Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi.
Šajā plānā arī izklāstīti vairāki pasākumi ar mērķi reaģēt uz pieaugošajām enerģijas cenām Eiropā un sagādāt gāzes krājumus nākamajai ziemai. Eiropa jau vairākus mēnešus saskaras ar enerģijas cenu pieaugumu, bet tagad šo problēmu vēl saasina neskaidrība par piegādi. REPowerEU mērķis būs dažādot gāzes piegādes, paātrināt atjaunīgo gāzu ieviešanu un aizstāt gāzi siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā. Līdz gada beigām ES pieprasījumu pēc Krievijas gāzes tādējādi var izdoties samazināt par divām trešdaļām.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Mums jākļūst neatkarīgiem no Krievijas naftas, oglēm un gāzes. Mēs vienkārši nevaram paļauties uz piegādātāju, kas mūs nepārprotami apdraud. Lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi, dažādotu gāzes piegādi nākamajai ziemai un paātrinātu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, mums jārīkojas jau tagad. Jo drīzāk mēs pārkārtosimies uz atjaunīgajiem energoresursiem un ūdeņradi, vienlaikus panākot lielāku energoefektivitāti, jo drīzāk mēs būsim patiesi neatkarīgi un jo drīzāk mūsu energosistēma būs vien mūsu pašu ziņā. Šonedēļ Versaļā es Komisijas idejas pārrunāšu ar Eiropas līderiem un pēc tam kopā ar savu komandu strādāšu, lai tās ātri īstenotu.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss:
Ir pienācis laiks novērst mūsu neaizsargātību un ātri kļūt neatkarīgākiem enerģijas izvēlē. Pāriesim uz atjaunīgo enerģiju zibenīgi. Atjaunīgie energoresursi ir lēts, tīrs un potenciāli neizsmeļams enerģijas avots, un tā vietā, lai finansētu fosilā kurināmā nozari citur, tie rada darbvietas tepat. Putina karš Ukrainā skaidri rāda, cik steidzami mums pārkārtošanās uz tīru enerģiju jāpaātrina.
Enerģētikas komisāre Kadri Simsone:
Krievijas iebrukums Ukrainā ir saasinājis piegādes drošības situāciju un enerģijas cenas sakāpinājis līdz vēl nepieredzētam līmenim. Atlikušajām šīs ziemas nedēļām Eiropai gāzes pietiek, taču mums steidzami jāsagādā krājumi nākamajam gadam. Tāpēc Komisija ierosinās līdz 1. oktobrim ES gāzes krātuves uzpildīt vismaz par 90 %. Mēs esam arī ieskicējuši cenu regulēšanas, valsts atbalsta un nodokļu pasākumus, kuru mērķis ir Eiropas mājsaimniecības un uzņēmumus aizsargāt no ārkārtēji augsto cenu ietekmes.
Ārkārtas pasākumi enerģijas cenu un gāzes glabāšanas jomā
Komisijas pagājušā gada oktobra enerģijas cenu rīkkopa ir dalībvalstīm palīdzējusi mazināt augsto cenu ietekmi uz mazaizsargātiem patērētājiem, un tā joprojām ir svarīgs valsts pasākumu satvars. Šodien Komisija dalībvalstīm dod papildu norādījumus, kuros apstiprina iespēju regulēt cenas ārkārtējos apstākļos un izklāsta, kā dalībvalstis var ieņēmumus no lielas peļņas enerģētikas nozarē un emisijas kvotu tirdzniecības pārdalīt patērētājiem. ES valsts atbalsta noteikumi turklāt dalībvalstīm dod iespēju sniegt īstermiņa atbalstu uzņēmumiem, kurus skar augstas enerģijas cenas, un palīdzēt samazināt to pakļautību enerģijas cenu svārstībām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pēc apspriešanās par mērķorientētiem grozījumiem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas valsts atbalsta pamatnostādnēs Komisija ar dalībvalstīm vēl apspriedīsies par to, vai vajadzīgs jauns krīzes situācijām domāts valsts atbalsta pagaidu satvars, kurā varētu piešķirt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, it sevišķi tiem, kas saskaras ar augstām enerģijas izmaksām, un kādam vajadzētu būt šā satvara tvērumam.
Komisija plāno līdz aprīlim nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas paredzētu, ka pazemes gāzes krātuves visā ES katru gadu līdz 1. oktobrim jāuzpilda vismaz par 90 %. Priekšlikums paredzētu uzpildes līmeņu monitoringu un noteikumu izpildes panākšanu un ietvertu starpdalībvalstu solidaritātes mehānismus. Reaģējot uz bažām par iespējamiem konkurences izkropļojumiem, kuros varētu būt vainojami operatori, it sevišķi Gazprom, Komisija turpina gāzes tirgus situācijas izmeklēšanu.
Lai mazinātu enerģijas cenu straujo pieaugumu, Komisija izskatīs visus iespējamos ārkārtas pasākumus, ar ko varētu ierobežot gāzes cenu domino efektu uz elektroenerģijas cenām, piemēram, cenu pagaidu ierobežojumus. Tā arī novērtēs iespējas optimizēt elektroenerģijas tirgus modeli, ņemot vērā ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) galīgo ziņojumu un citu informāciju par ieguvumiem un trūkumiem, kas būtu alternatīviem cenu noteikšanas mehānismiem, ar mērķi elektroenerģijas cenu saglabāt pieņemamu, netraucējot piegādi un tālākas investīcijas zaļās pārkārtošanās sekmēšanā.
REPowerEU mērķis — līdz 2030. gadam pilnīgi novērst mūsu atkarību no Krievijas gāzes
Mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā var pakāpeniski izbeigt krietni pirms 2030. gada. Lai to panāktu, Komisija ierosina izstrādāt plānu REPowerEU, kas vairos ES mēroga energosistēmas noturību, to balstot uz diviem galvenajiem principiem: dažādot gāzes piegādes, vairāk sašķidrinātās dabasgāzes un cauruļvadu gāzes importējot no piegādātājiem, kas nav Krievijas piegādātāji, un kāpinot biometāna un atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un importa apjomu; straujāk mazināt fosilā kurināmā izmantojumu mājokļos, ēkās, rūpniecībā un elektroapgādes sistēmā, uzlabojot energoefektivitāti, palielinot atjaunīgo energoresursu apguvi un elektrifikāciju un novēršot infrastruktūras nepietiekamību.
Komisijas priekšlikumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pilnīga īstenošana fosilās gāzes ikgadējo patēriņu līdz 2030. gadam jau samazinātu par 30 %, kas atbilst 100 miljardiem kubikmetru (mljrd. m³). Ar plānā REPowerEU paredzētajiem pasākumiem mēs varētu fosilās gāzes patēriņu pakāpeniski samazināt vismaz par 155 mljrd. m³, kas atbilst 2021. gadā no Krievijas importētajam apjomam. Gandrīz divas trešdaļas no šā samazinājuma var panākt gada laikā, tā izbeidzot ES pārmērīgo atkarību no viena piegādātāja. Komisija ierosina sadarbībā ar dalībvalstīm apzināt vispiemērotākos projektus šo mērķu sasniegšanai, par pamatu ņemot pamatīgo darbu, kas jau paveikts nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sakarā.
Konteksts
Jaunā ģeopolitiskā un enerģijas tirgus realitāte mums liek krasi paātrināt pārkārtošanos uz tīru enerģiju un panākt Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un fosilajiem kurināmajiem, kuru cenas ir stipri svārstīgas.
Pēc iebrukuma Ukrainā tas, ka strauji jāpārkārtojas uz tīru enerģiju, ir skaidrāks nekā jebkad. ES importē 90 % no patērētās gāzes, aptuveni 45 % šā apjoma — no Krievijas (dažādās dalībvalstīs importētais apjoms ir atšķirīgs). Krievija nodrošina arī aptuveni 25 % no naftas importa un 45 % no ogļu importa.
Komisijas 2021. gada oktobra enerģijas cenu rīkkopa pēdējos mēnešos ir palīdzējusi mīkstināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. 25 dalībvalstis ir saskaņā ar rīkkopu pieņēmušas pasākumus, kas jau mazina enerģijas rēķinus vairāk nekā 70 miljoniem mājsaimniecību un vairākiem miljoniem mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu.
Komisija turpina sadarboties ar kaimiņiem un partneriem Rietumbalkānos un Enerģētikas kopienā, kuriem ir līdzīga atkarība no fosilā kurināmā un kuri ir līdzīgā kārtā pakļauti cenu pieauguma riskam, bet vienlaikus apņēmušies sasniegt tos pašus ilgtermiņa klimata mērķus. ES ir gatava sniegt atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas apgādei ar drošu un ilgtspējīgu enerģiju. Šo apņēmību skaidri apliecina pašreizējie centieni nodrošināt Ukrainas un Moldovas elektrotīklu ārkārtas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropas tīklu.
Papildinformācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 8. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā