Starptautiskājā izglītības dienā, ko atzīmē 24. janvārī, Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis / Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels nāk klajā ar šādu paziņojumu.
“Piekļuve izglītībai ir viena no cilvēka pamattiesībām. Tā ir būtiska bērnu un jauniešu personīgajai, sociālajai un profesionālajai attīstībai. Izglītība dod viņiem iespēju izdzīvot, uzplaukt un spēt tikt galā ar ikdienas pārbaudījumiem. Tai ir izšķiroša nozīme miera un demokrātijas stiprināšanā, sociālekonomiskās un dzimumu līdztiesības panākšanā, kā arī taisnīgākas un ilgtspējīgākas sabiedrības veidošanā.
Eiropas Savienība joprojām ir stingri apņēmusies paātrināt virzību uz ilgtspējīgas attīstības ceturto mērķi (ceturtais IAM) “Kvalitatīva izglītība” gan mūsu teritorijā, gan ārpus tās. Kvalitatīva izglītība ir visgudrākais un visspēcīgākais ieguldījums mūsu kopīgajā nākotnē.
Tomēr kopīgais progress palēninās un visā pasaulē notiek arvien vairāk uzbrukumu izglītībai. Daudzās pasaules daļās joprojām pastāv ar dzimumu saistīta diskriminācija un vardarbība un citi sistēmiski šķēršļi, kas meitenēm, minoritātēm un pārvietotajiem bērniem un bēgļiem liedz piekļuvi skolai.
Afganistānā “Taliban” ir pilnībā lieguši meitenēm un sievietēm pamattiesības uz izglītību. Krievijai īstenojot savu neprovocēto un neattaisnojamo militāro agresiju pret Ukrainu, kopš 2022. gada 24. februāra vismaz 3045 izglītības iestādes ir bombardētas vai apšaudītas. ES stingri nosoda visus uzbrukumus izglītībai un pastāv uz to, lai visiem bērniem un jauniešiem tiktu garantētas tiesības uz izglītību.
Ir steidzami jānodrošina finansējums izglītībai un uz nākotni vērstai izglītībai — šo vajadzību ievērojami saasināja Covid-19 pandēmija. Visā pasaulē divi no trim 10 gadus veciem bērniem nespēj izlasīt un saprast vienkāršu stāstu un 840 miljoni pusaudžu pabeigs skolu bez nākotnes darbavietai piemērotas kvalifikācijas.
Tomēr ir pamats optimismam. ANO Izglītības pārveides samitā 2022. gada septembrī 133 valstis, kā arī Eiropas Savienība un dalībvalstis, kuras veido Eiropas komandu, apņēmās atgūt zaudēto mācīšanās jomā un padarīt izglītības sistēmu piemērotu nākotnei. Tagad ir pienācis laiks pāriet no vārdiem pie darbiem, ieguldot konkrētos, pārveidojošos izglītības jomas pasākumos. Eiropas Savienība ir ievērojami palielinājusi ārējos ieguldījumus izglītībā un ir gatava cieši sadarboties ar partnervalstīm, kuras pilda savas saistības. ES pirmajā ārējās darbības rīcības plānā jaunatnes jomā ir atkārtoti apliecināta ES apņemšanās ieguldīt izglītībā vismaz 10 % no kopējā programmas “Globālā Eiropa” finansējuma un ES humānās palīdzības budžeta. Tas ietver atbalstu, lai īstenotu ANO sponsorēto Jaunatnes deklarāciju par izglītības pārveidi, jauniešu iesaisti, iespēju nodrošināšanu jauniešiem un jauniešu apvienošanos.
Vairāk nekā 35 gadus izglītības un apmācības programma “Erasmus+” ir ļāvusi gandrīz 13 miljoniem dalībnieku — studentiem, darbiniekiem, skolotājiem un praktikantiem — mācīties, strādāt vai praktizēties ārzemēs un skolām, universitātēm un iestādēm sadarboties pāri robežām Šīs iespējas ir pieejamas cilvēkiem visā pasaulē, kuri kā ES absolventi gūs labumu no šīs mācīšanās pieredzes un kontaktiem visu mūžu. ES arī sadarbojas ar partnervalstīm, lai stiprinātu sadarbību pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, programmā “Apvārsnis Eiropa”. Turklāt ES daudz dara, lai izglītības sistēmas būtu piemērotas zaļajai pārveidei un digitālajam laikmetam.
ES atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Pasaules komisija skolotāja profesijas jautājumos. Skolotājiem ir galvenā loma mācīšanās kvalitātes uzlabošanā, un viņi nodrošina izglītības sistēmu noturīgumu. Tāpēc atbalsts skolotājiem un skolotāja kā profesijas pievilcības uzlabošana ir viena no galvenajām ieguldījumu prioritātēm saskaņā ar ES stratēģiju “Global Gateway”. Konkrēti, izmantojot reģionālo skolotāju iniciatīvu Āfrikai, ES ieguldīs 100 miljonus eiro, lai ar kvalitatīvas izglītības palīdzību dotu iespējas pasaules visstraujāk augošajai jauniešu sabiedrībai.
ES un tās dalībvalstis kopīgi turpinās veltīt savus centienus tam, lai atgūtu nokavēto darbā pie ceturtā IAM sasniegšanas.”
Vispārīga informācija
ES iestādes un dalībvalstis kopā sniedz vairāk nekā pusi no kopējās globālās palīdzības izglītības jomā, atbalstot izglītības nozari vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē.
Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Eiropas Komisija atvēlēs izglītībai vismaz 10 % no tās starptautisko partnerību budžeta ar Āfriku, Latīņameriku, Karību jūras reģionu un Āziju un Klusā okeāna reģionu, atbalstot labus skolotājus, mūsdienīgas dzīves un darba prasmes, iekļaujošas un taisnīgas izglītības sistēmas, kas ir gatavas atbalstīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, uz iespējām balstītu profesionālo izglītību un apmācību, kā arī augstāko izglītību un mobilitāti.
Eiropas Savienībai joprojām ir vadošā loma starptautiskajā mobilizācijā izglītībai ārkārtas apstākļos, un 10 % no tās humānās palīdzības budžeta ir atvēlēti izglītībai un drošas, iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības atbalstam miljoniem bērnu, kurus skārušas humanitārās krīzes un konflikti.
Eiropas Komisija arī turpinās prioritārā kārtā sadarboties ar Rietumbalkāniem, Turciju un kaimiņreģioniem, lai stiprinātu izglītības sistēmas, novērstu prasmju neatbilstību darba tirgum un uzlabotu kopīgo sadarbību ar izglītības iestādēm, tostarp studentu un skolotāju mobilitāti.
Papildinformācija
Eiropas komandas ieguldījums ANO Izglītības pārveides samitā
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 24. janvāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā