Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.
Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 153 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.
Lai uzzinātu vairāk par ES pārkāpuma procedūru, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.
1. Vide un zivsaimniecība
(Sīkāka informācija: Vivian Loonela, tālr. +32 229 66712; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)
Vide
Oficiāla paziņojuma vēstules
Rūpnieciskās emisijas. Komisija aicina AUSTRIJU, KIPRU, GRIEĶIJU un FRANCIJU atjaunināt valsts tiesību aktus, ar ko ierobežo gaisa piesārņojumu
Komisija mudina Austriju, Kipru, Grieķiju un Franciju savos tiesību aktos iestrādāt Direktīvu par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (Direktīva (ES) 2015/2193). Direktīvas mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, nosakot emisiju robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Šādas iekārtas izmanto dažādiem lietojumiem (tostarp elektroenerģijas ražošanai, mājokļu/dzīvojamo ēku siltumapgādei un aukstumapgādei, siltuma/tvaika ražošanai industriālajos procesos u. c.). Tās emitē sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļus, un ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ar tajā izvirzīto nulles piesārņojuma ieceri uzsvērts, ka ir jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību negatīvi ietekmējošajiem faktoriem. Austrija, Kipra, Grieķija un Francija šo direktīvu savos tiesību aktos nav transponējušas pareizi, tāpēc Komisija ir nolēmusi šīm četrām dalībvalstīm nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules. Katrai no šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Ar bīstamām vielām saistītu lielu avāriju novēršana. Komisija aicina SLOVĀKIJU pilnveidot valsts noteikumus
Komisija aicina Slovākiju saskaņot valsts tiesību aktus ar Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību (Seveso III direktīva). Direktīva attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpniecisku iekārtu visā Eiropas Savienībā un nosaka noteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas rūpnieciskas avārijas un līdz minimumam samazinātu to kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tās darbības joma aptver tādas nozares kā ķīmiskā rūpniecība un naftas ķīmijas rūpniecība un degvielas/kurināmā vairumtirdzniecība un uzglabāšana. Atkarībā no bīstamo vielu daudzuma tiek piemēroti dažādi drošuma režīmi, un iekārtām, kurās izmanto vai uzglabā lielus daudzumus šādu vielu, piemēro stingrākas juridiskās prasības. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Slovākija dažus Seveso III direktīvas noteikumus savos tiesību aktos nav transponējusi pareizi. Tie ir noteikumi par lielu avāriju novēršanas politikas izstrādi, operatoru pienākumiem sagatavot drošības pārskatu vai attiecīgās sabiedrības daļas tiesībām sniegt kompetentajai iestādei komentārus un atzinumus, pirms par kādu konkrētu projektu tiek pieņemts lēmums. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Slovākijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Slovākijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu vajadzīgos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Oficiāla paziņojuma vēstule, LESD 260. pants
Daba. Komisija mudina SPĀNIJU ievērot dabai veltītos ES tiesību aktus
Komisija aicina Spāniju pildīt pienākumus, kas izriet no Putnu direktīvas (Direktīva 2009/147/EK), Dzīvotņu direktīvas (Direktīva 92/43/EEK) un senāka Eiropas Savienības Tiesas sprieduma (C-461/14). Atbilstība ES dabas aizsardzības tiesību aktiem ir būtiska dabas un biodaudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas ziņā. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībā ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. 2016. gada 24. novembrī Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka Spānija nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai novērstu dabisko dzīvotņu noplicināšanos un aizsargājamo putnu sugu traucēšanu, ko rada dzelzceļa līnijas būvniecība, kura ietiecas īpašā aizsargājamā teritorijā “Campiñas de Sevilla” Andalūzijā. Spānija apzināja vairākus seku mazināšanas un kompensācijas pasākumus, ar kuriem kompensēt nodarīto kaitējumu un īstenot Tiesas spriedumu. Tomēr gandrīz piecus gadus pēc sprieduma pasludināšanas Spānija šos pasākumus joprojām ir īstenojusi nepilnīgi. Tāpēc Komisija šodien nolēma nosūtīt Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav ievērojusi Tiesas spriedumu. Šīs pārkāpuma procedūras pamats ir LESD 260. panta 2. punkts, un tas nozīmē, ka pēc tam, kad Komisija ir Spānijai devusi iespēju atbildēt uz vēstuli un veikt nepieciešamos pasākumus, tā šo lietu var nodot atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā un lūgt piemērot finanšu sankcijas.
Atkritumi. Komisija aicina HORVĀTIJU ievērot Tiesas spriedumu par atkritumu apsaimniekošanu
Komisija aicina Horvātiju ievērot Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK) un senāku Eiropas Savienības Tiesas spriedumu (C-250/18). Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, ar ko nodrošina, ka atkritumi tiek savākti un apstrādāti tādā veidā, kas aizsargā gan cilvēku veselību, gan vidi. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai un videi un var palīdzēt sasniegt klimatneitralitāti. 2019. gada 2. maijā Eiropas Savienības Tiesa lēma (C-250/18), ka Horvātija Biljane Donjes atkritumu poligonā vairāk nekā 140 000 tonnas silikomangāna pārstrādes ražošanas atlikumu ir kļūdaini kvalificējusi kā blakusproduktu, nevis kā atkritumus. Līdz ar to Horvātija šos atkritumus neapsaimniekoja, tādējādi apdraudot cilvēku veselību un kaitējot videi. Pašlaik Tiesas sprieduma izpilde Horvātijā ir agrīnā plānošanas stadijā, un vēl nav konkrēta teritorijas sanācijas grafika vai detalizēta plāna. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Horvātijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav ievērojusi Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Šīs pārkāpuma procedūras pamats ir LESD 260. panta 2. punkts, un tas nozīmē, ka pēc tam, kad Komisija ir Horvātijai devusi iespēju atbildēt uz vēstuli un veikt nepieciešamos pasākumus, tā šo lietu var nodot atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā un lūgt piemērot finanšu sankcijas.
Argumentēti atzinumi
Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina SLOVĒNIJU un SPĀNIJU atjaunināt valsts tiesību aktus
Komisija mudina Slovēniju un Spāniju saskaņot valsts tiesību aktus ar Direktīvu par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Direktīva 2011/92/ES). Direktīva nodrošina, ka, pirms publiskajiem un privātajiem projektiem izsniedz atļauju, tiek novērtēta šādu projektu ietekme uz vidi un tiek apzināts un risināts būtisks vidiskais kaitējums. 2014. gada aprīlī direktīva tika grozīta (ar Direktīvu 2014/52/ES), lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu vides aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka saimnieciskie lēmumi par publiskajām un privātajām investīcijām kļūst pamatotāki, paredzamāki un ilgtspējīgāki. Slovēnija savos tiesību aktos dažus grozītās direktīvas noteikumus nav atspoguļojusi pareizi, tai skaitā direktīvas prasības par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrām un prasības par tādu pasākumu īstenošanu, ar ko novērš, samazina vai likvidē kaitīgo ietekmi uz vidi (prasības piemērojamas, izsniedzot atļaujas dažiem projektiem). Spānija savos tiesību aktos direktīvu nav atspoguļojusi pareizi, jo Spānijas tiesību aktos dažiem projektiem ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi nav prasīts veikt ietekmes novērtējumu. Tas jo īpaši attiecas uz azbesta ieguves, pārstrādes un pārveidošanas iekārtām. Spānija ir arī noteikusi dažādas izslēgšanas robežvērtības, kas ļauj projektus izslēgt no procedūras neatkarīgi no tā, vai tiem ir iespējama būtiska ietekme uz vidi. Tāpēc Komisija Slovēnijai un Spānijai nosūta argumentētus atzinumus. Abām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši situācijas labošanai; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Daba. Komisija aicina MALTU veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla pabeigšanu
Komisija aicina Maltu veikt papildu zinātniskus pētījumus par aizsargājamām jūras dzīvotnēm, kas atrodas aiz 25 jūras jūdžu zonas, nolūkā apzināt Kopienā nozīmīgas teritorijas (KNT), kuras jāiekļauj Natura 2000 tīklā, lai izpildītu Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) noteiktos pienākumus. Prasība izveidot un pārvaldīt pilnīgu un saskanīgu Natura 2000 tīklu ir būtiska biodaudzveidības aizsardzībai ES. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībā ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Malta savu rifu un pilnīgi vai daļēji zem ūdens esošo jūras alu aizsardzībai teritorijā ārpus 25 jūras jūdžu zonas nav ierosinājusi nevienu Kopienā nozīmīgu teritoriju. Tāpat tā arī nav sniegusi pietiekamus zinātniskus pierādījumus, kas apliecinātu šādu teritoriju neesību. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Maltai nosūtīt argumentētu atzinumu. Tagad Maltai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Plūdi. Komisija aicina BULGĀRIJU sniegt informāciju par plūdu riska novērtējumiem
Komisija aicina Bulgāriju izpildīt Plūdu direktīvā (Direktīva 2007/60/EK) noteiktos ziņošanas pienākumus. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par sākotnējo plūdu riska novērtējumu pārskatīšanu, un vajadzības gadījumā šie novērtējumi ir jāatjaunina. Pārskatīšana un atjaunināšana ir svarīga, lai sabiedrība un Komisija iegūtu informāciju par jaunām plūdu riska tendencēm. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Bulgārija sākotnējos plūdu riska novērtējumus nav ne pārskatījusi un vajadzības gadījumā atjauninājusi, ne arī darījusi tos pieejamus Komisijai. Tāpēc Komisija Bulgārijai nosūta argumentētu atzinumu. Tagad Bulgārijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Ūdens kvalitāte. Komisija aicina ĪRIJU uzlabot noteikumus par virszemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu
Komisija aicina Īriju savos tiesību aktos pareizi atspoguļot visus Vides kvalitātes standartu direktīvas (Direktīva 2008/105/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/39/ES) elementus. Vides kvalitātes standartu direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka virszemes ūdeņu ķīmiskais piesārņojums neapdraud ūdens vidi vai cilvēku veselību. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai un videi un palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti. Lai gan Īrija savos tiesību aktos ir pareizi ieviesusi lielāko daļu direktīvas noteikumu, daži aspekti joprojām nav transponēti pilnībā. To vidū ir pienākums dažām prioritārām vielām noteikt īpašus ūdens kvalitātes standartus un pienākums dažām prioritārām vielām pievērst īpašu uzmanību, vērtējot to potenciālās uzkrāšanās tendences sedimentos vai florā un faunā. Īrija arī nav pareizi transponējusi pienākumu iekļaut prioritāro vielu emisiju, izplūdes un zudumu kartes, ja tādas ir pieejamas, un iekļaut informāciju par to koncentrāciju sedimentos vai florā un faunā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Īrijai nosūtīt argumentētu atzinumu. Tagad Īrijai ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Zivsaimniecība
Oficiāla paziņojuma vēstules
Zvejniecība. Komisija aicina SPĀNIJU un FRANCIJU nodrošināt, ka tiek izpildīti izkraušanas pienākuma kontroles un izpildes panākšanas pienākumi
Komisija aicina Spāniju un Franciju nodrošināt, ka tiek izpildīti pienākumi attiecībā uz Kopējās zivsaimniecības politikas regulā (Regula (ES) Nr. 1380/2013) un Zivsaimniecības kontroles regulā (Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009) noteiktā izkraušanas pienākuma kontroli un izpildes panākšanu. Šis pienākums tika ieviests pēdējās kopējās zivsaimniecības politikas reformas laikā 2013. gadā, lai izbeigtu izšķērdīgo un ilgtnespējīgo izmešanas praksi, kad nevēlama nozveja tiek atgriezta jūrā. Izskatāmo jautājumu vidū ir arī fakts, ka Spānija un Francija nepilda Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas regulā (NNN zvejas regula jeb Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008) noteiktos pienākumus. Konkrēti, Spānija un Francija nav nodrošinājušas kontroli un izpildi attiecībā uz pienākumu, ka visas to sugu nozvejas, uz kurām attiecas nozvejas limiti, un Vidusjūrā – to sugu nozvejas, kurām noteikts minimālais lielums, tiek paceltas un paturētas uz zvejas kuģiem un pēc tam reģistrētas, izkrautas un attiecīgā gadījumā atskaitītas no kvotām. Jūrā veikto zvejas darbību iedarbīga kontrole un izpilde, kā arī nozvejas un izmetumu daudzumu precīza reģistrēšana ir būtiska, lai īstenotu izkraušanas pienākumu un tiktu sekmēta kopējās zivsaimniecības politikas ilgtermiņa ilgtspējas mērķu sasniegšana. Tas ir svarīgi arī, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Komisija uzskata, ka Spānija un Francija nav veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu iepriekš minētos pienākumus. Tāpēc Komisija nolēma Spānijai un Francijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika sniegt atbildi un novērst konstatētās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU
(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300; Célia Dejond, tālr. +32 229 88199)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Būvizstrādājumi. Komisija mudina UNGĀRIJU ievērot ES noteikumus par preču brīvu apriti
Šodien Komisija nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, ar kuru Ungārijai pieprasa ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumus par preču brīvu apriti un Vienotā tirgus pārredzamības direktīvas (Direktīva (ES) 2015/1535) noteikumus. Ungārija valsts mērogā ir ieviesusi iepriekšējas kontroles sistēmu, kura ietekmē būvmateriālu pārdošanu vai eksportu uz ārvalstīm. Komisija uzskata, ka ar Ungārijas valdības dekrētu Nr. 402/2021 valsts mērogā ir ieviesta iepriekšējas kontroles sistēma, kura ietekmē būvmateriālu pārdošanu vai eksportu uz ārvalstīm. Šis pasākums, kam attiecībā uz eksportu iekšējā tirgū ir kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīga iedarbība, ir LESD 35. panta pārkāpums. Šķiet, ka ar šo dekrētu ieviestais ierobežojums nav pamatots ne ar kādiem pieņemamiem primāriem vispārējo interešu iemesliem. Tāpēc tas varētu būt arī LESD 36. panta pārkāpums. Komisija arī uzskata, ka Ungārija ir pārkāpusi Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā paredzētos paziņošanas un nogaidīšanas pienākumus. Turklāt, tā kā šķiet, ka ierobežojums attiecas arī uz eksportu no Ungārijas uz trešām valstīm, tas nozīmē, ka dekrēts regulē ārējo tirdzniecību, un to var uzskatīt par pasākumu, kas ietilpst kopējā tirdzniecības politikā, kura ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tagad Ungārijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu.
Publiskais iepirkums. Komisija mudina ITĀLIJU un SPĀNIJU ievērot noteikumus par autoceļu koncesijas līgumiem
Šodien Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai un Spānijai, lai nodrošinātu ES publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumu pareizu īstenošanu. Itālija un Spānija bez iepriekšējas konkursa procedūras izsludināšanas ir pagarinājušas autoceļu koncesiju termiņu. Saskaņā ar ES tiesību aktiem koncesijas līguma pagarināšana ir līdzvērtīga jaunai koncesijai, kuru var piešķirt tikai pēc iepirkuma konkursa procedūras izsludināšanas. Itālijas lietā Eiropas Savienības Tiesa jau 2019. gada septembrī pieņēma spriedumu (lieta C-526/17), kurā konstatēja, ka Itālija, pagarinādama “Società Autostrada Tirrenica p.A.” automaģistrāles koncesijas termiņu bez iepriekšējas konkursa procedūras izsludināšanas, ir pārkāpusi Direktīvu 2004/18/EK par publisko iepirkumu. Divus gadus pēc Tiesas konstatējuma šķiet, ka Itālija joprojām nav veikusi pasākumus, kuri nodrošinātu sprieduma savlaicīgu īstenošanu. Tāpat arī Spānija ir pagarinājusi AP-9 automaģistrāles koncesijas termiņu bez publiskā iepirkuma procedūras izsludināšanas. Tāpēc Komisija uzskata, ka arī Spānija nav izpildījusi pienākumus, ko paredz ES publiskā iepirkuma noteikumi, it sevišķi Direktīva 93/37/EK. Tagad Itālijai un Spānijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt Spānijai nosūtīt argumentētu atzinumu un pret Itāliju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Publiskais iepirkums. Komisija lūdz PORTUGĀLI sniegt papildu informāciju par valsts publiskā iepirkuma un koncesijas noteikumiem
Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli Portugālei par tās valsts tiesību aktu atbilstību ES noteikumiem par publisko iepirkumu un koncesijām (Direktīva 2014/24/ES, Direktīva 2014/25/ES un Direktīva 2014/23/ES). Pirmā oficiāla paziņojuma vēstule par atbilstību ES noteikumiem Portugālei tika nosūtīta 2019. gada oktobrī. Tomēr 2021. gada maijā grozīto valsts tiesību aktu analīze ir atklājusi vēl citas problēmas, piemēram, attiecībā uz līgumu tiešu piešķiršanu, paātrinātām procedūrām, vietējām un reģionālām preferencēm un līgumu grozīšanu. Tagad Portugālei ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tālāk sniegt argumentētu atzinumu.
3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība
(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Laura Bérard, tālr. +32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Šaujamieroči. Komisija aicina BEĻĢIJU un MALTU pildīt pienākumus attiecībā uz trauksmes ieročiem un signālieročiem
Komisija ir oficiāli pieprasījusi Beļģijai un Maltai ziņot par to, kā valsts tiesību aktos ir iestrādāti ES noteikumi par trauksmes ieročiem un signālieročiem (Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69). Kopā ar Šaujamieroču direktīvu (Direktīva (ES) 2021/555) šo noteikumu mērķis ir nepieļaut, ka trauksmes ieročus un signālieročus, kas izšauj tikai salūtmunīciju vai kairinošas vielas, var pārveidot par nāvējošiem šaujamieročiem. ES dalībvalstis vienojās par trauksmes ieroču un signālieroču tehniskajām specifikācijām, tostarp atbilstības pārbaudes procedūru un vajadzību iestādēm apmainīties ar informāciju. ES dalībvalstīm noteikumi par trauksmes ieročiem un signālieročiem savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 17. janvārim. Beļģijas un Maltas iestādes savus transponēšanas pasākumus paziņoja, bet pēc saņemto tekstu izvērtēšanas Komisija konstatēja, ka dažu elementu trūkst. Tādēļ šodien tā nolēma sākt pārkāpuma procedūru un nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Beļģijai un Maltai tagad ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu attiecīgo noteikumu pilnīgu transponēšanu. Pretējā gadījumā Komisija var sūtīt argumentētu atzinumu.
Cīņa pret terorismu. Komisija mudina AUSTRIJU, SOMIJU, HORVĀTIJU un LUKSEMBURGU nodrošināt, ka tiek pareizi transponēti ES noteikumi par terorisma apkarošanu
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Austrijai, Somijai, Horvātijai un Luksemburgai, sakarā ar to, ka tās nav pareizi transponējušas dažus elementus, ko paredz ES noteikumi par terorisma apkarošanu (Direktīva (ES) 2017/541). Noteikumos ir iekļautas normas, ar kurām paredz kriminālatbildību un sankcijas par tādiem teroristiskiem nodarījumiem kā ceļošana uz ārvalstīm nolūkā izdarīt teroristisku nodarījumu, atgriešanās ES vai pārvietošanās ES teritorijas robežās šādu darbību veikšanai, apmācības terorisma nolūkos un terorisma finansēšana. Noteikumi arī ietver īpašas normas par terorismā cietušajiem, ar kurām nodrošina šādu personu piekļuvi uzticamai informācijai, kā arī profesionāliem un specializētiem atbalsta dienestiem tūlīt pēc uzbrukuma un tik ilgi, cik nepieciešams. Tie ir svarīga ES Terorisma apkarošanas programmas daļa. Dalībvalstīm tie valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2018. gada 8. septembrim. Tagad Austrijai, Somijai, Horvātijai un Luksemburgai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var sūtīt argumentētu atzinumu.
Likumīga migrācija. Komisija aicina BULGĀRIJU un VĀCIJU trešo valstu valstspiederīgajiem domātās uzturēšanās atļaujas kartes izsniegt jaunajā formātā
Komisija šodien nosūta oficiāla paziņojuma vēstules Bulgārijai un Vācijai par to, ka tās nav pareizi ieviesušas trešo valstu valstspiederīgajiem domāto uzturēšanās atļaujas karšu jauno formātu (Regula (EK) Nr. 1030/2002). Lai novērstu viltojumus, regula 2017. gadā tika grozīta nolūkā ieviest jaunu uzturēšanās atļaujas kartes formātu ar uzlabotiem drošības elementiem, kuru pamatā ir biometriskie dati. Jaunās uzturēšanās atļaujas, kas bija jāievieš līdz 2020. gada 10. jūlijam, Bulgārijā pašlaik neizsniedz. Dažos gadījumos Vācija uzturēšanās atļaujas, ES zilās kartes un kartes uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem joprojām izsniedz ielīmes formā ar neierobežotu derīguma termiņu (izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar īpašām grūtībām). Ielīmē nav iekļauti ne sejas, ne pirkstu nospiedumu biometriskie dati, un tas apgrūtina turētāja identitātes verifikāciju. Tagad dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var sūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Šaujamieroči. Komisija aicina DĀNIJU, ĪRIJU un LUKSEMBURGU pildīt ES noteikumus par šaujamieroču iegādi un glabāšanu
Komisija šodien nosūta argumentētu atzinumu Dānijai, Īrijai un Luksemburgai, aicinot tās savos tiesību aktos transponēt ES noteikumus par šaujamieroču iegādi un glabāšanu. Saskaņā ar Šaujamieroču direktīvu (Direktīva (ES) 2021/555) dalībvalstīm bija jāizveido divi datu reģistri, kas palīdzētu regulēt tirgotāju un tirdzniecības starpnieku darbību, un līdz 2019. gada 14. decembrim tajā bija jāreģistrē visu veidu šaujamieroči, uz kuriem attiecas minētā direktīva. Dānija un Īrija paziņoja par šīs normas daļēju transponēšanu, bet neviena no abām valstīm nesniedza informāciju par datu reģistru, kurā reģistrējami visi šaujamieroči. Luksemburga nav sniegusi ziņas ne par vienu no abiem datu reģistriem. Šodienas argumentētais atzinums tiek sniegts pēc oficiāla paziņojuma vēstulēm, ko Komisija minētajām trim dalībvalstīm nosūtīja 2020. gada janvārī. Dānijai, Īrijai un Luksemburgai tagad ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai pasākumus, ar ko nodrošina pilnīgu transponēšanu. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Tiesai nodotās lietas
Šaujamieroči. Komisija nolemj vērsties ES Tiesā pret LUKSEMBURGU sakarā ar to, ka tā nav transponējusi ES noteikumus par šaujamieroču iegādi un glabāšanu
Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Luksemburgu sakarā ar to, ka tā nav paziņojusi valsts pasākumus, kas vajadzīgi, lai transponētu ES noteikumus par šaujamieroču iegādi un glabāšanu. Komisija ir arī nolēmusi lūgt ES Tiesu piespriest finansiālas sankcijas. Šaujamieroču direktīva (Direktīva (ES) 2021/555) nosaka kopīgus minimālos standartus attiecībā uz civilām vajadzībām paredzētu šaujamieroču (piemēram, sporta šaušanai un medībām domātu šaujamieroču) iegādi, glabāšanu un komercapmaiņu. Noteikumi pieļauj šaujamieroču likumīgu izmantošanu un apriti, taču vienlaikus gādā, lai šaujamieroči nenonāk nepareizās rokās; tādējādi tie palīdz sagraut noziedzīgus darījummodeļus un apkarot organizēto noziedzību. Šodien nodotā lieta attiecas uz virkni noteikumu, kas tika ieviesti pēc direktīvas pārskatīšanas 2017. gadā un kas dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2018. gada 14. septembrim. Piemēram, tie ir jauni noteikumi par tirgotāju un tirdzniecības starpnieku darbību, izmaiņas marķēšanas noteikumos un stingrāki noteikumi attiecībā uz visbīstamākajiem šaujamieročiem. Tie ietver arī Eiropas šaujamieroču apliecības atjauninājumu, noteikumus, kas attiecas uz dažiem trauksmes ieročiem un signālieročiem, arī salūta un akustiskajiem ieročiem, kurus var viegli pārveidot par nāvējošiem šaujamieročiem, un jaunus noteikumus par dezaktivētiem šaujamieročiem. Komisija šo pārkāpuma procedūru pret Luksemburgu sāka 2018. gada novembrī, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli, un pēc tam 2019. gada jūlijā nosūtīja argumentētu atzinumu. Luksemburga joprojām līdz šai dienai nav Komisijai paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
4. Tieslietas
(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr.+32 229 63444; Jördis Ferroli, tālr. +32 229 92729)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Tiesības kriminālprocesā. Komisija aicina BEĻĢIJU, ČEHIJU, VĀCIJU un FRANCIJU nodrošināt, ka tiek pareizi transponēti ES noteikumi par tiesībām uz advokāta palīdzību
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Beļģiju, Čehiju, Vāciju un Franciju, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav pareizi transponējušas ES noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (Direktīva 2013/48/ES). Direktīva ir daļa no taisnīgai tiesai veltītā ES tiesiskā regulējuma, kas nodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību pienācīgu aizsardzību. Komisija uzskata, ka daži nacionālie transponēšanas pasākumi, ko minētās četras dalībvalstis paziņojušas, nav pilnībā atbilstoši direktīvas prasībām. Proti, Komisija ir konstatējusi trūkumus attiecībā uz iespējamām atkāpēm no tiesībām uz advokāta palīdzību, kā arī no tiesībām par brīvības atņemšanu informēt kādu trešo personu. Dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu Komisijas konstatētās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sākt nākamo pārkāpuma procedūras posmu, nosūtot argumentētu atzinumu. Sīkāka informācija par direktīvu atrodama šajā faktu lapā.
Tiesības kriminālprocesā. Komisija aicina BEĻĢIJU, LATVIJU, PORTUGĀLI un ZVIEDRIJU nodrošināt, ka tiek pareizi transponēti ES noteikumi par mutisko un rakstisko tulkojumu
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras pret Beļģiju, Latviju, Portugāli un Zviedriju, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav pareizi transponējušas ES noteikumus par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (Direktīva 2010/64/ES). Direktīva garantē, ka personām, pret kurām Eiropas Savienībā ir ierosināts kriminālprocess, tiek piedāvāts bezmaksas mutisks un rakstisks tulkojums šīm personām saprotamā valodā. Tās ir procesuālas pamattiesības, kas aizsargā tiesības uz taisnīgu tiesu. Direktīva ir daļa no ES tiesiskā regulējuma par taisnīgu tiesu, kas nodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību pietiekamu aizsardzību. Komisija uzskata, ka Beļģijas, Latvijas, Portugāles un Zviedrijas paziņotie transponēšanas pasākumi direktīvu netransponē pienācīgi un ka daži no minētajiem pasākumiem neatbilst direktīvai. Proti, Komisija ir konstatējusi trūkumus, kas attiecas uz tiesībām uz būtisku dokumentu rakstisku tulkojumu un tiesībām uz mutisku tulkojumu saziņā starp aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām un viņu advokātiem. Šīm četrām dalībvalstīm ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz oficiāla paziņojuma vēstuli. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pārkāpuma procedūrā veikt nākamo pasākumu, nosūtot argumentētu atzinumu. Sīkāka informācija par direktīvu atrodama faktu lapā.
Tiesības kriminālprocesā. Komisija aicina BULGĀRIJU, ĪRIJU, LATVIJU un PORTUGĀLI nodrošināt, ka tiek pareizi transponēti ES noteikumi par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras pret Bulgāriju, Īriju, Latviju un Portugāli, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules par šo valstu tiesību aktu neatbilstību ES noteikumiem par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīva 2012/13/ES). Direktīva garantē, ka personas, pret kurām Eiropas Savienībā ir ierosināts kriminālprocess, tiek nekavējoties informētas par savām tiesībām kriminālprocesā, tostarp par apsūdzībām, tiesībām uz advokāta palīdzību vai bezmaksas juridiskām konsultācijām. Direktīva ir daļa no ES tiesiskā regulējuma par taisnīgu tiesu, kas nodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību pietiekamu aizsardzību. Komisija uzskata, ka daži no četru dalībvalstu paziņotajiem transponēšanas pasākumiem direktīvu netransponē pienācīgi un nepietiekami īsteno direktīvā noteiktās prasības. Šīm dalībvalstīm ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu pasākumus, kas vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sākt nākamo pārkāpuma procedūras posmu, nosūtot argumentētu atzinumu. Sīkāka informācija par direktīvu atrodama faktu lapā.
Eiropas apcietināšanas orderis. Komisija aicina HORVĀTIJU un SOMIJU novērst trūkumus ES noteikumu transponēšanā
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras pret Horvātiju un Somiju, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka šīs valstis, transponējot Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Pamatlēmums 2002/584/TI), nav pilnībā ievērojušas ES noteikumus. Eiropas apcietināšanas orderis paredz racionalizēt pārrobežu nodošanas juridiskās procedūras: ja kādas dalībvalsts tiesnesis vai miertiesnesis izdod orderi aizdomās par smagu noziegumu turētas personas aizturēšanai un apcietināšanai, šis orderis ir derīgs visā ES teritorijā. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras pastāvēja starp ES dalībvalstīm pirms minētā datuma. Lai nodrošinātu šā ordera pareizu darbību, ir būtiski, lai visas dalībvalstis visus pamatlēmuma noteikumus pilnībā un pareizi iekļautu savos tiesību aktos. Komisija uzskata, ka Horvātijas un Somijas paziņotie valsts transponēšanas pasākumi pamatlēmumu netransponē pienācīgi. Proti, Komisija ir konstatējusi trūkumus saistībā ar fakultatīvas neizpildīšanas pamata transponēšanu un to obligāto termiņu transponēšanu, kuros jāpieņem lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi. Šīm divām dalībvalstīm ir doti divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pamatlēmuma pareizu transponēšanu; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt tām argumentētu atzinumu. Par šo instrumentu Komisija 2020. gada oktobrī un decembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules Austrijai, Čehijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai un Polijai, kā arī 2021. gada 18. februārī — Kiprai, Vācijai un Zviedrijai un 2021. gada jūnijā — Beļģijai, Grieķijai, Nīderlandei, Ungārijai un Spānijai, un šīs lietas arvien nav pabeigtas. Komisija turpina izvērtēt šā pamatlēmuma noteikumu transponēšanu citās dalībvalstīs. Sīkāka informācija par Eiropas apcietināšanas orderi ir pieejama šeit, un jaunākie statistikas dati ir pieejami šeit.
5. Enerģētika un klimats
(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 229 81325)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Atkrastes enerģijas drošums. Komisija aicina POLIJU un RUMĀNIJU pareizi transponēt, īstenot un piemērot ES noteikumus par naftas un gāzes nozares atkrastes darbību drošumu
Komisija šodien nolēma nosūtīt Polijai un Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka šo valstu tiesību sistēmās nav pareizi iekļauti daži Atkrastes darbību drošuma direktīvas (Direktīva 2013/30/ES) aspekti. Ar šo direktīvu ES ir ieviesusi noteikumu kopumu, kas palīdz izvairīties no negadījumiem, kā arī ātri un efektīvi reaģēt, ja negadījumi ir notikuši. Dalībvalstīm jānodrošina, ka izpētes vai ieguves licences tiek piešķirtas labi finansētiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir vajadzīgās speciālās tehniskās zināšanas un kuriem vajadzības gadījumā ir pieejami resursi darbības nodrošināšanai. Ir jāizveido neatkarīga iestāde, kura nodrošinātu drošuma prasību ievērošanu, kā arī atbilstoša sistēma kompensācijas prasību izskatīšanai, ja noticis negadījums. Uzņēmumi ir pilnībā atbildīgi par videi nodarīto kaitējumu, kas skar aizsargājamās sugas un dabiskās dzīvotnes. Attiecīgajām dalībvalstīm ir doti divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Radioaktīvie atkritumi. Komisija aicina VĀCIJU un LATVIJU pieņemt valsts programmu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai atbilstīgi ES noteikumiem
Komisija šodien nolēma nosūtīt Vācijai un Latvijai argumentētu atzinumu par to, ka šīs valstis ir pieņēmušas valsts programmas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kuras nav pilnīgi atbilstīgas Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu direktīvas (Padomes Direktīva 2011/70/Euratom) prasībām. Radioaktīvie atkritumi rodas, ne tikai kodolspēkstacijās ražojot elektroenerģiju, bet arī saistībā ar radioaktīvo materiālu izmantošanu citā veidā medicīnas, pētniecības, rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka radioaktīvos atkritumus rada visas dalībvalstis. Lai garantētu augstu drošuma līmeni un nepieļautu nepamatota sloga radīšanu nākamajām paaudzēm, ar direktīvu ir izveidota Kopienas sistēma lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai. Konkrētāk, tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno valsts programmas, lai apsaimniekotu visu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus, kas radušies to teritorijā, no to rašanās līdz apglabāšanai. Tās mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un sabiedrību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Tika konstatēts, ka Vācijas un Latvijas paziņotās valsts programmas neatbilst dažām direktīvas prasībām. Attiecīgajām dalībvalstīm ir doti divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
6. Nodokļu politika un muitas savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Nodokļu politika. Komisija aicina KIPRU grozīt tiesību aktus, ar kuriem tā transponē ES nodokļu apiešanas novēršanas noteikumus
Komisija šodien nolēma nosūtīt Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka nepareizi transponēts Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā paredzētais procentu atskaitīšanas ierobežojumu noteikums (Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pants). Kipra izmanto iespēju atbrīvot finanšu sabiedrības no procentu atskaitīšanas ierobežojumu noteikumiem, kas paredzēti Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā. Tomēr attiecīgo valsts tiesību aktu noteikumi pārsniedz atļautos atbrīvojumus un paredz neierobežotu procentu atskaitīšanu saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli vērtspapīrošanas sabiedrībām, kas nav kvalificējamas kā “finanšu sabiedrības” saskaņā ar direktīvas 2. panta 5. punktu. Ja Kipra nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
Nodokļu politika. Komisija aicina ČEHIJU paziņot par visiem pasākumiem, ar ko tiek īstenoti ES nodokļu apiešanas novēršanas noteikumi
Komisija šodien nolēma nosūtīt Čehijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav paziņojusi visus nepieciešamos valsts pasākumus, ar kuriem pilnībā īsteno Padomes Direktīvu (ES) 2017/952 (ATAD2) (2017. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164 (ATAD1). Pasākumu paziņošanas termiņš bija 2019. gada 31. decembris. Čehija paziņoja par attiecīgajiem pasākumiem tikai daļēji, un tagad tai ir doti divi mēneši, lai rīkotos un veiktu vajadzīgos papildu pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var izdot argumentētu atzinumu.
Nodokļu politika. Komisija vēršas pret GRIEĶIJU par to, ka tā nav izpildījusi ES noteikumus par automobiļu aplikšanu ar nodokļiem
Komisija saskaņā ar LESD 258. pantu šodien nolēma nosūtīt Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā pienācīgi nepiemēro ES noteikumus par lietotiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti citās ES dalībvalstīs. Valsts nodokļu reģistrācijas procedūra attur no lietotu transportlīdzekļu laišanas apgrozībā Grieķijā, dodot priekšroku līdzīgu iekšzemes tirgū pieejamu ražojumu tirdzniecībai. Turklāt Grieķija aizliedz reģistrēt konkrētas citās ES dalībvalstīs iegādātu lietotu transportlīdzekļu kategorijas. Tādējādi Grieķija nav izpildījusi pienākumus saistībā ar preču brīvu apriti un aizliegumu ieviest diskriminējošu nodokļu režīmu ražojumiem (LESD 34., 36. un 110. pants). Grieķijai ir doti divi mēneši, lai atbildētu uz šo oficiāla paziņojuma vēstuli. Ja Grieķija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēts atzinums
Nodokļu politika. Komisija mudina ITĀLIJU transponēt noteikumus pašreizējās PVN sistēmas darbības uzlabošanai
Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav paziņojusi pasākumus Direktīvas (ES) 2018/1910 (PVN “ātro risinājumu” direktīvas) transponēšanai valsts tiesību aktos. Ar šo direktīvu tiek saskaņoti un uzlaboti daži noteikumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lai izvairītos no iespējamas nodokļu dubultas uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas un uzlabotu juridisko noteiktību uzņēmumiem, direktīvā sniegti precizējumi un paredzēts rast “ātrus risinājumus” konkrētās situācijās, kurās dalībvalstis rīkojušās atšķirīgi. Jaunie noteikumi vienkāršo tirdzniecību starp dalībvalstīm, un to pamatā ir princips par nodokļu uzlikšanu galamērķa dalībvalstī. Dalībvalstīm vajadzīgie valsts noteikumi bija jāpieņem un jāpublicē līdz 2019. gada 31. decembrim. Ja Itālija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
7. Mobilitāte un transports
(Sīkāka informācija: Stefan de Keersmaecker, tālr. +32 229 84680; Darragh Cassidy, tālr. +32 229 83978)
Oficiāla paziņojuma vēstule
Jūras transports. Komisija aicina KIPRU ievērot ES noteikumus par kuģu aprīkojumu
Komisija šodien nolēma nosūtīt Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā neievēro ES noteikumus par kuģu aprīkojumu (Direktīva 2014/90/ES). Kuģu aprīkojuma direktīva saskaņo drošuma noteikumus attiecībā uz aprīkojumu, piemēram, glābšanas vestēm, notekūdeņu attīrīšanas sistēmām un radariem uz kuģiem, kas kuģo ar ES karogu. Kipra nenodrošina, ka kuģu aprīkojums uz kuģiem, kas kuģo ar Kipras karogu, pilnībā atbilst Direktīvas 2014/90/ES prasībām, kad tā izdod, apstiprina vai atjauno minēto kuģu sertifikātus. Kipra arī neveic pienācīgu tirgus uzraudzību. Kiprai ir doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām un novērstu konstatētos trūkumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
8. Darbs un sociālās tiesības
(Sīkāka informācija: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302; Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Darba ņēmēju mobilitāte. Komisija aicina ITĀLIJU izbeigt ārvalstu lektoru diskrimināciju
Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (Regula (ES) Nr. 492/2011). Saskaņā ar ES tiesību aktiem ES pilsoņu, kuri izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos, diskriminācija pilsonības dēļ nav pieļaujama ne attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, ne darba apstākļiem. Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-119/04 norādīja, ka Itālijas 2004. gada likums nodrošina pieņemamu regulējumu ārvalstu lektoru (“Lettori”) tā dēvētajai karjeras atjaunošanai Itālijas universitātēs. Tas nozīmē, ka likums ļauj šo lektoru algu, darba stāžu un atbilstīgās sociālā nodrošinājuma iemaksas pielīdzināt tādu pētnieku atalgojuma nosacījumiem, kuri pieņemti darbā uz nepilnu darba laiku, un piešķir šiem lektoriem tiesības pieprasīt, lai tiktu samaksāta visa alga, kas viņiem pienākas kopš darba uzsākšanas. Tomēr Itālijas likumā paredzēts, ka ir jāparaksta koplīgums. Lielākā daļa universitāšu šādu koplīgumu nav parakstījušas, un tā rezultātā lielākā daļa ārvalstu lektoru joprojām nav saņēmuši viņiem pienākošos naudas līdzekļus. Itālija joprojām diskriminē ārvalstu lektorus. Itālijai ir doti divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
9. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Noguldījumu garantiju sistēmas. Komisija mudina HORVĀTIJU, MALTU un UNGĀRIJU pilnveidot Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas transponēšanu
Komisija šodien nolēma nosūtīt Horvātijai, Maltai un Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstules par Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas (2014/49/ES) nepareizu transponēšanu. Šī direktīva ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas tika ieviests, lai pēc 2008. gada finanšu krīzes izveidotu drošāku un stabilāku finanšu nozari. Saskaņā ar ES noteikumiem noguldījumu garantiju sistēmas aizsargā noguldītāju uzkrājumus, garantējot noguldījumu atmaksu līdz 100 000 EUR apmērā, un palīdz novērst noguldījumu masveida izņemšanu bankas bankrota gadījumā, kas var radīt finanšu nestabilitāti. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2015. gada 3. jūlijs. Attiecīgās dalībvalstis ir paziņojušas par pilnīgu direktīvas transponēšanu. Tomēr pēc paziņoto pasākumu padziļinātas izvērtēšanas Komisija secināja, ka daži direktīvas noteikumi nav pareizi transponēti valsts tiesību aktos. Nepareizi ir transponēti Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas noteikumi, kas attiecas uz maksājumu saistībām un alternatīviem finansēšanas mehānismiem (Malta), tādu noguldītāju aizsardzību, kuriem ir neapstrīdamas tiesības, un iemaksu pārvedumu starp noguldījumu garantiju sistēmām (Horvātija) un izmaksājamo saistību ieskaitu (Ungārija). Ja minētās dalībvalstis divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu.
Banku atveseļošana un noregulējums. Komisija mudina SOMIJU un GRIEĶIJU pilnveidot Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas transponēšanu
Komisija šodien nolēma nosūtīt Somijai un Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstules par Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BAND, 2014/59/ES) nepareizu transponēšanu. Šī direktīva ir centrālā daļa tiesiskajā regulējumā, kas tika ieviests, lai pēc 2008. gada finanšu krīzes izveidotu drošāku un stabilāku finanšu nozari. Tas ir pagrieziena punkts ES banku savienībai, jo BAND noteikumi dod valstu iestādēm nepieciešamos instrumentus un pilnvaras, kas ļauj mazināt un pārvaldīt banku grūtības vai bankrotu visās ES dalībvalstīs. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka bankas, kas nonākušas uz maksātnespējas robežas, ir iespējams pārstrukturēt, neliekot nodokļu maksātājiem maksāt par grūtībās nonākušām bankām un tādējādi saglabājot finanšu stabilitāti. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2014. gada 31. decembris. Šīs abas dalībvalstis ir paziņojušas par pilnīgu direktīvas transponēšanu. Pēc paziņoto pasākumu padziļinātas izvērtēšanas Komisija secināja, ka daži direktīvas noteikumi nav pareizi transponēti valsts tiesību aktos. Nepareizi ir transponēti banku atveseļošanas un noregulējuma tiesiskā regulējuma noteikumi, kas attiecas uz piesardzīgas rekapitalizācijas nosacījumiem (Somija) un izņēmumiem attiecībā uz iekšējo rekapitalizāciju (Grieķija). Ja minētās dalībvalstis divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu.
10. Digitālā ekonomika
(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615; Charles Manoury, tālr. +32 229 13391)
Argumentēti atzinumi
ES Elektronisko sakaru kodekss. Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt savos tiesību aktos jaunos telesakaru noteikumus
Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai, Spānijai, Horvātijai, Īrijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai un Zviedrijai, jo tās nav paziņojušas Komisijai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa pilnīgu transponēšanu. Jaunie noteikumi modernizē Eiropas tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā, paplašinot patērētāju izvēles iespējas un tiesības un stimulējot operatorus ieguldīt ļoti augstas veiktspējas tīklos un optiskās šķiedras un 5G izvēršanā. Dalībvalstīm šie noteikumi bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 21. decembrim. 2021. gada februārī Komisija 24 dalībvalstīm nosūtīja vēstules par to, ka tās nav paziņojušas par pilnīgu transponēšanu. Komisija tagad sper nākamo soli pārkāpuma procedūrā, nosūtot argumentētu atzinumu 18 dalībvalstīm, kuras joprojām nav paziņojušas par pilnīgu transponēšanu. Šīm dalībvalstīm ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi Komisijai; pretējā gadījumā Komisija var lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Audiovizuālie mediji. Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt ES noteikumus par audiovizuālo saturu
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Čehijai, Igaunijai, Īrijai, Spānijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Slovēnijai un Slovākijai, jo tās nav sniegušas informāciju par ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) īstenošanu savos tiesību aktos. Jaunie noteikumi attiecas uz visiem audiovizuālajiem medijiem, gan uz tradicionālo TV apraidi, gan uz pieprasījumpakalpojumiem, kā arī uz video koplietošanas platformām. To mērķis ir izveidot digitālajam laikmetam piemērotu tiesisko regulējumu, tādējādi radot drošāku, taisnīgāku un daudzveidīgāku audiovizuālo vidi. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi Komisijai jāpaziņo līdz 2020. gada 19. septembrim. 2020. gada novembrī Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 23 dalībvalstīm, jo tās nebija paziņojušas par pilnīgu transponēšanu. Komisija tagad sper nākamo soli pārkāpuma procedūrā, nosūtot argumentētu atzinumu minētajām deviņām dalībvalstīm, kuras joprojām nav paziņojušas par pilnīgu transponēšanu. Šīm dalībvalstīm ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi Komisijai; pretējā gadījumā Komisija var lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā
Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret POLIJU par valsts telesakaru regulatora neatkarības mazināšanu
Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju par to, ka tā ir pārkāpusi ES tiesību aktus, kas aizsargā valsts regulatīvās iestādes (VRI) — Elektronisko sakaru biroja (UKE) — neatkarību. Polija, izmantojot steidzamības procedūru, 2020. gada maijā grozīja dažus Polijas telesakaru likuma noteikumus par Polijas valsts regulatīvās iestādes — Elektronisko sakaru biroja — vadītāju iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata. Ar to pašu grozošo tiesību aktu Polijas valdība no 2020. gada maija priekšlaicīgi atbrīvoja no amata Polijas VRI vadītāju, neraugoties uz to, ka viņa pilnvaru termiņam vajadzēja ilgt līdz 2021. gada septembrim. ES noteikumi paredz, ka nosacījumi, uz kuru pamata VRI vadītāju var priekšlaicīgi atbrīvot no amata, ir jānosaka pirms pilnvaru termiņa sākuma. Tas ir svarīgs aizsardzības pasākums, kas garantē valsts regulatīvās iestādes neatkarību no politiskā spiediena. Paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
11. Sabiedrības veselība
(Sīkāka informācija: Stefan de Keersmaecker, tālr. +32 229 84680; Darragh Cassidy, tālr. +32 229 83978)
Argumentēti atzinumi
Pārtikas drošums. Komisija mudina ČEHIJU pareizi piemērot ES noteikumus par oficiālajām kontrolēm
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Čehijai papildu argumentētu atzinumu par neatbilstību ES noteikumiem par oficiālajām kontrolēm (Regula (ES) 2017/625), jo Čehija sistemātiski pieprasa iepriekšēju paziņojumu par pārtikas produktu ievešanu. Komisija uzskata, ka pienākums ziņot par preču ievešanu no citas dalībvalsts nedrīkst būt sistemātisks un tam jāaprobežojas tikai ar to, kas absolūti nepieciešams oficiālo kontroļu organizēšanai. Tā kā Čehija pastāvīgi un sistemātiski pārkāpj ES noteikumus par oficiālajām kontrolēm (Regula (ES) 2017/625), Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu argumentētu atzinumu. Čehijai ir doti divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību papildu argumentētajam atzinumam; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Pārtikas drošums. Komisija mudina BULGĀRIJU pareizi piemērot ES noteikumus par dabīgā minerālūdens un avota ūdens tirdzniecību
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Bulgārijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav ievērojusi Direktīvā 2009/54/EK par dabīgajiem minerālūdeņiem noteiktās ES prasības par dabīgo minerālūdeņu un avota ūdeņu tirdzniecību. Bulgārijas tiesību akti, pretēji tam, kas noteikts Direktīvā 2009/54/EK, neaizliedz dabīgo minerālūdeņu un avota ūdeņu, kuri iegūti no viena un tā paša avota, tirdzniecību ar vairākiem preču aprakstiem. Turklāt pretēji minētās direktīvas prasībām Bulgārijas tiesību aktos nav prasīts šo pārtikas produktu marķējumā norādīt avota nosaukumu. Direktīva 2009/54/EK tika pieņemta, lai izskaustu atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem, kuri reglamentē dabīgos minerālūdeņus un avota ūdeņus, un tādējādi aizsargātu patērētāju veselību, novērstu patērētāju maldināšanu un nodrošinātu godīgu tirdzniecību. Bulgārijai ir doti divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību papildu argumentētajam atzinumam; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 23. septembris