Šodien Komisija speciālā paziņojumā ierosinājusi konkrētus pasākumus, lai Eiropā vēl vairāk digitalizētu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Tajā ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir ātrāku un vienkāršāku padarīt piekļuvi sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem pāri robežām, pilnībā izmantojot digitālos rīkus, kas samazina pilsoņu un uzņēmumu administratīvo apgrūtinājumu.
Tas uzlabos informācijas apmaiņu starp valstu sociālās nodrošināšanas iestādēm un paātrinās likumīgu pabalstu pārrobežu atzīšanu un piešķiršanu. Tādējādi eiropiešiem būs vieglāk dzīvot, strādāt un braukāt pa ārvalstīm, uzņēmumiem – darboties citās ES valstīs, bet valstu pārvaldes iestādēm – koordinēt sociālo nodrošināšanu ārzemēs.
Neraugoties uz agrākām iniciatīvām uzlabot apmaiņu ar informāciju par sociālo nodrošināšanu, valstu sistēmu nepietiekamās sadarbspējas dēļ valstu iestādēm, veselības aprūpētājiem un darba inspekcijām grūti nākas piekļūt datiem un datus kopīgot. Rodas arī izmaksas, piemēram, izdodot un pārbaudot tiesību apliecinājumus.
Šodien publicētajā paziņojumā izvērtēti līdzšinējie panākumi sociālās nodrošināšanas koordinācijas digitalizācijā, izklāstītas pašreizējās iniciatīvas šajā jomā un ierosināti turpmāki pasākumi, kas ļaus pilnībā izmantot ieguvumus no digitalizācijas.
Galvenie ierosinātie pasākumi
Komisija aicina dalībvalstis:
- Paātrināt sociālās nodrošināšanas informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) īstenošanu valstīs, lai tā jau 2024. gada beigās varētu pilnīgi darboties visā Eiropā. EESSI digitalizē apmaiņas starp valstu sociālās nodrošināšanas iestādēm, lai izbeigtu laikietilpīgas, apgrūtinošas procedūras uz papīra.
- Vairāk sociālās nodrošināšanas koordinācijas procedūru pilnīgi izpildīt tiešsaistē, lai cilvēkiem būtu vēl vieglāk pārcelties un strādāt ārzemēs un ātri saņemt savus likumīgos pabalstus. Dalībvalstis var balstīties uz Vienotās digitālās vārtejas regulu, kas paredz ne vēlāk kā no 2023. gada 12. decembra nodrošināt pilsoņiem un uzņēmumiem dažu svarīgu administratīvo procedūru pilnīgu izpildi tiešsaistē.
- Pilnīgi iesaistīties Eiropas sociālās nodrošināšanas kartes (ESSPASS) izmēģināšanas pasākumos, kuros tiek pētīts, kā vienkāršot pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesību piešķiršanu un pārbaudi pāri robežām.
- Strādāt, lai varētu ieviest ES digitālās identitātes (EUDI) makus, kas ļaus ES pilsoņiem nēsāt līdzi apliecinājuma dokumentu digitālās versijas, piemēram, Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), tādējādi sociālās nodrošināšanas iestādēm, darba inspekcijām un veselības aprūpētājiem atvieglojot šo dokumentu tūlītēju pārbaudi.
Komisija palīdzēs ES dalībvalstīm šīs darbības īstenot: sniegs tehnisku palīdzību, arī ar Tehniskā atbalsta instrumentu, un darīs pieejamas ES finanses, piemēram, no programmas “Digitālā Eiropa”, InvestEU, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda plus.
Eiropas Darba iestādei būs aktīva loma paraugprakses piemēru apkopošanā un regulāru apmaiņu veicināšanā starp valstu varas iestādēm.
Turpmāki pasākumi
Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šajā paziņojumā pausto pieeju un mudina dalībvalstis un visas ieinteresētās personas sadarboties tās darbību īstenošanā. Ikgadējās sanāksmēs ar valstu pārstāvjiem Komisija atbalstīs un uzraudzīs šā paziņojuma īstenošanu.
Sociālās nodrošināšanas koordinācijas tālāka digitalizācija ir svarīga arī sakarā ar notiekošajām abu likumdevēju sarunām par ES sociālās nodrošināšanas koordinācijas noteikumu pārskatīšanu. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri panākt vienošanos par pārskatīšanu un modernizēt šo tiesisko regulējumu un turpinās atbalstīt abus likumdevējus šā mērķa sasniegšanā.
Konteksts
ES valstu piederīgajiem ir tiesības ceļot, strādāt un dzīvot citās ES valstīs. 2021. gadā 16 miljoni cilvēku no ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)/Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) zemēm un Šveices dzīvoja un/vai strādāja citā ES, EEZ/EBTA zemē un Šveicē. ES noteikumi (Regula Nr. 883/2004 un Regula Nr. 987/2009 par tās īstenošanu) aizsargā cilvēku sociālā nodrošinājuma tiesības, tiem pārvietojoties pa Eiropu, piemēram, attiecībā uz veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem un pensijām, un nodrošina, ka viņi iespējami ātri visā ES var piekļūt saviem likumīgajiem pabalstiem.
2021. gadā aptuveni 235 miljoniem cilvēku Eiropā bija Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas palīdzēja ārzemēs saņemt neparedzētu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Pensionāriem, kuri dzīvo citā valstī, tika izmaksāti 6 miljoni pensiju. Turklāt valstu pārvaldes iestādes saņēma 3,6 miljonus pieprasījumu par sociālā nodrošinājuma seguma pierādījumu pārrobežu situācijās.
Pateicoties sociālās nodrošināšanas informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmai, sociālās nodrošināšanas iestādes dalībvalstīs kopš 2019. gada ir ātrāk un drošāk atrisinājušas 16,5 miljonus sociālās nodrošināšanas gadījumu cilvēkiem, kuri ceļo, dzīvo, studē un/vai strādā citā ES valstī. Katru mēnesi tiek nosūtīts ap 2,5 miljoniem elektronisku ziņojumu.
Pašlaik 12 dalībvalstu iestādes izmēģina ESSPASS, lai digitāli izdotu un pārbaudītu apliecinājumus par pilsoņu tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pāri robežām: kā “Portable Document A1” darba vajadzībām un EVAK veselības aprūpē.
Sīkākai uzziņai
Jautājumi un atbildes. Sociālās nodrošināšanas koordinācijas digitalizācija
Digitalizācija sociālās nodrošināšanas koordinēšanā
Abonēt Eiropas Komisijas bezmaksas informatīvo biļetenu par nodarbinātību, sociāllietām un iekļaušanu
Citāti
ES vienotā tirgus galvenais sasniegums un stūrakmens ir tas, ka cilvēki var dzīvot, strādāt un mācīties citās ES dalībvalstīs. ES noteikumi nodrošina, ka cilvēki nezaudē savus likumīgos sociālās nodrošināšanas pabalstus un ka uzņēmumi var viegli iesaistīties darījumos citās valstīs. Digitalizācija atvieglo šo noteikumu piemērošanu pilsoņiem, vienlaikus samazinot slodzi uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis - 06/09/2023
Miljoniem cilvēku dzīvo, strādā vai mācās citā ES valstī. Šodien publicētais paziņojums viņiem vienkāršo dzīvi, atvieglojot mijdarbību ar valsts varas iestādēm un nodrošinot savu likumīgo sociālo labumu (piemēram, pensijas vai veselības aprūpes) ātrāku saņemšanu ārvalstīs. Tam būs arī milzīga ietekme ietaupītu izmaksu un laika ziņā uzņēmumiem, varas iestādēm un darba inspekcijām, tāpēc tā būs īsta dubultuzvara. Mēs esam ieviesuši vajadzīgos rīkus – tagad rēķināmies ar to, ka dalībvalstis tos lietderīgi izmantos un samazinās administratīvo darbību slodzi.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits - 06/09/2023
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 6. septembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā