Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2024. gada 8. februārisPārstāvniecība Latvijā

Pārskatīts paziņojums par tirgus definīciju konkurences lietās

Press conference by Margrethe Vestager, Executive Vice-President of the European Commission, on Market Definition Notice
  1. Kāpēc Komisija pieņēma pārskatīto paziņojumu?

Ar šodien pieņemtajiem pārskatītajiem norādījumiem pirmo reizi tiek pārskatīts 1997. gadā pieņemtais paziņojums par tirgus definīciju (“paziņojums”). Kopš tā laika ir notikušas ievērojamas pārmaiņas sabiedrībā un tehnoloģijās, it sevišķi digitalizācija, kā arī nozīmīgi ir mainījusies konkurences tiesību īstenošanas prakse Komisijā un Savienības tiesu judikatūra.

Komisija 2020. un 2021. gadā rūpīgi izvērtēja paziņojumu un konstatēja, ka 1997. gada paziņojums joprojām ir piemērots un kopumā atbilst mērķim, taču būtu lietderīgi to dažos aspektos atjaunināt un precizēt, lai tas atbilstu jaunajai tirgus realitātei un iepriekš minētajām pārmaiņām. Pārskatītajā paziņojumā citu starpā ņemtas vērā politikas ievirzes, kas izklāstītas Komisijas 2021. gada novembra paziņojumā “Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika”.

  1. Kāpēc tirgus definīcija ir svarīga?

Vispārīgi tirgus definīcija ir svarīgs starpsolis apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā Komisijā. Tā ļauj Komisijai identificēt uzņēmumu savstarpējās konkurences robežas un novērtēt uzņēmumu tirgus varu. Savienības tiesas ir uzsvērušas, ka tirgus definīcija ir svarīga ES konkurences tiesību īstenošanā.

Tirgus definīcija ietekmē arī citus ES konkurences tiesību būtības aspektus un procedūras aspektus. Piemēram, pēc būtības definēt tirgu ir vajadzīgs, lai noteiktu tirgus daļu, zem kuras konkrētiem nolīgumiem starp uzņēmumiem var piemērot izņēmumus no konkurences noteikumiem. Procedūras ziņā tirgus daļu var izmantot, lai noteiktu, vai konkrēta apvienošanās lieta izskatāma vienkāršotā procedūrā.

  1. Vai pārskatītais paziņojums piemērojams visām rūpniecības nozarēm?

Jā. Pārskatītā paziņojuma mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par principiem, kas tiek piemēroti, definējot tirgus, neatkarīgi no konkrētās nozares vai attiecīgā tirgus. Ja paziņojumā sniegti konkrēti norādījumi, piemēram, par inovāciju, daudzpusējiem tirgiem vai pēcpārdošanas tirgiem, noteiktos principus var piemērot visās nozarēs, tomēr dažās konkrētās nozarēs (piemēram, digitālajā jomā) attiecīgie apsvērumi var būt svarīgāki.

  1. Kādas ir nozīmīgākās atšķirības no iepriekšējā paziņojuma?

Pārskatītajā paziņojumā sniegti jauni vai papildu norādījumi par būtiskākajiem tirgus definēšanas jautājumiem, tai skaitā:

  • skaidrojumi par tirgus definēšanas principiem un par tirgus definīcijas izmantošanu konkurences noteikumu piemērošanas nolūkos;
  • lielāks uzsvars uz ārpuscenu elementiem, tādiem kā inovācija, piegāžu uzticamība un produktu un pakalpojumu kvalitāte;
  • precizējumi par tirgus definēšanu uz nākotni vērstā perspektīvā, īpaši tirgos, kuros ir paredzamas strukturālas pārmaiņas, piemēram, tehnoloģiju vai regulējuma ziņā;
  • norādījumi par digitālo tirgu definēšanu, piemēram, attiecībā uz daudzpusējām platformām un digitālajām ekosistēmām (piemēram, produktu sistēmām, kuru centrā ir mobilo ierīču operētājsistēmas);
  • principi attiecībā uz tirgiem ar intensīvu inovāciju un skaidrojumi par to, kā novērtēt tirgus, kuros uzņēmumi konkurē inovācijas jomā, tai skaitā ar izstrādes procesā esošiem produktiem;  
  • izvērstāki norādījumi par ģeogrāfisko tirgu definēšanu, tai skaitā par globālo, Eiropas Ekonomikas zonas, valsts vai vietēja mēroga tirgu definēšanas nosacījumiem, kā arī par to, kā, definējot attiecīgo ģeogrāfisko tirgu, ņemt vērā importu;
  • precizējumi par kvantitatīviem paņēmieniem, piemēram, nelielas, bet ievērojamas un paliekošas cenu paaugstināšanas (“SSNIP”) kritēriju, kuru Komisija var izmantot, definējot tirgu;
  • plašāki norādījumi par iespējamiem pierādījumu avotiem un pierādījuma spēku atbilstoši Komisijas pieredzei lietu izskatīšanā pēc būtības un faktos balstītajai pieejai tirgu definēšanā.

Paziņojumā ir atgādināts, ka tirgus definēšana ir starpsolis vispārējā novērtējumā no konkurences viedokļa. Tajā aplūko visu veidu attiecīgo spiedienu uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajos produktu un ģeogrāfiskos tirgos, un attiecīgi var novērtēt šķēršļus, kas kavē ieiešanu tirgū vai paplašināšanos, apjomradītu ietaupījumu ietekmi (ko var radīt arī ārpustirgus darbības) vai tīkla efektu, piekļuvi konkrētiem aktīviem un izejresursiem, kā arī produktu diferenciāciju.

  1. Kāds pārskatītajā paziņojumā ir skatījums uz globālo konkurenci?

Pārskatītajā paziņojumā ir ņemts vērā, ka atsevišķiem tirgiem raksturīgie tirdzniecības sakari kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīti un globalizēti. 

Pirmkārt, pārskatītajā paziņojumā precizēts, kad tirgi var būt globāli. Balstoties uz priekšnoteikumu, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritorijas, kurās ir pietiekami viendabīgi konkurences apstākļi, pārskatītajā paziņojumā precizēts, ka tirgi, visticamāk, ir globāli, ja klientiem visā pasaulē “ir piekļuve vieniem un tiem pašiem piegādātājiem ar līdzīgiem noteikumiem neatkarīgi no klientu atrašanās vietas” (69. punkts). Pārskatītajos norādījumos ir precizēta konkrētu faktoru, kā tirgus daļas, cenu, klientu izvēles parametru, pirkšanas paradumu, pārorientācijas izmaksu un citu šķēršļu, kas apgrūtina piegādes klientiem dažādās teritorijās, transporta izmaksu, kā arī tirdzniecības plūsmu, loma. Saistībā ar to paziņojumā ir paskaidrots, kad importa radītu spiedienu var uzskatīt par pietiekamu, lai noteiktu globālus tirgus.

Otrkārt, pārskatītajā paziņojumā vairākkārt minēti tirgi, kuru tvērums potenciāli varētu būtu globāls, ar atsaucēm uz vairākiem precedentiem, kad vairākās nozarēs (piemēram, IT pakalpojumi, civilais aerokosmosa aprīkojums) Komisija secinājusi, ka tirgus tvērums, visticamāk, ir globāls.

Treškārtpārskatītajā paziņojumā ietverti skaidrojumi, kā Komisijas novērtējumā rīkoties saistībā ar tagadnes vai nākotnes importu. Jo īpaši, pārskatītajā paziņojumā skaidri noteikts, ka tādā mērā, kādā tagadnes vai nākotnes tirdzniecības plūsmas nav pietiekamas, lai radītu globālus tirgus, Komisijas veiktajā novērtējumā no konkurences viedokļa vienmēr būtu pilnībā jāņem vērā importa radītais spiediens.

Ceturtkārt, pārskatītajā paziņojumā uzsvērts, ka, definējot attiecīgo tirgu, var ņemt vērā iespējamas strukturālas pārmaiņas konkrētos tirgos, ieskaitot ar globalizāciju saistītas pārmaiņas. Tas nozīmē, ka, piemēram, ņemot vērā gaidāmas pārmaiņas regulējumā (Eiropā vai ārzemēs), attiecīgos gadījumos ģeogrāfiskos tirgus var definēt plašāk.

Piektkārt, pārskatītajā paziņojumā norādīts, ka tirgus var arī definēt kā globālus, izslēdzot no tiem konkrētas teritorijas, ja tiek izslēgtas konkrētas valstis, jo tajās ir lieli šķēršļi ieiešanai tirgū vai citi šķēršļi, kas klientiem liedz veikt globālu sagādi.

Šie aspekti kopā sniedz visaptverošus norādījumus par Komisijas pieeju un ilustrē, kā katrā konkrētā gadījumā Komisija var adekvāti aptvert dažādus tirgus apstākļus vairākās nozarēs.

  1. Kāds pārskatītajā paziņojumā ir skatījums uz digitalizāciju?

Pārskatītajā paziņojumā sniegti konkrēti norādījumi par jautājumiem, ko par īpaši nozīmīgiem digitālajos tirgos atzinušas ieinteresētās personas. Tie ir, piemēram, tirgus definēšana saistībā ar daudzpusējām platformām, konkurence inovācijas jomā, digitālās ekosistēmas, tirgus daļas aprēķināšana nulles cenas tirgos un bezsaistes tirgos pretstatā tiešsaistes tirgiem.

  1. Kā pārskatītajā paziņojumā ņemta vērā ar cenām nesaistīta konkurence?

Pārskatītajā paziņojumā atzīts, ka tirgus definēšanai nozīmīgi var būt ar cenu nesaistīti parametri, ja klienti ņem tos vērā, pieņemot lēmumu par pirkumu.

Šādi ar cenu nesaistīti konkurences parametri ietver inovāciju, kā arī tādus produktu un pakalpojumu kvalitātes aspektus kā ilgtspēju, resursefektivitāti, ilgizturību, vērtību un iespējamo lietojumu daudzveidību, iespēju iestrādāt produktu citos produktos, produkta tēlu vai sniegto drošību un privātuma aizsardzību un tā pieejamību, tai skaitā iestrādes perioda, piegādes ķēžu noturības, piegāžu uzticamības un transporta izmaksu ziņā. Parametru saraksts ir indikatīvs un nav pilnīgs.

Paziņojumā tieši aplūkots nulles cenas tirgu jautājums (produktus vai pakalpojumus piedāvā par velti vai vismaz bez samaksas naudā), kas ir īpaši aktuāls daudzpusēju platformu kontekstā, kurās pēc definīcijas nevar būt cenu konkurences. Šajā kontekstā paziņojumā atzīts, ka šādu tirgu definēšanā var būt derīgi konkrēti rīki, piemēram, SSNIP kritērijs.   

  1. Vai pārskatītais paziņojums liecina, ka būs lielāka iejaukšanās tirgos ar intensīvu inovāciju?

ES ekonomikas un ES iedzīvotāju interesēs ir svarīgi aizsargāt inovāciju. Tādēļ inovācija ir viens no faktoriem, kurus Komisija aplūko konkurences lietu novērtējumā. Piemēram, apvienošanās lietās standarta paziņojuma veidlapā no uzņēmumiem tiek lūgta informācija par inovāciju un izstrādes procesā esošiem produktiem.

Izpētīt potenciālu ietekmi uz konkurenci inovācijas jomā kopumā ir Komisijas uzmanības lokā. To atspoguļo atsevišķa iedaļa, kas pārskatītajā paziņojumā veltīta tirgus definēšanai būtiskas pētniecības un izstrādes gadījumā, kā arī dažādas norādes uz inovāciju kā konkurences faktoru, kas nav saistīts ar cenu. Tomēr atjaunināti norādījumi par tirgus definīciju un inovāciju paši par sevi nenozīmē, ka Komisija aizvien vairāk iejauksies šajā jomā. Pārskatītā paziņojuma mērķis ir uzņēmumiem, kas darbojas šādos tirgos ar intensīvu inovāciju, sniegt vairāk norādījumu un pārredzamības, precizējot principus, kas tiek piemēroti, lai definētu tirgus nozarēs ar intensīvu pētniecību un izstrādi.

  1. Kāda loma ziņojumā piešķirta SSNIP kritērijam?

SSNIP kritērija pamatā ir ideja, ka tirgus robežas var definēt, identificējot produktus, uz kuriem klienti pārorientētos tad, ja atsauces produkta cenas nedaudz palielinātos, un kādā mērā tas notiktu. Pārskatītajā paziņojumā precizēts, ka lielākoties SSNIP kritērijs kalpo pirmām kārtām par konceptuālu satvaru pieejamo pierādījumu interpretēšanai. Lai gan Komisija, novērtējot konkrēto tirgu, var izmantot SSNIP kritērija principus, tai nav pienākuma piemērot SSNIP kritēriju empīriski, un tirgus definēšanai tikpat labi var izmantot citu veidu pierādījumus.

Pārskatītajā paziņojumā arī parādīts, ka rīki, ko Komisija izmanto, lai definētu tirgus, laika gaitā attīstās. Tā kā SSNIP kritērija pamatā ir cenu izmaiņas, to nevar izmantot attiecībā uz produktiem, ko klienti izmanto par velti, kā tas ir daudzos digitālos tirgos. Tāpēc, kā skaidrots pārskatītajā paziņojumā, Komisija izmantojusi attiecīgo produktu vai pakalpojumu kvalitatīvās īpašības un, lai novērtētu to, kādā mērā šādos apstākļos klienti pāriet uz citiem produktiem vai pakalpojumiem, izmantojusi nelielas, bet ievērojamas un paliekošas kvalitātes pazemināšanās metodi (piemēram, lietā AT.40099 Google Android).

  1. Kāpēc pārskatītajā paziņojumā sniegti norādījumi par tirgus daļu, kuri attiecas nevis uz tirgus definēšanu pašu par sevi, bet gan uz novērtējumu no konkurences viedokļa?

Tāpat kā 1997. gada paziņojumā, pārskatītajos norādījumos ir iedaļa, kas veltīta tirgus daļas aprēķinam. Tas skaidrojams ar to, ka vienas no tūlītējām tirgus definēšanas sekām ir tādas, ka ir iespējams aprēķināt daļu, ko ieņem katrs uzņēmums, kurš darbojas konkrētajā tirgū vai tirgos, un kas var būt svarīga, lai izmeklējamajā lietā veiktu novērtējumu no konkurences viedokļa.

Tomēr paziņojumā precizēts, ka tirgus daļas aprēķināšana ir tikai viens no tirgus definēšanas mērķiem un ka Komisija un uzņēmumi var (bet tiem nav pienākuma) izmantot tirgus daļu, lai novērtētu uzņēmuma konkurences potenciālu.

Komisijas prakse liecina, ka tirgus daļa var sniegt noderīgu informāciju, piemēram, tirgos ar samērā viendabīgiem produktiem un nelielām tirgus dinamikas izmaiņām laika gaitā. Citos gadījumos, lai novērtētu tirgus varu, Komisija vairāk balstās uz citiem faktoriem. Tas var būt sevišķi svarīgi, novērtējot ietekmi uz inovāciju, citādi konkurētspējas ziņā nozīmīgu uzņēmumu (piemēram, jaunuzņēmumu) tirgus varu vai ieiešanu tirgū nākotnē.

Citiem vārdiem, pārskatītajā paziņojumā aprakstīts, kā Komisija un uzņēmumi var aprēķināt tirgus daļu, ja uzskata to par lietderīgu novērtējumam, bet nekādā ziņā nav ierobežota Komisijas vai uzņēmumu spēja izmantot alternatīvus tirgus varas mērīšanas veidus.

  1. Kā pārskatītais paziņojums mainīs konkurences tiesību īstenošanu?

Pārskatītais paziņojums par tirgus definīciju atbalstīs Komisijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu konkurences iestāžu centienus definēt konkrētus tirgus, un tas ir nozīmīgs solis daudzās pretmonopola un apvienošanās lietās. Gaidāms, ka tas veicinās juridisko noteiktību un paredzamību, darīs procedūras efektīvākas iestādēm un palīdzēs uzņēmumiem panākt atbilstību ES konkurences tiesību aktiem.

Definēt tirgu ir svarīgs pirmais solis konkurences lietas novērtējumā, taču tās iznākums ir atkarīgs no citiem faktoriem (piemēram, no tā, vai ir tirgus vara, kāda ir konkrētas rīcības ietekme, no koncentrācijas ietekmes). Tomēr novērtēšanu atvieglo pareizas konkrētu tirgu definēšanas metodikas izmantošana, jo palīdz strukturēt novērtējumu no konkurences viedokļa un vērst izmeklēšanu uz nozīmīgajiem aspektiem.

  1. Kā pārskatītais paziņojums nodrošina saskaņotību ar ekvivalentiem starptautiskiem aktiem?

Izvērtējot un pārskatot paziņojumu, Komisija ir cieši sadarbojusies ar EEZ valstu kompetentajām iestādēm. Pārskatot paziņojumu, Komisija ir arī apspriedusies ar valstu konkurences iestādēm vairākās jurisdikcijās ārpus EEZ. Informācijas apmaiņā gūtā atgriezeniskā saikne ir nākusi par labu pārskatīšanas procesam un veicinās starptautiski saskaņotas pieejas tirgus definēšanā.

  1. Vai pārskatītais paziņojums ietekmēs Digitālo tirgu akta īstenošanu?

Neietekmēs. Komisija neparedz, ka tiks veikta tirgus definēšana saskaņā ar Digitālo tirgu aktu, jo Digitālo tirgu akta regulatīvā pieeja nebalstās uz tirgus varas noteikšanu ES konkurences tiesību aktu nozīmē.

***

Sīkāka informācija

Paziņojums presei

Tīmekļa vietne  

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2024. gada 8. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā