Valsts atbalsts: Komisija aicina izteikt piezīmes par to ierosināto ES valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu, kuri attiecas uz platjoslas tīklu ierīkošanu

Eiropas Komisija šodien uzsāka mērķorientētu sabiedrisko apspriešanu, aicinot visas ieinteresētās personas komentēt Pamatnostādņu par valsts atbalstu platjoslas tīkliem (“Platjoslas pamatnostādņu”) ierosināto pārskatīšanu. Ieinteresētās personas var piedalīties apspriešanā līdz 2022. gada 11. februārim.

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja:

Mēs aicinām visas ieinteresētās personas paust savu viedokli par mūsu ierosinātajām mērķorientētajām izmaiņām Platjoslas pamatnostādnēs. Mēs vēlamies ne vien dalībvalstīm atvieglot platjoslas tīklu, tostarp gigabitu un 5G tīklu, ierīkošanu, bet arī ierobežot konkurences izkropļojumus, ja tirgus nespēj nodrošināt vajadzīgo rezultātu.

Platjoslas pamatnostādņu mērķis ir veicināt platjoslas tīklu ierīkošanu un apguvi teritorijās, kur trūkst savienojamības pakalpojumu, piemēram, attālos un mazapdzīvotos ES reģionos. Pamatnostādnēs noteikts, ka dalībvalstis ar dažiem nosacījumiem var atbalstīt modernas infrastruktūras, kas spēj galalietotājiem nodrošināt augstas kvalitātes un cenas ziņā pieejamus savienojamības pakalpojumus un samazināt digitālo plaisu tur, kur komercoperatoriem nav stimula investēt. Tajā pašā laikā pamatnostādņu mērķis ir arī aizsargāt privātās investīcijas, proti, tajās noteikts, ka valsts iejaukšanās nevar notikt gadījumos, kad privātie operatori veic investīcijas, un veicināt godīgu konkurenci, izmantojot atlases procedūras uz konkurences pamata, tehnoloģiskās neitralitātes un atvērtās piekļuves prasības.

Komisija ir sagatavojusi spēkā esošo Platjoslas pamatnostādņu izvērtējumu. Tajā atklājās, ka pašreizējās pamatnostādnes darbojas labi, kopumā atbilst paredzētajam mērķim un ir devušas nozīmīgu ieguldījumu platjoslas tīklu ierīkošanā. Vienlaikus izvērtējumā secināts, ka ir vajadzīgi daži mērķorientēti pielāgojumi spēkā esošajos noteikumos, lai atspoguļotu jaunākās tirgus tendences un tehnoloģiju attīstību, un strauji mainīgās savienojamības vajadzības, kā tas noteikts pašreizējās ES prioritātēs.

Šajā nolūkā Komisija ierosina vēl vairākas mērķorientētas izmaiņas. Konkrētāk, ierosinātā pārskatīšana paredz:

• Ieviest jaunas ātruma robežvērtības attiecībā uz publisko atbalstu gigabitu fiksētajiem tīkliem un jaunus norādījumus par atbalstu mobilo tīklu ierīkošanai. Tas tiks darīts, lai: i) atspoguļotu augošās galalietotāju savienotības vajadzības; un ii) precizētu nosacījumus, ar kuriem var piešķirt atbalstu, jo īpaši attiecībā uz tirgus nepilnību esību un tīkliem sasniedzamo veiktspēju.
• Ieviest jaunu iespējamā atbalsta kategoriju, jo īpaši tādu pieprasījuma puses pasākumu veidā, kas atbalsta fiksēto un mobilo tīklu apguvi (vaučerus). Mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību, precizējot saderības nosacījumus, ko Komisija piemēro attiecībā uz šiem pasākumiem, pamatojoties uz jaunāko tiesu praksi.
• Sīkāk precizēt dažus jēdzienus, kuri ir svarīgi Komisijas veiktajam valsts atbalsta novērtējumam, cita starpā tādus kā kartēšana, pirms atbalsta piešķiršanas īstenojamā sabiedriskā apspriešana, konkurenciāla atlase, vairumtirdzniecības piekļuves pienākumi un subsidēto tīklu paplašināšana ar privātiem līdzekļiem.

Ar platjoslas pamatnostādņu projektu un sīkāku informāciju par sabiedrisko apspriešanu var iepazīties tiešsaistē.

Turpmākie pasākumi

Papildus šodien sāktajai apspriešanai Platjoslas pamatnostādņu projekts tiks skatīts arī Komisijas un dalībvalstu sanāksmē, kas notiks apspriešanas perioda beigās. Šādā veidā tiks nodrošināts, ka gan dalībvalstīm, gan citām ieinteresētajām personām ir pietiekamas iespējas izteikt piezīmes par Komisijas priekšlikuma projektu.

Paredzams, ka jaunās Platjoslas pamatnostādnes tiks pieņemtas 2022. gada vidū.

Konteksts

Spēkā esošās 2013. gada Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas pakalpojumiem ļauj veikt publiskās investīcijas, ja pastāv tirgus nepilnības un ja šīs investīcijas rada ievērojamus uzlabojumus (vērienīgas pārmaiņas). Tas ir atkarīgs arī no dažiem citiem parametriem, kas jāņem vērā, lai aizsargātu konkurenci un privāto investīciju stimulus.

Platjoslas pamatnostādņu noteikumus papildina Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (VGAR), kas nosaka iepriekšējus (ex ante) saderības nosacījumus, uz kuru pamata valsts atbalsta pasākumus dalībvalstis var īstenot bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai.

Lai novērstu investīciju trūkumu platjoslas infrastruktūras ierīkošanā un sasniegtu mērķus, kas 2020. gadam noteikti paziņojumā "Digitālā programma Eiropai”, laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam dalībvalstis saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem iztērēja publisko finansējumu aptuveni 30 miljardu eiro apmērā.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu līdz 2020. gada vidum jau 87,2 % Eiropas mājsaimniecību bija piekļuve ātrdarbīgam platjoslas pieslēgumam (ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s), bet 59,3 % – piekļuve tādiem tīkliem, kuros iespējamais ātrums mērāms gigabitos. Līdz 2020. gada jūnija beigām gandrīz visām ES mājsaimniecībām (99,6 %) bija piekļuve 4G LTE mobilo sakaru tīkliem, bet 13,9 % – 5G tīkliem.

Paziņojumā par Gigabitu sabiedrību Komisija ir apzinājusi savienotības vajadzības, ar kurām saistītie risinājumi jāīsteno līdz 2025. gadam, lai izveidotu Eiropas Gigabitu sabiedrību. Tās ir šādas: i) visās Eiropas mājsaimniecībās jābūt interneta pieslēgumam ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz vismaz gigabita ātrumam, ii) sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, slimnīcām un valsts pārvaldei, kā arī digitālos pakalpojumus plaši izmantojošiem uzņēmumiem, vajadzētu būt iespējai izmantot gigabitu savienojamību (lejupielādes un augšupielādes ātrums vismaz 1 Gb/s), iii) visās pilsētu teritorijās un visu nozīmīgo sauszemes transporta maģistrāļu garumā būtu jānodrošina vienlaidu 5G tīkls.

2020. gada februārī Komisija publicēja ES digitālās prioritātes, tostarp paziņojumu par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, un atgādināja, ka savienojamība, lai sasniegtu ES 2025. gada mērķus, joprojām ir Eiropas digitālās pārveides pamatu pamats.

Paziņojumā “Digitālais kompass” paredzēts: jānodrošina, ka līdz 2030. gadam visās Eiropas mājsaimniecībās ir gigabitu tīkla pārklājums un visās apdzīvotajās vietās ir 5G pārklājums. Programmas “Digitālās desmitgades ceļš” priekšlikumā uzsvērts, ka sabiedrības vajadzības pēc augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Tajā noteikts: ievērojot nosacījumus par piekļūstamību, līdz 2030. gadam tīkliem ar gigabitu ātrumu būtu jākļūst pieejamiem visiem, kam tāda jauda ir vajadzīga vai vēlas tādu izmantot.