Ukraina: izmantojot “Elastīgu palīdzību teritorijām”, kohēzijas politika palielina atbalstu, lai pārvarētu sekas, ko rada Krievijas agresija Ukrainā

Lai dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un partneriem palīdzētu risināt sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, šodien Komisija spēra vēl vienu svarīgu soli, , pieņemot “elastīgu palīdzību teritorijām” (“FAST-CARE”). Šis ir jauns, visaptverošs pasākumu kopums, kas piedāvā papildu atbalstu un lielāku kohēzijas politikas finansējuma elastību un tādējādi paplašina atbalstu, ko jau sniedz saskaņā ar kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (“CARE”),.

“CARE” mobilizēja investīcijas mājokļos, veselības aprūpē, tulkošanas pakalpojumos vai apmācībā pārvietotu personu vajadzībām, kā arī valstīm, kas šos cilvēkus uzņem. Tomēr, tā kā vajadzības turpina pieaugt, Eiropadome, Eiropas Parlaments un ES reģioni aicināja Komisiju daudzgadu finanšu shēmas ietvaros nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, lai atbalstītu dalībvalstu centienus šajā jomā.

“FAST-CARE” reaģē uz šiem pieprasījumiem, piedāvājot papildu elastību kohēzijas politikas investīciju īstenošanai, kas arī palīdz mazināt ES finansēto projektu novēloto īstenošanu Covid-19 kopējās ietekmes un kara izraisīto augsto enerģijas izmaksu, izejvielu un darbaspēka trūkuma dēļ.

Ar pasākumu paketi 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada kohēzijas politikas tiesību aktos tiek ieviestas trīs izmaiņas, kuru mērķis ir vēl vairāk paātrināt un vienkāršot dalībvalstu atbalstu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, vienlaikus turpinot palīdzēt reģioniem atgūties no Covid-19 pandēmijas.

• Lielāks atbalsts tiem, kas uzņem pārvietotās personas — dalībvalstīm, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām
  • Priekšfinansējuma maksājumi ir papildus palielināti par 3,5 miljardiem eiro, kas tiks izmaksāti 2022. un 2023. gadā, un tas nodrošinās ātru papildu likviditāti visām dalībvalstīm. Šī summa papildina priekšfinansējuma maksājumus 3,5 miljardu eiro apmērā, kas kopš 2022. gada marta jau veikti “REACT-EU” ietvaros.
  • ES 100 % līdzfinansējuma iespēja 2014.–2020. gada periodā tagad ir paplašināta, to attiecinot arī uz pasākumiem, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju. Šis risinājums tiek attiecināts arī uz 2021.–2027. gada programmām, kuras pārskatīs līdz 2024. gada vidum.
  • Dalībvalstis “CARE” ieviesto vienkāršoto vienības izmaksu summu bēgļu pamatvajadzību segšanai var palielināt no 40 līdz 100 eiro nedēļā par vienu personu. Tās var pieprasīt šīs izmaksas uz laikposmu līdz 26 nedēļām salīdzinājumā ar 13 nedēļām pašlaik. Tas ļaus vēl vairāk vienkāršot pārvietotām personām paredzēto līdzekļu izmantošanu.
  • Šķērsfinansēšanas iespēja, ko “CARE” ietvaros jau atļāva starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu (ESF), tiks attiecināta arī uz Kohēzijas fondu. Tas nozīmē, ka Kohēzijas fonds tagad var arī mobilizēt resursus migrācijas problēmu seku risināšanai.
•  Nodrošināt, ka investīcijas tiek veiktas tur, kur tās ir vajadzīgas
  • Vismaz 30 % no līdzekļiem, kas mobilizēti, izmantojot nodrošinātās elastības iespējas, būtu jāpiešķir darbībām, ko pārvalda vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās, lai tie, kas iegulda lielākās pūles, saņemtu pienācīgu atbalstu.
  • Izdevumus, kas saistīti ar darbībām, ar kurām risina migrācijas problēmas, tagad var atmaksai deklarēt ar atpakaļejošu spēku, pat ja attiecīgā darbība jau ir pabeigta.
  • Programmas var atbalstīt darbības ārpus programmas ģeogrāfiskās darbības jomas, bet dalībvalsts iekšienē. Tas ļaus novirzīt atbalstu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, jo bēgļi bieži vien pārvietojas dalībvalstu iekšienē.
• Praktisks atbalsts, kas mazinās projektu novēlotas īstenošanas problēmu.
  • Projektus, kuri pārsniedz 1 miljonu eiro (piemēram, būvniecības nozarē) un kuri saņem atbalstu 2014.–2020. gada programmu ietvaros, bet kurus laikus nevarēja pabeigt cenu pieauguma, izejvielu trūkuma un darbaspēka dēļ, var turpināt atbalstīt 2021.–2027. gada programmās.
  • Lielāka elastība dalībvalstīm programmu slēgšanas laikā, lai maksimāli palielinātu līdzekļu apjomu, ko tās var saņemt pat tad, ja īstenošana ir aizkavējusies.

Kolēģijas locekļu teiktais

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:

ES pilnībā solidarizējas ar Ukrainu pret Krievijas brutālo agresiju. ES dalībvalstis ir uzņēmušas miljoniem ukraiņu, kas bēg no šā kara, taču tām ir arī jārisina ekonomiskās sekas — piemēram, papildu izmaksas un piegādes ķēdes grūtības. Šodienas priekšlikumam ir svarīgs humanitārs un ekonomisks mērķis: uzlabot ES atbalstu personām, kas pārvietotas no Ukrainas, un vienkāršot dalībvalstu darbu, kas tām jāveic, īstenojot galvenos ES finansētos projektus, kuri tagad var aizkavēties. Mēs to panāksim, padarot ES kohēzijas politikas noteikumus vienkāršākus un elastīgākus, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus un sekojot mūsu zaļā kursa mērķiem.

 Par kohēziju un reformām atbildīgā Komisijas locekle Elīza Ferreira: 

Katru dienu pieaug sekas, ko rada Krievijas neprovocētais un nepamatotais iebrukums Ukrainā. Jau no paša sākuma ES kohēzijas politika piedāvā visaptverošu un pragmatisku atbildi uz dažādajām grūtībām, ar kurām saskaras dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes. Šodien ar “FAST-CARE” priekšlikumiem mēs pastiprinām savu palīdzību, ierosinot ieviest papildu elastību un vairāk līdzekļu kohēzijas politikas ietvaros, lai integrētu trešo valstu valstspiederīgos un atbalstītu tos, kas to dara visvairāk. Šie priekšlikumi arī palīdzēs mazināt Covid-19 un kara kopējo negatīvo ietekmi programmu īstenošanā.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits: 

ES līdz šim ir uzņēmusi vairāk nekā 6,2 miljonus cilvēku, kas bēg no Krievijas agresīvā kara Ukrainā. Dalībvalstu iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ļoti sarežģītos apstākļos veic lielu darbu, nodrošinot pārtiku, pajumti, izglītību, konsultācijas un nodarbinātības iespējas tiem, kas ierodas viņu teritorijā. “FAST CARE” pakete ir konkrēts veids, kā papildus solidarizēties ar visām dalībvalstīm, izmantojot mūsu rīcībā esošos instrumentus un līdzekļus.

 Turpmākie pasākumi

Ierosinātie grozījumi Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020. gadam un Kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gadam ir jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei.

 Konteksts

ES turpina atbalstīt Ukrainu Krievijas neprovocētās un nepamatotās militārās agresijas situācijā.  Tā arī atbalsta dalībvalstu centienus uzņemt bēgļus no Ukrainas.

“CARE” nodrošināja dalībvalstīm lielu elastību, ļaujot 2014.–2020. gada kohēzijas politikas līdzekļus un līdzekļus no Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonda izmantot tam, lai atbalstītu cilvēkus, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un sniegtu pamata materiālo palīdzību, piemēram, pārtiku un apģērbu.

Turklāt Komisija izmaksāja priekšfinansējumu 3,5 miljardu eiro apmērā saskaņā ar “REACT-EU” un vēl vairāk vienkāršoja līdzekļu mobilizāciju, ieviešot vienības izmaksas par personu:, šie līdzekļi ir paredzēti bēgļu neatliekamo vajadzību apmierināšanai, piemēram, pārtikai, pamata materiālajai palīdzībai, izmitināšanai un transportam. Turklāt šo jauno vajadzību apmierināšanai var nekavējoties izmantot 2022. gada finansējumu 10 miljardu eiro apmērā no “REACT-EU” līdzekļiem .

Šodien iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi vēl vairāk paplašina Komisijas atbalstu ieinteresētajām personām. Tie optimizē līdzekļu efektīvu izmantošanu un risina dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu turpmākās vajadzības pēc kara Ukrainā.

Sīkāka informācija

Tīmekļvietne “ES solidaritāte ar Ukrainu”

Ukraina: ES pastiprina solidaritāti ar cilvēkiem, kuri bēg no kara

Jautājumi un atbildes: izmantojot “Elastīgu palīdzību teritorijām”, kohēzijas politika palielina atbalstu, lai pārvarētu sekas, ko rada Krievijas agresija Ukrainā

Paziņojums un priekšlikums regulai par “FAST-CARE”

“CARE” — kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā