma iecere ietver aicinājumu pilnībā īstenot gaisa kvalitātes standartus, lai efektīvi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi. Minētā direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka konkrētu piesārņojošo vielu, piemēram, PM₁₀ daļiņu, koncentrācija gaisā ir mazāka par noteiktām robežvērtībām. Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai to pārsnieguma periods būtu pēc iespējas īsāks. Lai gan kopš sprieduma pasludināšanas Itālija ir veikusi dažus pasākumus, 2022. gadā 24 gaisa kvalitātes zonas joprojām ziņoja par diennakts robežvērtību pārsniegšanu, bet viena zona – par gada robežvērtību pārsniegšanu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt vērsties pret Itāliju un lūgt piemērot finanšu sankcijas.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Johanna Bernsel, tālr. +32 2 298 66 99, Ana Martinez Sanjurjo, tālr. +32 2 296 30 66)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina UNGĀRIJU ievērot ES noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz tiesību aktiem par medicīnisko apaugļošanu 
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR (2024)4001) par ierobežojumiem attiecībā uz medicīniskās apaugļošanas pakalpojumiem, kurus drīkst sniegt tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kuri pieder valstij vai kurus kontrolē valsts. Visas licences, kuras bija izsniegtas ārvalstu privātajiem uzņēmējiem, Ungārijas tiesību aktu grozījumu rezultātā ir anulētas. Komisija uzskata, ka ar šo pasākumu tiek pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pants par brīvību veikt uzņēmējdarbību. Ungārijas noteikumi ierobežo medicīniskās apaugļošanas procedūru pieejamību, lai gan šādu pakalpojumu piedāvājums jau līdz šim bija ievērojami mazāks nekā citās dalībvalstīs ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Turklāt šāds ierobežojums nav šķietami pamatots ar apsvērumiem par sabiedrības interesēm. Tāpēc Komisija sūta Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var lemt par argumentēta atzinuma izdošanu. 

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691, Fiorella Belciu, +32 2 299 37 34, Elettra di Massa, tālr. +32 2 298 21 61)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina SPĀNIJU, PORTUGĀLI, RUMĀNIJU, SLOVĒNIJU, SLOVĀKIJU, ZVIEDRIJU un SOMIJU pareizi transponēt visus Sezonas darbinieku direktīvas noteikumus  
Eiropas Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2024/2004), Portugālei (INFR(2024/2006), Rumānijai (INFR(2024/2007), Slovēnijai( INFR(2024/2009), Slovākijai (INFR(2024/2010), Zviedrijai (INFR(2024/2008) un Somijai (INFR(2024/2005) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas visus Sezonas darbinieku direktīvas (Direktīva 2014/36/ES) noteikumus. Direktīvas mērķis ir nodrošināt taisnīgus un pārredzamus noteikumus trešo valstu sezonas darbinieku uzņemšanai ES, garantējot pienācīgus darba un dzīves apstākļus, vienlīdzīgas tiesības un pietiekamu aizsardzību pret ekspluatāciju visā ES. Sezonas darbinieku direktīvas pilnīgas ievērošanas nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums sezonas darbam nepieciešamā darbaspēka piesaistīšanai ES, un tas var arī palīdzēt mazināt neatbilstīgu migrāciju. Komisija uzrauga, kā dalībvalstis to transponē savos tiesību aktos.  Pirmo pārkāpuma lietu paketi Komisija sāka 2023. gada aprīlī, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules attiecīgi Beļģijai, Bulgārijai, Vācijai, Igaunijai, Grieķijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai un Luksemburgai. Otrā pārkāpuma lietu pakete tika sākta 2023. gada decembrī ar oficiāla paziņojuma vēstulēm Čehijai, Francijai, Horvātijai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai un Polijai. Komisija uzskata, ka Spānija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija nav pareizi transponējušas un/vai īstenojušas dažus direktīvā paredzētos pienākumus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai, Zviedrijai un Somijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. . Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Eiropas Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu.    

Argumentēti atzinumi 

Komisija aicina BULGĀRIJU, KIPRU un SLOVĒNIJU izpildīt Regulā par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē paredzētos pienākumus  
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2022)2113), Kiprai (INFR (2022)2114) un Slovēnijai (INFR(2022)2132) par to, ka tās nav izpildījušas konkrētus Regulā par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (Regula (ES) 2021/784) paredzētos pienākumus. Minētā regula tiek piemērota no 2022. gada 7. jūnija un uzliek pienākumu Eiropas Savienībā tiešsaistes platformās izvietotu teroristisku saturu izņemt vienas stundas laikā pēc dalībvalstu iestāžu izdota izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Tas palīdz cīnīties pret ekstrēmistisku ideoloģiju izplatīšanu tiešsaistē, un tam ir būtiska nozīme uzbrukumu un radikalizācijas novēršanā, vienlaikus aizsargājot pamattiesības. Komisija pārkāpuma lietu paketi sāka 2023. gada janvārī, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules 22 dalībvalstīm. Komisija uzskata, ka Bulgārija, Kipra un Slovēnija nav izpildījušas vienu vai vairākus minētajā regulā noteiktos pienākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt Bulgārijai, Kiprai un Slovēnijai argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus.  Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.    

 

4. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253, Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 291 31 73, Jordis Ferolli, tālr. +32 2 299 27 29; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679)

Oficiāla paziņojuma vēstules 

Komisija aicina BULGĀRIJU pilnībā transponēt Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas 
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR (2024)2003) par to, ka Direktīva par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (Direktīva 2013/48/ES) nav pareizi transponēta tās tiesību aktos.  Šīs direktīvas mērķis ir personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, kā arī aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām kriminālprocesā jau agrīnā procesa stadijā nodrošināt piekļuvi advokātam, Tā arī nodrošina, ka personas, kurām atņemta brīvība, par to var informēt trešās personas, piemēram, savus darba devējus vai ģimenes locekļus, kā arī konsulārās iestādes, un sazināties ar tām. Komisija uzskata, ka daži Bulgārijas paziņotie valsts transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, proti, pārāk sašaurināta ir Bulgārijas tiesību aktos paredzēto procesuālo garantiju piemērošanas joma. Komisija arī secināja, ka Bulgārijas tiesību aktos ir nepilnības attiecībā uz to, kā ir transponētas tiesības uz izmeklēšanas posmā piesaistīta advokāta efektīvu līdzdalību. Turklāt Komisija uzskata, ka potenciālās iespējas izmeklēšanas vajadzību dēļ atkāpties no tiesībām uz advokāta palīdzību pārsniedz direktīvā noteiktos ierobežojumus un ka pareizi nav transponēta prasība informēt personu, kam ir vecāku atbildība, vai citu atbilstīgu pieaugušo par brīvības atņemšanu bērnam. Tāpēc Komisija sūta Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.  

Komisija aicina BULGĀRIJU pareizi transponēt ES tiesību aktus par rasisma un ksenofobijas apkarošanu.  
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli Bulgārijai (INFR(2020)2321) par to, ka tā nav pareizi transponējusi ES noteikumus par rasisma un ksenofobijas apkarošanu (Padomes Pamatlēmums 2008/913/JHA). Pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, ka par nopietniem rasistiskiem un ksenofobiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, publisku kūdīšanu uz vardarbību vai naidu, visā Eiropas Savienībā piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus. 2021. gada februārī Komisija nosūtīja Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli. 2023. gada jūlijā Bulgārija pieņēma likumu, kas groza kriminālkodeksu, tādējādi daļēji Komisijas norādītie trūkumi tika novērsti. Tomēr Komisija uzskata, ka šis grozījums tikai daļēji atbilst pamatlēmuma 4. pantam, proti, tam, ka rasistiska un ksenofobiska motivācija jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli vai ka tiesas šādu motivāciju ņem vērā, nosakot sankcijas. Tāpēc Komisija sūta Bulgārijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli, uz kuru tai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.   

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi 

Komisija mudina VĀCIJU, SPĀNIJU, LATVIJU un SLOVĒNIJU ievērot pārrobežu tiesvedības procedūras saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi  
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli Vācijai (INFR(2020)2361), Latvijai (INFR(2021)2239) un Slovēnijai (INFR(2020)2313) un argumentētu atzinumu Spānijai (INFR(2021)2070) par to, ka tās nav nodrošinājušas atbilstību Pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/JHA). Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Tas darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra un ir aizstājis garas personu izdošanas procedūras, kas starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms tam. Pirmo oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija Vācijai nosūtīja 2021. gada februārī, Spānijai – 2021. gada maijā, Latvijai – 2021. gada decembrī, bet Slovēnijai – 2022. gada februārī. Izanalizējusi saņemtās atbildes, Komisija secināja, ka Vācija, Latvija un Slovēnija nav pareizi transponējušas noteikumu par fakultatīvo pamatojumu atteikumam izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi. Vācija arī nav transponējusi noteikumu par pieprasītās personas situāciju līdz laikam, kad tiks pieņemts lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi attiecībā uz minētās personas pagaidu pārsūtīšanas iespēju. Spānija nav pilnībā transponējusi noteikumus par nodošanu vai vēlāku izdošanu, nav pareizi transponējusi noteikumus par obligāto un fakultatīvo atteikuma pamatojumu, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti pēc tiesas procesa, kurā persona nav piedalījusies klātienē. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Vācijai, Latvijai un Slovēnijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli, bet Spānijai – argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildes sniegšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt nosūtīt Vācijai, Latvijai un Slovēnijai argumentētu atzinumu, bet pret Spāniju vērsties Eiropas Savienības Tiesā. 

Komisija aicina SPĀNIJU, ITĀLIJU, KIPRU, LUKSEMBURGU un POLIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā  
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2023)2176), Itālijai (INFR(2023)2090), Luksemburgai (INFR(2024)2002) un Polijai (INFR(2023)2127), bet argumentētu papildatzinumu – Kiprai (INFR(2019)0175), par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/800), savos tiesību aktos. Šī direktīva ir daļa no ES visaptverošās stratēģijas, kas nosaka kopīgu standartu minimumu attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām kriminālprocesā visā ES. Tajā paredzēti kopīgi noteikumi par tādu bērnu procesuālo garantiju aizsardzību, kā, piemēram, tiesības uz individuālu izvērtējumu, īpašu attieksmi brīvības atņemšanas gadījumā (piemēram, nošķirtība no ieslodzītajiem pieaugušajiem un izglītības un apmācības pieejamība) un tiesības uz to, ka bērnu procesa laikā pavada persona, kam ir vecāku atbildība. Komisija uzskata, ka Polija nav pilnībā transponējusi direktīvas darbības jomu, kā arī dažas pamatprasības, piemēram, tiesības uz individuālu izvērtējumu un advokāta pieejamību bērnam. Itālijas, Luksemburgas un Spānijas gadījumā tika konstatētas problēmas attiecībā uz bērna tiesībām uz informāciju un tiesībām uz medicīnisko izmeklēšanu. Kipra 2020. gada maijā saņēma pirmo argumentēto atzinumu par direktīvas transponēšanas pasākumu nepaziņošanu Komisijai. Pēc Kipras atbildes saņemšanas Komisija secināja, ka paziņotie pasākumi neatbilst direktīvas prasībai nodrošināt īpašu attieksmi pret bērniem brīvības atņemšanas gadījumā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Spānijai, Itālijai, Luksemburgai un Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet Kiprai – argumentētu papildatzinumu. Dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā ir jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt Spānijai, Itālijai, Luksemburgai un Polijai argumentētu atzinumu, bet pret Kipru vērsties Eiropas Savienības Tiesā.  

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602, Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

Argumentēts atzinums

Komisija mudina VĀCIJU pilnībā transponēt Atjaunojamo energorsursu direktīvu
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu papildatzinumu Vācijai (INFR(2021)0192) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Direktīvas (ES) 2018/2001 noteikumus par atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu, kas jāievēro, plašāk apgūstot atjaunīgo enerģiju elektroenerģijas, siltumapgādes, aukstumapgādes un transporta jomā ES. Tā noteic saistošu ES līmeņa mērķrādītāju, proti, panākt, ka līdz 2030. gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars sasniedz vismaz 32 %, un paredz pasākumus, kas nodrošina atbalstu atjaunīgajai enerģijai, lai tā būtu rentabla, un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Turklāt tā atvieglo iedzīvotāju iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka konkrētus līdz 2030. gadam sasniedzamus mērķrādītājus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādes, aukstumapgādes un transporta nozarē. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. Pēc pārkāpuma procedūras sākšanas 2021. gada jūlijā Komisija 2022. gada maijā nosūtīja Vācijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav pilnībā transponējusi direktīvu, jo īpaši par to, ka tā nav paziņojusi pilnīgu atbilstības tabulu vai sniegusi skaidrojošu dokumentu, kurā norādīts, kā ir transponēts katrs direktīvas noteikums. Pēc Vācijas sniegto paskaidrojumu saņemšanas Komisija tagad nolēmusi nosūtīt argumentētu papildatzinumu, jo direktīva joprojām nav transponēta pilnībā. Vācijai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

6. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Deborah Almerge Rückert, tālr. +32 2 298 79 86) 

Oficiāla paziņojuma vēstules 

Komisija aicina SLOVĀKIJU pārbaudīt TEN-T autoceļu tīkla ceļu tuneļus 
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai (INFR(2024)4000) par to, ka Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļu tīklā nav periodiski veiktas autoceļu tuneļu pārbaudes. Saskaņā ar Direktīvu 2004/54/EK TEN-T autoceļu tīkla tuneļi un to drošuma elementi ir regulāri – vismaz reizi sešos gados – jāpārbauda, lai pārliecinātos par to drošu un pastāvīgu funkcionēšanu. Slovākija nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi šo pārbaužu organizēšanai, un pakļauj tuneļu lietotājus riskiem. Tāpēc Komisija sūta Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Oficiāla paziņojuma papildvēstule

Komisija aicina NĪDERLANDI ievērot ES noteikumus par dzelzceļa sabiedriskā transporta līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu 
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli Nīderlandei (INFR(2023)4011) par Regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, nepareizu piemērošanu. Ir svarīgi ieviest šai regulai atbilstošu regulētu konkurenci dzelzceļa tirgū, jo tas nodrošinās pasažieriem saistošākus un inovatīvākus pakalpojumus par zemāku cenu un vienlaikus saglabā sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus. Komisija 2023. gada 14. jūlijā nosūtīja Nīderlandei pirmo oficiāla paziņojuma vēstuli, jo tā bija pieņēmusi lēmumu tieši piešķirt koncesiju līgumu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai no 2025. līdz 2033. gadam vēsturiskajam operatoram Nederlandse Spoorwegen, lai gan bija jāizmanto konkursa procedūra. Neraugoties uz Komisijas bažām, 2023. gada 21. decembrī līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas. Papildu bažas rada minētajā līgumā izklāstītais sabiedrisko pakalpojumu saistību tvērums. Saskaņā ar šo regulu sabiedrisko pakalpojumu saistības ir prasības, ko piemēro valsts iestāde ar mērķi nodrošināt, ka operators uzņemas sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu vispārējās interesēs pat tad, ja šie pakalpojumi nav tā komerciālajās interesēs. Komisija uzskata, ka Nīderlande nav pietiekami analizējusi, kurus transporta pakalpojumus tirgus dalībnieki varētu sniegt saskaņā ar komerciāliem, atvērtas piekļuves nosacījumiem. Tas ir Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta a) punkta, to lasot kopā ar 2. panta e) punktu, pārkāpums. Nīderlandei tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un šajā Komisijas oficiāla paziņojuma papildvēstulē norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Argumentēti atzinumi 

Komisija aicina SPĀNIJU, HORVĀTIJU, KIPRU, LUKSEMBURGU, POLIJU un SLOVĒNIJU transponēt ES noteikumus par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumos 
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai (INFR(2023)0213), Horvātijai (INFR(2023)0221), Kiprai (INFR(2023)0196) Luksemburgai (INFR(2023)0229), Polijai (INFR(2023)0236) un Slovēnijai (INFR(2023)0246) par to, ka tās nav paziņojušas Komisijai valsts pasākumus, ar kuriem ES noteikumi par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (Direktīva (ES) 2022/738) tiek pārņemti valsts tiesību aktos. Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem gūt labumu no priekšrocībām, ko sniedz nomātu transportlīdzekļu izmantošana, piemēram, iespēja izmantot citā dalībvalstī nomātus transportlīdzekļus. Šāda iespēja ļauj uzņēmumiem vieglāk apmierināt jo īpaši īstermiņa, sezonas vai pagaidu pieprasījuma pieaugumu vai aizstāt bojātus transportlīdzekļus, vienlaikus nodrošinot atbilstību nepieciešamajām drošuma prasībām un nodrošinot transportlīdzekļu vadītājiem pienācīgus darba apstākļus. Dalībvalstīm pasākumi, ar ko nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem, bija jāpieņem līdz 2023. gada 6. augustam. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu šīm dalībvalstīm, dodot tām divus mēnešus, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. 

Komisija aicina SLOVĒNIJU transponēt ES noteikumus par profesionālajām kvalifikācijām kuģošanai iekšējos ūdeņos 
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Slovēnijai (INFR(2022)2041) par to, ka tā nav transponējusi Direktīvu (ES) 2017/2397 par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu kuģošanai iekšējos ūdeņos. Komisija arī nolēmusi nosūtīt argumentētu papildatzinumu (INFR(2022)0261) par to, ka Slovēnija nav transponējusi Direktīvu (ES) 2021/1233, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/2397 attiecībā uz pārejas pasākumiem trešo valstu sertifikātu atzīšanai. Direktīva (ES) 2017/2397 paredz nosacījumus un procedūras tādu personu kvalifikāciju sertificēšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa, kas kuģo pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, ekspluatācijā un šādu kvalifikāciju atzīšanai citās dalībvalstīs. Tā nosaka arī pārejas pasākumus, kas nodrošina, ka paliek spēkā kvalifikācijas apliecības, darba grāmatiņas un kuģa žurnāli, kas izdoti pirms direktīvas transponēšanas perioda beigām. Pēc tam, kad Slovēnijai 2022. gada 15. jūlijā tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, Komisija nav saņēmusi minētās valsts paziņojumu, kas liecinātu par direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz sistēmu trešo valstu dokumentu atzīšanai, Direktīva (ES) 2021/1233 groza Direktīvu (ES) 2017/2397. Neraugoties uz 2022. gada 24. martā nosūtīto oficiālā paziņojuma vēstuli, Slovēnija nav transponējusi arī šo otro direktīvu. Tā kā Slovēnijas tiesību akti tikai daļēji atbilst attiecīgajām ES direktīvām, Komisija tagad nolēmusi veikt papildu pasākumus, nosūtot divus argumentētus atzinumus Slovēnijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.