Valsts atbalsts: Komisija pieņem krīzes pagaidu regulējumu, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā

Eiropas Komisija šodien pieņēma krīzes pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: 

Eiropas Savienība šajā kritiskajā brīdī turpina atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus. Mums ir jāvēršas pret šo nežēlīgo iebrukumu, jo uz spēles ir likta mūsu brīvība.

ES un tās starptautisko partneru pieņemtās sankcijas ir nopietni ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Šīs sankcijas negatīvi ietekmē arī Eiropas ekonomiku, un tā tas būs arī turpmākajos mēnešos. Mums ir jāmazina šā kara ietekme uz ekonomiku un jāatbalsta smagi skartie uzņēmumi un nozares. Un mums ir jārīkojas koordinēti.

Ņemot to vērā, Komisija dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai risinātu šo bezprecedenta situāciju, vienlaikus aizsargājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.

Krīzes pagaidu regulējums esošo valsts atbalsta instrumentu kopumu papildina ar daudzām citām iespējām, kas dalībvalstīm jau ir pieejamas, piemēram, pasākumiem, ar kuriem uzņēmumiem tiek kompensēti zaudējumi, kas tieši radušies izņēmuma apstākļu dēļ, un Komisijas paziņojumos par enerģijas tirgus attīstību izklāstītajiem pasākumiem.

Jaunais regulējums dalībvalstīm ļaus i) piešķirt ierobežotas atbalsta summas uzņēmumiem, kurus skārusi pašreizējā krīze vai sakarā ar to noteiktās sankcijas un atbildes sankcijas, ii) nodrošināt, ka uzņēmumiem ir garantēta pietiekama likviditāte un iii) kompensēt uzņēmumiem papildu izmaksas, kas tiem radušās ārkārtīgi augsto gāzes un elektroenerģijas cenu dēļ.

Šāda veida pasākumi būs pieejami arī uzņēmumiem, kas kvalificējami kā grūtībās nonākuši uzņēmumi, jo tie pašreizējo apstākļu dēļ, kuri iestājušies uzreiz pēc koronavīrusa pandēmijas, var saskarties ar akūtām likviditātes vajadzībām. No šiem pasākumiem būs izslēgtas Krievijas kontrolētas vienības, uz kurām attiecas sankcijas.

Piemēram, ja dalībvalstis vēlas mazināt resursu izmaksu straujā pieauguma ietekmi, tās var nekavējoties ieviest shēmas, lai piešķirtu līdz 400 000 eiro katram krīzes skartajam uzņēmumam. Komisija ir gatava nekavējoties sadarboties ar dalībvalstīm, lai rastu praktiskus risinājumus, ar kuru palīdzību tiktu saglabāta šī svarīgā mūsu ekonomikas daļa, maksimāli izmantojot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību.

Lai vienotajā tirgū saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jaunajā krīzes pagaidu regulējumā ir iekļauti vairāki aizsargnosacījumi. Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas iekļaut ilgtspējības prasības atbalstam, ko piešķir par papildu enerģijas izmaksām, kuras radušās sakarā ar augstajām gāzes un elektroenerģijas cenām.

Komisija turpinās uzraudzīt situāciju un sniegt vajadzīgo atbalstu valdībām un iedzīvotājiem.

Konteksts

Krīzes valsts atbalsta pagaidu regulējums par ekonomikas atbalstu sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Regulējumā ir atzīts, ka pašlaik ES ekonomika piedzīvo nopietnus traucējumus. Lai tos novērstu, krīzes pagaidu regulējumā ir paredzēts trīs veidu atbalsts.

• Ierobežotas atbalsta summas. Dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar mērķi piešķirt līdz 35 000 eiro krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 000 eiro uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē. Šis atbalsts nav jāsaista ar enerģijas cenu pieaugumu, jo krīze un pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi ekonomiku ietekmē dažādos veidos, piemēram, to rezultātā fiziski ir traucētas piegādes ķēdes. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā.
• Likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā. Dalībvalstis varēs sniegt i) subsidētas valsts garantijas, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus visiem pašreizējās krīzes skartajiem uzņēmumiem, un ii) publiskā un privātā sektora aizdevumus ar subsidētām procentu likmēm.
  • Dalībvalstis var piešķirt valsts garantijas vai izveidot garantiju shēmas, ar ko atbalsta banku izsniegtos aizdevumus uzņēmumiem. Garantiju prēmijas par jauniem aizdevumiem, kurus saņem mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”) un uzņēmumi, kas nav MVU, tiktu subsidētas, samazinot aplēsto, ikgadējām prēmijām piemērojamo tirgus likmi.
  • Dalībvalstis, izmantojot subsidētas procentu likmes, var sekmēt publiskā un privātā sektora aizdevumu piešķiršanu uzņēmumiem. Šie aizdevumi ir jāpiešķir ar tādu procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar bezriska bāzes likmi, kurai pieskaitītas īpašas kredītriska prēmijas, kas piemērojamas MVU un uzņēmumiem, kuri nav MVU.

Abu veidu atbalstam ir noteikti maksimālās aizdevuma summas ierobežojumi, kuru pamatā ir uzņēmuma darbības vajadzības, ņemot vērā tā apgrozījumu, enerģijas izmaksas vai īpašas likviditātes vajadzības. Aizdevumi var attiekties gan uz ieguldījumiem, gan uz apgrozāmā kapitāla vajadzībām.

• Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas. Dalībvalstis uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir energoietilpīgi lietotāji, varēs daļēji kompensēt papildu izmaksas, kas radušās ārkārtējā gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā. Kopējais atbalsts vienam saņēmējam nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 30 % no attiecināmajām izmaksām, kā arī tas nedrīkst pārsniegt 2 miljonus eiro. Uzņēmumam, kam rodas darbības zaudējumi, var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības turpināšanu. Šajā nolūkā dalībvalstis var piešķirt atbalstu, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu – līdz 25 miljoniem eiro energoietilpīgiem lietotājiem un līdz 50 miljoniem eiro uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, piemēram, nodarbojas ar alumīnija un citu metālu, stikla šķiedru, pulpas, mēslošanas līdzekļu vai ūdeņraža un daudzu ķīmisko pamatvielu ražošanu.

Krīzes pagaidu regulējums ļaus mērķtiecīgi atbalstīt ekonomiku, vienlaikus ierobežojot iespējamu negatīvu ietekmi uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū.

Tālab šajā krīzes pagaidu regulējumā ir iekļauti vairāki aizsargnosacījumi.

• Samērīguma metodika. Saskaņā ar šo metodiku atbalsta summai, ko var piešķirt uzņēmumam, vajadzētu būt atkarīgai no uzņēmuma saimnieciskās darbības apjoma un tā, cik lielā mērā uzņēmumu skar krīzes ekonomiskās sekas, proti, būtu jāņem vērā uzņēmuma apgrozījums un enerģijas izmaksas.
• Atbilstības nosacījumi. Energoietilpīgu lietotāju definīcija ir noteikta, pamatojoties uz Enerģijas nodokļu direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu, proti, tie ir uzņēmumi, kuros energoproduktu iepirkumi sasniedz vismaz 3 % no to produkcijas vērtības.
• Ilgtspējas prasības. Dalībvalstis tiek aicinātas, piešķirot atbalstu par papildu izmaksām, kas radušas ārkārtīgi augsto gāzes un elektroenerģijas cenu dēļ, apsvērt ar vides aizsardzību vai piegādes drošību saistītu prasību noteikšanu nediskriminējošā veidā. Tāpēc atbalstam būtu jāpalīdz uzņēmumiem pārvarēt pašreizējo krīzi un vienlaikus jārada pamats ilgtspējīgai atveseļošanai.

Krīzes pagaidu regulējums būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Juridiskās noteiktības labad Komisija pirms šā termiņa izvērtēs, vai ir nepieciešams pagarinājums. Turklāt pagaidu regulējuma piemērošanas laikā Komisija turpinās pārskatīt tā saturu un piemērošanas jomu, ņemot vērā norises enerģijas tirgos, citu resursu tirgos un vispārējo ekonomisko situāciju.

Šodien pieņemtais krīzes pagaidu regulējums papildina dalībvalstu plašās iespējas izstrādāt pasākumus atbilstoši spēkā esošajiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Piemēram, ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt likviditātes iztrūkumu un sniegt steidzamu glābšanas atbalstu. Turklāt LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm atlīdzināt uzņēmumiem zaudējumus, kas tiešā veidā radušies ārkārtas notikumu rezultātā, pie kuriem ir pieskaitāma pašreizējā krīze.

Komisija pagaidu regulējumu ir pieņēmusi jau iepriekš, 2008. gadā reaģējot uz globālo finanšu krīzi.

Komisija 2020. gada 19. martā pieņēma pagaidu regulējumu sakarā ar koronavīrusa uzliesmojumu. Covid pagaidu regulējums tika grozīts 2020. gada 3. aprīlī, 8. maijā, 29. jūnijā, 13. oktobrī, 2021. gada 28. janvārī un 18. novembrī.

Plašāka informācija

Komisija paziņojums – Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā