Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 22. martsPārstāvniecība Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzība: sniegt iespēju izvēlēties ilgtspējību un beigt zaļmaldināšanu

Iepirkšanās

Šodien Komisija ierosina kopīgus kritērijus, ko izmantot pret zaļmaldināšanu un maldinošām norādēm par ekoloģiskumu. Šodienas priekšlikums patērētājiem sniegs vairāk skaidrības, pārliecības, ka tad, ja preci pārdod kā “zaļu”, tā tiešām ir “zaļa” un kvalitatīvāku informāciju, ar kuras palīdzību izraudzīties videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs arī uzņēmumi, jo patērētājiem kļūs vieglāk atpazīt un atalgot tos, kas patiesi cenšas uzlabot savu ražojumu vidisko ilgtspēju, un viņi spēs palielināt pārdevumu, nevis saskarties ar negodīgu konkurenci. Tādējādi priekšlikums palīdzēs izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz informāciju par ražojumu ekoloģisko sniegumu.

Komisijas 2020. gada pētījums akcentēja, ka 53,3 % pārbaudīto zaļuma norāžu Eiropas Savienībā atzītas par neskaidrām, maldinošām vai tukšām un 40 % — par nepamatotām. Uzņēmumiem, kas nāk klajā ar patvaļīgām zaļuma norādēm, nav jāievēro kopīgi noteikumi, tāpēc ES tirgū rodas “zaļmaldināšana” un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kaitējot patiesi ilgtspējīgiem uzņēmumiem.

Uzticama, salīdzināma un pārbaudāma informācija patērētājiem

Priekšlikums paredz: ja uzņēmumi saviem ražojumiem vai pakalpojumiem izmantos “zaļuma norādi”, tiem būs jāievēro minimālās normas attiecībā uz to, kā tie šādas norādes pamato un sniedz.

Priekšlikums ir vērsts uz skaidri formulētām norādēm, piemēram: “T-krekls izgatavots no reciklētas plastmasas pudelēm”, “attiecībā uz CO2 kompensēta piegāde”, “iepakojums no 30 % reciklētas plastmasas” vai “okeāniem draudzīgs saules aizsarglīdzeklis”. Priekšlikums vēršas arī pret dažādu marķējumu skaita pieaugumu un arvien jauna publiska un privāta vides marķējuma rašanos. Tas aptver visas patvaļīgās norādes par kāda ražojuma, pakalpojuma vai paša tirgotāja vidisko ietekmi, elementiem vai sniegumu. Tomēr tas neparedz reglamentēt norādes, uz kurām attiecas tādi spēkā esoši ES noteikumi kā ES ekomarķējums vai bioloģiskās pārtikas logotips, jo par šo reglamentēto norāžu uzticamību jau gādā spēkā esošie tiesību akti. Norādes, uz kurām attieksies gaidāmie ES regulatīvie noteikumi, tā paša iemesla dēļ tiks izslēgtas. 

Pirms uzņēmumi kādu “zaļo norādi”, uz ko attiecas priekšlikums, drīkst sniegt patērētājiem, tā būs neatkarīgi jāpārbauda unar zinātniskiem pierādījumiem jāpierāda. Lai aina būtu pilnīga un precīza, uzņēmumi zinātniskā analīzē noteiks savu ražojumu tiešām būtisko vidisko ietekmi, kā arī noteiks, vai šī ietekme jebkādi savstarpēji līdzsvarojas.

Skaidri un saskaņoti noteikumi un marķējums

Vairāki noteikumi nodrošinās, ka norādes tiek sniegtas skaidri. Piemēram, vairs nebūs atļauti norādes vai marķējumi, kuros izmantots produkta kopējās vidiskās ietekmes punktu kopskaits un kuri ES noteikumos nav paredzēti. Ja ražojumi vai organizācijas salīdzināti ar citiem, šādu salīdzinājumu pamatā jābūt līdzvērtīgai informācijai un datiem.

Priekšlikums reglamentēs arī vides marķējumus. Pašlaik ir vismaz 230 marķējuma veidi, un ir pierādījumi, ka patērētāji tādēļ apjūk un zaudē uzticēšanos. Lai iegrožotu šādu marķējuma veidu skaitu, būs atļautas tikai ES līmenī izstrādātas jaunas publiskas marķējuma shēmas, bet visām jaunajām privātajām shēmām būs jādemonstrē augstāki vides mērķi kā līdzšinējām un jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums. Ir paredzēti detalizēti vispārīgi noteikumi par vides marķējumu: tam jābūt arī uzticamam, caurskatāmam, neatkarīgi pārbaudītam un regulāri pārskatītam.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Visi gribam darīt, ko varam, lai mūsu patēriņam būtu iespējami mazas vidiskas sekas, taču nav viegli būt zaļam. Mūs bombardē informācija. ES tirgū ir 230 dažādi ekomarķējumi. Ir svarīgi spēt paļauties uz ražojumu zaļuma norādēm un “zaļu” marķējumu. Komisijas šodien iesniegtie priekšlikumi aizsargās uzņēmumus un patērētājus no kaitīgas zaļmaldināšanas prakses un vērsīsies pret marķējuma veidu vairošanos. Vēlamies palīdzēt patērētājiem savā izvēlē būt drošākiem, kā arī gādāt, ka uzņēmumi, kas tiešām cenšas mazināt savu ietekmi uz dabu, resursu izmantošanu, klimata emisijas vai piesārņojumu, tiek atalgoti. Mums būtu arī jāvirzās uz priekšu tādu izplatītu uzticamu marķējumu izmantošanā kā ES ekomarķējums, kas mūsu vienotajā tirgū ir vides izcilības zīme.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Zaļuma norādes ir visur: okeānam draudzīgi t-krekli, oglekļneitrāli banāni, bitēm draudzīgas sulas, attiecībā uz CO2 100 % kompensētas piegādes utt. Diemžēl pārāk bieži šīs norādes tiek dotas pilnīgi bez pierādījumiem un pamatojuma. Tas paver durvis zaļmaldināšanai un neizdevīgā stāvoklī nostāda uzņēmumus, kas ražo patiesi ilgtspējīgus produktus. Daudzi eiropieši ar saviem pirkumiem vēlas palīdzēt pasauli padarīt ilgtspējīgāku. Viņiem jāspēj uzticēties norādēm. Ar šo priekšlikumu patērētājiem sniedzam pārliecību, ka tad, kad kaut kas tiek pārdots kā “zaļš”, tas arī ir zaļš.

Nākamie soļi

Parastās likumdošanas procedūras kārtībā Zaļuma norāžu direktīvas priekšlikums tagad būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. 

Konteksts

Šodien iesniegtais priekšlikums papildina 2022. gada marta priekšlikumu “Vairāk noteikšanas patērētājam virzībā uz zaļo pārkārtošanos”, papildus vispārīgam maldinošas reklāmas aizliegumam konkretizējot noteikumus par vidiskām norādēm. Šodien iesniegtais priekšlikums ir arī iesniegts kopā ar priekšlikumu par kopīgiem preču remontu sekmējošiem noteikumiem, kas arī veicinās ilgtspējīgu patēriņu un uzlabos aprites ekonomiku.

Šodienas priekšlikums izpilda svarīgu Komisijas apņemšanos Eiropas zaļajā kursā. Kopā ar priekšlikumu par kopīgiem preču remontu sekmēšanas noteikumiem tas veido trešo aprites ekonomikas priekšlikumu paketi. Pirmā un otrā aprites ekonomikas tiesību aktu pakete tika pieņemtas attiecīgi 2022. gada martā un novembrī.  Pirmajā paketē bija jaunā ierosinātā Produktu ilgtspējas ekodizaina regula, ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija un ierosinātā Patērētāju tiesību direktīva par patērētāju iespēcināšanu zaļajā pārveidē. Otrajā paketē bija Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulas priekšlikumi, paziņojums par bionoārdāmu, biobāzētu un kompostējamu plastmasu un ES Oglekļa piesaistes sertifikācijas regulas priekšlikums. 

Vairāk informācijas

Priekšlikums direktīvai par jauniem noteikumiem par zaļuma norāžu pamatošanu

Jautājumi un atbildes. Jauni zaļuma norāžu pamatošanas kritēriji

Faktu lapa

Zaļuma norāžu vietne

 

Priekšlikums direktīvai par kopīgiem noteikumiem preču remonta veicināšanai

Paziņojums presei: Remontēšanas un atkalizmantošanas veicināšana

Jautājumi un atbildes: Remontēšanas un atkalizmantošanas veicināšana

Remonta un atkalizmantošanas veicināšana: vietne

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 22. marts
Autors
Pārstāvniecība Latvijā