Valsts atbalsts: Komisija aicina komentēt ierosinātos pārskatītos ES noteikumus par valsts atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē

Eiropas Komisija aicina visas ieinteresētās personas komentēt ierosinātos pārskatītos noteikumus par valsts atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Ierosinātās pārskatīšanas mērķis ir tagadējos noteikumus salāgot ar pašreizējām ES stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kā arī ar Eiropas zaļo kursu. Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas šajā apspriešanā var piedalīties līdz 2022. gada 13. martam.

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku:

Šodien publiskotie priekšlikumi tiecas panākt, lai noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē būtu derīgi zaļajai pārejai. Pārskatītie noteikumi turklāt ļaus dalībvalstīm vieglāk un ātrāk piešķirt finansējumu, neradot nepamatotus konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Aicinām visas ieinteresētās personas paust savu viedokli!

Apspriešanās attiecas uz ierosināto pārskatīšanu, kas aptver vairākus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē piemērojamo valsts atbalsta noteikumu kopumus, proti, 2014. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos, Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regulu (LGAR), Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē, Zivsaimniecības grupu atbrīvojuma regulu (ZGAR) un Zivsaimniecības de minimis atbalsta regulu.

Komisija ir izvērtējusi esošos noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, un patlaban izvērtē arī zivsaimniecības nozarē piemērojamos noteikumus. Apkopotās atziņas ir atspoguļotas apspriežamajos priekšlikumos.

Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārbaudāmie noteikumi darbojas labi un kopumā atbilst paredzētajam mērķim. Faktiski tie lielā mērā apmierina attiecīgo nozaru vajadzības un vienlaikus arī palīdz sasniegt plašākus ES rīcībpolitikas mērķus, tādus kā vides aizsardzība, augu veselība, dzīvnieku veselība un – plašāk raugoties – sabiedrības veselība.

Tajā pašā laikā izvērtēšanā atklājies, ka esošie noteikumi ir mērķtiecīgi jāpārskata, proti, skaidrāk jānosaka daži jēdzieni, noteikumi vēl vairāk jāracionalizē un jāvienkāršo, kā arī jāizdara vajadzīgie pielāgojumi, lai labāk atspoguļotu tirgus un tehnoloģiju attīstību un pašreizējās ES stratēģiskās prioritātes, kuru vidū jo īpaši jāizceļ Eiropas zaļais kurss, stratēģija “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģija. Noteikumi jāpielāgo arī tādēļ, lai dalībvalstis varētu ātri ieviest reformēto kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un izmantot jauno Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF).

Šajā sakarā Komisija ierosina dažādajos noteikumu kopumos ieviest vairākas izmaiņas, kuru piemēri minēti turpinājumā.

• Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos. Lai vajadzīgā valsts atbalsta apstiprināšanas procedūra varētu noritēt raiti, Komisija ierosina dalībvalstu darbības, ko saskaņā ar reformēto KLP īsteno dalībvalstu KLP stratēģisko plānu satvarā, atzīt par saskanīgām ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Priekšlikumā ieviestas arī jaunas atbalsta kategorijas, kas jānovērtē un jāapstiprina saskaņā ar pamatnostādnēm, piemēram, atbalsts invazīvu svešzemju sugu invāzijas un jaunradušos slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai ar mērķi aizsargāt augu, dzīvnieku un sabiedrības veselību. Turklāt ierosinātās pārskatītās pamatnostādnes ļauj dāsnāk stimulēt videi un klimatam labvēlīgus meža apsaimniekošanas pasākumus (tā dēvētos meža vides un klimata pakalpojumus): maksimālā atbalsta intensitāte palielināta līdz 120 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par pakalpojumiem, kuri saistīti ar biodaudzveidību, klimatu, ūdeni vai augsni, un par oglekļsaistīgas lauksaimniecības shēmām.
• Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regula. Komisija ierosina atbalsta intensitāti pasākumam, uz kuru attiecas LGAR, salāgot ar intensitāti, kas paredzēta KLP stratēģiskajos plānos, kuri jāizstrādā saskaņā ar reformēto kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Tā ierosina arī ieviest jaunas atbalsta pasākumu kategorijas, kurām piemērojams grupu atbrīvojums, piemēram, atbalstu, kura mērķis ir atlīdzināt aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītu kaitējumu, un atbalstu, kura mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, kas rodas gadījumos, kad lauksaimniecības zeme atrodas Natura 2000 teritorijās.
• Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē. Komisija ierosina ieviest jaunas atbalsta kategorijas, kas tai jānovērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, proti, atbalstu invazīvu svešzemju sugu invāzijas un jaunradušos slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai un atbalstu, kura mērķis ir kompensēt aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītu kaitējumu (ja vien uz tiem jau neattiecas grupu atbrīvojums). Ierosinātajā pamatnostādņu projektā arī konkretizēti un racionalizēti noteikumi vairākās jomās, piemēram, noteikumi, kas attiecas uz atbalstu zvejas flotes atjaunošanai tālākajos reģionos. Tas darīts, lai uzlabotu pamatnostādņu projekta lasāmību un tādā veidā atvieglotu to piemērošanu un sagādātu lielāku skaidrību dalībvalstīm, arī ņemot vērā gūto pieredzi.
• Zivsaimniecības grupu atbrīvojuma regula. Komisija ierosina no pienākuma paziņot Komisijai un saņemt tās apstiprinājumu atbrīvot jaunas atbalsta pasākumu kategorijas, jo īpaši atbalstu, kura mērķis ir kompensēt aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītu kaitējumu, un atbalstu, kura mērķis ir kompensēt dažu nelabvēlīgu laikapstākļu nodarītu kaitējumu.
• Zivsaimniecības de minimis atbalsta regula. Komisija ierosina, pamatojoties uz jaunākajiem nozares datiem, atjaunināt de minimis atbalsta maksimālās kumulatīvās summas, ko var piešķirt katrā dalībvalstī.

Apspriežamie priekšlikumi un visa informācija par sabiedrisko apspriešanu ir pieejami:

• šeit attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari un lauku apvidiem,
• šeit attiecībā uz zivsaimniecības nozari.

Tālākie soļi

Papildus šodien sāktajai sabiedriskajai apspriešanai LGAR un ZGAR pārskatītā teksta projekts un pārskatītā Zivsaimniecības de minimis atbalsta regula tiks apspriesta arī divās Komisijas un dalībvalstu sanāksmēs. Pirmā notiks īsi pirms sabiedriskās apspriešanas noslēguma, bet otrā – pēc projektu pārskatīšanas atbilstoši sabiedriskajā apspriešanā saņemtajam pienesumam. Pamatnostādņu projekts tiks apspriests arī daudzpusējā sanāksmē ar dalībvalstīm, kas norisināsies īsi pirms sabiedriskās apspriešanas beigām.

Tādā veidā gan dalībvalstīm, gan citām ieinteresētajām personām tiks dotas pietiekamas iespējas izteikt viedokli par Komisijas priekšlikumu projektu.

Pārskatītos noteikumus plānots pieņemt 2022. gada beigās.

Konteksts

Ar Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regulu (LGAR) un Zivsaimniecības grupu atbrīvojuma regulu (ZGAR) konkrētu kategoriju valsts atbalsts tiek atzīts par saderīgu ar Līgumu un atbrīvots no prasības to iepriekš paziņot Komisijai un saņemt tās apstiprinājumu, ja tas atbilst konkrētiem nosacījumiem.

Šis atbrīvojums ir būtisks atvieglojums, kas dalībvalstīm ļauj ātri sniegt atbalstu, ja ir izpildīti nosacījumi par konkurences izkropļojumu ierobežošanu vienotajā tirgū. Šo noteikumu rezultātā dalībvalstis lielu procentuālo daļu valsts atbalsta pasākumu tagad īsteno bez iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma, piemēram, lauksaimniecības nozarē aptuveni 80 %. Šī tendence atbilst Komisijas pieejai strādāt ražīgāk un ātrāk, mazāk pievēršoties lietām, kurās pievienotās vērtības nebūtu.

LGAR un ZGAR noteikumi papildina noteikumus, kas izklāstīti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē piemērojamajās pamatnostādnēs, kuras satur nosacījumus, pēc kādiem Komisija novērtē, vai valsts atbalsta pasākumi, uz kuriem grupu atbrīvojums neattiecas, ir saderīgi ar vienoto tirgu. Šīs regulas un pamatnostādnes kopā veido vispusīgu noteikumu kopumu par to, kā piešķirams valsts atbalsts lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Ar de minimis atbalsta regulām mazas atbalsta summas tiek izslēgtas no valsts atbalsta kontroles tvēruma, jo tiek uzskatīts, ka tās konkurenci un tirdzniecību vienotajā tirgū neietekmē. Tā rezultātā de minimis atbalstu var piešķirt bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai un bez tās apstiprinājuma saņemšanas.