Septembra pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tālāk izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 107 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt. Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Atkritumi. Komisija aicina BEĻĢIJU, HORVĀTIJU, DĀNIJU, IGAUNIJU, FRANCIJU, ĪRIJU, LATVIJU, POLIJU, PORTUGĀLI, SLOVĒNIJU un SOMIJU pilnībā transponēt Direktīvu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem

Komisija Beļģiju (INFR(2022)0009), Horvātiju (INFR(2022)0086), Dāniju (INFR(2022)2081), Igauniju (INFR(2022)0054), Franciju (INFR(2022)2050), Īriju (INFR(2022)0096), Latviju (INFR(2022)0124), Poliju (INFR(2022)0148), Portugāli (INFR(2022)0157), Slovēniju (INFR(2022)0179) un Somiju (INFR(2022)0078) aicina valsts tiesību aktos pilnībā transponēt Direktīvu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem (Direktīva 2019/904). Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu ļoti īslaicīgi izmantojamu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi — it sevišķi jūras vidi — un cilvēka veselību. Tiesību akti arī veicina pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem. Tāpēc direktīvā ir iekļauti vairāki patēriņa samazināšanas pasākumi, ierobežojumi noteiktu produktu laišanai tirgū un īpašas produktiem piemērojamas prasības. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vidisko mērķu sasniegšanu. Šodien Komisija Dānijai un Francijai nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli un Beļģijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Latvijai, Polijai, Portugālei, Slovēnijai un Somijai — argumentētu atzinumu par to, ka tās direktīvu nav pilnīgi transponējušas noteiktajā termiņā. Francija vēl nav valsts tiesību aktos transponējusi vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz zvejas rīkiem, par atkritumiem kļuvušiem zvejas rīkiem un ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. Dānijas iestādes ir norādījušas, ka transponēšana ir paredzēta vēlāk, šo viedokli pamatojot ar direktīvas noteikumiem, kas stājas spēkā tikai 2023. un 2024. gadā. Tomēr transponēšana bija jāpabeidz līdz 2021. gada jūlijam. Tāpēc Komisija Dānijai un Francijai sūta oficiāla paziņojuma vēstules, tām dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu. Pārējām 9 minētajām dalībvalstīm Komisija oficiāla paziņojuma vēstuli nosūtīja 2022. gada janvārī. Šīs 9 valstis joprojām nav paziņojušas par visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pilnīgu direktīvas transponēšanu to tiesību aktos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi šodien sniegt argumentētus atzinumus. Tagad šīm 9 dalībvalstīm ir divi mēneši laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina LIETUVU pilnībā transponēt ES tiesību aktu

Komisija Lietuvu (INFR(2022)2083) aicina parūpēties, lai valsts tiesību akti atbilstu Direktīvai par ietekmes uz vidi novērtējumu (Direktīva 2011/92/ES), kas nosaka, ka pirms atļaujas piešķiršanas noteiktiem sabiedriskiem un privātiem projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz vidi, ir jāveic to ietekmes uz vidi novērtējums. 2014. gada aprīlī direktīva tika pārskatīta, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu vides aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka saimnieciskie lēmumi par publiskajām un privātajām investīcijām kļūst pamatotāki, paredzamāki un ilgtspējīgāki. Komisija Lietuvas valsts tiesību aktos ir konstatējusi vairākus trūkumus. Tāpēc Komisija Lietuvai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, tai dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Daba. Komisija aicina AUSTRIJU uzlabot valsts tiesību aktu īstenošanu saskaņā ar ES dabas aizsardzības tiesību aktiem

Komisija Austriju (INFR(2022)2056) aicina uzlabot valsts tiesību aktu īstenošanu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, Putnu direktīvu un Direktīvu par vides informācijas pieejamību sabiedrībai. Dzīvotņu direktīva ir viens no Eiropas galvenajiem biodaudzveidības aizsardzības instrumentiem. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un jāizvirza saglabāšanas mērķi un pasākumi, lai šajās teritorijās sastopamajām sugām un dzīvotnēm uzturētu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu. Gan Eiropas zaļā kursa, gan Eiropas Biodaudzveidības stratēģijas mērķis ir apturēt biodaudzveidības zudumu ES, uzlabojot iedragātu ekosistēmu stāvokli un tās atjaunojot. Austrija ar vajadzīgo pasākumu ieviešanu kavējas. Austrijā vairākas Kopienā nozīmīgas teritorijas, par ko paziņots Komisijai, vēl nav aizsargātas kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Daudzu citu teritoriju gadījumā Austrija vai nu nav noteikusi saglabāšanas mērķus un pasākumus, vai mērķi un pasākumi ir nepilnīgi, vai pārāk nekonkrēti. Līdzīga ir situācija ar īpašām aizsargājamām teritorijām, uz kurām attiecas Putnu direktīva.  Šo nepilnību dēļ nav iespējams pareizi novērtēt projektus, kas var aizsargājamās teritorijas būtiski ietekmēt. Visbeidzot, Austrija turklāt par saglabāšanas mērķiem un pasākumiem nav pienācīgi informējusi sabiedrību. Tāpēc Komisija Austrijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, tai dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Rūpnieciskās emisijas. Komisija aicina PORTUGĀLI pilnveidot valsts noteikumus

Komisija Portugāli (INFR(2022)2085) aicina parūpēties, lai valsts tiesību akti atbilstu Rūpniecisko emisiju direktīvai (Direktīva 2010/75/ES). Direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir nepieļaut un samazināt rūpnieciskās emisijas gaisā, ūdenī un zemē un novērst atkritumu rašanos, lai panāktu augsta līmeņa vides aizsardzību. Paziņojums par Eiropas zaļo kursu un tā nulles piesārņojuma iecere paredz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz līmenim, kas vairs nebūtu uzskatāms par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Portugāle nav valsts tiesību aktos pareizi atspoguļojusi dažus direktīvas noteikumus, piemēram, rūpniecisko iekārtu operatoru pienākumu problēmu gadījumā nekavējoties informēt kompetento iestādi. Tāpēc Komisija Portugālei sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, tai dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina SLOVĀKIJU uzlabot noteikumus gaisa piesārņojuma jomā

Komisija Slovākiju (INFR(2022)2084) aicina valsts tiesību aktos pareizi transponēt visas prasības, ko nosaka Direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (NEC direktīva — Direktīva (ES) 2016/2284). Gaisa piesārņotāju emisiju samazināšana saskaņā ar NEC direktīvu ir priekšnoteikums sekmīgai cilvēka veselības un dabiskās vides aizsardzībai. Konkrētāk, NEC direktīvā dalībvalstīm ir noteiktas valsts emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz pieciem nozīmīgiem gaisa piesārņotājiem (slāpekļa oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi, sēra dioksīds, amonjaks un smalkās daļiņas). Eiropas zaļajā kursā un tā nulles piesārņojuma rīcības plānā uzsvērts, cik svarīgi ir samazināt gaisa piesārņojumu — vienu no galvenajiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Slovākija nav valsts tiesību aktos transponējusi prasību par noteiktas informācijas aktīvu un sistemātisku izplatīšanu publiski piekļūstamā vietnē. Turklāt Slovākijas tiesību aktos nav paredzēti sodi par NEC direktīvas pārkāpumiem. Tāpēc Komisija Slovākijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, tai dodot divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Papildu oficiāla paziņojuma vēstules

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina IGAUNIJU pilnveidot valsts noteikumus

Komisija Igauniju (INFR(2019)2109) aicina parūpēties, lai valsts tiesību akti atbilstu Direktīvai par ietekmes uz vidi novērtējumu (Direktīva 2011/92/ES), kas nosaka, ka pirms atļaujas piešķiršanas noteiktiem sabiedriskiem un privātiem projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz vidi, ir jāveic to ietekmes uz vidi novērtējums. 2014. gada aprīlī direktīva tika pārskatīta, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu vides aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka saimnieciskie lēmumi par publiskajām un privātajām investīcijām kļūst pamatotāki, paredzamāki un ilgtspējīgāki. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vidisko mērķu sasniegšanu. 2019. gada jūlijā Komisija Igaunijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc minētās vēstules Igaunija 2020. gada septembrī savus tiesību aktus grozīja, daļu nepilnību tā novēršot. Komisija šos grozījumus izanalizēja un konstatēja vēl citas transponēšanas problēmas, kas saistītas ar projektiem, kuri paredz nekultivētu zemi vai daļēji dabiskas platības izmantot intensīvai lauksaimniecībai. Saskaņā ar direktīvu šie projekti būtu jāpārbauda, lai noteiktu, vai ir nepieciešams pilns ietekmes uz vidi novērtējums. Tomēr jaunieviestais slieksnis ir tik augsts, ka gandrīz visi šādi projekti būtu no pārbaudes atbrīvoti. Lai šos jautājumus risinātu, Komisija ir nolēmusi Igaunijai nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, uz kuru valstij tagad divu mēnešu laikā jāatbild. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

Atkritumi. Komisija aicina PORTUGĀLI uzlabot atkritumu apstrādi

Komisija Portugāli (INFR(2021)2258) aicina pareizi piemērot Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK). Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus attiecībā uz poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka poligonos nonāk tikai apstrādāti atkritumi. 2022. gada februārī Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli par trūkumiem, kas konstatēti Portugālē, — vismaz 59 % sadzīves atkritumu poligonos tiek apglabāti bez jebkādas apstrādes. Novērtējusi Portugāles iestāžu sniegto atbildi, Komisija ir secinājusi, ka ar Portugāles ieviestajiem pasākumiem nepietiek, lai nodrošinātu, ka atkritumi pirms apglabāšanas poligonā tiek apstrādāti un ka Portugālei atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra ir būtiski jāatjaunina, lai nodrošinātu, ka sadzīves atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar ES prasībām. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Portugālei ir divi mēneši laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Atbildība vides jomā. Komisija aicina ZVIEDRIJU pienācīgi transponēt ES tiesību aktu

Komisija Zviedriju (INFR(2020)2114) aicina nodrošināt, ka tās tiesību akti skaidri un nepārprotami visām Direktīvā par atbildību vides jomā (Direktīva 2004/35/EK) minēto kategoriju fiziskajām un juridiskajām personām dod iespēju kompetentajai iestādei iesniegt novērojumus par kaitējumu videi vai tiešiem šāda kaitējuma draudiem, un pieprasīt, lai minētā iestāde rīkotos. Tiesa šīs tiesības pieprasīt rīcību ir precizējusi lietā C-529/15. Pēc šā precizējuma Komisija noskaidroja, vai to garantē visu dalībvalstu tiesību akti. Komisija uzskata, ka Zviedrijas tiesību akti to negarantē, jo personām, kuras “varētu ietekmēt kaitējums videi”, Zviedrijas tiesību aktos nav noteikta skaidra iespēja vērsties tiesā. Lai nodrošinātu pienācīgu vides aizsardzību, ir svarīgi, lai nebūtu neskaidrību par to, kuriem cilvēkiem ir tiesības pieprasīt rīcību. 2020. gada jūlijā Komisija Zviedrijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Zviedrija tiesību aktus, ar kuriem transponēta Direktīva par atbildību vides jomā, nav grozījusi, un Komisija apgalvo, ka tajos nav pietiekami skaidri noteiktas to personu tiesības, kuras varētu ietekmēt kaitējums videi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu, valstij dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ūdens. Komisija aicina BULGĀRIJU, KIPRU, GRIEĶIJU, LIETUVU, RUMĀNIJU un SLOVĀKIJU iesniegt atjauninātas plūdu riska kartes

Komisija Bulgāriju (INFR(2021)2249), Kipru (INFR(2021)2253), Grieķiju (INFR(2021)2254), Lietuvu (INFR(2021)2250), Rumāniju (INFR(2021)2251) un Slovākiju (INFR(2021)2252) aicina atjaunināt iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes, kā prasa Plūdu direktīva (Direktīva 2007/60/EK). Iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs jānorāda ģeogrāfiskie apgabali, kas varētu applūst, savukārt plūdu riska kartēs jānorāda iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas saistītas ar šiem plūdu scenārijiem. Šīs kartes veido pamatu plūdu riska pārvaldības plānu izstrādei. Šā gada plūdi Bulgārijā, kā arī katastrofālie plūdi Vācijā un Beļģijā 2021. gada jūlijā liecina, ka klimata pārmaiņu ietekmes kontekstā novērtēt plūdu risku kļūst aizvien svarīgāk. Plūdi var arī atbrīvot zemē uzkrājušos piesārņotājus un tos izplatīt vēl plašāk. Dalībvalstīm tika prasīts līdz 2020. gada 22. martam ziņot par atjauninājumiem, ko tās ieviesušas savās pirmajās iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs un plūdu riska kartēs. Mērķis ir nodrošināt karšu mērķderīgumu un mazināt plūdu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Tā kā nekāda informācija par procesu saņemta netika, Komisija 2022. gada februārī Bulgārijai, Grieķijai, Kiprai, Lietuvai, Rumānijai un Slovākijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Kopš tā laika šīs sešas dalībvalstis atjauninātās kartes joprojām nav pieņēmušas un/vai nav par to ziņojušas Komisijai. Tāpēc Komisija ir nolēmusi šīm sešām dalībvalstīm sniegt argumentētus atzinumus, tām dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Troksnis. Komisija aicina PORTUGĀLI transponēt jaunos noteikumus par trokšņa novērtēšanu

Komisija Portugāli (INFR(2022)0161 un INFR(2022)0165) aicina panākt pilnīgu valsts tiesību aktu atbilstību divām Komisijas direktīvām, ar kurām grozīti attiecīgie Trokšņa direktīvas (Direktīva 2002/49/EK) pielikumi.  Eiropas zaļais kurss izvirza nulles piesārņojuma ieceri, kas paredz risināt arī trokšņa piesārņojuma problēmu, tādējādi labvēlīgi ietekmējot sabiedrības veselību, vidi un klimatneitralitāti. Pirmā lieta attiecas uz izmaiņām pielikumā par devas–iedarbības attiecībām (sakarībām starp devu un ietekmi), kas raksturo to, kādu ietekmi uz cilvēka veselību atstāj eksponētība noteikta līmeņa troksnim. Otrā lieta attiecas uz izmaiņām pielikumā par kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm, ar ko iegūst informāciju par to, kādiem vides trokšņa līmeņiem iedzīvotāji ir eksponēti. Informācija jāizmanto trokšņa kartēšanai un rīcības plānu pieņemšanai pēc trokšņa kartēšanas rezultātiem. Abu Komisijas direktīvu transponēšanas termiņš bija 2021. gada decembris. 2022. gada janvārī Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tomēr līdz šim Portugāle jaunos noteikumus nav transponējusi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi katrā no šīm lietām Portugālei sniegt argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina POLIJU likvidēt šķēršļus tiesu pieejamībai

Komisija Poliju (INFR(2020)2105) aicina novērst šķēršļus tiesu pieejamībai sakarā ar gaisa kvalitātes plāniem saskaņā ar Gaisa kvalitātes direktīvu (Direktīva 2008/50/EK). Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot Gaisa kvalitātes direktīvu. Ja ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, dalībvalstīm saskaņā ar direktīvu ir jāpieņem gaisa kvalitātes plāni un jānosaka tādi pasākumi, lai pārsnieguma periodi būtu iespējami īsāki. Polija nav vides organizācijām vai fiziskām vai juridiskām personām nodrošinājusi tiesības valsts tiesās celt prasību par gaisa kvalitātes plānu neesību vai nepietiekamību. 2020. gada maijā Komisija Polijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Vides organizācijām un fiziskām vai juridiskām personām Polijā joprojām nav tiesību apstrīdēt gaisa kvalitātes plāna saturu un pieprasīt, lai publiskās iestādes izstrādā direktīvas prasībām atbilstošus gaisa kvalitātes plānus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Polijai sniegt argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Papildu argumentēts atzinums

Daba. Komisija aicina ĪRIJU apturēt kūdras rakšanas darbības Natura 2000 teritorijās un šīs teritorijas atjaunot

Komisija Īriju (INFR(2010)2161) aicina veikt pasākumus, ar kuriem apturētu kūdras rakšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), kas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 1992/43/EEK) ir paredzētas augsto purvu un segveida augsto purvu aizsardzībai. Gan paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, gan Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam Eiropas Savienībai izvirzīts mērķis apturēt biodaudzveidības izzušanu, to aizsargājot un atjaunojot. Līdzās to bagātīgajai biodaudzveidībai kūdras purvi, kad tie ir veselīgi, ir svarīgi oglekļa piesaistītāji. To aizsardzība un atjaunošana Īrijai palīdz sasniegt tās mērķus klimata pārmaiņu jomā — ne tikai ar to, ka kūdra paliek zemē, bet arī ar to, ka tiek novērstas ļoti lielās oglekļa un citu gaisa piesārņotāju emisijas, kas rodas, kad kūdra tiek sadedzināta kā kurināmais.  Īrijas iestādes ir veikušas kūdras rakšanas izbeigšanas pasākumus, kuru vidū ir kompensācijas kūdras racējiem. Tomēr rakšana joprojām turpinās un izpildes panākšanas pasākumi, šķiet, ir apstājušies. Dažās augsto purvu ĪADT ir sākti atjaunošanas pasākumi, taču, ņemot vērā šīs prioritārās dzīvotnes nozīmi un nestabilo stāvokli, tie rit pārāk lēni. Attiecībā uz segveida augsto purvu ĪADT, šķiet, nav noteikta nekāda rakšanas kontroles kārtība, rakšana sadzīves lietošanai kontrolēta netiek. 2011. gada janvārī Komisija valstij nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2011. gada jūnijā — argumentētu atzinumu. Pēc ilga dialoga ar Īrijas iestādēm Komisija iepriekš minēto iemeslu dēļ ir nolēmusi Īrijai sniegt papildu argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas nenotiks, Komisija var pieņemt lēmumu lietu pret Īriju nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Zivsaimniecība

Argumentēts atzinums

 

Zivsaimniecības kontroles regula. Komisija aicina FRANCIJU izpildīt zivsaimniecības kontroles noteikumus

Komisija Franciju (INFR(2020)2282) aicina ievērot Zivsaimniecības kontroles regulu (Regula (EK) Nr. 1224/2009), jo īpaši attiecībā uz Francijas floti, kas darbojas ārpus ES ūdeņiem. ES zvejas darbību kontrolei šajos ūdeņos jābalstās uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami ES ūdeņos. Lai sekmīgi sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas ilgtspējas mērķus, Kontroles regula prasa, lai dalībvalstis ieviestu iedarbīgas kontroles un izpildes panākšanas sistēmas. Francija attiecībā uz daļu savas zvejas flotes nav nodrošinājusi pietiekamas kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbības. Konkrētāk, nopietni trūkumi ir vērojami Francijas nozvejas datu vākšanas, validēšanas un apkopošanas sistēmā. Pienācīgas kontroles un izpildes panākšanas trūkums var ietekmēt attiecīgo zvejniecības pārvaldības pasākumu iedarbīgumu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Francijai sniegt argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika atbildēt un novērst konstatētos trūkumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Iekšējais tirgus. Komisija aicina POLIJU ievērot ES noteikumus par preču brīvu kustību 

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Poliju (INFR(2022)2098) par to, ka tā attiecībā uz zāļu paralēlo importu neievēro ES noteikumus par preču brīvu kustību.  Proti, dažas Polijas Zāļu likuma normas par medikamentiem, kas saistītas ar paralēlā importa licences piešķiršanu un derīguma beigām, neatbilst LESD 34. un 36. pantam. Ir īpaši svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, un pilsoņiem un uzņēmumiem ir būtiski, lai tiktu faktiski īstenotas pamatbrīvības. Paralēlā zāļu tirdzniecība ES ļauj vairumtirgotājiem pirkt zāles dalībvalstī, kur cenas ir zemākas, un pārdot citā dalībvalstī, kur cenas ir augstākas. Polijā ir aizliegts paralēlā importa licenci izdot ģeneriskām zālēm, ja agrāk atļautās zāles ir neģeneriskas zāles. Šīs licences atļauj izdot tikai tad, kad gan importētais produkts, gan tā atļautais ekvivalents ir vai nu ģeneriski, vai neģeneriski. Šis aizliegums šķiet nepamatots un nesamērīgs un tādējādi pretrunā LESD 34. un 36. pantam. Līdzīgā kārtā Komisija uzskata, ka pretrunā LESD 34. un 36. pantam ir arī zāļu paralēlā importa licences automātiska izbeigšana gadu pēc attiecīgās tirdzniecības atļaujas termiņa beigām, nepārbaudot, vai nepastāv risks cilvēku veselībai un dzīvībai. Polijai tagad doti divi mēneši Komisijas aizrādījumu ievērošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.  

 

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Komisija pieprasa Grieķijai ievērot ES noteikumus 

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret Grieķiju (INFR(2022)4078) par tās noteikumu neatbilstību ES tiesību aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.  Šie ES noteikumi ir palīdzējuši izveidot mūsdienīgu sistēmu profesionālās kvalifikācijas un pieredzes atzīšanai visā ES. Tie atvieglo speciālistu iespējas sniegt pakalpojumus dažādās dalībvalstīs un garantē patērētāju un pilsoņu aizsardzību augstākā līmenī.  Galvenais, Komisija uzskata, ka Grieķijas noteikumi neatbilst Direktīvai 2005/36/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES, un LESD 45. pantam.  Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem speciālistiem, kuriem citās dalībvalstīs ir skolas direktora un citāda izglītības vadītāja kvalifikācija, darbam Grieķijā ir jāiegūst akadēmiskas, nevis profesionālas kvalifikācijas atzīšana. Tas ir pretrunā Direktīvas 2005/36/EK noteikumiem, kas paredz tādā situācijā piemērot profesionālas kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Tā kā akadēmiskās atzīšanas procedūra ir apgrūtinošāka nekā direktīvā paredzētā profesionālās atzīšanas procedūra, tiek apgrūtināta arī šo ES speciālistu iekļuve Grieķijas darba tirgū. Tagad Grieķijai ir divi mēneši laika reaģēšanai uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Grieķijai argumentētu atzinumu.

 

Tiesai nodotas lietas

Iekšējais pakalpojumu tirgus. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret Beļģiju par to, ka tā nav transponējusi ES noteikumus par jaunā profesiju regulējuma samērīgumu

Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Beļģiju (INFR(2020)0385) un prasīt tai uzlikt finansiālus sodus par to, ka tā nav transponējusi Direktīvu par proporcionalitātes pārbaudi jaunu noteikumu par profesijām novērtēšanai pirms pieņemšanas (Direktīvu (ES) 2018/958). Tiesību aktos ir noteikts, ka dalībvalstīm un šajā jomā kompetentajiem to reģioniem un pašvaldībām jānodrošina, ka visas jaunās prasības attiecībā uz profesijām ir nepieciešamas un līdzsvarotas, tā izvairoties no nesamērīgu šķēršļu uzlikšanas vienotajā tirgū. Direktīva par proporcionalitātes pārbaudi ir spēcīgs instruments, kas visā ES atvieglina speciālistu pielaišanu reglamentētai darbībai un tās veikšanu. Reglamentētās profesijās darbojas ap 22 % Eiropas darbaspēka – ap 50 miljoni cilvēku. Taču pielaišanu darbam tādā profesijā var ierobežot līdz personām, kurām ir īpaša kvalifikācija vai īpašs aizsargāts tituls, piemēram, juristiem vai farmaceitiem. Turklāt bieži pastāv prasības, kas nosaka, kā tādās profesijās var darboties, piemēram, kas var turēt uzņēmuma akcijas vai kā šos pakalpojumus var reklamēt.  Šī direktīva dalībvalstīm bija jātransponē savos tiesību aktos un visi valsts noteiktie transponēšanas pasākumi bija jādara zināmi Komisijai līdz 2020. gada 30. jūlijam. Tā kā attiecīgie valsts noteikumi nebija pieņemti, 2020. gada oktobrī Komisija nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2021. gada 12. novembrī sekoja argumentēts atzinums. Līdz šim brīdim Beļģija nav direktīvu pilnībā transponējusi un nav paziņojusi Komisijai par īstenošanas pasākumiem. Paziņojumu presei var izlasīt šeit.

 

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Laura Bérard, tālr. +32 229 55721; Fiorella Belciu, tālr. +32 229 93734; Yuliya Matsyk, tālr. +32 229 13173)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Atpakaļraidīšanas standarti un procedūras. Komisija aicina BEĻĢIJU, VĀCIJU, GRIEĶIJU un SPĀNIJU izpildīt ES Atgriešanas direktīvas prasības

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma izbeigšanas procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2016)2136) Beļģijai un oficiāla paziņojuma papildu vēstuli Vācijai (INFR(2014)2192), Grieķijai (INFR(2014)2231) un Spānijai (INFR(2014)2261) par to, ka tās neievēro ES noteikumus par nelikumīgi uzturošos trešo valstu piederīgo atpakaļraidīšanu (Direktīvu 2008/115/EK). Atgriešanas direktīvas pilnīgas ievērošanas nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums vienotas ES atpakaļraidīšanas sistēmas izveidei, kas izklāstīta Migrācijas un patvēruma paktā. Direktīva izveido vienotu noteikumu kopumu tādu trešo valstu piederīgo atpakaļraidīšanai, kuri neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstī, vienlaikus veicinot nelegālo imigrantu brīvprātīgu atgriešanos savā zemē. Komisija uzskata, ka Beļģija, Vācija, Grieķija un Spānija ir nepareizi transponējušas dažus direktīvas noteikumus, un tagad tām divu mēnešu laikā jāatbild uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja nebūs saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt attiecīgajām dalībvalstīm izdot argumentētu atzinumu.

 

Eiropas ceļošanas dokuments personu atgriešanai. Komisija aicina ITĀLIJU un MALTU ievērot Regulu par Eiropas ceļošanas dokumenta izveidi personu atgriešanai

Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2022)2006) un Maltai (INFR(2022)2007), pieprasot tām tiesību aktos pareizi transponēt ES noteikumus par Eiropas ceļošanas dokumenta izveidi dalībvalstīs nelikumīgi uzturošos trešo valstu piederīgo atpakaļraidīšanai (Regula (ES) 2016/1953). Regulas mērķis ir izveidot formatējuma, drošības elementu un tehnisko specifikāciju ziņā vienotu Eiropas ceļošanas dokumentu personu atpakaļraidīšanai. Eiropas ceļošanas dokumenta atpakaļraidīšanas vajadzībām efektīva izmantošana atvieglo atpakaļraidīšanu kopsakarā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai citu kārtību, par ko Savienība vai dalībvalstis nolīgušas ar trešām valstīm, kā arī samazina administratīvo slodzi dalībvalstīm un trešām valstīm. Itālija un Malta nav izveidojušas un nosūtījušas šā dokumenta paraugu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Itālijai un Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, un tām tagad divos mēnešos jāatbild un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

Cīņa ar smagiem noziegumiem. Komisija mudina HORVĀTIJU, SOMIJU un ĪRIJU paziņot par visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai transponētu direktīvu par ES noteikumiem, kas atvieglo piekļuvi finansiālai informācijai, lai apkarotu noziedzīgus nodarījumus

Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu Horvātijai (INFR(2021)0431), Somijai (INFR(2021)0421) un Īrijai (INFR(2021)0441) par to, ka tās nav paziņojušas Komisijai par saviem pasākumiem, kuros transponēti ES noteikumi, kas atvieglo finansiālas un citādas informācijas izmantošanu cīņā ar noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem (Direktīvu (ES) 2019/1153). Direktīvas mērķis ir apkarot naudas mazgāšanu, terorisma finansēšanu un citus smagus nodarījumus, nodrošinot izraudzītajām tiesībaizsardzības iestādēm, ieskaitot līdzekļu atguves dienestus, vieglāku piekļuvi informācijai par bankas kontiem un veicinot labāku sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm un finansiālās izlūkošanas vienībām. Tā arī atvieglo informācijas apmaiņu ar Eiropolu – Eiropas Savienības tiesībaizsardzības sadarbības aģentūru. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi bija jāpaziņo Komisijai līdz 2021. gada 1. augustam. Tā kā Horvātija, Somija un Īrija bija nokavējušas sākotnējo termiņu, 2021. gada septembrī visām trim dalībvalstīm Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Attiecīgās dalībvalstis sniedza atbildes 2021. gada novembrī. Līdz šim brīdim Horvātija, Somija un Īrija nav Komisijai darījušas zināmus transponēšanas pasākumus. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

 

4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679)

 

Argumentēti atzinumi

Trauksmes cēlēju aizsardzība. Eiropas Komisija sper nākamo soli BEĻĢIJAS, AUSTRIJAS, RUMĀNIJAS un SLOVĒNIJAS pārkāpuma izbeigšanā 

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu pārkāpuma izbeigšanas procedūrā pret Beļģiju (INFR(2022)0011), Austriju (INFR(2022)0004), Rumāniju (INFR(2022) 0167) un Slovēniju (INFR(2022)0181) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvu (Direktīvu 2019/1937). Dalībvalstīm noteiktais direktīvas transponēšanas termiņš bija 2021. gada 17. decembris. 2022. gada janvārī Komisija 24 dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka noteiktajā termiņā nav veikta transponēšana un transponēšanas pasākumi nav paziņoti Komisijai. 2022. gada jūlijā Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu 15 dalībvalstīm, kuras vēl nebija paziņojušas par pilnīgu transponēšanu. Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu arī šīm četrām dalībvalstīm, kuras vēl nav darījušas zināmus pilnīgus transponēšanas pasākumus, un tām tagad ir divi mēneši laika atbildei. Ja to atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var pieņemt lēmumu šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Patērētāju tiesību aizsardzība Komisija sūta argumentētu atzinumu septiņām dalībvalstīm par Patērētāju tiesību modernizācijas direktīvas netransponēšanu

Šodien Eiropas Komisija nolēma veikt tālākus pasākumus pārkāpuma izbeigšanas procedūrā pret Īriju (INFR(2022)0099), Itāliju (INFR(2022)0107), Luksemburgu (INFR(2022)0120), Maltu (INFR(2022)0135), Poliju (INFR(2022)0151), Slovēniju (INFR(2022)0182) un Slovākiju (INFR(2022)0189), jo tajās nav transponēta Direktīva (ES) 2019/2161 par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizāciju. Patērētāju tiesību modernizācijas direktīva groza četras direktīvas: Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Direktīvai bija jābūt transponētai dalībvalstu tiesību aktos 2021. gada 28. novembrī. 2022. gada janvārī Komisija 22 dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli par kavēšanos ar transponēšanu. Šodien Komisija sper nākamo soli pienākumu izpildes nodrošināšanas procedūrā pret šīm septiņām dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Tām doti divi mēneši atbildei uz Komisijas argumentēto atzinumu. Ja atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var nolemt šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesības uz informāciju kriminālprocesā. Komisija veic nākamos pasākumus pārkāpuma izbeigšanā pret ĪRIJU un PORTUGĀLI

Šodien Eiropas Komisija nolēma spert nākamo soli procedūrās pret Īriju (INFR(2021)2099) un Portugāli (INFR(2021)2101), kas nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīvu 2012/13/ES). Minētā direktīva ir viena no sešām, ko ES pieņēmusi, lai radītu kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā ES tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turamo un apsūdzēto tiesības. 2021. gada septembrī Komisija nosūtīja Īrijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstules, mudinot tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu Komisijas konstatētos trūkumus tiesību uz informāciju par noteiktām tiesībām transponēšanā, kā arī paziņojumu par tiesībām un paziņojumu par tiesībām Eiropas apcietināšanas ordera procedūrā attiecībā uz Portugāli. Īrijas un Portugāles atbildēs Komisijas aizrādījumi nebija pietiekami ievēroti. Tāpēc šodien Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu. Abām dalībvalstīm doti divi mēneši atbildei uz Komisijas argumentēto atzinumu. Ja atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var pieņemt lēmumu šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Procesuālās tiesības kriminālprocesā Komisija nosūta argumentētus atzinumus IGAUNIJAI, POLIJAI un SOMIJAI par ES noteikumu par nevainīguma prezumpciju nepilnīgu transponēšanu.

Šodien Eiropas Komisija nolēma virzīties tālāk pārkāpuma izbeigšanas procedūrā pret Igauniju (INFR(2020)2348), Poliju (INFR(2020)2351) un Somiju (INFR(2020)2350), jo tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu par nevainīguma prezumpcijas un tiesību būt klāt izskatīšanā tiesā stiprināšanu kriminālprocesā. Minētā ir arī viena no sešām direktīvām, ko ES pieņēmusi, lai radītu vienotus minimālus standartus, kas nodrošina, ka visā ES tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turamo un apsūdzēto tiesības. Komisija uzskata, ka Igaunijas, Polijas un Somijas paziņotie transponēšanas pasākumi ir tikai daļēja Direktīvas (ES) 2016/343 transponēšana. Respektīvi, Komisija ir konstatējusi trūkumus, kas skar pārsteidzīgas publiskas norādes uz vainu un atbilstošu korektīvu pasākumu pieejamību. 2022. gada februārī Komisija šīm trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā atbildēs nebija pietiekami ievēroti Komisijas aizrādījumi, Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu. Igaunijai, Polijai un Somijai tagad ir divi mēneši laika atbildei. Ja aizrādījumi nebūs ievēroti, Komisija var pieņemt lēmumu šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

ES līgumtiesības. Komisija aicina POLIJU, SLOVĒNIJU un SLOVĀKIJU pilnībā transponēt Preču pārdošanas direktīvu un Digitālā satura direktīvu

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Polijai (INFR(2021)0479-0480), Slovēnijai (INFR(2021)0503-0504) un Slovākijai (INFR(2021)0510-0511), jo tās nav pilnībā transponējušas Preču pārdošanas direktīvu (Direktīvu (ES) 2019/771) un Digitālā satura direktīvu (Direktīvu (ES) 2019/770). Dalībvalstīm noteiktais abu direktīvu transponēšanas termiņš bija 2021. gada 1. jūlijs. 2021. gada septembrī Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli 20 dalībvalstīm, tās aicinot minētās direktīvas transponēt. Tā kā Polijas, Slovēnijas un Slovākijas atbildēs Komisijas aizrādījumi nebija pietiekami ievēroti, Komisija šodien nolēma izsūtīt argumentētus atzinumus. Tagad šīm trijām dalībvalstīm ir divi mēneši laika atbildei. Ja atbilde nebūs apmierinoša, Komisija var pieņemt lēmumu lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Tiesai nodotas lietas

Ieguldītāju pilsonības programmas. Komisija nodod Eiropas Savienības Tiesai MALTAS lietu

Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Maltu (INFR(2020)2301) sakarā ar pilsonības piešķiršanas ieguldītājiem shēmu – tā dēvētām “zelta pasēm”. Komisija uzskata, ka sistemātiska valsts piederības un caur to ES pilsonības piešķiršana par iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem bez īstenas saiknes ar attiecīgo dalībvalsti apdraud Līguma (LESD 20. p.) noteiktās ES pilsonības statusu un nav savienojama ar lojālas sadarbības principu (LESD 4. p. 3. pk.). Pēc Krievijas kara Ukrainā Malta šo shēmu apturēja attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas piederīgajiem. Lai gan tas bija pozitīvs solis, Malta turpina šo shēmu piemērot pārējo valstu piederīgajiem un nav paudusi nodomu to izbeigt. Tā kā Maltas atbildē uz Komisijas argumentēto atzinumu aizrādījumi nav pienācīgi ievēroti, Komisija šodien nolēma vērsties pret Maltu Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija pieejama paziņojumā presei.

 

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661, Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 2 298 13 25)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Enerģētikas savienības un klimatrīcības pārvaldība. Komisija mudina BULGĀRIJU, ĪRIJU, POLIJU un RUMĀNIJU paziņot par ilgtermiņa stratēģijām

Komisija šodien nolēma Bulgārijai (INFR(2022)2086), Īrijai (INFR(2022)2088), Polijai (INFR(2022)2089) un Rumānijai (INFR(2022)2090) nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav paziņojušas nacionālās ilgtermiņa stratēģijas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Stabilas ilgtermiņa stratēģijas ir priekšnoteikums tam, lai izdotos panākt vajadzīgo ekonomikas pārveidi un plašākos ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī virzītos uz Parīzes nolīgumā nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem klimata jomā. 2019. gadā Eiropas Savienība pabeidza savu ilgtermiņa stratēģiju, kuras pamatmērķis ir līdz 2050. gadam Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā ES ir noteikusi klimatneitralitātes mērķi tiesību aktos un skaidru starpposma mērķrādītāju — līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pārvaldības regulā ir izklāstīts, kādā procesā dalībvalstīm līdz 2020. gada 1. janvārim jāsagatavo pirmās ilgtermiņa stratēģijas ar vismaz 30 gadu perspektīvu un pēc tam ik pēc 10 gadiem — jaunas stratēģijas. Bulgārija, Īrija, Polija un Rumānija Komisijai savas nacionālās ilgtermiņa stratēģijas vēl nav iesniegušas. Attiecīgo dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, kuru laikā atbildēt un Komisiju iepazīstināt ar stratēģijām. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt dalībvalstīm nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Elektroapgādes drošība. Komisija aicina AUSTRIJU iesniegt elektroenerģētikas riskgatavības plānu

Komisija šodien nolēma Austrijai (INFR(2022)2105) nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā prasīts, lai tā iesniedz elektroenerģētikas riskgatavības plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2019/941 par riskgatavību elektroenerģijas sektorā. Šīs regulas mērķis ir novērst un pārvaldīt elektroenerģētiskās krīzes, kā arī sagatavoties tām, ievērojot dalībvalstu solidaritātes un pārredzamības principus un vienlaikus nodrošinot konkurenciālu iekšējo elektroenerģijas tirgu. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir Komisijai jāpaziņo noteikta informācija, arī elektroenerģētikas riskgatavības plāns ar pasākumiem elektroenerģētisko krīžu prognozēšanai un pārvarēšanai. Austrija savu riskgatavības plānu nav paziņojusi, un tagad tās rīcībā ir divi mēneši, kuru laikā atbildēt un Komisiju ar plānu iepazīstināt. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt dalībvalstīm nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Iekšējais enerģijas tirgus. Komisija aicina DĀNIJU un FRANCIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu

Komisija šodien nolēma Dānijai (INFR(2022)2102) un Francijai (INFR(2022)2103) nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās tikai daļēji paziņojušas par valsts pasākumiem, ar kuriem transponē ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu; minētie noteikumi noteikti Direktīvā (ES) 2019/944, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES. Šī direktīva nosaka galvenos elektroenerģētikas nozares organizācijas un darbības noteikumus, kuru mērķis ir visā Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurenciālus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus tirgus. Direktīvas transponēšanas termiņš apritēja 2020. gada 31. decembrī. Pēc šodienas oficiālā paziņojuma vēstulēm Dānijai un Francijai tagad doti divi mēneši Komisijai paziņot par transponēšanas pasākumiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt dalībvalstīm nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Drošuma pamatstandarti. Komisija aicina BULGĀRIJU ievērot ES tiesību aktus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu

Komisija šodien nolēma Bulgārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2104), kurā prasīts valsts tiesību aktos pareizi transponēt pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Tomēr Komisija uzskata, ka Bulgārija joprojām nav pareizi transponējusi dažas tiesību akta prasības. Direktīva modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu un nosaka drošuma pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada eksponētība šim starojumam. Tajā ir arī noteikumi par gatavību ārkārtas situāciju un reaģēšanu šādās situācijās; tie tika pastiprināti pēc Fukušimas kodolavārijas. Bulgārijai doti divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

Atjaunīgā enerģija. Komisija mudina DĀNIJU un FRANCIJU pilnībā transponēt Atjaunojamo energoresursu direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Dānijai (INFR(2021)0195) un Francijai (INFR(2021)0238) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītos ES noteikumus par atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgo energoresursu enerģijas plašākai apguvei ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tajā ir noteikts saistošs ES līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un tajā iekļauti arī pasākumi, kas nodrošina, ka atbalsts atjaunīgajai enerģijai ir izmakslietderīgs un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Tā arī atvieglo iedzīvotāju iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Tā arī nostiprina bioenerģijas ilgtspējas nodrošināšanas kritērijus. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2021. gada jūlijā Komisija šīm dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim Dānija un Francija direktīvu ir transponējušas tikai daļēji. Tagad tām ir divi mēneši izpildīt transponēšanas pienākumu un atbildēt Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ēku energosniegums. Komisija mudina BEĻĢIJU, VĀCIJU un AUSTRIJU pilnībā transponēt Ēku energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma Beļģijai (INFR(2020)0135), Vācijai (INFR(2020)0164) un Austrijai (INFR(2020)0127) sniegt argumentētus atzinumus par to, ka tās nav valsts tiesību aktos pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko grozīta Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošā satvara stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes (energosnieguma) prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija valstu tiesību aktos jātransponē līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par pilnīgu direktīvas transponēšanu. Izskatījusi valstu paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka Beļģija, Vācija un Austrija šo direktīvu vēl aizvien nav pilnībā transponējušas. Tagad tām ir divi mēneši izpildīt transponēšanas pienākumu un par to paziņot Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Energoefektivitāte. Komisija mudina AUSTRIJU un SLOVĒNIJU pilnībā transponēt Energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma Austrijai (INFR(2020)0498) un Slovēnijai (INFR(2020)0561) nosūtīt argumentētus atzinumus par to, ka tās nav pilnībā transponējušas pārskatīto Energoefektivitātes direktīvu (Direktīva (ES) 2018/2002). Direktīvas mērķis ir izveidot vienotu pasākumu satvaru energoefektivitātes veicināšanai, un tā nosaka saistošu ES energoefektivitātes mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 32,5 %. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 25. oktobrim. Austrija un Slovēnija, kuras noteiktajā termiņā nebija paziņojušas par pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas pilnīgu transponēšanu, 2020. gada novembrī saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc valsts transponēšanas pasākumu pārbaudes Komisija uzskata, ka transponēšana vēl aizvien nav pabeigta. Tagad abām dalībvalstīm ir divi mēneši laika atbildēt. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Radioaktīvie atkritumi. Komisija mudina AUSTRIJU pieņemt radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu saskaņā ar ES noteikumiem

Komisija nolēmusi Austrijai nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2020)2265) tāpēc, ka tā pieņēmusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu, kas pilnībā neatbilst Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu direktīvai (Padomes Direktīva 2011/70/Euratom). Radioaktīvie atkritumi rodas ne tikai elektroenerģijas ražošanā kodolelektrostacijās, bet arī radioaktīvo materiālu neenerģētiskā izmantošanā medicīnas, pētniecības, rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka radioaktīvie atkritumi rodas visās dalībvalstīs. Lai garantētu augstu drošuma līmeni un nepieļautu nepienācīgas nastas uzkraušanu nākamajām paaudzēm, direktīva izveido satvaru atbildīgai un drošai nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Galvenais, tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno valsts programmas visas nostrādātās kodoldegvielas un to teritorijā radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no to rašanās līdz likvidēšanai. Tās mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un sabiedrību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Tika konstatēts, ka Austrijas iesniegtā valsts programma neatbilst dažām direktīvas prasībām. Tagad Austrijai ir divi mēneši laika Komisijas konstatētās nepilnības novērst. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Tiesai nodotas lietas

Drošuma pamatstandarti. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret LATVIJU, kas nav pilnībā transponējusi ES pretradiācijas aizsardzības tiesību aktus Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Latviju (INFR(2020)2078), jo tā nav pilnībā transponējusi pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom). 2021. gada decembrī Komisija Latvijai nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā tai lūdza Komisijai paziņot visus direktīvas transponēšanas pasākumus. Kopš tā laika Latvija ir paziņojusi par papildu transponēšanas pasākumiem, bet visus direktīvas noteikumus izpildījusi vēl nav. Tāpēc Komisija lietu pret Latviju nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Ar paziņojumu presei var iepazīties šeit.

 

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina VĀCIJU diskriminācijas novēršanai pieskaņot ES tiesību aktiem noteikumus par pabalstu aprēķināšanu pārrobežu darba ņēmējiem

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)4077) par darba un slimības pabalsta un bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas metodi, kas šķiet radām nelabvēlīgāku situāciju darba ņēmējiem, kurus nodarbina Vācijā, bet kuri dzīvo kaimiņvalstīs. Saskaņā ar Vācijas tiesību normām vairākus pabalstus, piemēram, saīsināta darba laika pabalstu (Kurzarbeitergeld), bezdarbnieka pabalstu (Arbeitslosengeld) un slimības pabalstu (Krankengeld), aprēķina pēc neto ienākumiem. Tas nozīmē, ka to summa tiek samazināta par nosacītu Vācijas ienākuma nodokli, taču Vācijā tādas atlaides ir atbrīvotas no nodokļa. Tomēr dažās divpusējās konvencijās, kas noslēgtas starp Vāciju un tās kaimiņvalstīm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, tiesības uzlikt nodokļus tādām atlaidēm tiek piešķirtas tikai kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kurās šie darba ņēmēji dzīvo pastāvīgi. Šajos gadījumos neto algas aprēķināšanas metode rada nelabvēlīgāku attieksmi pret pārrobežu darba ņēmējiem, kuri strādā Vācijā, bet dzīvo citās dalībvalstīs, salīdzinājumā ar darba ņēmējiem, kuri ir Vācijas pastāvīgie iedzīvotāji. Atšķirībā no viņu kolēģiem, kuri pastāvīgi dzīvo Vācijā, pārrobežu darba ņēmējiem, kuri Vācijā pastāvīgi nedzīvo, ir jāmaksā nodoklis par pabalstiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz neto algu viņu piederības valstī, un viņiem nav tiesību pieprasīt atskaitījumus par Vācijā iekasētajiem nosacītajiem nodokļiem. Šāda pieeja ir pretrunā Eiropas Savienības Tiesas iedibinātajai judikatūrai par pabalstu aprēķināšanas noteikumiem, ņemot vērā tās diskriminatīvismu pret pārrobežu darba ņēmējiem (C-172/11, Erny). Tāpēc Komisija uzskata, ka Vācijas “neto ienākumu” aprēķināšanas metode vairākiem pabalstiem negatīvi ietekmē pārrobežu darba ņēmējus, kuri izmanto LESD 45. pantā un Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā piešķirtās brīvības. Tagad Vācijai doti divi mēneši atbildei uz Komisijas aizrādījumiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

Komisija mudina BEĻĢIJU un LUKSEMBURGU transponēt jaunos noteikumus par akcīzes nodokli

Šodien Komisija nolēma Beļģijai (INFR(2022)0013) un Luksemburgai (INFR(2022)0121) nosūtīt argumentētu atzinumu par to, ka tās nav savos tiesību aktos transponējušas Direktīvu (ES) 2020/262 (pārstrādāto redakciju), kas nosaka vispārējo akcīzes nodokļa piemērošanas režīmu. Šajā direktīvā, kas atceļ un aizstāj Direktīvu 2008/118/EK, ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami visiem produktiem, uz kuriem attiecas akcīzes nodoklis. Tajā ir iekļauta virkne jaunu noteikumu, kas būs piemērojami no 2023. gada 13. februāra. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 31. decembrim. 2022. gada janvārī oficiāla paziņojuma vēstuli par šo jautājumu Komisija nosūtīja 16 dalībvalstīm, to vidū Beļģijai un Luksemburgai. Līdz šim brīdim Beļģija un Luksemburga nav Komisijai darījušas zināmus transponēšanas pasākumus. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Izbeigtas lietas

Komisija slēdz pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret SPĀNIJU, kas atcēlusi nesamērīgus sodus par to, ka nodokļu maksātāji nav ziņojuši par ES un EEZ dalībvalstīs turētiem aktīviem (“Modelo 720”).

Komisija šodien nolēma slēgt pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret Spāniju (INFR(2014)4330) par nesamērīgu sodu piemērošanu Spānijas nodokļu maksātājiem par to, ka viņi nav iesnieguši deklarāciju par ārvalstīs turētiem aktīviem, izmantojot tiešsaistes veidlapu ar nosaukumu “Modelo 720”. Komisija bija lietu nodevusi Eiropas Savienības Tiesai, jo pēc 2017. gada 17. februāra argumentētā atzinuma Spānija nebija grozījusi īpašo sodīšanas režīmu. 2022. gada 27. janvāra nolēmumā Tiesa uzturēja spēkā Komisijas atzinumu. Pēc tam Spānija ir nolēmusi atcelt īpašos noteikumus par sodiem, kas tika novērtēti kā nesamērīgi; par informācijas sniegšanas pienākuma neizpildi tagad soda saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par ziņošanas pienākumiem. Līdz ar to ES tiesību pārkāpumi ir novērsti un pārkāpuma izbeigšanas procedūra tiek slēgta.

 

Komisija slēdz pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret ČEHIJU, SPĀNIJU un KIPRU, kuras nebija darījušas zināmus savus transponēšanas pasākumus, kas saistīti ar galvenajām direktīvām par nodokļu apiešanas prakses novēršanas noteikumiem un nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu Eiropas Savienībā

Komisija šodien nolēma slēgt pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret Čehiju (INFR/2021/2051), Spāniju (INFR/2019/0198 un INFR/2019/0040) un Kipru (INFR/2019/0168 un INFR/2021/2094) par to, ka nav darīti zināmi valsts pasākumi, ar kuriem transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu Eiropas Savienībā (DRM), kā arī valstu pasākumi, ar kuriem tiek transponēta Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164 un Padomes 2017. gada 29. maija Direktīva (ES) 2017/952, kurā ir noteikumi par nodokļu apiešanas praksi, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību (ATAD1) un hibrīdneatbilstību trešām valstīm. Lēmums pieņemts tāpēc, ka minētās valstis ir iesniegušas pilnīgu paziņojumu par attiecīgiem transponēšanas pasākumiem.

 

 

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: (Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Autotransports. Komisija aicina SOMIJU, VĀCIJU un ITĀLIJU transponēt ES noteikumus par ceļu lietošanas maksas elektronisku iekasēšanu

Komisija aicina Somiju (INFR(2022)2108), Vāciju (INFR(2022)2107) un Itāliju (INFR(2022)2109) savos tiesību aktos pilnīgi transponēt visus nepieciešamos Eiropas ceļu lietošanas maksas elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) direktīvas (Direktīvas (ES) 2019/520) noteikumus. EETS ir maksas iekasēšanas sistēma, kas ES ceļu lietotājiem visās dalībvalstīs ļauj samaksāt ar vienu abonēšanas līgumu, vienam pakalpojumu sniedzējam un ar vienu transportlīdzeklī uzstādītu ierīci. Direktīvai ir divi mērķi: nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēju un veicināt pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu. Šīs direktīvas transponēšanas termiņš bija 2021. gada 19. oktobris. Pēc novērtēšanas Komisija secināja, ka noteikumi nav pilnībā transponēti trijās attiecīgajās dalībvalstīs. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Somijai, Vācijai un Itālijai, kam tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Ostu darbinieki. Komisija aicina MALTU pareizi piemērot ES tiesību normas

Komisija aicina Maltu (INFR(2022)4020) savam ostas darbinieku režīmam pareizi piemērot ES tiesību normas. Maltas režīmā ostas darbiniekiem ir kvotu un atļauju shēma visiem ostas darbiniekiem un sistēmas ietvaros preferenciāla shēma pieredzējušo ostas darbinieku ģimenes locekļiem. Komisija aizrāda, ka tiesiskais un normatīvais satvars, kas attiecas uz ostas darbaspēku Maltā, neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 45., 49. un 56. pantam par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, iedibināšanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tāpēc Komisija sūta Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas aprādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

Autotransports. Komisija aicina SLOVĒNIJU atvērt savu tirgu Eiropas ceļu lietošanas maksas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu sniedzējiem

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Slovēnijai (INFR(2020)2357) , kas nav izpildījusi Direktīvas 2004/52/EK un Lēmuma 2009/750/EK uzlikto pienākumu Slovēnijas maksas ceļu apgabalos uzņemt Eiropas ceļu lietošanas maksas elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) pakalpojumu sniedzējus. Eiropas noteikumi attiecas uz ceļu lietošanas maksas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū, un tiem ir būtiska nozīme kopīga EETS pakalpojumu tirgus izveidē Eiropā, kā arī sadarbspējas nodrošināšanā lietotāju interesēs. Ir jānoslēdz līgumsarunas starp maksas uzlicējiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai EETS pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu taisnīgu un nediskriminatīvu piekļuvi maksas iekasēšanas tirgum. Slovēnijai tagad doti divi mēneši argumentētajā atzinumā minēto problēmu atrisināšanai; pretējā gadījumā Komisija var nolemt Slovēnijas lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Autotransports. Komisija aicina LUKSEMBURGU un SLOVĀKIJU transponēt ES noteikumus par ceļu lietošanas maksas elektronisku iekasēšanu

Šodien Komisija nolēma Luksemburgai (INFR(2021)0534) un Slovākijai (INFR(2021)0544) nosūtīt argumentētu atzinumu par to, ka tās nav savos tiesību aktos iestrādājušas visus nepieciešamos Eiropas ceļu lietošanas maksas elektroniskās iekasēšanas (EETS) direktīvas (Direktīvas (ES) 2019/520) noteikumus. EETS ir maksas iekasēšanas sistēma, kas ES ceļu lietotājiem visās dalībvalstīs ļauj samaksāt ar vienu abonēšanas līgumu, vienam pakalpojumu sniedzējam un ar vienu transportlīdzeklī uzstādītu ierīci. Direktīvai ir divi mērķi: nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēju un veicināt pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu. Direktīvas transponēšanas termiņš bija 2021. gada 19. oktobris. 2021. gada novembrī Komisija nosūtīja Luksemburgai un Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstules un uzskata, ka abās dalībvalstīs ES noteikumi vēl nav pilnīgi transponēti. Tāpēc Komisija abām dalībvalstīm izdod argumentētu atzinumu. Ja divu mēnešu laikā no tām netiks saņemtas apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Autotransports. Komisija mudina HORVĀTIJU, ITĀLIJU, KIPRU, LUKSEMBURGU, MALTU, NĪDERLANDI, PORTUGĀLI un SLOVĒNIJU paziņot par pasākumiem, ar kuriem tās īsteno noteikumus par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā

Šodien Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu Horvātijai (INFR(2022)0222), Itālijai (INFR(2022)0231), Kiprai (INFR(2022)0198), Luksemburgai (INFR(2022)0235), Maltai (INFR(2022)0240), Nīderlandei (INFR(2022)0243), Portugālei (INFR(2022)0251) un Slovēnijai (INFR(2022)0260) par to, ka tās nav paziņojušas Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai transponētu Direktīvu (ES) 2020/1057 par autotransporta vadītāju norīkošanu darbā. Šie noteikumi nodrošina, ka norīkotie autovadītāji uzņēmējā dalībvalstī saņem atlīdzību par laikposmu, kurā viņi ir norīkoti darbā. Tie arī paredz slēgtu administratīvo prasību sarakstu uzņēmumiem, kuri norīko transportlīdzekļu vadītājus uz citu dalībvalsti, un visā ES saskaņo inspekcijas pasākumus. Termiņš paziņošanai par direktīvas transponēšanas pasākumiem bija 2022. gada 2. februāris. Komisija ir nolēmusi šodien izdot argumentētu atzinumu astoņām attiecīgajām dalībvalstīm, dodot tām divus mēnešus atbildei un vajadzīgo pasākumu veikšanai. Ja visi valstu īstenošanas pasākumi netiks pilnībā paziņoti, Komisija var nolemt šīs lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Jūras transports. Komisija aicina PORTUGĀLI ievērot ES noteikumus par kuģu aprīkojumu

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Portugālei argumentētu atzinumu (INFR(2020)2007) par ES kuģu aprīkojuma normu (Direktīvas 2014/90/ES) neievērošanu. Kuģu aprīkojuma direktīva (MED) ES karoga kuģos saskaņo aprīkojuma drošuma noteikumus par glābšanas vestēm, notekūdeņu attīrīšanas sistēmām un radariem. Kad kuģis pāriet zem Portugāles karoga, Portugāle neizsniedz prasītos sertifikātus, kas apliecina atbilstoši MED apstiprinātā aprīkojuma līdzvērtību. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot Portugālei argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Jūras transports. Komisija aicina ČEHIJU transponēt ES noteikumus par jūrnieku minimālo sagatavotību un citu dalībvalstu izdotu jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Čehijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0391) par to, ka tā nepilnīgi transponējusi ES noteikumus par jūrnieku minimālo sagatavotību (Direktīvu (ES) 2019/1159). Minētie noteikumi uzlabo Savienības jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, izstrādājot jūrniecības apmācību un sertifikāciju saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas attiecīgo konvenciju. Līdz 2021. gada 2. augustam dalībvalstīm bija jāpieņem direktīvas transponēšanai nepieciešamie pasākumi. Tagad Čehijai doti divi mēneši atbildei uz argumentēto atzinumu. Pretējā gadījumā Komisija var lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem. Komisija mudina ČEHIJU, LUKSEMBURGU, POLIJU un PORTUGĀLI transponēt ES noteikumus par iekšzemes kuģošanas profesionālo kvalifikāciju

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Čehijai (INFR(2022)0200) Luksemburgai (INFR(2022)0233 un INFR(2022)0234), Polijai (INFR(2022)0245 un INFR(2022)0246) un Portugālei (INFR(2022)0249 un INFR(2022)0250) par to, ka tai nav paziņots par valstu pasākumiem, ar kuriem transponēta Direktīva (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2020/12, kas to papildina. Direktīvā (ES) 2017/2397 izklāstīti nosacījumi un procedūras to personu kvalifikācijas apliecināšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa ekspluatācijā Savienības iekšējos ūdensceļos, un tādas kvalifikācijas atzīšanai dalībvalstīs. Sertifikācijas mērķis ir atvieglot mobilitāti, nodrošināt kuģošanas drošumu un cilvēku dzīvības un vides aizsardzību. Direktīvā (ES) 2020/12, papildinot Direktīvu (ES) 2017/2397, ir noteikti saskaņoti zināšanu, prasmju un iemaņu standarti praktiskiem pārbaudījumiem, veselības stāvoklim un trenažieru apstiprināšanai. Ja divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem. Komisija mudina HORVĀTIJU, ČEHIJU, LUKSEMBURGU, POLIJU, PORTUGĀLI un SPĀNIJU transponēt ES noteikumus par pārejas pasākumiem trešu valstu apliecību atzīšanai.

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Horvātijai (INFR(2022)0223), Čehijai (INFR(2022)0202), Luksemburgai (INFR(2022)0237), Polijai (INFR(2022)0248), Portugālei (INFR(2022)0253) un Spānijai (INFR(2022)0216), jo tās nav paziņojušas Komisijai, kā transponējušas Direktīvu (ES) 2021/1233, kas groza Direktīvu (ES) 2017/2397, par pārejas pasākumiem trešu valstu iekšzemes kuģniecības apliecību atzīšanai. Direktīvā (ES) 2017/2397 ir izklāstīti pārejas pasākumi, kas nodrošina, ka kvalifikācijas apliecības, darba grāmatiņas un kuģa žurnāli, kas izdoti pirms direktīvas transponēšanas perioda beigām, paliek spēkā, kamēr kvalificēti komandas locekļi piesakās uz Savienības kvalifikācijas apliecību vai citu par līdzvērtīgu atzītu apliecību. Atskaitot Reinas kuģošanas licences, šie pārejas pasākumi neattiecas uz trešu valstu izdotām kvalifikācijas apliecībām, darba grāmatiņām un kuģa žurnāliem, ko dalībvalstis patlaban atzīst. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz Direktīvā (ES) 2017/2397 paredzēto trešu valstu dokumentu atzīšanas sistēmu, Direktīva (ES) 2021/1233 nosaka pārejas pasākumus, kas ļauj trešām valstīm savas prasības pieskaņot ES tiesību normās noteiktajām prasībām. Tā kā Komisija nav saņēmusi nepieciešamos transponēšanas pasākumus, tā ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus šīm sešām dalībvalstīm, ka tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un jāveic nepieciešamie pasākumi. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

 

8. Finansiālā stabilitāte, finansiālie pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina GRIEĶIJU tiesību aktus, kas reglamentē maksas satelītu radio un televīzijas pakalpojumu sniegšanu, saskaņot ar kapitāla brīvu kustību un iedibināšanās brīvību.

Šodien Komisija nosūtīja Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)4080) par tās tiesību aktiem, kas reglamentē satelītu radio un televīzijas maksas pakalpojumu sniegšanu. Grieķijas tiesību akti pašlaik aizliedz satelītu radio un televīzijas maksas pakalpojumu licences turētājam un tā akcionāriem, ar to saistītām personām un uzņēmumiem dalību un kontroli citu radio vai televīzijas satura nodrošinātājos, kuri darbojas zemes bezmaksas vai maksas radio vai televīzijas tīklos. Komisija uzskata, ka tā tiek nepamatoti ierobežota LESD 63. respektīvi 49. pantā noteiktā kapitāla kustības brīvība un iedibināšanās brīvība, liedzot potenciālajiem ieguldītājiem ieguldīt radio vai televīzijas satura nodrošinātājos, kuri darbojas zemes bezmaksas vai maksas radio vai televīzijas tīklos. Ja divu mēnešu laikā no Grieķijas nebūs apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

Komisija mudina LATVIJU un NĪDERLANDI savos tiesību aktos pilnīgi transponēt regulatīvo šķēršļu novākšanu saskaņā ar Fondu pārrobežu izplatīšanas direktīvu

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Latvijai (INFR(2021)0465) un Nīderlandei (INFR(2021)0476), jo tās nepilnīgi transponējušas Direktīvu 2019/1160/ES par grozījumiem Direktīvā par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU direktīvā 2009/65/EK) un Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu (AIFP direktīvu 2011/61/ES) attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu. Direktīvas par fondu pārrobežu izplatīšanu mērķis ir likvidēt regulatīvos šķēršļus kolektīvo ieguldījumu fondu izplatīšanai, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības uzdevumiem. Šo noteikumu nolūks ir uzlabot pārredzamību un nodrošināt vienotu piekļuvi informācijai par valstu noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecības prasībām, regulatīvajām maksām un nodevām, ko iekasē valstu kompetentās iestādes. Direktīva ļauj arī vienkāršāk izstāties no uzņēmējas valsts tirgus (paziņojumu atsaukšana) un ļauj pārvaldības sabiedrībām izvēlēties elastīgākus un lētākus veidus, kā īstenot saziņu un administratīvu pakalpojumu sniegšanu privātajiem ieguldītājiem citās dalībvalstīs. Latvijas lietā Komisija uzskata, ka tā vēl nav transponējusi principu, ka AIFP direktīvā noteiktajā paziņojumu atsaukšanas procesā gan piederības, gan uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir vienādas tiesības un pienākumi. Nīderlandes lietā Komisija uzskata, ka tā vēl nav transponējusi nosacījumu, ka PVKIU direktīvas paziņojuma atsaukšanas procesa informācijā jābūt skaidri aprakstītam, kādas būs sekas ieguldītājiem, ja tie nepieņems piedāvājumu savus sertifikātus izpirkt vai atpirkt. Latvijai un Nīderlandei ir divi mēneši laika attiecīgi atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

 

9. Konkurence un valsts atbalsts

(Sīkāka informācija: Arianna Podesta, tālr. +32 2 298 70 24; Maria Tsoni, tālr. +32 2 299 05 26)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Maksa par karšu maksājumiem. Komisija aicina AUSTRIJU nodrošināt Starpbanku komisijas maksas regulas efektīvu īstenošanu

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma izbeigšanas procedūru pret Austriju (INFR(2022)2097), kas nav pieņēmusi Starpbanku komisijas maksas regulas (“IFR”) īstenošanas pasākumus. IFR, kas stājās spēkā 2015. gadā, ieviesa maksimālās robežvērtības starpbanku komisijas maksai par patērētāju debetkartēm un kredītkartēm un vairākus komercdarbības noteikumus. Ja patērētājs izmanto maksājumu karti, mazumtirgotāja banka kartes turētāja bankai maksā starpbanku komisijas maksu. Saskaņā ar IFR dalībvalstīm bija jāpieņem īstenošanas pasākumu kopums un par pieņemšanu jāpaziņo Komisijai. Respektīvi, dalībvalstīm tika prasīts: i) līdz 2016. gada 9. jūnijam iecelt valsts kompetentās iestādes, kas īsteno IFR, un pieņemt noteikumus par sodiem par IFR pārkāpumiem; ii) līdz 2017. gada 9. jūnijam izraudzīties struktūras, kas nodrošina ārpustiesas sūdzību/atlīdzināšanas procedūras vai līdzvērtīgus pasākumus strīdu izšķiršanai starp komersantiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Austrija nav paziņojusi par minēto īstenošanas pasākumu pieņemšanu. Tādēļ Komisija šodien nolēma nosūtīt Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Austrijai tagad ir divi mēneši paskaidrojumu iesniegšanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

Pretmonopolu politika. Komisija aicina IGAUNIJU, LUKSEMBURGU, POLIJU un SLOVĒNIJU uzlabot savu konkurences iestāžu efektivitāti izpildes panākšanā

Komisija oficiāli pieprasa Igaunijai (INFR(2021)0112), Luksemburgai (INFR(2021)0122), Polijai (INFR(2021)0126) un Slovēnijai (INFR(2021)0130) pilnībā īstenot EKT+ direktīvu, kas ļauj valstu konkurences iestādēm (“VKI”) vēl efektīvāk panākt ES pretmonopolu noteikumu izpildi. EKT+ direktīva vēl vairāk pilnvaro VKI, sniedzot tām nepieciešamās neatkarības garantijas, resursus un piemērotus naudas sodu uzlikšanas un izpildes instrumentus, piemēram, izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, efektīvas sodu atlaišanas programmas un mehānismus savstarpējai palīdzībai izmeklēšanā. Līdz 2021. gada 4. februārim dalībvalstīm bija jāpieņem un jāpublicē nepieciešamie pasākumi, kas nodrošina EKT+ direktīvas pilnīgu transponējumu tiesību aktos. Igaunija, Luksemburga, Polija un Slovēnija nav pieņēmušas EKT+ direktīvas transponēšanai nepieciešamos pasākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu. Ja divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var vērsties pret tām Eiropas Savienības Tiesā.