Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Raksts par jaunumiem19 maijs 2022Pārstāvniecība Latvijā

REPowerEU — plāns, kā strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos*

Offshore wind farm in the North Sea

Eiropas Komisija nāk klajā ar plānu REPowerEU — savu risinājumu grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Ir divi iemesli, kāpēc Eiropas energosistēmas pārveide nevar gaidīt, — ir jādara gals ES atkarībai no Krievijas fosilā kurināmā, ko tā izmanto kā ekonomisku un politisku ieroci un kas Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā gandrīz 100 miljardus eiro gadā, un ir jāstājas pretī klimata krīzei. Rīkojoties vienoti, kā Savienība, Eiropa var savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā izbeigt ātrāk. 85 % eiropiešu uzskata, ka, lai atbalstītu Ukrainu, ES pēc iespējas drīzāk būtu jāsamazina atkarība no Krievijas gāzes un naftas. Plāna REPowerEU pasākumi var šīs vērienīgās ieceres īstenošanu pietuvināt ar enerģijas ietaupīšanu, enerģijas avotu dažādošanu un ātrāku atjaunīgās enerģijas ieviešanu fosilo kurināmo aizstāšanai mājokļos, rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā.

Zaļā pārveide stiprinās ekonomikas izaugsmi, drošību un klimatrīcību Eiropas un mūsu partneru labā. Plāna REPowerEU pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas atbalsta koordinētu pārrobežu un valsts infrastruktūras plānošanu un finansēšanu, kā arī enerģētikas projektus un reformas. Komisija ierosina veikt mērķtiecīgus grozījumus ANM regulā, lai pašreizējos dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos (ANP) papildus lielajam skaitam attiecīgo reformu un investīciju, kas tur jau iekļautas, integrētu īpašas REPowerEU nodaļas. Šajā procesā tiks izmantoti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2022. gada Eiropas pusgada ciklā.

Enerģijas taupīšana

Enerģijas taupīšana ir ātrākais un lētākais veids, kā stāties pretī pašreizējai enerģētiskajai krīzei un samazināt rēķinus. Komisija ierosina pastiprināt ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, cita starpā — Eiropas zaļā kursa tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros saistošo energoefektivitātes mērķrādītāju palielināt no 9 % līdz 13 %. Enerģijas taupīšana tagad mums palīdzēs sagatavoties iespējamām grūtībām nākamziem. Tāpēc Komisija publicēja arī ES paziņojumu par enerģijas taupīšanu, kurā izklāstīts, kāda īstermiņa paradumu maiņa varētu gāzes un naftas pieprasījumu samazināt par 5 %, un dalībvalstis mudinātas sākt īpašas informatīvas kampaņas, kas orientētas uz mājsaimniecībām un industriju. Dalībvalstis tiek arī mudinātas veicināt enerģijas taupīšanu ar fiskālajiem pasākumiem, piemēram, noteikt samazinātas PVN likmes energoefektīvām apkures sistēmām, ēku izolācijai un ierīcēm un ražojumiem. Komisija arī nosaka ārkārtas pasākumus nopietnu apgādes traucējumu gadījumiem, izdos norādījumus par patērētāju prioritizēšanas kritērijiem un virzīs koordinētu ES pieprasījuma samazināšanas plānu.

Enerģijas avotu dažādošana un atbalsts mūsu starptautiskajiem partneriem

ES vairākus mēnešus ar starptautiskajiem partneriem strādā pie tā, lai dažādotu enerģijas avotus, un ir panākusi rekordliela LNG daudzuma importu un lielākas cauruļvadu gāzes piegādes. Jaunizveidotā ES Enerģētikas platforma, ko atbalsta reģionālas darba grupas, dos iespēju brīvprātīgi izdarīt kopīgus gāzes, LNG un ūdeņraža iepirkumus, sakopojot pieprasījumu, optimizējot infrastruktūras izmantojumu un koordinējot piegādātāju uzrunāšanu. Nākamajam solim iedvesmu dos kopīgās vakcīnu iegādes programmas vēriens — Komisija apsvērs iespēju izstrādāt kopīgu iepirkuma mehānismu, kas līdzdalīgo dalībvalstu vārdā risinās sarunas un slēgs līgumus par gāzes iepirkumiem. Komisija apsvērs arī iespēju ieviest likumdošanas pasākumus, kas prasītu, lai dalībvalstis gāzes avotus laika gaitā dažādotu. Platforma turklāt dos iespēju kopīgi iepirkt atjaunīgo ūdeņradi.

ES ārējā enerģētikas stratēģija veicinās enerģijas avotu dažādošanu un ilgtermiņa partnerību veidošanu ar piegādātājiem, arī sadarbību ūdeņraža vai citu zaļo tehnoloģiju jomā. Saskaņā ar Global Gateway stratēģijā par prioritāti ir noteikta ES apņemšanās īstenot globālu zaļu un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, palielināt enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti, lai samazinātu spiedienu uz cenām, veicināt atjaunīgo energoresursu un ūdeņraža apguvi un pastiprināt enerģētikas diplomātiju. Vidusjūrā un Ziemeļjūrā tiks izveidoti lieli ūdeņraža koridori. Ņemot vērā Krievijas agresiju, ES atbalstīs Ukrainu, Moldovu, Rietumbalkānus un Austrumu partnerības valstis, kā arī mūsu partnerus, kas pakļauti vislielākajam riskam. Mēs arī turpmāk sadarbosimies ar Ukrainu, lai nodrošinātu piegādes drošību un funkcionējošu enerģētikas nozari, vienlaikus bruģējot ceļu vēlākai elektroenerģijas un atjaunīgā ūdeņraža tirdzniecībai, kā arī atjaunojot energosistēmu ar iniciatīvu REPowerUkraine.

Straujāka atjaunīgo energoresursu apguve

Atjaunīgās enerģijas izmantojuma vērienīga izvēršana un paātrināšana elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā, ēku sektorā un transportā dos iespēju ātrāk panākt neatkarību, stimulēs zaļo pārkārtošanos un laika gaitā samazinās cenas. Komisija ierosina paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros 2030. gadam nosprausto atjaunīgo energoresursu pamatmērķrādītāju palielināt no 40 % līdz 45 %. Izvirzot šādas visaptverošas vērienīgākas ieceres, tiks izveidots satvars citām iniciatīvām, kuru vidū būs šādas:

  • īpaša ES Saules enerģijas stratēģija ar mērķi līdz 2025. gadam divkāršot saules fotoelementu jaudu un līdz 2030. gadam uzstādīt aprīkojumu ar kopējo jaudu 600 GW;
  • saules enerģijas jumtu iniciatīva ar pakāpeniski ieviešamu juridisku pienākumu uzstādīt saules enerģijas paneļus uz jaunām publiskām un komerciālām ēkām un jaunām dzīvojamajām ēkām;
  • siltumsūkņu izmantojuma divkāršošana un pasākumi ģeotermālās un saules siltumenerģijas integrēšanai modernizētās centralizētās un komunālās siltumapgādes sistēmās;
  • Komisijas ieteikums, kā risināt lēno un sarežģīto atļauju piešķiršanu lieliem atjaunīgo energoresursu projektiem, un mērķorientēts Atjaunojamo energoresursu direktīvas grozījums, ar ko atjaunīgā enerģija tiks atzīta par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Dalībvalstīm būtu jāizveido īpašas atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas, teritorijās ar mazākiem vidiskajiem riskiem nosakot saīsinātus un vienkāršotus atļauju piešķiršanas procesus. Lai šādas atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas palīdzētu ātri apzināt, Komisija vidiski jutīgu teritoriju datu kopas dara pieejamas savā digitālajā kartēšanas rīkā ģeogrāfiskajiem datiem, kas saistīti ar enerģētiku, rūpniecību un infrastruktūru;
  • jauns mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam iekšēji saražot 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža un panākt 10 miljonus tonnu importa, lai aizstātu dabasgāzi, ogles un naftu grūti dekarbonizējamās nozarēs un transportā. Lai paātrinātu ūdeņraža tirgus izveidi, likumdevējiem būtu jāvienojas par augstākiem apakšmērķrādītājiem konkrētās nozarēs. Komisija arī publicē divus deleģētos aktus par atjaunīgā ūdeņraža definīciju un ražošanu, lai nodrošinātu, ka ražošana noved pie neto dekarbonizācijas. Lai ūdeņraža projektu norisi paātrinātu, pētniecībai ir paredzēts papildu finansējums 200 miljonu EUR apmērā, un Komisija apņemas līdz vasarai pabeigt pirmo svarīgo visas Eiropas interesēs esošo projektu novērtēšanu;
  • Biometāna rīcības plāns, ar ko ieviesti jauni instrumenti, to vidū jauna biometāna industriālā partnerība un finansiāli stimuli ražošanu līdz 2030. gadam palielināt līdz 35 mljrd. m³, arī ar kopējo lauksaimniecības politiku.

Fosilā kurināmā patēriņa samazināšana rūpniecībā un transportā

Ogļu, naftas un dabasgāzes aizstāšana rūpnieciskajos procesos samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un stiprinās drošību un konkurētspēju. Enerģijas ietaupījumi, energoefektivitāte, kurināmā aizstāšana, elektrifikācija un atjaunīgā ūdeņraža, biogāzes un biometāna plašāka izmantošana rūpniecībā līdz 2030. gadam ļautu ietaupīt līdz pat 35 mljrd. m³ dabasgāzes papildus tam, kas jau ir paredzēts priekšlikumu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.

Lai atbalstītu zaļā ūdeņraža ieviešanu rūpniecībā, Komisija izvērsīs oglekļa cenas starpības līgumus un plānam REPowerEU paredzēs īpašu finansējumu no Inovāciju fonda; tas balstīsies uz ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības un tiks izmantots tam, lai turpinātu atbalstīt pāreju uz citiem, no Krievijas neatkarīgiem fosilā kurināmā avotiem. Komisija arī sniedz norādījumus par atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas pirkuma līgumiem un kopā ar Eiropas Investīciju banku nodrošinās tehnisku konsultāciju mehānismu. Lai saglabātu un atgūtu vadošo lomu ar saules enerģiju un ūdeņradi saistītajās tehnoloģijās un rūpniecībā un lai atbalstītu darbaspēku, Komisija ierosina izveidot ES Saules enerģijas nozares aliansi un plaša mēroga partnerību prasmju jomā. Komisija arī pastiprināti pievērsīsies kritiski svarīgu izejvielu piegādēm un šajā jomā sagatavos tiesību akta priekšlikumu.

Lai uzlabotu transporta nozares enerģijas ietaupījumus un efektivitāti un paātrinātu pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem, Komisija nāks klajā ar kravu pārvadājumu zaļināšanas tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir ievērojami uzlabot energoefektivitāti šajā nozarē, un apsvērs likumdošanas iniciatīvu, kuras nolūks ir palielināt bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru noteikta lieluma publiskos un korporatīvos autoparkos. ES paziņojumā par enerģijas taupīšanu arī ir iekļauti daudzi pilsētām, reģioniem un valstu iestādēm paredzēti ieteikumi, kas var ievērojami veicināt fosilā kurināmā aizstāšanu transporta nozarē.

Pārdomāti ieguldījumi

Lai sasniegtu REPowerEU mērķus, laikposmā līdz 2027. gadam ir vajadzīgas papildu investīcijas 210 mljrd. EUR apmērā. Tāda ir maksa par mūsu neatkarību un drošību. Atteikšanās no Krievijas fosilā kurināmā importa ļautu mums ietaupīt gandrīz 100 mljrd. EUR gadā. Ieguldījumi ir jāveic gan privātajam un publiskajam sektoram, gan valsts, pārrobežu un ES līmenī.

Lai atbalstītu REPowerEUjau ir pieejami ANM aizdevumi par summu 225 mljrd. EUR. Komisija pieņēma tiesību aktu un norādījumus dalībvalstīm par to, kā saistībā ar REPowerEU grozīt un papildināt to atveseļošanas un noturības plānus. Turklāt Komisija ierosina palielināt ANM finansējumu par 20 mljrd. EUR dotāciju veidā, kas tiks finansētas no ieņēmumiem par kvotu tirdzniecību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (pašlaik glabājas tirgus stabilitātes rezervē; kvotas paredzēts izsolīt tā, lai neradītu tirgus traucējumus). Tādējādi ETS ne tikai samazina emisijas un fosilā kurināmā izmantošanu, bet arī rada finansējumu, kas nepieciešams enerģētiskās neatkarības panākšanai.

Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu kohēzijas politikā jau ir paredzēts līdz 100 mljrd. EUR liels finansējums dekarbonizācijas un zaļās pārkārtošanās projektiem, kuru mērķis ir ieguldīt atjaunīgajos energoresursos, ūdeņradī un infrastruktūrā. Brīvprātīgi pārvietojot daļu kohēzijas fondu līdzekļu uz ANM, tiktu iegūti vēl 26,9 mljrd. EUR no kohēzijas fondiem. Tāpat ar brīvprātīgiem pārvietojumiem uz ANM tiks darīti pieejami vēl 7,5 mljrd. EUR no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta. Komisija divkāršos finansējumu, kas šā gada rudenī būs pieejams Inovāciju fonda 2022. gada plašā uzaicinājumā iesniegt projektu priekšlikumus, un tas sasniegs aptuveni 3 mljrd. EUR.

Eiropas enerģētikas tīkli ir palīdzējuši izveidot noturīgu un savstarpēji savienotu ES gāzes infrastruktūru. Lai papildinātu pašreizējo kopīgu interešu projektu sarakstu un pilnībā kompensētu Krievijas gāzes importa zaudējumu nākotnē, ir ierobežotā mērā vajadzīga papildu gāzes infrastruktūra, kuras izbūvei būs nepieciešami aptuveni 10 mljrd. EUR. Tādējādi aizstāšanas vajadzības nākamajā desmitgadē var apmierināt, nevairojot mūsu atkarību no fosilā kurināmā, neradot balasta aktīvus un nekavējot mūsu mērķu sasniegšanu klimata jomā. Elektroenerģijas jomā īstenotu kopīgu interešu projektu paātrināšana arī būs būtiska, lai elektrotīklu pielāgotu mūsu nākotnes vajadzībām. Šādus projektus atbalstīs Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, un Komisija izsludina jaunu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kura budžets ir 800 milj. EUR; vēl viens uzaicinājums tiks izsludināts 2023. gada sākumā.

Konteksts

Komisija 2022. gada 8. martā ierosināja orientējošu plānu, kā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā. Eiropadomes sanāksmē 24. un 25. martā ES vadītāji vienojās par šo mērķi un lūdza Komisiju iesniegt detalizētu plānu REPowerEU, kas tika pieņemts. Nesenie gāzes piegādes pārtraukumi Bulgārijai un Polijai liecina, ka steidzami jārisina problēma, ko rada Krievijas energoresursu piegāžu nestabilitāte.

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainas teritoriālo integritāti un zvērību pastiprināšanu pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un pilsētām, Komisija ir pieņēmusi piecas plašas un nepieredzētas sankciju paketes. Sankciju režīms jau attiecas uz ogļu importu, un Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, kuru mērķis ir līdz gada beigām pakāpeniski izbeigt Krievijas naftas importu; dalībvalstis šos priekšlikumus pašlaik apspriež.

Eiropas zaļais kurss ir ES ilgtermiņa izaugsmes plāns, kura mērķis ir līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu. Šis mērķrādītājs ir nostiprināts Eiropas Klimata aktā, kā arī juridiski saistošā apņemšanās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai īstenotu šos mērķrādītājus, Komisija 2021. gada jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”; šie priekšlikumi ļaus līdz 2030. gadam mūsu gāzes patēriņu samazināt par 30 %, un vairāk nekā trešdaļu šādu ietaupījumu nodrošinās ES energoefektivitātes mērķrādītāja sasniegšana.

Eiropadome 2021. gada 25. janvārī aicināja Komisiju un Augsto pārstāvi sagatavot jaunu Ārējo enerģētikas stratēģiju. Stratēģija sasaista energoapgādes drošību ar globālo pāreju uz tīru enerģiju, izmantojot ārējo enerģētikas politiku un diplomātiju, reaģējot uz enerģētikas krīzi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, un eksistenciālo apdraudējumu, ko rada klimata pārmaiņas. ES turpinās atbalstīt Ukrainas, Moldovas un kaimiņos vistuvāk esošo partnervalstu energoapgādes drošību un zaļo pārkārtošanos. Stratēģijā atzīts, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā ir globāla ietekme uz enerģijas tirgiem, kura it īpaši skar jaunattīstības partnervalstis. ES turpinās sniegt atbalstu drošai, ilgtspējīgai un cenas ziņā pieejamai enerģijai visā pasaulē.

Plašāka informācija

Paziņojums par REPowerEU

REPowerEU paziņojuma pielikumi

Komisijas dienestu darba dokuments “Vajadzīgās investīcijas, ūdeņraža akseleratora un biometāna plāns”

ES paziņojums par enerģijas taupīšanu

ES ārējā enerģētikas stratēģija

ES Saules enerģijas stratēģija

Grozījumi Atjaunojamo energoresursu direktīvā, Ēku energoefektivitātes direktīvā un Energoefektivitātes direktīvā

Ieteikums par atļauju piešķiršanas procedūrām un elektroenerģijas pirkuma līgumiem

Regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu

Priekšlikums regulai par REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos

Norādījumi par atveseļošanas un noturības plāniem saistībā ar REPowerEU

Jautājumi un atbildes par REPowerEU

Faktu lapa par REPowerEU darbībām

Faktu lapa par REPowerEU finansēšanu

Faktu lapa par ES ārējo enerģētikas stratēģiju

Faktu lapa par enerģijas ietaupījumiem

Faktu lapa par tīru enerģiju

Faktu lapa par tīru rūpniecību

Video par REPowerEU

 

*: atjaunināts 2022. gada 18. maijā plkst. 16:50

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
19 maijs 2022
Autors
Pārstāvniecība Latvijā