Komisija šodien ar 2023. gada Eiropas pusgada pavasara paketi sniedz norādes dalībvalstīm, lai izveidotu stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomiku, kas par spīti ģeopolitikas sarežģījumiem nodrošina konkurētspēju un ilgtermiņa labklājību visiem. Lai to panāktu, ir vajadzīga integrēta pieeja visās politikas jomās: jāveicina vidiskā ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte. Šim nolūkam Eiropas pusgads nodrošina politikas koordinācijas satvaru, kas ietver Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un kohēzijas politikas programmu īstenošanu. Eiropas pusgada cikls arī sniedz atjauninātus ziņojumus par sekmēm virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu dalībvalstīs.
Uzlabota perspektīva par spīti nerimtīgām problēmām
Eiropas ekonomika joprojām izrāda noturību sarežģītā globālā kontekstā.
Zemākas enerģijas cenas, piedāvājuma ierobežojumu mazināšanās un spēcīgs darba tirgus veicināja mērenu izaugsmi 2023. gada pirmajā ceturksnī, kliedējot bažas par recesiju. Vienlaikus, lai gan inflācija turpina samazināties, pamatinflācija ir stabilizējusies, izraisot vēl stingrākus finanšu nosacījumus.
2023. gada pavasara ekonomikas prognozē paredzēts, ka ES ekonomika 2023. gadā pieaugs par 1,0 % un 2024. gadā – par 1,7 %. Tiek prognozēts, ka inflācija ES 2023. gadā būs 6,7 % un 2024. gadā 3,1 %.
Tiek prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums šogad būs 0,5 %, bet 2024. gadā samazināsies līdz 0,4 %. Paredzams, ka bezdarba līmenis saglabāsies nedaudz virs 6 %.
Atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas efektīva īstenošana – būtiski stabilas un nākotnes prasībām atbilstošas ES ekonomikas virzītājspēki
Pirms diviem gadiem uzsāktais ANM (800 miljardu eiro vērtā NextGenerationEU Eiropas atveseļošanas plāna pamats) turpina paātrināt taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos visās dalībvalstīs, stiprinot visas ES noturību. Eiropas pusgads savstarpēji papildinošā veidā aptver ANM un kohēzijas politikas programmu īstenošanu un sniedz politikas norādes dalībvalstīm galveno ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai.
Tā kā līdz šim ir ieviesti visi nacionālie atveseļošanas un noturības plāni un ir apstrādāti 24 maksājumu pieprasījumi, Komisija mehānisma ietvaros ir izmaksājusi vairāk nekā 152 miljardus EUR svarīgāko reformu un investīciju sekmīgai īstenošanai. Dalībvalstīm būtu jāturpina ieviest dzīvē savus plānus un ātri jāīsteno kohēzijas politikas programmas. Dalībvalstīm būtu jāturpina ES ekonomikas un rūpnieciskās bāzes dekarbonizācija, jānovērš darbaspēka un prasmju trūkums un neatbilstība, jāatbalsta kvalitatīvu darbvietu radīšana, jāpaplašina pētniecība un inovācija un jārada apstākļi, lai nodrošinātu ES ilgtermiņa labklājību, konkurētspēju, taisnīgumu un noturību. REPowerEU sadaļu iekļaušana dalībvalstu plānos ar papildu finansējumu palīdzēs risināt ES enerģētiskās drošības problēmas un paātrināt pāreju uz tīras enerģijas piegādi un neto nulles ekonomiku.
Mērķorientēti ieteikumi dalībvalstīm zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstīšanai un konkurētspējas uzlabošanai
2023. gada ziņojumos par valstīm ir izvērtētas konkrētās sociālekonomiskās problēmas katrā dalībvalstī, tostarp tās, kas saistītas ar divējādo pārkārtošanos un konkurētspēju, un izklāstīts, cik lielā mērā tās tiek risinātas valstu atveseļošanas un noturības plānos. Komisija izsaka konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai sniegtu norādes dalībvalstīm par to, kā risināt galvenās ekonomiskās un sociālās problēmas, kam tās savos atveseļošanas un noturības plānos pievērsušās tikai daļēji vai nemaz. Šie ieteikumi arī palīdzēs īstenot zaļā kursa industriālo plānu.
Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir iedalīti četrās daļās:
- ieteikums par fiskālo politiku, attiecīgā gadījumā ietverot fiskālās un strukturālās reformas;
- ieteikums turpināt vai paātrināt nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, tostarp to pārskatīšanu un REPowerEU nodaļu integrēšanu, ņemot vērā iespējamos katrai valstij raksturīgos īstenošanas riskus, un ātri īstenot pieņemtās kohēzijas politikas programmas;
- atjaunināts un konkretizēts ieteikums par enerģētikas politiku saskaņā ar REPowerEU mērķiem; kā arī
- attiecīgos gadījumos — papildu ieteikumi par neatrisinātām un/vai jaunām strukturālām problēmām.
Fiskālās norādes
Beidzoties periodam, kurā bija spēkā vispārējā izņēmuma klauzula, Komisija atkal sniedz konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par fiskālo politiku, kas ir izteikti skaitļos un diferencēti.
- Dalībvalstis, kuras ir sasniegušas savu vidēja termiņa budžeta mērķi (budžeta mērķi, kas katrai valstij noteikts Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros), pamatojoties uz 2023. gada pavasara prognozi, tiek aicinātas 2024. gadā saglabāt stabilu fiskālo stāvokli.
- Visas pārējās dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā.
- Visām dalībvalstīm būtu jāsaglabā valsts finansētas publiskās investīcijas un jānodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu līdzekļu efektīva apguve, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmēšanai.
- Visām dalībvalstīm līdz 2023. gada beigām būtu jāizbeidz spēkā esošie enerģētikas atbalsta pasākumi. Ja, atkal pieaugot enerģijas cenām, būs jāīsteno atbalsta pasākumi, tiem vajadzētu būt vērstiem uz mazaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemamiem un saglabāt stimulus enerģijas taupīšanai.
- Pēc 2024. gada dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli.
Ziņojums par atbilstību Līgumā noteiktajiem deficīta un parāda kritērijiem
Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu sagatavoja ziņojumu 16 dalībvalstīm: Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Igaunijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai. Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt, kā dalībvalstis ievēro Līgumā noteiktos deficīta un parāda kritērijus.
Ziņojumā konstatēts, ka Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija nav izpildījušas deficīta kritēriju.
Ņemot vērā visus būtiskos faktorus, ziņojumā secināts, ka Francija, Itālija un Somija nav izpildījušas parāda kritēriju. Tomēr Komisija uzskata, ka, ņemot vērā dominējošos ekonomiskos apstākļus, atbilstībai parāda samazināšanas kritērijam nebija pamata.
Komisija 2024. gada pavasarī ierosinās Padomei sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz budžeta izpildes datiem par 2023. gadu.
Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana
Komisija ir novērtējusi makroekonomikas nelīdzsvarotības esību 17 dalībvalstīs, kuras 2023. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā bija atlasītas padziļināto pārskatu sagatavošanai.
- Kiprā ir nelīdzsvarotība pēc tam, kad līdz 2022. gadam bija vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība, jo ar privāto, valdības un ārējo parādu saistītie neaizsargātības faktori kopumā ir samazinājušies, bet joprojām rada bažas.
- Tagad ir konstatēts, ka nelīdzsvarotība pastāv Ungārijā. Riski ir lejupvērsti, un nelīdzsvarotība nākotnē var kļūt pārmērīga, ja netiks steidzami veikti politikas pasākumi.
- Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā joprojām ir vērojama nelīdzsvarotība.
To valstu vidū, kurās ir nelīdzsvarotība, Rumānijā riski ir lejupvērsti, un nelīdzsvarotība nākotnē var kļūt pārmērīga, ja netiks steidzami veikti politikas pasākumi. Savukārt ievainojamība Francijā, Portugālē, Spānijā un Vācijā samazinās tādā mērā, ka šo tendenču turpināšanās nākamgad ļautu pieņemt lēmumu par nelīdzsvarotības neesamību.
- Grieķijā un Itālijā joprojām pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, taču šķiet, ka to ievainojamība samazinās, t. sk. sekmīgas politikas dēļ.
- Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā un Slovākijā nelīdzsvarotība nav konstatēta, jo pašlaik šķiet, ka ievainojamība kopumā ir ierobežota.
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi
Pēcprogrammas uzraudzībā tiek novērtēts to dalībvalstu ekonomiskais, fiskālais un finansiālais stāvoklis, kuras ir guvušas labumu no finansiālās palīdzības programmām, ņemot vērā to atmaksāšanas spēju. Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumos par Grieķiju, Īriju, Kipru, Spāniju un Portugāli ir secināts, ka visas piecas dalībvalstis saglabā spēju atmaksāt savu parādu.
Nodarbinātības pamatnostādnes
Komisija 2023. gadā nāk klajā ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Nodarbinātības pamatnostādnēs ir noteiktas valstu nodarbinātības politikas un sociālās politikas kopējās prioritātes, kam jāpadara šī politika taisnīgāka un iekļaujošāka. Pašreizējās 2022. gada novembrī pieņemtās pamatnostādnes jau atspoguļo vidi pēc Covid-19 un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tāpēc Komisija ierosina pašreizējās nodarbinātības pamatnostādnes attiecināt uz 2023. gadu.
Turklāt šajās pamatnostādnēs ir atsauce uz jaunākajām politikas iniciatīvām. Pamatnostādnēs ir atsauce arī uz Eiropas Prasmju gadu, kas sniedz jaunu stimulu iesaistīt partnerus un mobilizēt finansējumu, lai novērstu prasmju un darbaspēka trūkumu. Visbeidzot, Komisija uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt progresu virzībā uz ES 2030. gada pamatmērķu un attiecīgo valstu mērķu sasniegšanu nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Pēdējie trīs gadi cilvēkiem un uzņēmumiem visā Eiropā ir bijuši ļoti sarežģīti. Lai gan enerģijas cenas pēdējā laikā ir samazinājušās, mēs joprojām saskaramies ar daudzām problēmām, proti, augstu inflāciju, kas mazina iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Ir pienācis laiks koncentrēties uz piesardzīgu fiskālo politiku, veikt vislabākās investīcijas, lai atbalstītu turpmāko izaugsmi, un saglabāt ES konkurētspēju pasaules mērogā. Šodienas pusgada ieteikumos ir noteikti konkrēti fiskālie mērķi, vienlaikus pakāpeniski atsakoties no nefokusēta atbalsta un saglabājot impulsu svarīgākajām reformām un investīcijām. Tam būs izšķirīga nozīme ES ilgtermiņa labklājības un noturības panākšanā. Mūsu norādēs valstis tiek aicinātas arī pilnībā izmantot <em>REPowerEU</em> papildu finansējumu ar enerģētiku saistītām vajadzībām.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:
Kopš pandēmijas sākuma gūtā pieredze ir parādījusi, cik vērtīga ir koordinēta ES pieeja mūsu ekonomikas problēmām, un tieši to tiecas sasniegt šodienas politikas ieteikumi. Dalībvalstīm būtu jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, kas ar investīciju palīdzību atbalsta izaugsmi. Tām būtu jānosaka par prioritāti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu – mūsu visspēcīgākā instrumenta ilgstošas un kopīgas labklājības panākšanai – sekmīga īstenošana. Dalībvalstīm būtu jāturpina un vajadzības gadījumā jāpaātrina pakāpeniska atteikšanās no Krievijas fosilā kurināmā, kas ir gan vides, gan ģeopolitiska nepieciešamība. Un tām būtu jāsargā un jāstiprina savas sociālās aizsardzības sistēmas. Tāda ir Eiropas iedzīvotājiem nepieciešamās noturīgās un ilgtspējīgās izaugsmes recepte.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:
Mums ir jānodrošina darba ņēmējiem tādas prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Tās panāks vienmērīgu pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku, palielinās Eiropas konkurētspēju un atbalstīs kvalitatīvu darbvietu radīšanu. Lai to panāktu, mums ir vajadzīga spēcīga un mērķorientēta nodarbinātības un sociālā politika, kas darbojas ciešā sazobē ar rūpniecības, ekonomikas un fiskālo politiku. Eiropas pusgada un Atveseļošanas un noturības mehānisma sociālajiem aspektiem ir būtiska nozīme darba un dzīves apstākļu uzlabošanā ES.
Turpmākie soļi
Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest dokumentu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. Komisija cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs paketes saturu un katru turpmāko Eiropas pusgada cikla posmu.
Papildinformācija
Jautājumi un atbildes par 2023. gada Eiropas pusgada pavasara paketi
Eiropas pusgada pavasara pakete – dokumenti
Eiropas zaļā kursa industriālais plāns
ES konkurētspēja pēc 2030. gada: raugoties nākotnē saistībā ar vienotā tirgus 30. gadadienu
Jauni ekonomikas pārvaldības noteikumi, kas ir piemēroti nākotnes prasībām. Priekšlikums
2023. gada pavasara ekonomikas prognoze
Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā – 2023. gada izdevums
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 24. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā