Valsts atbalsts: Komisija aicina komentēt noteikumu grozījumus nolūkā atvieglot zaļo un digitālo pāreju veicinošu atbalsta pasākumu īstenošanu

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis un visas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par ierosinātajiem grozījumiem Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (VGAR). Ierosināto grozījumu mērķis ir atvieglot publiskā atbalsta sniegšanu zaļajai un digitālajai pārejai un atspoguļot izmaiņas vairākās valsts atbalsta pamatnostādnēs, kuras pašlaik tiek pārskatītas. Jaunie noteikumi palīdzēs radīt piemērotu pamatu ilgtspējīgai ekonomikai apstākļos, kad turpinās atkopšanās no koronavīrusa pandēmijas sekām. Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas šajā apspriešanā var piedalīties līdz 2021. gada 8. decembrim.

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja:

Mūsu priekšlikums ļaus paplašināt dalībvalstu iespējas sniegt valsts atbalstu zaļajai un digitālajai pārejai, iepriekš nepaziņojot par to un negaidot Komisijas apstiprinājumu. Tādējādi dalībvalstīm būs vieglāk ātri nodrošināt tādu valsts finansējumu, kas nerada nepamatotus konkurences kropļojumus vienotajā tirgū. Aicinām visas publiskās iestādes, uzņēmumus un citas ieinteresētās personas piedalīties šajā svarīgajā sabiedriskajā apspriešanā.

Ar VGAR noteiktas valsts atbalsta kategorijas ir atzītas par saderīgām ar Līgumu, ja tās atbilst konkrētiem nosacījumiem, un šo kategoriju atbalsts ir atbrīvots no prasības, ka pirms īstenošanas par to jāpaziņo Komisijai un jāsagaida tās apstiprinājums.

Noteikta valsts atbalsta atbrīvošana no minētās prasības ir būtisks atvieglojums, kas dalībvalstīm ļauj ātri sniegt atbalstu, ja ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz konkurences kropļojumu ierobežošanu vienotajā tirgū. Tomēr ir svarīgi rast pareizo līdzsvaru starp atbrīvoto atbalstu, kuram piemērotie kritēriji ierobežo tā risku izkropļot konkurenci, un pārējo valsts atbalstu, kurš pirms ieviešanas pienācīgi jāizvērtē Komisijā.

VGAR noteikumi papildina valsts atbalsta pamatnostādnes, kurās paredzēti nosacījumi, atbilstoši kuriem Komisija izvērtē, vai ar vienoto tirgu ir saderīgi atbalsta pasākumi, kuriem atbrīvojums nav piemērojams un par kuriem līdz ar to ir jāpaziņo Komisijai. Šī regula un pamatnostādnes kopā veido pilnīgu noteikumu kopumu noteiktās valsts atbalsta tiesību jomās.

Vairākas valsts atbalsta pamatnostādnes (konkrēti, reģionālā atbalsta pamatnostādnes, klimata, enerģētikas un vides valsts atbalsta pamatnostādnes, riska finansējuma pamatnostādnes un pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta nostādnes) pašlaik tiek pārskatītas, un, lai atspoguļotu attiecīgās izmaiņas, Komisija ierosina atbilstoši grozīt VGAR. Minētās pamatnostādnes un attiecīgi VGAR tiek pārskatītas, lai veicinātu publisko finansējumu, kas palīdzētu īstenot ES aktuālās prioritātes, īpaši zaļo kursu un Eiropas industriālo un digitālo stratēģiju, un nodrošināt, ka valsts atbalsta noteikumi atspoguļo jaunākās tirgus tendences un tehnoloģiju attīstību.

Attiecīgi Komisija ierosina vairākas izmaiņas VGAR noteikumos tajās jomās, kurās tiek grozītas arī attiecīgās valsts atbalsta pamatnostādnes, lai sasniegtu turpmāk uzskaitītos mērķus.

Atbalsts vides aizsardzībai un enerģētikai

• Paplašināt dalībvalstu iespējas sniegt atbalstu noteiktu veidu “zaļajiem” projektiem, kuri paredzēti CO₂ emisiju samazināšanai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanai*, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, tīriem vai bezemisiju transportlīdzekļiem un uzlādes un uzpildes infrastruktūrai.
• Ieviest jaunus “zaļos” nosacījumus, kas lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu samazinātu nodokļu likmju veidā saskaņā ar Enerģijas nodokļu direktīvu. Rezultātā šis atbalsts dos iespēju palielināt energoefektivitāti un ieguldījumus projektos, kas ļauj būtiski samazināt šo uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
• Ņemt vērā akumulēšanas augošo nozīmi atjaunīgās enerģijas integrēšanā elektroapgādes sistēmā un tāpēc paplašināt esošo atbrīvojumu tvērumu attiecībā uz ieguldījumu un darbības atbalstu atjaunīgās enerģijas jomā, iekļaujot atbalstu akumulēšanas iekārtām, kas ir tieši pieslēgtas esošām vai jaunām atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtām.
• Veicināt ieguldījumus zaļajā ūdeņradī, no paziņošanas prasības atbrīvojot atbalstu ieguldījumiem zaļā ūdeņraža projektos un ūdeņraža infrastruktūrā. Šajā jomā atbrīvojums attieksies arī uz darbības atbalstu mazas jaudas iekārtām, kurās ražo zaļo ūdeņradi.
• Stimulēt vērienīgus ēku renovācijas projektus, ieviešot “zaļo bonusu” (t. i., lielākas atbalsta intensitātes) ēku energosnieguma uzlabošanai. Šis bonuss būs piemērojams, ja attiecīgais energosnieguma palielinājums ļaus būtiski samazināt primārās enerģijas pieprasījumu.

Atbalsts riska finansējuma ieguldījumiem

• Precizēt un racionalizēt noteikumus par riska finansējuma atbalstu, ievērojot riska finansējuma pamatnostādņu paralēlo pārskatīšanu, piemēram, precizēt noteikumus par iespējām saņemt šādu atbalstu saskaņā ar VGAR.
• Paplašināt darbības sākšanas atbalsta tvērumu, iekļaujot atbalstu, kas izpaužas kā intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) nodošana, kā rezultātā tās pāriet no pētniecības organizācijas, kurā attiecīgās IĪT izstrādātas, uz mazo un novatorisko uzņēmumu, kas vēlas laist tirgū jauns produktus vai pakalpojumus.

Atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai

• Vienkāršot nosacījumus pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta piešķiršanai bez iepriekšējas paziņošanas un apstiprinājuma, piemēram, paredzot iespēju šo projektu netiešās izmaksas aprēķināt, izmantojot vienkāršoto izmaksu pieeju, un ieviešot jaunus saderības noteikumus attiecībā uz testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru (dažkārt saukta par “tehnoloģiju infrastruktūru”).

Reģionālais atbalsts

• Saskaņot nosacījumus ar jaunajām reģionālā atbalsta pamatnostādnēm, piemēram, paredzot iespēju darbības atbalstu ar mērķi novērst vai samazināt apdzīvotības sarukšanu piešķirt arī mazapdzīvotos apgabalos (līdz šim to bija iespējams piešķirt tikai ļoti mazapdzīvotos apgabalos).

Turpmākie soļi

Papildus šodien sāktajai sabiedriskajai apspriešanai VGAR grozījumu projekts tiks apspriests arī divās Komisijas un dalībvalstu sanāksmēs. Pirmā notiks īsi pirms sabiedriskās apspriešanas noslēguma un otrā – pēc projekta pārskatīšanas atbilstoši sabiedriskajā apspriešanā saņemtajām piezīmēm. Šajā procesā tiks nodrošināts, ka gan dalībvalstīm, gan citām ieinteresētajām personām ir pietiekamas iespējas sniegt piezīmes par Komisijas priekšlikuma projektu.

Apspriežamais priekšlikums un visa informācija par sabiedrisko apspriešanu ir pieejami šeit.

Pārskatīto VGAR plānots pieņemt 2022. gada pirmajā pusē.

Vispārīga informācija

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paziņot Eiropas Komisijai par visiem valsts atbalsta pasākumiem un tos īstenot tikai pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas. Tomēr Komisija ar Padomes regulu valsts atbalsta jomā ir pilnvarota konkrētas valsts atbalsta kategorijas atzīt par saderīgām ar vienoto tirgu un atbrīvot tās no Līgumā paredzētā paziņošanas pienākuma.

Vispārējā grupu atbrīvojuma regula ļauj dalībvalstīm noteiktu kategoriju atbalsta pasākumus īstenot uzreiz, esot pārliecinātām par to juridisko atbilstību. 2014. gada Vispārējā grupu atbrīvojuma regula deva dalībvalstīm iespēju bez iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma īstenot plašu spektru valsts atbalsta pasākumu, kuri visdrīzāk neradītu konkurences kropļojumus. Regula ir vairākas reizes grozīta, vienkāršojot tās noteikumus un paplašinot to tvērumu. Līdz ar to dalībvalstis tagad vairāk nekā 97 procentus no valsts atbalsta pasākumiem var īstenot, iepriekš neprasot Komisijas apstiprinājumu. Šī tendence atbilst Komisijas pieejai strādāt ātrāk un koncentrēties uz lielajām lietām, mazāk pievēršoties lietām, kurās pievienotās vērtības nebūtu.

Komisija pastāvīgi uzrauga konkurences noteikumu atbilstību mainīgajai tirgus videi, un 2019. gada janvārī tā sāka izvērtēt konkrētus valsts atbalsta noteikumus, kas bija pieņemti 2014. gada valsts atbalsta modernizācijas paketes ietvaros. Izvērtējumā, kas izpaudās kā atbilstības pārbaude, tika cita starpā skatītas pamatnostādnes par reģionālo atbalstu, atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, riska finansējuma atbalstu un atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai. Izvērtējumā tika secināts, ka valsts atbalsta kontroles sistēma un noteikumi kopumā atbilst mērķim. Tomēr tika arī konstatēts, ka atsevišķi noteikumi ir jāracionalizē, kā arī jāpielāgo, tostarp ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un ES industriālo un digitālo stratēģiju. Tāpēc Komisija tagad pārskata attiecīgās valsts atbalsta pamatnostādnes un VGAR noteikumus.

Lai valsts atbalsta noteikumus pielāgotu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā paredzētajiem finansējuma noteikumiem, Komisija nesen jau ierosināja VGAR grozījumus, kas tika pieņemti 2021. gada jūlijā. Komisijas šodien ierosinātie VGAR grozījumi papildina tos, bet citā kontekstā.

* Piezīme: grozījumu tekstā, pretēji šim paziņojumam, ir izmantoti tehniski precīzie termini. Šaubu gadījumā skatīt https://iate.europa.eu.