Šodien Komisija publicēja trešo vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), kas ir galvenais ziņošanas instruments, kurš palīdz izpildīt vides tiesību aktus un veicina izpratni par to, cik svarīgi ir īstenot vides aizsardzības noteikumus. Lai nodrošinātu labu vidisko sniegumu iedzīvotājiem un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, vienlaikus radot iespējas ekonomikas attīstībai, ir svarīgi mazināt plaisu starp to, kas tiek pieņemts Savienības līmenī, un to, kas tiek faktiski īstenots uz vietas.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:
Šāgada vides politikas īstenošanas pārskats ir aicinājums rīkoties. Lai gan dažās jomās ir vērojams zināms progress kopš iepriekšējās pārskatīšanas, esmu nobažījies par to, ka citās jomās īstenošanas nepilnības joprojām pieaug, un tas mūs padara vēl neaizsargātākus pret vides piesārņojumu un ar to saistītajiem riskiem. Šī analīze sniedz dalībvalstīm rīkus un informāciju, kas tām vajadzīga, lai uzlabotu īstenošanu un labāk aizsargātu mūsu veselību un vidi. Izmantosim to lietderīgi!
Šajā vides politikas īstenošanas pārskatā ir izdarīti secinājumi un noteiktas kopīgas tendences ES līmenī, pamatojoties uz 27 atsevišķiem valstu ziņojumiem, kuros atspoguļots pašreizējais stāvoklis ES vides tiesību aktu īstenošanā. Tas ietver bagātīgu informāciju par to, cik labi ES valstu valdības rūpējas par gaisa, ko elpo iedzīvotāji, kvalitāti, ūdeni, ko viņi dzer, un dabu, ko viņi bauda. Turklāt pārskatā ir noteiktas prioritārās darbības uzlabojumu veikšanai katrā dalībvalstī.
Pašreizējais stāvoklis galvenajās vides politikas jomās
- Bioloģiskā daudzveidība ES turpina samazināties. Ir atzīts, ka vissliktākajā stāvoklī Eiropas Savienībā ir tādas dzīvotnes kā daļēji dabiski zālāji, purvi, muklāji un kūdrāji. Meži ir ļoti noslogoti, un lielākajai daļai dalībvalstu aizvien ir jāpaātrina centieni pabeigt savu Natura 2000 tīklu izveidi.
- Ūdens. Virzība uz labu ūdenstilpju stāvokli kopumā ir lēna, un dažas dalībvalstis kavējas pieņemt galvenos instrumentus šā jautājuma risināšanai, jo īpaši upju baseinu apsaimniekošanas plānus. Tāpat dalībvalstīm ir laikus jāpieņem plūdu riska pārvaldības plāns, kas paredz, kā valstī labāk pārvaldīt plūdu risku. Turklāt dažās valstīs joprojām pastāv bažas par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz dzeramo ūdeni. Turklāt ES noteikumi par nitrātiem un komunālo notekūdeņu attīrīšanu tiek īstenoti lēni, jo, neraugoties uz ES līdzekļu pieejamību, plānošana un infrastruktūra ir bijusi neatbilstoša.
- Aprites ekonomika. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu ir ieviestas valsts aprites ekonomikas stratēģijas un rīcības plāni, pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstu resursu produktivitātes rādītājiem un apritīgu materiālu izmantošanas rādītājiem. Produktivitātes rādītāji mēra, cik efektīvi ekonomika izmanto resursus ražošanā, savukārt apritīgu materiālu izmantošanas rādītāji mēra atgūtā un ekonomikā atgrieztā materiāla daļu. Ir jādara vairāk, lai uzlabotu plastmasas, celtniecības materiālu un tekstilizstrādājumu reciklējamības potenciālu. Atkritumu rašanās novēršana joprojām ir būtiska problēma visās dalībvalstīs, un dažās valstīs vēl ir jārisina jautājums par standartiem neatbilstošiem atkritumu poligoniem.
- Gaisa piesārņojums joprojām nopietni apdraud Eiropas iedzīvotāju veselību. Dalībvalstīm ir sistemātiski un konsekventi jāizpilda gaisa kvalitātes monitoringa prasības, lai labāk rūpētos par tīru gaisu valsts un ES līmenī. Lai panāktu atbilstību, ir vajadzīgi stingri pasākumi, jo īpaši pāreja uz ilgtspējīgu mobilitāti, ko darbina atjaunojamie energoresursi, un mazemisiju lauksaimniecības paņēmienu ieviešana, cita starpā lauksaimniecības dzīvnieku, kūtsmēslu un mēslošanas līdzekļu pārvaldībā.
- Klimats. Kopumā visā ES klimata tiesību akti tiek īstenoti labi; tagad ir svarīgi vienoties par pasākumu kopumu un to īstenot, lai sasniegtu Klimata aktā 2030. gadam noteikto -55 % mērķrādītāju. Tomēr visās dalībvalstīs un ES līmenī ir jāpastiprina pielāgošanās centieni, lai tiktu galā ar skarbo realitāti – aizvien pieaugošo klimata ietekmi. Atbilstoša rīcība, kas novērš un/vai līdz minimumam samazina klimata izraisīto kaitējumu, sniedz būtiskus ekonomiskus, vidiskus un sociālus ieguvumus.
Īstenošanas virzītājspēki
Daudzām dalībvalstīm ir jāgādā par to, lai būtu pieejams lielāks finansējums, kas segtu ieguldījumu vajadzības saistībā ar vides mērķiem un prioritātēm. Pirmo reizi šajā EIR par katru dalībvalsti ir sniegts vides pasākumu īstenošanai pieejamā finansējuma un investīciju vajadzību salīdzinājums. Lai sasniegtu vidiskos mērķus ES gadā ir vajadzīgas investīcijas 110 miljardi euro apmērā. Gandrīz divas trešdaļas vidisko investīciju trūkuma vērojams vispārējā piesārņojuma novēršanas un ūdenstilpju aizsardzības un apsaimniekošanas jomā.
Lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem un to īstenošanu, ir būtiski pielāgot un stiprināt dalībvalstu administratīvās spējas, un vides tiesību aktu īstenošanai ir svarīgi nodrošināt efektīvu piekļuvi tiesu iestādēm valsts līmenī. Tie ir vides pārvaldības pīlāri. Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu vēl ir iespējami uzlabojumi — vajadzētu uzlabot sabiedrības piekļuvi tiesām, lai būtu iespējams apstrīdēt lēmumus, darbības vai bezdarbību, jo īpaši ar ūdens resursiem, dabu un/vai gaisa kvalitāti saistītajās plānošanas jomās. Vairumam dalībvalstu ir arī labāk jāinformē sabiedrība par tiesībām uz tiesu pieejamību.
Vispārīga informācija
Pirmais vides politikas īstenošanas pārskats tika pieņemts 2017. gada februārī. Vides politikas īstenošanas pārskats darbojas līdztekus Komisijas labāka regulējuma politikai, kas vērsta uz spēkā esošo tiesību aktu un politikas virzienu īstenošanas uzlabošanu. Kopš tā pieņemšanas daudzas dalībvalstis ir organizējušas valsts EIR dialogus par to ziņojumos norādītajiem prioritārajiem tematiem. Bieži dialogā tika iesaistītas reģionālās un vietējās iestādes un galvenās ieinteresētās personas.
Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai tās, izmantojot EIR procesu, varētu labāk piemērot vides politiku un noteikumus. Ja pieņemtie noteikumi netiek pienācīgi īstenoti, Komisija var sākt tiesas procedūru.
Informācija par pārkāpumiem vides jomā ir pieejama interaktīvā kartē un infopanelī.
Sīkākai uzziņai
Jautājumi un atbildes par vides politikas īstenošanas pārskatu
Interaktīva ES vides pārkāpumu lietu karte
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 8. septembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā