Komisija nāk klajā ar 2022. gada ziņojumu par Šengenas stāvokli. Šī ir pirmā reize, kad Komisija iesniedz šādu ziņojumu pēc pagājušā gada Šengenas stratēģijas. Šis ziņojums ir daļa no Komisijas iniciatīvas stiprināt Šengenas pārvaldību, katru gadu ziņojot par stāvokli Šengenas zonā, apzinot nākamā gada prioritātes un uzraugot attiecīgā gada beigās gūtos panākumus. Ziņojums par Šengenas stāvokli kalpos par pamatu diskusijām ar Eiropas Parlamenta deputātiem un iekšlietu ministriem Šengenas forumā 2. jūnijā un gaidāmajā Šengenas padomē 10. jūnijā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Margaritis Shins sacīja:
Šengenas zona ir apvienojusi mūsu kontinentu un simbolizē eiropeisko dzīvesziņu. Pagājušajā gadā mēs esam spēruši izšķirošus soļus, lai vēl vairāk stiprinātu Šengenas pārvaldību un atjaunotu uzticēšanos šim mūsu ekonomikas izšķirošajam virzītājspēkam. Ziņojumi liecina par nelokāmo apņemšanos nodrošināt, ka Šengenas zona izkļūst spēcīgāka no dažādajām problēmām, ar kurām tā ir saskārusies.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda:
Brīvība pārvietoties, dzīvot un strādāt dažādās dalībvalstīs ir eiropiešu augstu vērtēta brīvība. Nesenās krīzes un problēmas ir parādījušas, ka mēs nevaram uzskatīt šo brīvību par pašsaprotamu. Mēs turpināsim sadarboties, lai īstenotu Šengenas ziņojumā izklāstītās prioritātes un ļautu Eiropas Robežu un krasta apsardzei strādāt efektīvāk un integrētāk. Šengena ir kopīga atbildība, kuras īstenošanai ir vajadzīga mūsu visu iesaistīšanās un apņemšanās.
Pašreizējais stāvoklis Šengenas zonā un jaunas prioritātes
2022. gada ziņojums par Šengenas stāvokli ir sākumpunkts jaunajam ikgadējam Šengenas ciklam. Ciklā ir paredzēta regulāra Šengenas “veselības pārbaude”, kas ļauj laikus konstatēt problēmas, lai nodrošinātu kopīgu atbildību un veicinātu atbilstošu pasākumu ieviešanu. Iestāžu diskusijas notiks Šengenas forumā 2. jūnijā, un politiskas apspriedes notiks jūnija Šengenas padomē. Šis process ir daļa no jaunās Šengenas pārvaldības, kas veicina visu iesaistīto dalībnieku līdzdalību Šengenas zonas darbības uzraudzībā un pēcpasākumus ar nepieciešamajiem pasākumiem. Jaunajam Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam, ko Komisija ierosināja 2021. gada jūnijā un ko nesen pieņēma Padome, būs izšķiroša nozīme šajā jaunajā Šengenas pārvaldības modelī.
Ziņojumā ir izklāstīts to prioritāro darbību saraksts 2022.–2023. gadam, kuras jārisina gan valstu, gan Eiropas līmenī, piemēram:
- īstenot jauno IT arhitektūru un sadarbspēju robežu pārvaldībā,
- pilnībā izmantot pārrobežu sadarbības instrumentus,
- nodrošināt visu ceļotāju sistemātiskas pārbaudes pie ārējām robežām,
- nodrošināt, ka Frontex pilnībā izmanto savu pilnvaru potenciālu,
- atcelt visu ilglaicīgo iekšējo robežkontroli un
- pieņemt pārskatīto Šengenas Robežu kodeksu.
Ziņojumā arī atgādināts, cik svarīgi ir pabeigt Šengenas zonas izveidi, un Padome tiek aicināta pieņemt lēmumus, kas ļautu Horvātijai, kā arī Rumānijai un Bulgārijai oficiāli pievienoties Šengenas zonai, ņemot vērā to, ka ir izpildīti visi kritēriji. Tas pats attieksies uz Kipru, tiklīdz tā būs sekmīgi pabeigusi Šengenas izvērtēšanas procesu.
Ziņojumā ir izklāstītas arī prioritātes, kas izriet no Šengenas izvērtējumiem. Šengenas izvērtējumi pašlaik aptver ārējo robežu pārvaldību, policijas sadarbību, atgriešanu, Šengenas informācijas sistēmu, vīzu politiku un datu aizsardzību.
Lai gan Šengenas izvērtējumi pēdējo gadu laikā ir parādījuši, ka kopumā dalībvalstis pienācīgi īsteno Šengenas noteikumus, ir dažas jomas, kurās var veikt uzlabojumus. Tas liecina, ka izvērtēšanas mehānisms ir efektīvs un nodrošina nepārtrauktu Šengenas zonas stiprināšanu. Ir vajadzīgi papildu centieni, jo īpaši atgriešanas un Šengenas Informācijas sistēmas jomā. Zonā, kurā nav kontroles pie iekšējām robežām, būtiska ir cieša policijas sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī liela mēroga informācijas sistēmu, jo īpaši Šengenas Informācijas sistēmas, efektīva īstenošana, kā arī efektīva atgriešanas un kopējā vīzu politika.
Līdztekus ziņojumam par Šengenas stāvokli Komisija arī apspriežas ar iestādēm par turpmāko daudzgadu stratēģisko politiku Eiropas integrētai robežu pārvaldībai un iesniedz ziņojumu par to, kā tiek īstenots dalībvalstu pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes pie ES ārējām robežām.
Eiropas integrētās robežu pārvaldības nākotne
Ar šo politikas dokumentu Komisija sāk apspriešanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi par integrētas robežu pārvaldības nākotni.
- Ar to tiek uzsākts Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas cikls, kurā būs norādīts, kā nākamo piecu gadu laikā darbojas visi Eiropas Robežu un krasta apsardzes dalībnieki.
- Tas nosaka turpmāko virzību, ņemot vērā integrētās robežu pārvaldības galvenos elementus. Tas iekļauj: robežkontroli; meklēšanu un glābšanu; riska analīzi; aģentūru, ES un starptautisko sadarbību; atgriešanu; pamattiesības; pētniecību un inovāciju; kā arī izglītību un apmācību.
- Tā rezultātā tiks sagatavots paziņojums, ar ko izveido Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku, kas jāpieņem līdz 2022. gada beigām.
Sistemātiskas pārbaudes pie ES ārējām robežām
Komisija arī publicē ziņojumu par Šengenas Robežu kodeksa 8. panta īstenošanu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir pienākums attiecīgajās datubāzēs sistemātiski pārbaudīt visas personas, kas šķērso ES ārējās robežas, tostarp personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties. Šis pasākums bija paredzēts, lai stiprinātu ES iekšējo drošību pēc tam, kad tika konstatēts, ka ES pilsoņi ir starp ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kas atgriežas ES.
Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei ir analizēta šo sistemātisko pārbaužu īstenošana un ietekme. Tajā secināts, ka sistemātisku pārbaužu piemērošana novērsa būtisku regulējuma nepilnību, neraugoties uz problēmām, ar kurām dalībvalstis saskaras šo noteikumu īstenošanā. Komisija plāno risināt šīs problēmas un atbalstīt dalībvalstis gaidāmajā Praktiskās rokasgrāmatas robežsargiem pārskatīšanā, ko izmanto dalībvalstu kompetentās iestādes, veicot personu robežpārbaudes.
Nākamie pasākumi
Pieņemtie ziņojumi tiks iekļauti nākamajā Šengenas forumā, kas notiks jūnijā. Gaidāmā Šengenas padome būs iespēja ministriem apstiprināt politikas prioritātes, kas noteiktas ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā. Lielāka politiskā atbildība, pamatojoties uz dialogu un regulāru uzraudzību, nodrošinās Šengenas zonas prioritāšu īstenošanu. Šā iemesla dēļ Komisija aicina dalībvalstis un ES aģentūras veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šīs prioritātes un veiktu vajadzīgos turpmākos pasākumus. Komisija arī aicina Šengenas padomi jūnijā apstiprināt jaunā Šengenas pārvaldības modeļa galvenos elementus un 2022.–2023. gada prioritātes. Komisija cieši atbalstīs šo procesu gan politiskā, gan tehniskā līmenī un gada cikla beigās ziņos par gūtajiem panākumiem un turpmākajiem pasākumiem.
Konteksts
Iesniegtie priekšlikumi papildina ES pastāvīgos centienus uzlabot Šengenas vispārējo darbību un pārvaldību. Šengenas zona bez kontroles pie iekšējām robežām ir vēsturisks Eiropas integrācijas sasniegums. Kopš tās dibināšanas 1985. gadā tā ir mainījusi miljoniem cilvēku ikdienas realitāti. Gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas valstī un strādā citā. Iedzīvotāji ir iekārtojuši savu dzīvi, pamatojoties uz Šengenas piedāvātajām brīvībām, un katru dienu robežas starp Šengenas valstīm šķērso 3,5 miljoni cilvēku. Komisija 2021. gada jūnijā nāca klajā ar Šengenas stratēģiju, kurā izvērtētas problēmas, ar kurām šī zona ir saskārusies pēdējos gados, un izklāstīta virzība uz to, lai Šengenas zonu padarītu spēcīgāku un izveidotu stabilu Šengenas pārvaldību.
Plašāka informācija
Ziņojums par stāvokli Šengenas zonā
Politikas dokuments: “Ceļā uz Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku”
Ziņojums par sistemātiskām robežpārbaudēm pie ES ārējām robežām
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 25. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā