Ukraina: ES pastiprina solidaritāti ar cilvēkiem, kuri bēg no kara

Komisija izklāsta, kādu ļoti nozīmīgu atbalstu ES sniedz, lai palīdzētu no kara Ukrainā bēgošajiem cilvēkiem, kā arī ES valstīm, kuras viņus uzņem. Sakarā ar neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā Eiropa solidāri palīdz cilvēkiem un sniedz viņiem tiešu humāno palīdzību, ārkārtas civilās aizsardzības palīdzību, atbalstu pie robežas, kā arī piešķir skaidru juridisko statusu, kas no kara bēgošajiem ļauj saņemt tūlītēju aizsardzību Eiropas Savienībā.

Pieejamā palīdzība ietver uzskaitīto.

• Humānā palīdzība. Kā paziņojusi Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, vismaz 500 miljoni EUR no ES budžeta tiek novirzīti kara traģisko humanitāro seku mazināšanai gan Ukrainā, gan ārpus tās. No šīs summas 90 miljoni EUR jau tiek piešķirti humānajai palīdzībai – no tiem 85 miljoni EUR Ukrainai un 5 miljoni EUR Moldovai, – lai nodrošinātu pārtiku, kā arī ūdeni, veselības aprūpi, pajumti un palīdzētu apmierināt visneaizsargātāko personu pamatvajadzības. Reaģējot uz ārkārtas situāciju, ES civilās aizsardzības mehānisms tika aktivizēts nepieredzēti plašā mērogā un saskaņā ar šo mehānismu jau ir nodrošināti miljoniem priekšmetu, tai skaitā transportlīdzekļi, medicīniskie komplekti, teltis, segas un guļammaisi, personām Ukrainā, kurām tie bija nepieciešami. Palīdzība tiek sniegta arī Ukrainas kaimiņvalstīm Moldovai, Polijai un Slovākijai, lai atbalstītu visus cilvēkus, kuri bēg no kara.
• Atbalsts robežu pārvaldībai. Komisija ir izdevusi operatīvās vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu un samazināt gaidīšanas laiku, kā arī vienlaikus saglabāt augstu drošības līmeni. ES aģentūras dalībvalstu atbalstam nodrošina arī papildu darbiniekus un speciālās zināšanas, piemēram, uz ES un Ukrainas un uz Moldovas un Ukrainas robežas ir izvietoti 49 Frontexdarbinieki, turklāt 162 šīs aģentūras darbinieki ir izvietoti Rumānijā. Moldova saņems arī papildu 15 miljonus EUR, lai palīdzētu tai pārvaldīt situāciju.
• Aizsardzība tiem, kas bēg, un atbalsts uzņemšanas spējai. ES rekordīsā laikā vienprātīgi vienojās aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai nodrošinātu skaidrību un drošību grūtībās nonākušiem cilvēkiem, piedāvājot labklājības atbalstu, piekļuvi darba tirgum un izglītībai. Šīs pieejas pamatā ir solidaritāte dalībvalstu starpā. Komisija koordinēs “Solidaritātes platformu”, kurā dalībvalstis varēs apmainīties ar informāciju par uzņemšanas spējām. Turklāt dalībvalstis atbilstīgu uzņemšanas centru un efektīvu patvēruma procedūru nodrošināšanai varēs saņemt ievērojamus papildu resursus no iekšlietu fondiem 2021.–2027. gadam. Komisija arī ierosina pagarināt īstenošanas periodu attiecībā uz līdzekļiem, kas dalībvalstīm pieejami no iekšlietu fondiem 2014.–2020. gadam. Tādējādi tiktu nodrošināts papildu atbalsts aptuveni 420 miljonu EUR apmērā. Komisija tīmekļa vietnē Europa publicēs informāciju, lai palīdzētu iedzīvotājiem un privātajam sektoram nodrošināt, ka viņu nodrošinātais atbalsts no kara bēgošajiem var tikt sniegts ar uzticamu organizāciju starpniecību un atbilst vajadzībām.
• Kohēzijas politikas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā. Komisija arī pieņem tiesību akta priekšlikumu “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE). Tas nodrošinās papildu elastību, lai no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) finansētu dažādus pasākumus, ar ko atbalsta cilvēkus, kuri bēg no Ukrainas. Piemēram, šos kohēzijas fondus var izmantot investīcijām izglītībā, nodarbinātībā, mājokļos, veselības un bērnu aprūpes pakalpojumos un EAFVP gadījumā — pamata materiālās palīdzības, piemēram, pārtikas un apģērbu, nodrošināšanai. Lai turpinātu atbalstīt dalībvalstis, līdzfinansējuma likme 100 % apmērā, kas izņēmuma kārtā tika piemērota, reaģējot uz pandēmiju, tiks piemērota vēl vienu gadu. Turklāt no iniciatīvas Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) 2022. gada līdzekļiem jau ir pieejami aptuveni 10 miljardi EUR, kurus arī var izmantot, lai finansētu darbības to personu atbalstam, kuras bēg no Ukrainas.

Ko par to saka kolēģijas locekļi

Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borrels sacīja: 

Mēs piedzīvojam tumšākos laikos Eiropā kopš Otrā pasaules kara. No Putina bezjēdzīgā kara pret Ukrainu pirmkārt cieš civiliedzīvotāji. ES atbalstīs un aizsargās cilvēkus, kuri bēg no Krievijas agresijas, neatkarīgi no viņu valstspiederības un izcelsmes. Turklāt ES mobilizēs visus savus rīkus, lai palīdzētu tiem, kas šos cilvēkus uzņem.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropisko dzīvesziņu Margaritis Shins teica: 

Uz robežām mēs pieredzējām neticami aizkustinošas ainas, kad valsts amatpersonas, pilsoniskā sabiedrība un vienkārši pilsoņi sniedza palīdzību cilvēkiem, kas ierodas no Ukrainas. Eiropas Savienība atbalsta šos centienus, pilnībā izmantojot mūsu instrumentus, personālu un finansējumu. Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšana ir nepārprotama un ļoti taustāma izpausme no kara Ukrainā bēgošo cilvēku atbalstam. Turklāt šodien mēs mobilizējam papildu finansējumu, lai atbalstītu dalībvalstis šajos centienos.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda: 

Solidaritāte, ko eiropieši un Eiropas dalībvalstis šajos grūtajos laikos izrāda cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, ir svarīgs mierinājums. Es savām acīm redzēju šo solidaritāti Rumānijas pilsētā Siretā un Medikas ciemā Polijā, bet tā ir vērojama visā ES. Rīkojoties kopā, mēs rīkojamies efektīvi, lai aizsargātu cilvēkus, kas bēg no kara Ukrainā. Eiropa sevi parāda no labākās puses — mēs nodrošinām nepieciešamo pagaidu aizsardzību un finansējumu tās sniegšanai.

Krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs sacīja: 

Visvairāk no šīs brutālās militārās agresijas cieš nevainīgi cilvēki, kas dzīvo Ukrainā. ES kopā ar tās dalībvalstīm strādā dienu un nakti, lai sniegtu ārkārtas palīdzību Ukrainā un valstīm, kuras migrantu pieplūdums ietekmē tieši. Vienlaikus mēs sniedzam dzīvības glābšanas palīdzību mūsu partneriem uz vietas, kuri strādā humānās palīdzības jomā, lai sasniegtu grūtībās nonākušos cilvēkus. Ir ļoti svarīgi, lai šī agresija tiktu pārtraukta, jo humanitārā situācija katru dienu kļūst kritiskāka.

Paplašināšanās un kaimiņattiecību komisārs Olivērs Vārheji sacīja: 

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropā diemžēl ir atgriezies karš, un šajās tumšākajās stundās mums ir jāpalīdz Ukrainai, kā arī skartajām Ukrainas kaimiņvalstīm. Mūsu pirmā ārkārtas palīdzība jau tiek sniegta. Kā daļu no 500 miljoniem EUR vērtās atbalsta paketes mēs steidzami gatavojam 330 miljonu EUR vērtu paketi, lai sniegtu palīdzību gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas spiesti bēgt, it īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mēs strādājam pie ilgtermiņa mērķiem, sākot no enerģētiskās drošības līdz ekonomikas atveseļošanai un noturībai.

Konteksts

24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka liela mēroga iebrukumu Ukrainā. Šīs neprovocētās un nepamatotās agresijas rezultātā ievērojamas Ukrainas teritorijas daļas ir kļuvušas par kara zonām, no kurām daudzas personas bēg. Palielinot humāno palīdzību Ukrainā, kā arī finansiālo un operatīvo atbalstu dalībvalstīm un Moldovai, ES un tās dalībvalstis nodrošina aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā. ES ir arī ātri un izlēmīgi reaģējusi uz Krievijas agresiju un pieņēmusi stingras sankcijas, kuras Krievijai radīs smagas sekas.

ES arī turpmāk būs vienota, solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Komisija turpinās sniegt atbalstu, tostarp tā nodrošinās pienācīgu sagatavotības līmeni un ilgtermiņā koncentrēsies uz izpildi visās dalībvalstīs un Moldovā, lai tās būtu gatavas apmierināt vajadzības, kad tādas rodas.

Sīkāka informācija

Paziņojums par Eiropas solidaritāti ar bēgļiem un cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā

Tīmekļa vietne – ES solidaritāte ar Ukrainu

Tīmekļa vietne – Pārvietošana uz ES: informācija cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā

Paziņojums presei – Ukraina: Kohēzijas finansējums to cilvēku atbalstam, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā

Jautājumi un atbildes par priekšlikumu “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE)