Īstenojot daļu no ES devuma Viena okeāna samitā, ko organizē Francija un kas notiek Brestā, un uzskatāmi parādot ES līderpozīciju ar okeāniem saistīto problēmu visaptverošā risināšanā, Komisija šodien nāk klajā ar vērienīgām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt tīrākus, veselīgākus un drošākus okeānus. Uzstājoties samitā, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par trim galvenajām sadarbības iniciatīvām okeānu saglabāšanai un atdzīvināšanai: jauna starptautiska koalīcija biodaudzveidības aizsardzībai atklātā jūrā, kas veido 95 % okeānu, liels datošanas projekts, kas ļauj pētniekiem digitāli imitēt pasaules okeānus, un ES pētniecības misija nolūkā līdz 2030. gadam atjaunot mūsu okeānu un ūdeņu stāvokli. Tās papildina visu ES devumu, ar ko samitā iepazīstināja Komisijas locekļi Marija Gabriela, Adina Veleana un Virgīnijs Sinkēvičs un kas skar visus četrus samita darba virzienus.
Uzstājoties Viena okeāna samitā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja:
Mūsu misijai aizsargāt okeānu ir jābūt tikpat lielai kā mūsu kopīgajai atbildībai. Tāpēc šodien esam sapulcējušies Brestā, lai kopīgiem spēkiem mainītu notikumu gaitu. Kā jūras lielvara Eiropa var sniegt milzīgu ieguldījumu. Taču tikai kopā mēs varam efektīvi aizsargāt mūsu okeānus un ļaut tiem atgūt dzīvi.
Jūras biodaudzveidības un resursu aizsardzība
Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien samitā iepazīstināja ar vērienīgu ieceru koalīciju attiecībā uz jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ). Iniciatīva uzsver ES kā līderes lomu pasaules jūras resursu saglabāšanā. Teritorijas, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, aizņem 95 % okeānu, un to biodaudzveidība cilvēcei nodrošina nenovērtējamus ekoloģiskos un sociālekonomiskos ieguvumus. Tomēr šīs plašās teritorijas ir arvien neaizsargātākas pret apdraudējumiem, arī piesārņojumu, pārmērīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu ietekmi. Notiekošās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarunas sniedz unikālu iespēju, un ES pieliek lielas pūles, lai 2022. gadā panāktu vienošanos. Koalīcija apvieno tos, kuri – tāpat kā ES un tās dalībvalstis – cenšas panākt vērienīgu ANO līgumu par jūras biodaudzveidības saglabāšanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
Vēl viens stūrakmens ES vērienīgajā jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības rīcībpolitikā ir ES izsenis piekoptā nulles tolerance pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. NNN zveja nopietni apdraud pasaules zivju krājumus, un daži no tiem ir uz izsīkuma robežas. Tāpēc kopš 2010. gada ES ir īstenojusi pasākumu kopumu nolūkā aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Ievērojot šos noteikumus, ES sadarbojas ar pasaules valstīm, lai veicinātu cīņu pret NNN zveju un bloķētu šādas zvejas produktu ienākšanu ES tirgū. Lai nodrošinātu savas flotes atbilstību, pamatojoties uz dalībvalstu kontroles iestādēm piemērojamajiem tiesību aktiem, ES paļaujas arī uz Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu. ES ne tikai rāda piemēru, bet arī nodrošina finansiālu atbalstu no reģionālajām programmām, kas veicina ilgtspējīgu zvejniecību.
Cīņa pret jūras piesārņojumu
Arī piesārņojums, īpaši piesārņojums ar plastmasu, būtiski apdraud okeāna veselību gan pasaules, gan Eiropas līmenī, un ES aktīvi iestājas par tīru okeānu. Cīņā pret piesārņojumu ar plastmasu ES ir izvirzījusi divas galvenās prioritātes: samazināt piesārņojumu ar plastmasu un paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku. Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu direktīva, kas ir spēkā kopš 2021. gada, paredz noteikumus par to, kā pakāpeniski izbeigt daudzu bieži vien izšķērdētu plastmasas izstrādājumu izmantošanu un savākt jūrā pazaudētus zvejas rīkus. Minētais tiesību akts ir nozīmīgs solis ceļā uz to, lai izbeigtu jūras piedrazošanu ES. Turklāt ES stingri atbalsta starptautisku nolīgumu par plastmasu un strādā pie tā, lai šā gada februārī ANO Vides asamblejā tiktu izveidota komiteja globāla nolīguma noslēgšanai. Tas ir globālās jūras piedrazojuma problēmas vienīgais efektīvais ilgtermiņa risinājums. ES arī aktīvi uzlabo sabiedrības informētību, tādējādi radot impulsu rīcībai pret jūras piedrazošanu. Kopā ar ANO un vairākām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES organizē #EUBeachCleanup – globālu okeāna aktīvisma kampaņu, kura katru gadu piesaista desmitiem tūkstošu brīvprātīgo, kas no pludmalēm un iekšzemes ūdensceļiem savāc piedrazojumu.
Klimata pārmaiņu risinājumu daudzveidība
Oglekļneitralitātes sasniegšana nozīmē arī pāreju uz bezemisiju jūras transportu. Šī nozare ir globālās tirdzniecības un piegādes ķēžu pamats, taču tā joprojām gandrīz pilnībā balstās uz oglekļietilpīgām degvielām. Ar priekšlikumu Fuel-EU Maritime tiek ieviests degvielas standarts, kas ierobežo siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, un Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas mērķis ir nodrošināt ostās pienācīgu energoinfrastruktūru, kas atbalsta pienākumu, peldlīdzeklim atrodoties pie piestātnes, pieslēgties krasta elektropadevei vai izmantot bezemisiju tehnoloģijas. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašināšana uz jūrniecības nozari ļaus kuģniecības radītajām emisijām piemērot vispārējo maksimālo robežvērtību un radīt cenu signālu dekarbonizācijas turpmākai veicināšanai. ES vērienīgās ieceres neapstājas pie Savienības robežām – tā vada sarunas Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (IMO), lai panāktu vienošanos līdz 2050. gadam sasniegt bezemisiju kuģošanas mērķrādītāju. Arī jūras transporta zaļināšana ir ES finansēšanas programmu prioritāte, piemēram, 1,5 miljardi eiro jau ir investēti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un vairāk nekā 500 miljoni eiro – no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, citstarp ūdenstransporta partnerības satvarā.
Okeānu pārvaldība
Eiropas Savienība okeānu saglabāšanas viduspunktā izvirza arī zinātni un tehnoloģiju. Jauna ES pieeja lielāko sabiedrības problēmu risināšanai ir “misijas”, kas mērķtiecīgai pētniecībai nodrošina lielāko daļu resursu. Misijas “Līdz 2030. gadam atjaunot okeānu un ūdeņu stāvokli” mērķis ir nodrošināt, ka okeānam ir galvenā loma Eiropas zaļā kursa 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā. Tā atbalstīs lielus inovācijas projektus (“bākas projektus”), kuru mērķis ir panākt zilās ekonomikas klimatneitralitāti un apritīgumu, kā arī izstrādāt un testēt atbalsta risinājumus tam, kā aizsargāt 30 % ES jūras teritorijas, atjaunot jūras un ūdensceļu ekosistēmas, samazināt plastmasas piedrazojumu jūrā, barības vielu zudumu un ķīmisko pesticīdu izmantošanu par 50 %.
Šīs misijas ietvaros tiks izstrādāta digitālā okeāna platforma – Eiropas okeāna digitālais dvīnis –, kuru priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aizsāka Viena okeāna samitā un kura padarīs ES par okeāna jomas digitālo čempioni. Okeāna digitālais dvīnis ir datošanas vide, kas balstīsies uz novērojumiem, modeļiem un jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un ļaus novērtēt dažādus scenārijus, veicinot izpratni par jūras vidi un sniedzot uz zināšanām balstītu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. Okeāna digitālais dvīnis ES līmenī nodrošinās atvērtu un neierobežotu piekļuvi jūras datiem, novērsīs zināšanu trūkumu un veicinās esošo prognozēšanas un modelēšanas lietojumu integrāciju.
Okeānu izpēte ar to nebeidzas. Mums vajadzīga arī okeānpratība, kas atbalstīs informētības un zināšanu uzlabošanu un radīs iespējas jaunās zināšanas izmantot praksē. ES strādā pie tā, lai uzlabotu okeānpratību, veicot izglītojošo darbu un investējot pētniecībā, un viens no šādiem piemēriem ir iniciatīva EU4Ocean Coalition. Šī augšupējā iekļaujošā iniciatīva apvieno dažādus partnerus ar mērķi dalīties zināšanās un uzlabot izpratni par okeāniem un okeānu ilgtspējīgu pārvaldību.
Konteksts
Okeāns ir ļoti svarīgs pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Eiropas Savienībai ir pasaulē lielākā jūras telpa, tāpēc tā uzņemas atbildību par jūras vides aizsardzību; Savienība ir lielākais jūras produktu tirgus, tāpēc tā vada centienus saglabāt jūras resursus; un ES ir nozīmīga pasaules ekonomika, tāpēc tā izmanto iespēju izstrādāt uz okeāniem vērstus ilgtspējīgus un apritīgus risinājumus.
ES jūras resursu saglabāšanas centieni ir neatņemama daļa no Eiropas zaļā kursa, kura mērķis ir līdz 2050. gadam izveidot pasaulē pirmo oglekļneitrālo ekonomiku un apturēt biodaudzveidības zudumu.
Sīkāka informācija
Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runa samitā
Komisijas locekles Marijas Gabrielas runa samitā
Komisijas locekles Adinas Veleanas pirmā runa un otrā runa samitā
Komisijas locekļa Virgīnija Sinkēviča pirmā runa un otrā runa samitā
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 11. februāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā